|
+3. pants Definīcijas ---+Article 3 (1) ---+Article 3 (2) ---+Article 3 (3) ---+Article 3 (4) ---+Article 3 (5) ---+Article 3 (6) ---+Article 3 (7) ---+Article 3 (8) ---+Article 3 (9) ---+Article 3 (10) ---+Article 3 (11) ---+Article 3 (12) ---+Article 3 (13) ---+Article 3 (14) ---+Article 3 (15) ---+Article 3 (16) ---+Article 3 (17) ---+Article 3 (18) ---+Article 3 (19) ---+Article 3 (20) ---+Article 3 (21) ---+Article 3 (22) ---+Article 3 (23) ---+Article 3 (24) ---+Article 3 (25) ---+Article 3 (26) ---+Article 3 (27) ---+Article 3 (28) ---+Article 3 (29) ---+Article 3 (30) ---+Article 3 (31) ---+Article 3 (32) ---+Article 3 (33) ---+Article 3 (34) ---+Article 3 (35) ---+Article 3 (36) ---+Article 3 (37) ---+Article 3 (38) ---+Article 3 (39) ---+Article 3 (40) ---+Article 3 (41) ---+Article 3 (42) ---+Article 3 (43) ---+Article 3 (44) ---+Article 3 (45) ---+Article 3 (46) ---+Article 3 (47) ---+Article 3 (48) ---+Article 3 (49) ---+Article 3 (50) ---+Article 3 (51) ---+Article 3 (52) ---+Article 3 (53) ---+Article 3 (54) ---+Article 3 (55) ---+Article 3 (56) ---+Article 3 (57) ---+Article 3 (58) ---+Article 3 (59) ---+Article 3 (60) ---+Article 3 (61) ---+Article 3 (62) ---+Article 3 (63) ---+Article 3 (64) ---+Article 3 (65) |
3. pants Definīcijas3. pants Definīcijas Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
1)
“digitālās darbības noturība” ir finanšu vienības spēja veidot, nodrošināt un pārskatīt savu darbības integritāti un uzticamību, tieši vai netieši, izmantojot pakalpojumus, ko sniedz trešās personas, kas sniedz IKT pakalpojumus, nodrošinot visas ar IKT saistītās iespējas, kas vajadzīgas, lai risinātu finanšu vienības izmantoto tīklu un informācijas sistēmu drošību, un kas atbalsta finanšu pakalpojumu nepārtrauktu sniegšanu un to kvalitāti, tostarp traucējumu laikā;
2)
“tīklu un informācijas sistēma” ir tīklu un informācijas sistēma, kā definēts Direktīvas (ES) 2022/2555 6. panta 1. punktā;
3)
“mantota IKT sistēma” ir IKT sistēma, kas ir sasniegusi sava aprites cikla beigas (ekspluatācijas laika beigas), kas nav piemērota modernizācijai vai labošanai tehnoloģisku vai komerciālu iemeslu dēļ vai ko vairs neatbalsta tās piegādātājs vai trešā persona, kas sniedz IKT pakalpojumus, bet kura joprojām tiek izmantota un atbalsta finanšu vienības funkcijas;
4)
“tīklu un informācijas sistēmu drošība” ir tīklu un informācijas sistēmu drošība, kā definēts Direktīvas (ES) 2022/2555 6. panta 2. punktā;
5)
“IKT risks” ir jebkāds ar tīklu un informācijas sistēmu izmantošanu saistīts un saprātīgi identificējams apstāklis, kas īstenošanās gadījumā varētu apdraudēt tīklu un informācijas sistēmu, jebkura no tehnoloģijām atkarīga rīka vai procesa, darbības un noritošo procesu vai pakalpojumu sniegšanas drošību, radot negatīvas sekas digitālajā vai fiziskajā vidē;
6)
“informācijas aktīvs” ir materiāls vai nemateriāls informācijas kopums, ko ir vērts aizsargāt;
7)
“IKT aktīvs” ir programmatūras vai aparatūras aktīvs tīklu un informācijas sistēmās, ko izmanto finanšu vienība;
8)
“ar IKT saistīts incidents” ir atsevišķs incidents vai savstarpēji saistītu notikumu virkne, ko finanšu vienība nav plānojusi un kas apdraud drošību tīklu un informācijas sistēmās, un negatīvi ietekmē datu pieejamību, autentiskumu, integritāti vai konfidencialitāti vai finanšu vienības sniegtos pakalpojumus;
9)
“ar maksājumiem saistīts darbības vai drošības incidents” ir atsevišķs notikums vai savstarpēji saistītu notikumu virkne, ko neplāno 2. panta 1. punkta a)–d) apakšpunktā minētās finanšu vienības, neatkarīgi no tā, vai tas ir vai nav saistīts ar IKT, un kas negatīvi ietekmē ar maksājumiem saistīto datu pieejamību, autentiskumu, integritāti vai konfidencialitāti vai ar maksājumiem saistītos finanšu vienības sniegtos pakalpojumus;
10)
