IV PIELIKUMS PROJEKTU KRITĒRIJI – NOTEIKUMI UN RĀDĪTĀJI

elektroenerģijas pārvade – projekts pie minētās dalībvalsts robežas ar citu vai citām dalībvalstīm tīkla pārvades jaudu vai jaudu, kas pieejama komerciālajām plūsmām, pie minētās dalībvalsts robežas ar citu vai citām dalībvalstīm palielina vismaz par 500 megavatiem (MW), salīdzinot ar situāciju, ja projekts netiktu nodots ekspluatācijā, vai projekts samazina savstarpēji nesavienotu sistēmu energoizolāciju vienā vai vairākās dalībvalstīs, un palielina pārrobežu tīkla pārvades jaudu pie robežas starp divām dalībvalstīm vismaz par 200 MW;

elektroenerģijas uzkrāšana – projekts nodrošina vismaz 225 MW uzstādīto kapacitāti un tādu uzkrāšanas kapacitāti, kas dod iespēju saražot neto elektroenerģiju vismaz 250 GW stundas gadā;

viedie energotīkli – projekts ir paredzēts aprīkojumam un iekārtām augstsprieguma un vidēja sprieguma līmenī, un tajā ir iesaistīti PSO, PSO un SSO vai SSO no vismaz divām dalībvalstīm. Projektā var iesaistīt tikai SSO, ar noteikumu, ka tie ir no vismaz divām dalībvalstīm un ir nodrošināta sadarbspēja. Projekts atbilst vismaz diviem no šādiem kritērijiem: tajā iesaistīti 50 000 elektroenerģijas lietotāju, ražotāju, patērētāju vai ražojošu patērētāju, tas aptver patēriņa zonu, kura ir vismaz 300 GW stundas gadā, vismaz 20 % no elektroenerģijas patēriņa, kas saistīts ar projektu, rodas no mainīgiem atjaunīgajiem resursiem, vai arī tas samazina savstarpēji nesavienotu sistēmu enerģētisko izolāciju vienā vai vairākās dalībvalstīs. Projektam nav jābūt saistītam ar fizisku kopīgu robežu. Projektiem, kas saistīti ar mazām izolētām sistēmām, kā definēts Direktīvas (ES) 2019/944 2. panta 42. punktā, tostarp salām, minētie sprieguma līmeņi ir vienādi ar augstāko sprieguma līmeni relevantajā elektroenerģijas sistēmā;

ūdeņraža pārvade un sadale – projekts dara iespējamu ūdeņraža pārvadi pāri attiecīgo dalībvalstu robežām vai esošo pārrobežu ūdeņraža transportēšanas jaudu pie divu dalībvalstu robežas palielina par vismaz 10 %, salīdzinot ar situāciju pirms projekta nodošanas ekspluatācijā, un tiek pietiekami parādīts, ka projekts ir būtiska daļa no plānota pārrobežu ūdeņraža tīkla, un sniegti pietiekami pierādījumi par esošiem plāniem un sadarbību ar kaimiņvalstīm un tīklu operatoriem, vai attiecibā uz projektiem, kas samazina savstarpēji nesavienotu sistēmu enerģētisko izolāciju vienā vai vairākās dalībvalstīs, projekta mērķis ir tieši vai netieši apgādāt vismaz divas dalībvalstis;

ūdeņraža uzglabāšana vai II pielikuma 3. punktā minētie ūdeņraža pieņemšanas kompleksi– projekta mērķis ir tieši vai netieši apgādāt vismaz divas dalībvalstis;

elektrolīzeri – projekts nodrošina uzstādīto jaudu vismaz 50 MW apmērā, ko nodrošina viens elektrolīzeris vai vairāki elektrolīzeri, kas kopā veido vienu, koordinētu projektu un sniedz tiešus vai netiešus ieguvumus vismaz divām dalībvalstīm, un jo īpaši attiecībā uz projektiem salās un salu sistēmās, atbalsta inovatīvus un citus risinājumus, kuros iesaistītas vismaz divas dalībvalstis un kuriem ir būtiska pozitīva ietekme uz 2030. gadam izvirzītajiem Savienības enerģētikas un klimata mērķrādītājiem un tās 2050. gada klimatneitralitātes mērķi, un sniedz būtisku ieguldījumu salu un Savienības energosistēmas ilgtspējā;

viedie gāzes tīkli – projektā ir iesaistīti PSO, PSO un SSO vai SSO no vismaz divām dalībvalstīm. SSO var tikt iesaistīti tikai ar PSO atbalstu no vismaz divām dalībvalstīm, kas ir cieši saistīti ar projektu un nodrošina sadarbspēju;

