III NODAĻA PAMATA PIEEJA ATTIECĪBĀ UZ PVK NOTEIKŠANU

1. Pārskats

Nosaukums	Regulējums
7. pants Pārskats par pamata pieeju	7. pants Pārskats par pamata pieeju 1. Iestādes PVK aprēķina saskaņā ar pamata pieeju, piemērojot šādu divu posmu pieeju: a) tās par katru no Regulas (ES) Nr. 575/2013 105. panta 10. un 11. punktā minēto kategoriju (“kategoriju līmeņa PVK”) aprēķina PVK saskaņā ar šā panta 2. punktu; b) tās summē no a) apakšpunkta izrietošās vērtības par katru kategorijas līmeņa PVK, lai 1. panta nolūkā sniegtu kopējās PVK. 2. Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta nolūkos iestādes aprēķina kategorijas līmeņa PVK vienā no šādiem veidiem: a) saskaņā ar 9.–17. pantu; b) ja 9.–17. panta piemērošana nav iespējama attiecībā uz konkrētām pozīcijām, saskaņā ar “alternatīvu pieeju”, ar ko saistītos finanšu instrumentus identificē un PVK aprēķina kā šādu elementu summu: i) 100 % no neto nerealizētās peļņas par saistītiem finanšu instrumentiem; ii) atvasināto instrumentu gadījumā – 10 % no saistīto finanšu instrumentu nosacītās vērtības; iii) neatvasināto instrumentu gadījumā – 25 % no saistīto finanšu instrumentu patiesās vērtības un nerealizētās peļņas (kā noteikts i) punktā) starpības absolūtās vērtības. Šā punkta pirmās daļas b) apakšpunkta i) punkta nolūkā “nerealizētā peļņa” nozīmē patiesās vērtības izmaiņas (ja tās ir pozitīvas) kopš laišanas tirdzniecībā, kas noteiktas, pamatojoties uz principu “pirmais iekšā – pirmais ārā”.
8. pants Vispārīgi noteikumi attiecībā uz PVK aprēķināšanu saskaņā ar pamata pieeju	8. pants Vispārīgi noteikumi attiecībā uz PVK aprēķināšanu saskaņā ar pamata pieeju 1. Attiecībā uz aktīviem un saistībām, kuri vērtēti pēc patiesās vērtības un kuru grāmatvedības vērtēšanas izmaiņām ir daļēja vai nekāda ietekme uz pirmā līmeņa pamata kapitālu, PVK būtu jāaprēķina, balstoties tikai uz attiecīgās vērtēšanas izmaiņu proporciju, kas ietekmē pirmā līmeņa pamata kapitālu. 2. Iestādes saistībā ar 14.–17. pantā aprakstītajām kategorijas līmeņa PVK cenšas panākt tāda līmeņa piesardzīgās vērtības noteiktību, kas ir līdzvērtīga 9.–13. pantā noteiktajam līmenim. 3. Uzskata, ka PVK pārsniedz vērtības korekcijas, kas nepieciešamas, lai sasniegtu precizēto piesardzīgo vērtību, pār jebkuru korekciju, kura piemērota iestādes patiesajā vērtībā un ir identificējama kā attiecināma uz to pašu vērtēšanas nenoteiktības avotu kā PVK. Ja korekcija, kas piemērota iestādes patiesajā vērtībā, nav identificējama kā attiecināma uz konkrētu PVK kategoriju tajā līmenī, kurā aprēķina attiecīgās PVK, korekciju neiekļauj PVK aprēķinā. 4. PVK vienmēr ir pozitīvs kategorijas līmenis, tostarp vērtēšanas riska darījuma līmenī, gan pirms apkopošanas, gan pēc tās.
