III SADAĻA ATBILSTĪBAS PRASĪBAS ĪPAŠU INSTRUMENTU VAI METODOLOĢIJU IZMANTOŠANAI

kompetentās iestādes atļauju pieejas izmantošanai vai apstiprinātos pakāpeniskas pārejas noteikumus;

katrai 147. pantā norādītajai riska darījumu kategorijai – katras riska darījumu kategorijas kopējās riska darījuma vērtības procentuālo daļu, kurai piemēro standartizēto pieeju, kas noteikta Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļā, vai IRB pieeju, kas noteikta Trešās daļas II sadaļas 3. nodaļā, kā arī to riska darījumu kategorijas daļu, kurai piemēro ieviešanas plānu; ja iestādes ir saņēmušas atļauju izmantot pašu aplēstos LGD un korekcijas pakāpes riska darījumu riska svērto vērtību aprēķināšanai, tās atklāj atsevišķi katras riska darījumu kategorijas kopējās riska darījuma vērtības procentuālo daļu, kam piemērojama minētā atļauja;

reitingu sistēmu kontroles mehānismus dažādos modeļa izstrādes, kontroļu un izmaiņu posmos, kuros ir iekļauta informācija par:

kredītriska modeļu izstrādē, apstiprināšanā un turpmākajās izmaiņās iesaistīto funkciju lomu;

attiecībā uz kredītriska modeļiem sagatavoto ziņojumu tvērumu un galveno saturu;

iekšējo reitingu procesa aprakstu pa riska darījumu kategorijām, tostarp tādu galveno modeļu skaitu, kurus izmanto attiecībā uz katru portfeli, un nelielu iztirzājumu par galvenajām atšķirībām starp viena portfeļa modeļiem, aptverot:

attiecīgā gadījumā šādu informāciju par katru 147. pantā minēto riska darījumu kategoriju:

iestāžu aplēses par PD salīdzinājumā ar faktisko saistību neizpildes rādītāju katrai riska darījumu kategorijai ilgākā periodā, atsevišķi atklājot informāciju par PD diapazonu, ārējā reitinga ekvivalentu, svērto vidējo PD un vidējo aritmētisko PD, parādnieku skaitu iepriekšējā gada beigās un pārskata gada beigās, parādnieku skaitu, kuri nepilda savas saistības, tostarp jauno parādnieku skaitu, kuri nepilda savas saistības, un gada vidējo iepriekšējo saistību neizpildes statistiku.

svarīgākos politikas un procesu elementus, kurus piemēro bilances un ārpusbilances posteņu savstarpējo prasījumu ieskaitam, un informāciju par to, kādā mērā iestādes izmanto savstarpējo prasījumu ieskaitu;

svarīgākos atbilstīga nodrošinājuma novērtēšanas un pārvaldīšanas politikas un procesu elementus;

to galveno nodrošinājuma veidu aprakstu, kurus iestāde pieņem, lai mazinātu kredītrisku;

attiecībā uz garantijām un kredītu atvasinātajiem instrumentiem, ko izmanto kā kredītaizsardzību, – galvenos garantijas devēju un kredītu atvasināto instrumentu darījumu partneru veidus un to kredītspēju, ko izmanto kapitāla prasību samazināšanas nolūkos, izņemot instrumentus, ko izmanto kā daļu no sintētiskās vērtspapīrošanas struktūrām;

informāciju par tirgus riska vai kredītriska koncentrācijām pielietotajā kredītriska mazināšanā;

iestādēm, kas aprēķina riska darījumu riska svērto vērtību saskaņā ar standartizēto pieeju vai IRB pieeju, – kopējo riska darījuma vērtību, ko nesedz nekāda atbilstīga kredītaizsardzība, un kopējo riska darījuma vērtību, ko sedz atbilstīga kredītaizsardzība pēc svārstīguma korekciju piemērošanas; šajā punktā minēto informācijas atklāšanu veic, atsevišķi norādot aizdevumus un parāda vērtspapīrus un iekļaujot sadalījumu pa riska darījumiem, kam iestājusies saistību neizpilde;

attiecīgo korekcijas pakāpi un kredītriska mazināšanu, kas saistītas ar riska darījumu, un to, cik bieži piemēro kredītriska mazināšanas metodes ar aizstāšanas ietekmi un bez tās;

iestādēm, kas aprēķina riska darījumu riska svērto vērtību saskaņā ar standartizēto pieeju, – bilances un ārpusbilances riska darījumu vērtību, norādot riska darījuma kategorijas pirms un pēc korekcijas pakāpes un jebkādu saistītu kredītriska mazināšanas paņēmienu piemērošanas;

iestādēm, kas aprēķina riska darījumu riska svērto vērtību saskaņā ar standartizēto pieeju, – riska darījumu riska svērto vērtību un attiecību starp minēto riska darījumu riska svērto vērtību un riska darījuma vērtību pēc tam, kad ir piemērota attiecīgā korekcijas pakāpe un ar riska darījumu saistītā kredītriska mazināšana; šajā punktā noteikto informācijas atklāšanu veic atsevišķi katrai riska darījumu kategorijai;

iestādēm, kas aprēķina riska darījumu riska svērto vērtību saskaņā ar IRB pieeju, – riska darījumu riska svērto vērtību pirms un pēc tam, kad ir atzīta kredītu atvasināto instrumentu kredītriska mazināšanas ietekme; ja iestādes ir saņēmušas atļauju izmantot savus LGD un korekcijas pakāpes riska darījumu riska svērto vērtību aprēķināšanai, tās šajā punktā noteikto informācijas atklāšanu veic atsevišķi katrai riska darījumu kategorijai, kurai piemērojama šī atļauja.