“būtisks ar IKT saistīts incidents” ir ar IKT saistīts incidents, kam ir liela nelabvēlīga ietekme uz tīklu un informācijas sistēmām, kas atbalsta finanšu vienības kritiski svarīgas vai svarīgas funkcijas;
11)
“būtisks ar maksājumiem saistīts darbības vai drošības incidents” ir ar maksājumiem saistīts darbības vai drošības incidents, kam ir liela nelabvēlīga ietekme uz sniegtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar maksājumiem;
12)
“kiberdraudi” ir kiberdraudi, kā definēts Regulas (ES) 2019/881 2. panta 8. punktā;
13)
“būtiski kiberdraudi” ir kiberdraudi, kuru tehniskās īpašības norāda, ka tie varētu izraisīt būtisku ar IKT saistītu incidentu vai būtisku ar maksājumiem saistītu darbības vai drošības incidentu;
14)
“kiberuzbrukums” ir ļaunprātīgs ar IKT saistīts incidents, kas ir izraisīts, mēģinot iznīcināt, pakļaut, mainīt, atspējot, nozagt aktīvu vai iegūt neatļautu piekļuvi aktīvam, vai neatļauti izmantot aktīvu, un ko veic jebkurš apdraudējuma dalībnieks;
15)
“draudu izlūkdati” ir informācija, kas apkopota, pārveidota, analizēta, interpretēta vai papildināta, lai nodrošinātu vajadzīgo kontekstu lēmumu pieņemšanai un lai ļautu panākt būtisku un pietiekamu izpratni, kā mazināt ar IKT saistīta incidenta vai kiberdraudu ietekmi, tostarp tehnisko informāciju par kiberuzbrukumu, par uzbrukumu atbildīgajām personām, to darbības veidu un motīviem;
16)
“ievainojamība” ir aktīva, sistēmas, procesa vai kontroles trūkums, uzņēmība vai nepilnība, ko var izmantot;
17)
“draudu vadīta ielaušanās testēšana (DVIT)” ir sistēma, kura imitē tādu apdraudējuma dalībnieku taktiku, paņēmienus un procedūras, kas tiek uztverti kā patiesi kiberdraudi, un kura nodrošina kontrolētu, īpaši izstrādātu, izlūkdatu vadītu (sarkanās komandas) finanšu vienības kritiski svarīgas aktīvas izstrādes sistēmas testēšanu;
18)
“ar trešo personu saistīts IKT risks” ir IKT risks, kas finanšu vienībai var rasties saistībā ar to, ka tā izmanto trešās personas, kas sniedz IKT pakalpojumus, vai tās apakšuzņēmēju sniegtus IKT pakalpojumus, tostarp ar ārpakalpojumu līgumu starpniecību;
19)
“trešā persona, kas sniedz IKT pakalpojumus” ir uzņēmums, kas sniedz IKT pakalpojumus;
20)
“IKT pakalpojumu sniedzēji, kuri pieder vienai grupai” ir uzņēmums, kas pieder finanšu grupai un galvenokārt sniedz IKT pakalpojumus tās pašas grupas finanšu vienībām vai finanšu vienībām, uz kurām attiecas tā pati institucionālā aizsardzības shēma, tostarp mātesuzņēmumiem, meitasuzņēmumiem, filiālēm vai citām vienībām, kas pakļautas tām pašām īpašumtiesībām vai kontrolei;
21)
“IKT pakalpojumi” ir digitālie un datu pakalpojumi, ko ar IKT sistēmu starpniecību pastāvīgi sniedz vienam vai vairākiem iekšējiem vai ārējiem lietotājiem, tostarp aparatūras nodrošināšanas pakalpojumi un ar aparatūru saistīti pakalpojumi, kas ietver tehniskā atbalsta sniegšanu, izmantojot programmatūru vai aparātprogrammatūras atjauninājumus, ko veic aparatūras nodrošinātājs, izņemot tradicionālos analogās telefonijas pakalpojumus;
22)
“kritiski svarīga vai svarīga funkcija” ir funkcija, kuras traucējums būtiski pasliktinātu finanšu vienības finanšu darbības rezultātus vai tās pakalpojumu un darbību stabilitāti vai nepārtrauktību, vai kuras izpildes izbeigšana, trūkumi vai neizpilde būtiski kaitētu finanšu vienības atļaujā paredzēto noteikumu un nosacījumu vai citu piemērojamajos finanšu pakalpojumu tiesību aktos paredzēto saistību turpmākai izpildei;
23)
“kritiski svarīga trešā persona, kas sniedz IKT pakalpojumus” ir trešā persona, kas sniedz IKT pakalpojumus un kura ir izraudzīta par kritiski svarīgu saskaņā ar 31. pantu;
24)
“trešā valstī iedibināta trešā persona, kas sniedz IKT pakalpojumus” ir trešā persona, kas sniedz IKT pakalpojumus un kas ir trešā valstī iedibināta juridiska persona, kura ir noslēgusi līgumisku vienošanos ar finanšu vienību par IKT pakalpojumu sniegšanu;