9. pants Tirgus cenas nenoteiktības PVK aprēķināšana	9. pants Tirgus cenas nenoteiktības PVK aprēķināšana 1. Tirgus cenas nenoteiktības PVK aprēķina vērtēšanas riska darījuma līmenī (“atsevišķas tirgus cenas nenoteiktības PVK”). 2. Novērtē, ka tirgus cenas nenoteiktības PVK ir nulles vērtība, ja ir izpildīti abi šādi nosacījumi: a) iestādei ir droši pierādījumi par tirgojamu cenu vērtēšanas riska darījumam vai par cenu, kas ir nosakāma no uzticamiem datiem, pamatojoties uz likvīdu divvirzienu tirgu, kā aprakstīts Regulas (ES) Nr. 575/2013 338. panta 1. punkta otrajā daļā; b) tirgus datu avoti, kas norādīti 3. panta 2. punktā, neliecina par būtisku vērtēšanas nenoteiktību. 3. Ja vērtēšanas riska darījumu nevar uzrādīt kā tādu, kam PVK ir nulle, iestāde, novērtējot tirgus cenas nenoteiktības PVK, izmanto 3. pantā definētos datu avotus. Šādā gadījumā aprēķinu par tirgus cenas nenoteiktības PVK veic saskaņā ar 4. un 5. punktā aprakstīto. 4. Iestādes aprēķina PVK vērtēšanas riska darījumiem, kas saistīti ar visiem vērtēšanas datiem, kuri izmantoti attiecīgajā vērtēšanas modelī. a) Detalizētība, ar kādu novērtē minētās PVK, ir viena no šādām: i) ja sadalītas pa komponentiem – visi vērtēšanas datus, kas nepieciešami, lai vērtēšanas pozīcijai aprēķinātu izstāšanas cenu; ii) instrumenta cenu. ▼C1 b) Katru no a) apakšpunkta ii) punktā minētajiem vērtēšanas datiem aplūko atsevišķi. Ja vērtēšanas datus veido parametru matrica, PVK aprēķina, pamatojoties uz vērtēšanas riska darījumiem, kas saistīti ar katru no minētajā matricā esošajiem parametriem. Ja vērtēšanas dati neattiecas uz tirgojamiem instrumentiem, iestādes vērtēšanas datus un saistīto vērtēšanas riska darījumu attiecina uz tirgū tirgojamu instrumentu kopumu. Lai aprēķinātu PVK, iestādes vērtēšanas datu parametru skaitu var samazināt, izmantojot jebkuru piemērotu metodoloģiju, ja sniegtie parametri atbilst visām šīm prasībām: i) samazinātā vērtēšanas riska darījuma kopējā vērtība ir tāda pati kā sākotnējā vērtēšanas riska darījuma kopējā vērtība; ii) samazinātais parametru kopums var būt attiecināms uz tirgū tirgojamu instrumentu kopumu; iii) attiecība dispersijas mērs 2 (definēts turpmāk) pret dispersijas mēru 1 (definēts turpmāk) saskaņā ar vēsturiskiem datiem no 100 nesenākajām tirdzniecības dienām ir mazāka par 0,1. Šā punkta nolūkos “dispersijas mērs 1” nozīmē vērtēšanas riska darījuma peļņas un zaudējumu dispersiju, pamatojoties uz nesamazinātajiem vērtēšanas datiem, un “dispersijas mērs 2” nozīmē vērtēšanas riska darījuma peļņas un zaudējumu dispersiju, pamatojoties uz nesamazinātajiem vērtēšanas datiem, atņemot vērtēšanas riska darījumu, kura pamatā ir samazinātie vērtēšanas dati. c) Ja tiek izmantots samazināts parametru skaits, lai aprēķinātu PVK, konstatējums par to, ka b) apakšpunktā minētie kritēriji ir izpildīti, vismaz reizi gadā tiek pakļauts neatkarīgai kontroles funkciju pārbaudei, izmantojot ieskaita metodiku un iekšējo validāciju. ▼B 5. Tirgus cenas nenoteiktības PVK nosaka šādi: a) ja ir pietiekami datu, lai vērtēšanas datiem izveidotu virkni ar ticamām vērtībām: i) attiecībā uz vērtēšanas datiem, kuru