+10. pants Pozīcijas slēgšanas vai likvidācijas izdevumu PVK aprēķināšana
---+Article 10 1.
---+Article 10 2.
---+Article 10 3.
---+Article 10 4.
---+Article 10 5.
---+Article 10 6.
---+Article 10 7.

10. pants Pozīcijas slēgšanas vai likvidācijas izdevumu PVK aprēķināšana

10. pants

Pozīcijas slēgšanas vai likvidācijas izdevumu PVK aprēķināšana

1.  Pozīcijas slēgšanas vai likvidācijas izdevumu PVK aprēķina vērtēšanas riska darījuma līmenī (“atsevišķu slēgšanas vai likvidācijas izdevumu PVK”).

2.  Ja iestāde ir aprēķinājusi tirgus cenas nenoteiktības PVK vērtēšanas riska darījumiem, pamatojoties uz izstāšanās cenu, var uzskatīt, ka slēgšanas vai likvidācijas izdevumu PVK ir nulles vērtība.

3.  Ja iestāde piemēro Regulas (ES) Nr. 575/2013 105. panta 5. punktā minēto izņēmumu, var uzskatīt, ka slēgšanas vai likvidācijas izdevumu PVK ir nulles vērtība ar nosacījumu, ka iestāde sniedz pierādījumus, ka tā ir par 90 % pārliecināta par pietiekamas likviditātes esību, lai no saistītajiem vērtēšanas riska darījumiem varētu izstāties par vidēju cenu.

4.  Ja vērtēšanas riska darījumu nevar uzrādīt kā tādu, kam slēgšanas vai likvidācijas izdevumu PVK ir nulle, iestādes izmanto 3. pantā definētos datu avotus. Šādā gadījumā aprēķinu par slēgšanas vai likvidācijas izdevumu PVK veic saskaņā ar šā panta 5. un 6. punktā aprakstīto.

5.  Iestādes aprēķina slēgšanas vai likvidācijas izdevumu PVK par vērtēšanas riska darījumiem saistībā ar visiem vērtēšanas datiem, ko izmanto attiecīgajā vērtēšanas modelī.

a) 

Detalizētība, ar kādu novērtē slēgšanas vai likvidācijas izdevumu PVK, ir viena no šādām:

i) 

ja sadalītas pa komponentiem – visus vērtēšanas datus, kas nepieciešami, lai vērtēšanas pozīcijai aprēķinātu izstāšanās cenu;

ii) 

instrumenta cenu.

b) 

Katru no a) apakšpunkta ii) punktā minētajiem vērtēšanas datiem aplūko atsevišķi. Ja vērtēšanas datus veido parametru matrica, iestādes slēgšanas vai likvidācijas izdevumu PVK aprēķina, pamatojoties uz vērtēšanas riska darījumiem, kas saistīti ar katru no minētajā matricā esošajiem parametriem. Ja vērtēšanas dati neattiecas uz tirgojamiem instrumentiem, iestādes vērtēšanas datus un saistīto vērtēšanas riska darījumu skaidri attiecina uz tirgū tirgojamu instrumentu kopumu. Lai aprēķinātu PVK, iestādes vērtēšanas datu parametru skaitu var samazināt, izmantojot jebkuru piemērotu metodiku, ja sniegtie parametri atbilst visām šīm prasībām:

i) 

samazinātās vērtības riska darījumu kopējā vērtība ir tāda pati kā sākotnējā vērtēšanas riska darījuma kopējā vērtība;

ii) 

samazinātais parametru kopums var būt attiecināms uz tirgū tirgojamu instrumentu kopumu;

iii) 

attiecība dispersijas mērs 2 pret dispersijas mēru 1 saskaņā ar vēsturiskiem datiem no 100 nesenākajām tirdzniecības dienām ir mazāka par 0,1.

Šā punkta nolūkos “dispersijas mērs 1” nozīmē vērtēšanas riska darījuma peļņas un zaudējumu dispersiju, pamatojoties uz nesamazinātajiem vērtēšanas datiem, un “dispersijas mērs 2” nozīmē vērtēšanas riska darījuma peļņas un zaudējumu dispersiju, pamatojoties uz nesamazinātajiem vērtēšanas datiem, atņemot vērtēšanas riska darījumu, kura pamatā ir samazinātie vērtēšanas dati.

c) 

Ja tiek izmantots samazināts parametru skaits, lai aprēķinātu PVK, konstatējums par to, ka b) apakšpunktā minētie kritēriji ir izpildīti, vismaz reizi gadā tiek pakļauts neatkarīgai kontroles funkciju pārbaudei un iekšējai validācijai.

6.  Slēgšanas vai likvidācijas izdevumu PVK nosaka šādi:

a) 

ja ir pietiekami dati, lai vērtēšanas datiem izveidotu virkni ar ticamām pieprasījuma/piedāvājuma starpībām, iestādes novērtē tādu punktu virknē, par ko iestādes ir 90 % pārliecinātas, ka starpība, ko tās varētu iegūt, izstājoties no vērtēšanas riska darījuma, būtu tāda pati cena vai lielāka;

b) 

ja nav pietiekamu datu, lai izveidotu virkni ar ticamām pieprasījuma/piedāvājuma starpībām, iestādes piemēro uz ekspertu viedokli balstītu pieeju, kurā tiek izmantota pieejamā kvantitatīvā un kvalitatīvā informācija, lai panāktu tāda līmeņa piesardzīgās vērtības noteiktību, kas ir līdzvērtīga noteiktajam līmenim gadījumos, kad ir pieejama ticamo vērtību virkne. Iestādes informē kompetentās iestādes par vērtēšanas riska darījumiem, kuriem piemēro šo pieeju, un par metodiku, ko izmanto PVK noteikšanai;

c) 

iestādes aprēķina slēgšanas vai likvidācijas izdevumu PVK, piemērojot 50 % no lēstās pieprasījuma/piedāvājuma starpības, kas aprēķināta saskaņā ar a) vai b) apakšpunktu, attiecībā uz vērtēšanas riska darījumiem saistībā ar 5. punktā definētajiem vērtēšanas datiem.