25)
“meitasuzņēmums” ir meitasuzņēmums Direktīvas 2013/34/ES 2. panta 10. punkta un 22. panta nozīmē;
26)
“grupa” ir grupa, kā definēts Direktīvas 2013/34/ES 2. panta 11. punktā;
27)
“mātesuzņēmums” ir mātesuzņēmums Direktīvas 2013/34/ES 2. panta 9. punkta un 22. panta nozīmē;
28)
“trešā valstī iedibināts IKT apakšuzņēmējs” ir IKT apakšuzņēmējs, kas ir trešā valstī iedibināta juridiska persona un kas ir noslēdzis līgumisku vienošanos vai nu ar trešo personu, kas sniedz IKT pakalpojumus, vai ar trešā valstī iedibinātu trešo personu, kas sniedz IKT pakalpojumus;
29)
“IKT koncentrācijas risks” ir pakļautība atsevišķām vai vairākām saistītām trešām personām, kas sniedz kritiski svarīgus IKT pakalpojumus, kas rada zināmu atkarību no šādiem pakalpojumu sniedzējiem, tā ka to nepieejamība, atteice vai cita veida trūkums var iespējami apdraudēt finanšu vienības spēju nodrošināt kritiski svarīgas vai svarīgas funkcijas vai likt ciest cita veida nelabvēlīgas sekas, tostarp lielus zaudējumus, vai apdraudēt Savienības finansiālo stabilitāti kopumā;
30)
“vadības struktūra” ir vadības struktūra, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 36) apakšpunktā, Direktīvas 2013/36/ES 3. panta 1. punkta 7) apakšpunktā, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/65/EK ( 1 ) 2. panta 1. punkta s) apakšpunktā, Regulas (ES) Nr. 909/2014 2. panta 1. punkta 45) apakšpunktā, Regulas (ES) 2016/1011 3. panta 1. punkta 20) apakšpunktā un Regulas par kriptoaktīvu tirgiem attiecīgajā noteikumā, vai līdzvērtīgās personas, kas faktiski vada vienību vai pilda galvenās funkcijas saskaņā ar attiecīgajiem Savienības vai valsts tiesību aktiem;
31)
“kredītiestāde” ir kredītiestāde, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 ( 2 ) 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā;
32)
“iestāde, kam piemēro atbrīvojumu, ievērojot Direktīvu 2013/36/ES” ir vienība, kas minēta Direktīvas 2013/36/ES 2. panta 5. punkta 4)–23) apakšpunktā;
33)
“ieguldījumu brokeru sabiedrība” ir ieguldījumu brokeru sabiedrība, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā;
34)
“neliela un savstarpēji nesaistīta ieguldījumu brokeru sabiedrība” ir ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas atbilst nosacījumiem, kuri izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/2033 ( 3 ) 12. panta 1. punktā;
35)
“maksājumu iestāde” ir maksājumu iestāde, kā definēts Direktīvas (ES) 2015/2366 4. panta 4. punktā;
36)
“maksājumu iestāde, kam piemēro atbrīvojumu, ievērojot Direktīvu (ES) 2015/2366” ir maksājumu iestāde, kam piemēro atbrīvojumu, ievērojot Direktīvas (ES) 2015/2366 32. panta 1. punktu;
37)
“konta informācijas pakalpojumu sniedzējs” ir konta informācijas pakalpojumu sniedzējs, kā minēts Direktīvas (ES) 2015/2366 33. panta 1. punktā;
38)
“elektroniskās naudas iestāde” ir elektroniskās naudas iestāde, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/110/EK 2. panta 1. punktā;
39)
“elektroniskās naudas iestāde, kam piemēro atbrīvojumu, ievērojot Direktīvu 2009/110/EK” ir elektroniskās naudas iestāde, kam piemēro atbrīvojumu, ievērojot Direktīvas 2009/110/EK 9. panta 1. punktu;
40)
“centrālais darījumu partneris” ir centrālais darījumu partneris, kā definēts Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 1. punktā;
41)
“darījumu reģistrs” ir darījumu reģistrs, kā definēts Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 2. punktā;
42)
“centrālais vērtspapīru depozitārijs” ir centrālais vērtspapīru depozitārijs, kā definēts Regulas (ES) Nr. 909/2014 2. panta 1. punkta 1. apakšpunktā;
43)
“tirdzniecības vieta” ir tirdzniecības vieta, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 24. apakšpunktā;
44)
“alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks” ir alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks, kā definēts Direktīvas 2011/61/ES 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā;