ticamo vērtību virknes pamatā ir izstāšanās cenas, iestādes novērtē tādu punktu virknē, par ko iestādes ir 90 % pārliecinātas, ka tās varētu izstāties no vērtēšanas riska darījuma par to pašu vai labāku cenu; ii) attiecībā uz vērtēšanas datiem, kuru ticamo vērtību pamatā ir vidējās cenas, iestādes novērtē tādu punktu virknē, par ko iestādes ir 90 % pārliecinātas, ka vidējā cena, ko tās varētu sasniegt, izstājoties no vērtēšanas riska darījuma, būtu tāda pati cena vai lielāka; b) ja nav pietiekamu datu, lai izveidotu ticamu vērtību virkni vērtēšanas datiem, iestādes izmanto uz ekspertu viedokli balstītu pieeju, kurā tiek izmantota pieejamā kvantitatīvā un kvalitatīvā informācija, lai panāktu vērtēšanas datu tāda līmeņa piesardzīgās vērtības noteiktību, kas ir līdzvērtīga a) apakšpunktā noteiktajam līmenim. Iestādes informē kompetentās iestādes par vērtēšanas riska darījumiem, kuriem piemēro šo pieeju, un par metodiku, ko izmanto PVK noteikšanai; c) iestādes aprēķina tirgus cenas nenoteiktības PVK, pamatojoties uz vienu no šādām pieejām: i) tās starpību starp vērtēšanas datu vērtībām, ko aplēš saskaņā ar a) vai b) apakšpunktu, un vērtēšanas datu vērtībām, ko izmanto patiesās vērtības aprēķināšanai, piemēro katras vērtēšanas pozīcijas vērtēšanas riska darījumiem; ii) tās apvieno vērtēšanas datu vērtības, ko aprēķina saskaņā ar a) vai b) apakšpunktu, un, pamatojoties uz šīm vērtībām, tās pārvērtē vērtēšanas pozīcijas. Iestādes piemēro starpību starp pārvērtētajām pozīcijām un pēc patiesās vērtības vērtētajām pozīcijām. 6. Iestādes aprēķina kopējo kategoriju līmeņa PVK tirgus cenu nenoteiktībai, atsevišķu tirgus cenu nenoteiktību PVK piemērojot formulas, kas noteiktas pielikumā izklāstītajā 1. vai 2. metodē.
10. pants Pozīcijas slēgšanas vai likvidācijas izdevumu PVK aprēķināšana	10. pants Pozīcijas slēgšanas vai likvidācijas izdevumu PVK aprēķināšana 1. Pozīcijas slēgšanas vai likvidācijas izdevumu PVK aprēķina vērtēšanas riska darījuma līmenī (“atsevišķu slēgšanas vai likvidācijas izdevumu PVK”). 2. Ja iestāde ir aprēķinājusi tirgus cenas nenoteiktības PVK vērtēšanas riska darījumiem, pamatojoties uz izstāšanās cenu, var uzskatīt, ka slēgšanas vai likvidācijas izdevumu PVK ir nulles vērtība. 3. Ja iestāde piemēro Regulas (ES) Nr. 575/2013 105. panta 5. punktā minēto izņēmumu, var uzskatīt, ka slēgšanas vai likvidācijas izdevumu PVK ir nulles vērtība ar nosacījumu, ka iestāde sniedz pierādījumus, ka tā ir par 90 % pārliecināta par pietiekamas likviditātes esību, lai no saistītajiem vērtēšanas riska darījumiem varētu izstāties par vidēju cenu. 4. Ja vērtēšanas riska darījumu nevar uzrādīt kā tādu, kam slēgšanas vai likvidācijas izdevumu PVK ir nulle, iestādes izmanto 3. pantā definētos datu avotus. Šādā gadījumā aprēķinu par slēgšanas vai likvidācijas izdevumu PVK veic saskaņā ar šā panta 5. un 6. punktā aprakstīto. 