atkrastes atjaunīgās elektroenerģijas pārvade – projekts ir izstrādāts tā, lai nodrošinātu elektroenerģijas pārvadi no atkrastes ražošanas objektiem ar jaudu vismaz 500 MW, un nodrošina elektroenerģijas pārvadi uz konkrētas dalībvalsts sauszemes tīklu, kā arī palielina iekšējā tirgū pieejamo atjaunīgās elektroenerģijas apjomu. Projektu izstrādā teritorijās, kurās atkrastes atjaunīgās elektroenerģijas izplatība ir zema, un tam ir būtiska pozitīva ietekme uz 2030. gadam izvirzītajiem Savienības enerģētikas un klimata mērķrādītājiem un tās 2050. gada klimatneitralitātes mērķi, un tas sniedz būtisku ieguldījumu energosistēmas ilgtspējā un tirgus integrācijā, vienlaikus nekavējot pārrobežu jaudas un plūsmas;

oglekļa dioksīda projekti – projektu izmanto, lai transportētu un attiecīgā gadījumā uzglabātu antropogēno oglekļa dioksīdu, kas radies vismaz divās dalībvalstīs.

savstarpēju interešu projekts II pielikuma 1. punkta a) un f) apakšpunktā noteiktajā kategorijā – projekts palielina tīkla pārvades jaudu vai jaudu, kas pieejama komerciālajām plūsmām, pie minētās dalībvalsts robežas ar vienu vai vairākām trešām valstīm un sniedz ievērojamus ieguvumus vai nu tieši vai netieši (jo ir starpsavienojums ar trešo valsti) Savienības līmenī saskaņā ar īpašajiem kritērijiem, kuri uzskaitīti 4. panta 3. punktā. Ieguvumus dalībvalstīm aprēķina un publicē ENTSO-E Savienības tīkla attīstības desmit gadu plāna ietvaros;

savstarpēju interešu projekts II pielikuma 3. punktā noteiktajā kategorijā – ūdeņraža projekts dara iespējamu ūdeņraža pārvadi pie kādas dalībvalsts robežas ar vienu vai vairākām trešām valstīm, un tiek pierādīts, ka tas sniedz ievērojamus ieguvumus vai nu tieši vai netieši (jo ir starpsavienojums ar trešo valsti) Savienības līmenī saskaņā ar īpašajiem kritērijiem, kuri uzskaitīti 4. panta 3. punktā. Ieguvumus dalībvalstīm aprēķina un publicē ENTSO-G Savienības tīkla attīstības desmit gadu plāna ietvaros;

savstarpēju interešu projekts II pielikuma 5.punktā noteiktajā kategorijā – vismaz divas dalībvalstis un kāda trešā valsts projektu var izmantot antropogēnas izcelsmes oglekļa dioksīda transportēšanai un uzglabāšanai.

atjaunīgās enerģijas pārvadi no ražošanas vietām uz lieliem patēriņa centriem un krātuvēm mēra saskaņā ar analīzi, kas veikta jaunākajā pieejamajā Savienības elektroenerģijas tīkla attīstības desmit gadu plānā, jo īpaši:

tirgus integrāciju, konkurenci un sistēmas elastību mēra saskaņā ar analīzi, kas veikta jaunākajā pieejamajā Savienības elektroenerģijas tīkla attīstības desmit gadu plānā, jo īpaši:

apgādes drošību, sadarbspēju un drošu sistēmas darbību mēra saskaņā ar analīzi, kas veikta jaunākajā pieejamajā Savienības elektroenerģijas tīkla attīstības desmit gadu plānā, jo īpaši novērtē projekta ietekmi uz prognozētajiem slodzes zudumiem V pielikumā noteiktajā analīzes apgabalā, un izsaka kā ražošanas un pārvades adekvātumu raksturīgu slodzes periodu kopumā, ņemot vērā paredzamās izmaiņas ekstremālos klimatiskos apstākļos un to ietekmi uz infrastruktūras noturību. Attiecīgā gadījumā mēra projekta ietekmi uz neatkarīgu un uzticamu sistēmas darbības un pakalpojumu kontroli.

ilgstpējības līmeni mēra, novērtējot, kādā mērā tīkli spēj savienot un transportēt variablu atjaunīgo enerģiju;

apgādes drošību mēra, novērtējot zudumu līmeni sadales un pārvades tīklā vai abos kopā, elektrotīkla komponentu procentuālo izmantojumu (t. i., vidējo slodzi), tīkla komponentu pieejamību (saistībā ar plānotu un neplānotu apkopi) un tās ietekmi uz tīkla darbības rezultātiem, kā arī pārrāvumu (t. sk. ar klimatu saistītu pārrāvumu) ilgumu un biežumu;

tirgus integrāciju mēra, novērtējot inovāciju ieviešanu sistēmu darbībā, enerģētiskās izolācijas samazināšanā un starpsavienojumos, kā arī to, kādā līmenī ir integrētas citas nozares un sekmēti jauni uzņēmējdarbības modeļi un tirgus struktūras;

tīkla drošību, elastību un apgādes kvalitāti mēra, novērtējot inovatīvo pieeju sistēmas elastībai, kiberdrošību, efektīvu sadarbspēju PSO un SSO līmeņu starpā, spēju iekļaut pieprasījumreakciju, uzkrāšanu, energoefektivitātes pasākumus, digitālu rīku un IKT izmaksefektīvu izmantošanu uzraudzībai un vadībai, elektroenerģijas sistēmas stabilitāti un sprieguma kvalitāti.

