1. Novērtējot, vai iestādes datu standarti atbilst iekšējā riska mērīšanas modeļa minimālajiem standartiem, lai tos uzskatītu par pietiekami precīziem risku novērtēšanā, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.bi panta 1. punkta f) apakšpunktā, kompetentās iestādes pārliecinās, vai:
a)
iestāde savas iekšējās politikas ietvaros dokumentē visas metodikas, kas izmantotas, lai aizpildītu laikrindas ar trūkstošiem datu punktiem, un to, vai šāda dokumentācija ietver pamatotu analīzi, kas parāda, ka minētās metodikas neietekmē riska faktoru svārstīgumu un korelācijas;
b)
iestāde ir noteikusi objektīvus kritērijus, kas nosaka, kura metodika tiek izmantota, lai aizpildītu laikrindas, ja ir pieejama vairāk nekā viena metodika, un ir dokumentējusi šos kritērijus savā iekšējā politikā;
c)
iestāde savas iekšējās politikas ietvaros ir izveidojusi procesu, kas jāievēro ikreiz, kad tiek mainītas vērtības laikrindās, un vai šāds process ietver veikto izmaiņu dokumentēšanu;
d)
iestāde neveic datu filtrēšanu, tostarp izlecošo vērtību minimālo un maksimālo robežvērtību noteikšanu un izslēgšanu, ja vien iestāde nespēj pierādīt, ka konkrētais izslēgtais datu punkts attiecas uz kļūdainiem vai novecojušiem datiem, un iestāde šādu izslēgšanu dokumentē;
e)
iestāde periodiski veic kvalitātes pārbaudes attiecībā uz laikrindām, ko izmanto sagaidāmā iztrūkuma riska mēra aprēķināšanai, un dokumentē šīs pārbaudes un attiecīgos rezultātus;
f)
iestāde e) apakšpunktā minēto pārbaužu ietvaros analizē, kā trūkstošo vai aizstāto datu un laikrindu iegūšanai izmantotā metodika ietekmē riska faktoru svārstīgumu un korelācijas;
g)
iestādes izmantoto laikrindu datu kvalitāte ir atbilstoša.
Šā punkta e) apakšpunkta nolūkā kompetentās iestādes pārliecinās, vai iestāde, veicot minētajā punktā noteiktās pārbaudes, attiecībā uz katru laikrindu uzrauga:
a)
to dienu skaitu, par kurām sākotnēji trūka datu punktu, un pēc tam tie tika aizpildīti, izmantojot konkrētu metodiku;
b)
to dienu skaitu, par kurām sākotnēji bija pieejami datu punkti un kuri ir aizstāti, izmantojot konkrētu metodiku;
c)
dienu skaitu bez ikdienas izmaiņām;
d)
maksimālo secīgu dienu skaitu bez ikdienas izmaiņām.
pieprasa iestādei sniegt pārskatu par laikrindām, kuras izmantotas Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.bb pantā minēto rādītāju
,
,
,
,
un
un spriedzes scenāriju riska mēru aprēķināšanai, kā minēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2024/397 7. pantā, un minētajā pārskatā par katru izmantoto laikrindu iekļaut:
i)
dienu kopējo skaitu vēsturiskajā periodā, kas izmantotas, lai aprēķinātu
,
,
,
,
un
, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.bb pantā, un spriedzes scenāriju riska mērus, kā minēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2024/397 7. pantā;
ii)
dienu skaitu ar trūkstošiem datiem laikrindās, pirms iestāde ievieš jebkādas korekcijas;
iii)
dienu skaitu bez ikdienas izmaiņām laikrindās, pirms iestāde ievieš jebkādas korekcijas;
iv)
maksimālo secīgu dienu skaitu bez ikdienas izmaiņām laikrindās, pirms iestāde ievieš jebkādas korekcijas;
v)
dienu skaitu, par kurām sākotnēji bija pieejamas laikrindas, bet kuras iestāde izslēdza vai mainīja, pirms tās tika izmantotas, lai aprēķinātu Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.bb pantā minētos rādītājus
,
,
,
,
un
un spriedzes scenāriju riska mērus, kā minēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2024/397 7. pantā;
b)
pamatojoties uz a) apakšpunktā minēto pārskatu, identificē tās laikrindas, kas izmantotas riska faktoriem, kurus var ietekmēt zema datu kvalitāte;
c)
pamatojoties uz a) apakšpunktā minēto pārskatu, atlasa laikrindu izlasi, kam sākotnēji raksturīgs trūkstošs liels skaits datu punktu, un veic turpmāk minētās darbības šādā secībā:
i)
pieprasa iestādei uzrādīt laikrindas tikai ar sākotnējiem datu punktiem un laikrindām pēc to aizpildīšanas;
ii)
pārliecinās, vai laikrindas ir aizpildītas saskaņā ar metodikām, kas paredzētas iekšējā politikā, kā minēts 1. punkta a) un b) apakšpunktā, un vai šādas metodikas ir piemērotas konkrētajam gadījumam;
d)
pamatojoties uz b) apakšpunktā minēto pārskatu, atlasa laikrindu izlasi, kam raksturīgs liels skaits datu punktu, kuri sākotnēji bija pieejami, bet tos aizstāja ar citiem datu punktiem, un veic turpmāk minētās darbības šādā secībā:
i)
pieprasa iestādei sniegt laikrindas tikai ar sākotnējiem datu punktiem un laikrindas pēc tam, kad datu punkti attiecīgajās laikrindās tika aizstāti;
ii)
pārliecinās, vai datu punkti ir aizstāti saskaņā ar metodikām, kas paredzētas iekšējā politikā, kā minēts 1. punkta a) un b) apakšpunktā, un vai šādas metodikas ir piemērotas konkrētajam gadījumam.
Šā punkta b) apakšpunkta nolūkā kompetentās iestādes attiecīgā gadījumā par pamatu minētajā apakšpunktā norādītajai identifikācijai var izmantot šādus rādītājus:
a)
laikrindas ar mazāk nekā 10 % no sākotnēji pieejamajiem datu punktiem;
b)
laikrindas ar 20 secīgām darba dienām, kurās nav bijušas ikdienas izmaiņas;
c)
laikrindas ar vairāk nekā 20 % dienu bez izmaiņām;
d)
laikrindas, kurām ir mainīti vairāk nekā 50 % no sākotnēji pieejamajiem datiem.
Kompetentās iestādes pieprasa iestādei pamatot minēto laikrindu izmantošanu un attiecīgā gadījumā iemeslu, kāpēc attiecīgais riska faktors ir iekļauts samazinātajā riska faktoru kopumā, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.bc panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā un 325.bc panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā.
3. Attiecībā uz riska faktoriem, kuriem izmanto aizstājējdatus, kompetentās iestādes veic 2. punktā minēto novērtējumu par laikrindām, kurām izmantotas aizstājējvērtības un kuras izmantotas, lai aprēķinātu Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.bb pantā minētos rādītājus
,
,
,
,
un
, un par spriedzes scenāriju riska mēriem, kā minēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2024/397 7. pantā.