5. Iestādes aprēķina slēgšanas vai likvidācijas izdevumu PVK par vērtēšanas riska darījumiem saistībā ar visiem vērtēšanas datiem, ko izmanto attiecīgajā vērtēšanas modelī. a) Detalizētība, ar kādu novērtē slēgšanas vai likvidācijas izdevumu PVK, ir viena no šādām: i) ja sadalītas pa komponentiem – visus vērtēšanas datus, kas nepieciešami, lai vērtēšanas pozīcijai aprēķinātu izstāšanās cenu; ii) instrumenta cenu. b) Katru no a) apakšpunkta ii) punktā minētajiem vērtēšanas datiem aplūko atsevišķi. Ja vērtēšanas datus veido parametru matrica, iestādes slēgšanas vai likvidācijas izdevumu PVK aprēķina, pamatojoties uz vērtēšanas riska darījumiem, kas saistīti ar katru no minētajā matricā esošajiem parametriem. Ja vērtēšanas dati neattiecas uz tirgojamiem instrumentiem, iestādes vērtēšanas datus un saistīto vērtēšanas riska darījumu skaidri attiecina uz tirgū tirgojamu instrumentu kopumu. Lai aprēķinātu PVK, iestādes vērtēšanas datu parametru skaitu var samazināt, izmantojot jebkuru piemērotu metodiku, ja sniegtie parametri atbilst visām šīm prasībām: i) samazinātās vērtības riska darījumu kopējā vērtība ir tāda pati kā sākotnējā vērtēšanas riska darījuma kopējā vērtība; ii) samazinātais parametru kopums var būt attiecināms uz tirgū tirgojamu instrumentu kopumu; iii) attiecība dispersijas mērs 2 pret dispersijas mēru 1 saskaņā ar vēsturiskiem datiem no 100 nesenākajām tirdzniecības dienām ir mazāka par 0,1. Šā punkta nolūkos “dispersijas mērs 1” nozīmē vērtēšanas riska darījuma peļņas un zaudējumu dispersiju, pamatojoties uz nesamazinātajiem vērtēšanas datiem, un “dispersijas mērs 2” nozīmē vērtēšanas riska darījuma peļņas un zaudējumu dispersiju, pamatojoties uz nesamazinātajiem vērtēšanas datiem, atņemot vērtēšanas riska darījumu, kura pamatā ir samazinātie vērtēšanas dati. c) Ja tiek izmantots samazināts parametru skaits, lai aprēķinātu PVK, konstatējums par to, ka b) apakšpunktā minētie kritēriji ir izpildīti, vismaz reizi gadā tiek pakļauts neatkarīgai kontroles funkciju pārbaudei un iekšējai validācijai. 6. Slēgšanas vai likvidācijas izdevumu PVK nosaka šādi: a) ja ir pietiekami dati, lai vērtēšanas datiem izveidotu virkni ar ticamām pieprasījuma/piedāvājuma starpībām, iestādes novērtē tādu punktu virknē, par ko iestādes ir 90 % pārliecinātas, ka starpība, ko tās varētu iegūt, izstājoties no vērtēšanas riska darījuma, būtu tāda pati cena vai lielāka; b) ja nav pietiekamu datu, lai izveidotu virkni ar ticamām pieprasījuma/piedāvājuma starpībām, iestādes piemēro uz ekspertu viedokli balstītu pieeju, kurā tiek izmantota pieejamā kvantitatīvā un kvalitatīvā informācija, lai panāktu tāda līmeņa piesardzīgās vērtības noteiktību, kas ir līdzvērtīga noteiktajam līmenim gadījumos, kad ir pieejama ticamo vērtību virkne. Iestādes informē kompetentās iestādes par vērtēšanas riska darījumiem, kuriem piemēro šo pieeju, un par metodiku, ko izmanto PVK noteikšanai; c) iestādes aprēķina slēgšanas vai likvidācijas izdevumu PVK, piemērojot 50 % no lēstās pieprasījuma/piedāvājuma starpības, kas aprēķināta saskaņā ar a) vai b) apakšpunktu, attiecībā uz vērtēšanas riska darījumiem saistībā ar 5. punktā definētajiem vērtēšanas datiem. 7. Iestādes aprēķina kopējās kategoriju līmeņa PVK slēgšanas vai likvidācijas izdevumiem, atsevišķām slēgšanas vai likvidācijas izdevumu PVK piemērojot formulas, kas noteiktas pielikumā izklāstītajā 1. vai 2. metodē.