ilgtspēju mēra kā projekta ieguldījumu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā dažādos galapatēriņa lietojumos nozarēs, kur grūti samazināt emisijas, piemēram, rūpniecībā vai transportā; elastībā un sezonālās uzkrāšanas iespējās atjaunonīgās elektroenerģijas ražošanā; vai atjaunīgā un mazoglekļa ūdeņraža integrēšanā ar mērķi apsvērt tirgus vajadzības un popularizēt atjaunīgo ūdeņradi;

tirgus integrāciju un sadarbspēju mēra, aprēķinot, kāda ir projekta pievienotā vērtība no tirgus sektoru integrācijas un cenu konverģences viedokļa un no sistēmas kopējās elastības viedokļa;

apgādes drošību un elastību mēra, aprēķinot, kāda ir projekta pievienotā vērtība no ūdeņraža apgādes noturības, daudzveidības un elastības viedokļa;

konkurenci mēra, novērtējot projekta ieguldījumu piegādes diversifikācijā, tostarp piekļuves atvieglošanā ūdeņraža apgādes vietējiem avotiem.

ilgtspējas līmeni mēra, novērtējot atjaunīgo un mazoglekļa gāzu īpatsvaru, kas integrēts gāzes tīklā, saistītos siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumus par labu visas sistēmas dekarbonizācijai un noplūžu adekvātu identificēšanu;

piegādes kvalitāti un drošību mēra, novērtējot droši pieejamās gāzes piegādes un maksimālā pieprasījuma attiecību, to importa īpatsvaru, ko aizstāj vietējas atjaunīgās un mazoglekļa gāzes, sistēmas ekspluatācijas stabilitāti un pārrāvumu ilgumu un biežumu katram klientam;

elastības pakalpojumu, piemēram, pieprasījumreakcijas un uzglabāšanas, nodrošināšana, veidojot savienojumus ar citiem energonesējiem un nozarēm un tādējādi sekmējot viedās enerģētikas nozares integrāciju, un to mēra, novērtējot izmaksu ietaupījumus, ko sniedz savienotas enerģētikas nozares un energosistēmas, piemēram, siltuma un elektroenerģijas sistēma, transports un rūpniecība.

ilgtspēju mēra, novērtējot tīklā integrēta atjaunīgā vai mazoglekļa ūdeņraža, jo īpaši no atjaunojamiem energoresursiem iegūta ūdeņraža, kas atbilst II pielikuma 4. punkta a) apakšpunkta ii) punktā noteiktajiem kritērijiem, īpatsvaru vai aplēšot minētās izcelsmes sintētisko degvielu ieviešanas apjomu un saistītos siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumus;

apgādes drošību mēra, novērtējot projekta ieguldījumu tīkla drošā, stabilā un efektīvā ekspluatācijā, arī novērtējot to, kādā mērā tas novērš atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas apcirpšanu;

elastības pakalpojumu, tādu kā pieprasījumreakcija un uzkrāšana, nodrošināšana, veidojot savienojumus ar citiem energonesējiem un nozarēm un tādējādi sekmējot viedās enerģētikas nozares integrāciju, un to mēra, novērtējot izmaksu ietaupījumus, ko sniedz savienotas enerģētikas nozares un energosistēmas, piemēram, gāzes, ūdeņraža, elektroenerģijas un siltuma tīkli, transporta un rūpniecības nozares.

ilgtspēju mēra, novērtējot kopējo paredzamo siltumnīcefekta gāzu samazinājumu projekta dzīves cikla laikā un ņemot vērā faktu, ka trūkst alternatīvu tehnoloģisko risinājumu, piemēram, bet ne tikai, energoefektivitātes, elektrifikācijas, kurā integrēti atjaunojamie energoresursi, lai sasniegtu tādu pašu siltumnīcefekta gāzu samazinājuma līmeni kā oglekļa dioksīda daudzums, kas ar salīdzināmām izmaksām jāuztver savienotās rūpnieciskās iekārtās salīdzināmā termiņā, ņemot vērā attiecīgi siltumnīcefekta gāzu emisijas no enerģijas, kas vajadzīga oglekļa dioksīda uztveršanai, transportēšanai un uzglabāšanai, ņemot vērā infrastruktūru, tostarp attiecīgā gadījumā citus iespējamos turpmākos lietojumus;

noturību un drošību mēra, izvērtējot infrastruktūras drošību;

sloga uz vidi un vidisko risku mīkstināšana ar oglekļa dioksīda pastāvīgu neitralizāciju.