7.  Iestādes aprēķina kopējās kategoriju līmeņa PVK slēgšanas vai likvidācijas izdevumiem, atsevišķām slēgšanas vai likvidācijas izdevumu PVK piemērojot formulas, kas noteiktas pielikumā izklāstītajā 1. vai 2. metodē.

1. Pārskats

,
Nosaukums Regulējums
Article 10 1.
Close-out costs AVAs shall be calculated at valuation exposure level (‘individual close-out costs AVAs’).
Article 10 2.
When an institution has calculated a market price uncertainty AVA for a valuation exposure based on an exit price, the close-out cost AVA may be assessed to have zero value.
Article 10 3.
Where an institution applies the derogation referred to in paragraph 5 of Article 105 of Regulation (EU) No 575/2013, the close-out costs AVA may be assessed to have zero value, on the condition that the institution provides evidence that it is 90 % confident that sufficient liquidity exists to support the exit of the related valuation exposures at mid-price.
Article 10 4.
Where a valuation exposure cannot be shown to have a zero close-out costs AVA, institutions shall use the data sources defined in Article 3. In this case the calculation of the close-out costs AVA shall be performed as described in paragraphs 5 and 6 of this Article.
Article 10 5.

Institutions shall calculate close-out costs AVAs on valuation exposures related to each valuation input used in the relevant valuation model.

(a) 

The granularity at which those close-out costs AVAs shall be assessed shall be one of the following:

(i) 

where decomposed, all valuation inputs required to calculate an exit price for the valuation position;

(ii) 

the price of the instrument.

(b) 

Each of the valuation inputs each of the valuation inputs referred to in point (a)(i) shall be treated separately. Where a valuation input consists of a matrix of parameters, institutions shall assess the close-out cost AVA based on the valuation exposures related to each parameter within that matrix. Where a valuation input does not refer to tradable instruments, institutions shall explicitly map the valuation input and the related valuation exposure to a set of market tradable instruments. Institutions may reduce the number of parameters of the valuation input for the purpose of calculating AVAs using any appropriate methodology provided the reduced parameters satisfy all of the following requirements:

(i) 

the total value of the reduced valuation exposure is the same as the total value of the original valuation exposure;

(ii) 

the reduced set of parameters can be mapped to a set of market tradable instruments;

(iii) 

the ratio of variance measure 2 over variance measure 1, based on historical data from the most recent 100 trading days, is less than 0,1.

For the purposes of this paragraph, variance measure 1 shall mean profit and loss variance of the valuation exposure based on the unreduced valuation input and variance measure 2 shall mean profit and loss variance of the valuation exposure based on the unreduced valuation input minus the valuation exposure based on the reduced valuation input.

(c) 

Where a reduced number of parameters is used for the purpose of calculating AVAs, the determination that the criteria set out in point (b) are met shall be subject to independent control function review and internal validation on at least an annual basis.

Article 10 6.

Close-out costs AVAs shall be determined as follows:

(a) 

where sufficient data exists to construct a range of plausible bid-offer spreads for a valuation input, institutions shall estimate a point within the range where they are 90 % confident that the spread they could achieve in exiting the valuation exposure would be at that price or better;

(b) 

where insufficient data exists to construct a plausible range of bid-offer spreads, institutions shall use an expert-based approach using qualitative and quantitative information available to achieve a level of certainty in the prudent value that is equivalent to that targeted where a range of plausible values is available. Institutions shall notify competent authorities of the valuation exposures for which this approach is applied, and the methodology used to determine the AVA;

(c) 

institutions shall calculate the close-out costs AVA by applying 50 % of the estimated bid-offer spread calculated in accordance with either point (a) or point (b) to the valuation exposures related to the valuation inputs defined in paragraph 5.

Article 10 7.
Institutions shall calculate the total category level AVA for close-out costs by applying to the individual close-out costs AVAs the formulae for either Method 1 or Method 2 laid down in the Annex.

1.1 Atsauces

1.2 Identificētās prasības

1.3 Saistītie standarti

2. Identificētās prasības

Prasības
Avots Prasība

3. Saistītie standarti

Standarti
Avots Prasība
  • Builddate: 26.06.2020 00:00:00 -Doknr: CELEX:32016R0101
  • EULAW -

    EN: Legal acts of the European Union from EUR-Lex, https://eur-lex.europa.eu/. © European Union. Re-use is authorised by Decision 2011/833/EU, provided the source is acknowledged; the consolidated texts are licensed under CC BY 4.0 (EUR-Lex legal notice). Divided into sections and converted into the GRCA format, the wording unchanged. Only the legislation published in the Official Journal of the European Union is deemed authentic.

    DE: Rechtsakte der Europäischen Union aus EUR-Lex, https://eur-lex.europa.eu/. © Europäische Union. Weiterverwendung nach Beschluss 2011/833/EU mit Quellenangabe gestattet; die konsolidierten Fassungen stehen unter CC BY 4.0 (Rechtlicher Hinweis von EUR-Lex). In Abschnitte aufgeteilt und in das GRCA-Format umgewandelt, der Wortlaut unverändert. Verbindlich sind allein die im Amtsblatt der Europäischen Union veröffentlichten Rechtsakte.