11. pants Modeļa riska PVK aprēķināšana	11. pants Modeļa riska PVK aprēķināšana 1. Iestādes aplēš modeļa riska PVK katram vērtēšanas modelim (“atsevišķa modeļa riska PVK”), ņemot vērā vērtēšanas modeļa risku, kas rodas sakarā ar iespējamo virkni ar dažādiem modeļiem vai modeļu kalibrējumiem, ko izmanto tirgus dalībnieki, un sakarā ar to, ka nav noteikta fiksēta izstāšanās cena par konkrētu produktu, kas tiek novērtēts. Iestādes neņem vērā vērtēšanas modeļa risku, kas rodas sakarā ar tirgū atvasinātu parametru kalibrēšanu un ko ietver saskaņā ar 9. pantu. 2. Modeļa riska PVK aprēķina, izmantojot vienu no 3. un 4. punktā noteiktajām pieejām. 3. Ja iespējams, iestādes aprēķina modeļa riska PVK, nosakot virkni ticamu vērtējumu, ko iegūst ar alternatīvu, piemērotu modelēšanas un kalibrēšanas metožu palīdzību. Šajā gadījumā iestādes novērtē punktu tādā izrietošajā vērtējumu virknē, par ko iestādes ir 90 % pārliecinātas, ka tās varētu izstāties no vērtēšanas riska darījuma par tādu pašu cenu vai lielāku. 4. Ja iestādes nespēj izmantot 3. punktā definēto pieeju, tās izmanto uz ekspertu viedokli balstītu pieeju, lai aplēstu modeļa riska PVK. 5. Uz ekspertu viedokli balstītā pieejā ietver visus šādus elementus: a) modelim būtisko produktu sarežģītību; b) dažādas iespējamās matemātiskās metodes un modeļa parametrus, ja šie modeļa parametri nav saistīti ar tirgus mainīgajiem lielumiem; c) to, cik lielā mērā konkrēto produktu tirgus ir “vienvirziena tirgus”; d) to, ciktāl konkrētajos produktos pastāv risks, ko nevar ierobežot; e) to, vai modelis spēj ņemt vērā portfelī ietverto produktu maksājumu attīstību. Iestādes informē kompetentās iestādes par modeļiem, kuriem piemēro šo pieeju, un par metodiku, ko izmanto PVK noteikšanai. 6. Ja iestādes izmanto 4. punktā izklāstīto metodi, katru gadu jāapstiprina, vai šī metode izpilda piesardzības principu, salīdzinot šādus parametrus: a) PVK, kas aprēķinātas, izmantojot 4. punktā aprakstīto metodi, ja tā tiktu piemērota reprezentatīvai to vērtēšanas modeļu izlasei, kuriem iestāde piemēro 3. punktā izklāstīto metodi; un b) PVK, kas noteiktas ar 3. punktā definēto metodi, tai pašai vērtēšanas modeļu izlasei. 7. Iestādes aprēķina kopējās kategoriju līmeņa PVK modeļa riskam, atsevišķu modeļa risku PVK piemērojot formulas, kas noteiktas pielikumā izklāstītajā 1. vai 2. metodē.
12. pants Nenopelnīto peļņu no kredītu likmju starpības PVK aprēķināšana	12. pants Nenopelnīto peļņu no kredītu likmju starpības PVK aprēķināšana 1. Iestādes aprēķina nenopelnīto peļņu no kredītu likmju starpības PVK, lai atspoguļotu vērtēšanas nenoteiktību korekcijā, kas nepieciešama saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, lai iekļautu darījuma partnera saistību nepildīšanas attiecībā uz atvasināto instrumentu pozīcijām dēļ paredzamo zaudējumu pašreizējo vērtību. 2. Iestādes to PVK elementu, kas attiecas uz tirgus cenas nenoteiktību, iekļauj tirgus cenu nenoteiktības PVK kategorijā. PVK elementu, kas attiecas uz pozīcijas slēgšanas vai likvidācijas izdevumu nenoteiktību, iekļauj pozīcijas slēgšanas vai likvidācijas izdevumu PVK kategorijā. PVK elementu, kas attiecas uz modeļa risku, iekļauj modeļa riska PVK kategorijā.