45)
“pārvaldības sabiedrība” ir pārvaldības sabiedrība, kā definēts Direktīvas 2009/65/EK 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā;
46)
“datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs” ir datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs Regulas (ES) Nr. 600/2014 nozīmē, kā minēts tās 2. panta 1. punkta 34)–36) apakšpunktā;
47)
“apdrošināšanas sabiedrība” ir apdrošināšanas sabiedrība, kā definēts Direktīvas 2009/138/EK 13. panta 1. punktā;
48)
“pārapdrošināšanas sabiedrība” ir pārapdrošināšanas sabiedrība, kā definēts Direktīvas 2009/138/EK 13. panta 4. punktā;
49)
“apdrošināšanas starpnieks” ir apdrošināšanas starpnieks, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/97 ( 4 ) 2. panta 1. punkta 3) apakšpunktā;
50)
“apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks” ir apdrošināšanas papildpakalpojuma starpnieks, kā definēts Direktīvas (ES) 2016/97 2. panta 1. punkta 4) apakšpunktā;
51)
“pārapdrošināšanas starpnieks” ir pārapdrošināšanas starpnieks, kā definēts Direktīvas (ES) 2016/97 2. panta 1. punkta 5) apakšpunktā;
52)
“arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcija” ir arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcija, kā definēts Direktīvas (ES) 2016/2341 6. panta 1. punktā;
53)
“neliela arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcija” ir arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcija, kas pārvalda pensiju plānus, kuros kopā ir mazāk nekā 100 dalībnieku;
54)
“kredītreitingu aģentūra” ir kredītreitingu aģentūra, kā definēts Regulas (EK) Nr. 1060/2009 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā;
55)
“kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs” ir kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kā definēts Regulas par kriptoaktīvu tirgiem attiecīgajā noteikumā;
56)
“aktīviem piesaistītu žetonu emitents” ir “aktīviem piesaistītu žetonu” emitents, kā definēts Regulas par kriptoaktīvu tirgiem attiecīgajā noteikumā;
57)
“kritiski svarīgu etalonu administrators” ir “kritiski svarīgu etalonu” administrators, kā definēts Regulas (ES) 2016/1011 3. panta 1. punkta 25) apakšpunktā;
58)
“kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs” ir kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/1503 ( 5 ) 2. panta 1. punkta e) apakšpunktā;
59)
“vērtspapīrošanas repozitorijs” ir vērtspapīrošanas repozitorijs, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/2402 ( 6 ) 2. panta 23. punktā;
60)
“mikrouzņēmums” ir finanšu vienība, kura nav tirdzniecības vieta, centrālais darījumu partneris, darījumu reģistrs vai centrālais vērtspapīru depozitārijs un kura nodarbina mazāk nekā 10 personas un kuras gada apgrozījums un/vai kopējā gada bilance nepārsniedz 2 miljonus EUR;
61)
“galvenais pārraugs” ir Eiropas Uzraudzības iestāde, kas izraudzīta saskaņā ar šīs regulas 31. panta 1. punkta b) apakšpunktu;
62)
“apvienotā komiteja” ir komiteja, kas minēta Regulu (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 1094/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 54. pantā;
63)
“mazais uzņēmums” ir finanšu vienība, kura nodarbina 10 vai vairāk personas, bet mazāk nekā 50 personas, un kuras gada apgrozījums un/vai kopējā gada bilance pārsniedz 2 miljonus EUR, bet nepārsniedz 10 miljonus EUR;
64)
“vidējais uzņēmums” ir finanšu vienība, kura nav mazais uzņēmums un kura nodarbina mazāk nekā 250 personas un kuras gada apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus EUR un/vai gada bilance nepārsniedz 43 miljonus EUR;
65)
“publiska iestāde” ir jebkura valdības vai cita valsts pārvaldes struktūra, tostarp valstu centrālās bankas. 1. Pārskats
1.1 Atsauces1.2 Identificētās prasības1.3 Saistītie standarti2. Identificētās prasības
3. Saistītie standarti
|