13. pants Ieguldījumu veikšanas un finansējumu piesaistīšanas izmaksu PVK aprēķināšana	13. pants Ieguldījumu veikšanas un finansējumu piesaistīšanas izmaksu PVK aprēķināšana 1. Iestādes aprēķina ieguldījumu veikšanas un finansējumu piesaistīšanas izmaksu PVK, lai atspoguļotu vērtēšanas nenoteiktību finansējuma piesaistīšanas izmaksās, kad tās aprēķina izstāšanās cenu saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu. 2. Iestādes PVK elementu, kas attiecas uz tirgus cenas nenoteiktību, iekļauj tirgus cenu nenoteiktības PVK kategorijā. PVK elementu, kas attiecas uz pozīcijas slēgšanas vai likvidācijas izdevumu nenoteiktību, iekļauj pozīcijas slēgšanas vai likvidācijas izdevumu PVK kategorijā. PVK elementu, kas attiecas uz modeļa risku, iekļauj modeļa riska PVK kategorijā.
14. pants Koncentrētu pozīciju PVK aprēķināšana	14. pants Koncentrētu pozīciju PVK aprēķināšana 1. Iestādes aplēš koncentrētu pozīciju PVK koncentrētām vērtēšanas pozīcijām (“atsevišķas koncentrētu pozīciju PVK”), piemērojot šādu trīs posmu pieeju: a) tās identificē koncentrētas vērtēšanas pozīcijas; b) katrai identificētajai koncentrētai vērtēšanas pozīcijai tās aprēķina piesardzīgas izstāšanās periodu, ja nav tirgus cenas, ko var piemērot vērtēšanas pozīciju lielumam; c) ja piesardzīgās izstāšanās periods pārsniedz 10 dienas, tās PVK aprēķina, ņemot vērā vērtēšanas datu svārstīgumu, pieprasījuma/piedāvājuma starpības svārstīgumu un hipotētiskās izstāšanās stratēģijas ietekmi uz tirgus cenām. 2. Piemērojot 1. punkta a) apakšpunktu, identificējot koncentrētas vērtēšanas pozīcijas, ņem vērā visus šādus elementus: a) visu to vērtēšanas pozīciju lielumu, kuras ir būtiskas saistītā tirgus likviditātei; b) iestādes spēju veikt tirdzniecību attiecīgajā tirgū; c) vidējo dienas tirgus apjomu un iestādes ierasto dienas tirdzniecības apjomu. Iestādes izstrādā un dokumentē metodiku, ko tās piemēro, lai noteiktu koncentrētas vērtēšanas pozīcijas, attiecībā uz kurām ir jāaprēķina koncentrētu pozīciju PVK. 3. Iestādes aprēķina kopējo kategoriju līmeņa PVK koncentrētu pozīciju PVK kā atsevišķu koncentrētu pozīciju PVK summu.
15. pants Turpmāko administratīvo izmaksu PVK aprēķināšana	15. pants Turpmāko administratīvo izmaksu PVK aprēķināšana 1. Ja iestāde aprēķina tirgus cenu nenoteiktības un pozīcijas slēgšanas vai likvidācijas izdevumu PVK vērtēšanas riska darījumiem, kas nozīmē pilnīgu izstāšanos no riska darījuma, iestāde var uzskatīt, ka turpmākām administratīvām izmaksām PVK ir nulle. 2. Ja vērtēšanas riska darījumu nevar uzrādīt kā tādu, kam PVK ir nulle saskaņā ar 1. punktu, iestādes aprēķina turpmākās administratīvās izmaksas PVK (“atsevišķas turpmākās administratīvās izmaksas PVK”), ņemot vērā administratīvās izmaksas un turpmākās riska ierobežošanas izmaksas par to vērtēšanas riska darījumu paredzēto periodu, kuriem nepiemēro tiešu izstāšanās cenu attiecībā uz tādu pozīcijas slēgšanas vai likvidācijas izdevumu PVK, kuri tiek diskontēti, piemērojot likmi, kas pietuvināta bezriska likmei. 3. Piemērojot 2. punktu, turpmākās administratīvās izmaksas ietver visas papildu personāla un nemainīgās izmaksas, kas varētu rasties saistībā ar portfeļa pārvaldīšanu, taču var pieņemt, ka, samazinoties portfeļa apjomam, šīs izmaksas samazināsies. 4. Iestādes aprēķina kopējo kategoriju līmeņa PVK turpmākām administratīvajām izmaksām kā atsevišķu turpmāko administratīvo izmaksu PVK summu.
16. pants Priekšlaicīgas darījuma izbeigšanas PVK aprēķināšana	16. pants Priekšlaicīgas darījuma izbeigšanas PVK aprēķināšana Iestādes aplēš priekšlaicīgas darījuma izbeigšanas PVK, ņemot vērā iespējamos zaudējumus, ko radītu klienta tirdzniecības darījumu ārpuslīgumiska priekšlaicīga izbeigšana. Priekšlaicīgas darījuma izbeigšanas PVK aprēķina, ņemot vērā to klienta tirdzniecības darījumu procentuālo īpatsvaru, kuri vēsturiski ir tikuši priekšlaicīgi izbeigti, un zaudējumus, kas rodas šādos gadījumos.
17. pants Operacionālā riska PVK aprēķināšana	17. pants Operacionālā riska PVK aprēķināšana 1. Iestādes aplēš operacionālā riska PVK, aprēķinot iespējamos zaudējumus, kas var rasties ar vērtēšanas procesiem saistīto operacionālo risku rezultātā. Šajā aplēsē ietver to vērtēšanas pozīciju novērtējumu, attiecībā uz kurām tiek uzskatīts, ka bilances posteņu kontroles procesā tās ir pakļautas riskam, tostarp riskiem, kas izriet no juridiskiem strīdiem. 2. Ja iestāde piemēro attīstītās mērīšanas pieeju attiecībā uz operacionālo risku, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 trešās daļas III sadaļas 4. nodaļā, tā var ziņot, ka operacionālā riska PVK ir nulle ar nosacījumu, ka tā sniedz pierādījumus, ka, veicot aprēķinu saskaņā ar attīstītās mērīšanas pieeju, pilnībā tiek ņemts vērā operacionālais risks saistībā ar vērtēšanas procesiem, kā noteikts saskaņā ar 1. punktu. 3. Citos gadījumos, kas nav minēti 2. punktā, iestāde aprēķina operacionālā riska PVK kā 10 % no kopējo kategorijas līmeņa PVK summas tirgus cenu nenoteiktībai un pozīcijas slēgšanas vai likvidācijas izdevumiem.

1.1 Atsauces

1.2 Identificētās prasības

1.3 Saistītie standarti

2. Identificētās prasības

Prasības
Avots	Prasība

3. Saistītie standarti

Standarti
Avots	Prasība

Builddate: 26.06.2020 00:00:00 -Doknr: CELEX:32016R0101
EULAW -
EN: Legal acts of the European Union from EUR-Lex, https://eur-lex.europa.eu/. © European Union. Re-use is authorised by Decision 2011/833/EU, provided the source is acknowledged; the consolidated texts are licensed under CC BY 4.0 (EUR-Lex legal notice). Divided into sections and converted into the GRCA format, the wording unchanged. Only the legislation published in the Official Journal of the European Union is deemed authentic.

DE: Rechtsakte der Europäischen Union aus EUR-Lex, https://eur-lex.europa.eu/. © Europäische Union. Weiterverwendung nach Beschluss 2011/833/EU mit Quellenangabe gestattet; die konsolidierten Fassungen stehen unter CC BY 4.0 (Rechtlicher Hinweis von EUR-Lex). In Abschnitte aufgeteilt und in das GRCA-Format umgewandelt, der Wortlaut unverändert. Verbindlich sind allein die im Amtsblatt der Europäischen Union veröffentlichten Rechtsakte.