26. pants Vispārīgi principi attiecībā uz noregulējuma instrumentiem

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka noregulējuma iestādēm ir pilnvaras, kas vajadzīgas, lai piemērotu noregulējuma instrumentus 1. panta 1. punkta a) līdz e) apakšpunktā minētajai vienībai, kas atbilst 19. panta 1. punktā vai 20. panta 3. punktā paredzētajiem noregulējuma nosacījumiem.

2.   Ja noregulējuma iestāde nolemj 1. panta 1. punkta a) līdz e) apakšpunktā minētajai vienībai piemērot noregulējuma instrumentu un šī noregulējuma darbība radītu zaudējumus kreditoriem, jo īpaši apdrošinājuma ņēmējiem, vai tās rezultātā tiktu pārstrukturēti vai konvertēti kreditoru prasījumi, noregulējuma iestāde tieši pirms noregulējuma instrumenta piemērošanas vai vienlaikus ar tā piemērošanu īsteno kapitāla instrumentu vai atbilstīgo saistību norakstīšanas vai konvertēšanas pilnvaras saskaņā ar 35. pantu.

Visus ieņēmumus, kas gūti pēc visu tādu pamatotu izdevumu atgūšanas, kuri pienācīgi radušies saistībā ar noregulējuma instrumentu izmantošanu vai noregulējuma pilnvaru īstenošanu jebkura noregulējuma instrumenta piemērošanas rezultātā saskaņā ar 5. punktu, vispirms izmaksā kā kompensāciju vienības apdrošinājuma ņēmējiem un citiem kreditoriem, ciktāl to prasījumi ir norakstīti bez pilnīgas kompensācijas.

Atbilstīgo saistību konvertēšanu kapitāla instrumentos apdrošināšanas prasījumiem var piemērot tikai tad, ja noregulējuma iestāde pamato, ka noregulējuma mērķus nevar sasniegt, izmantojot citus noregulējuma instrumentus, vai ka apdrošināšanas prasību konvertēšana nodrošinātu labāku apdrošinājuma ņēmēju aizsardzību salīdzinājumā ar jebkāda cita noregulējuma instrumenta izmantošanu un to prasījumu norakstīšanu.

3.   Noregulējuma instrumenti ir šādi:

Noregulējuma iestādes var piemērot noregulējuma instrumentus atsevišķi vai jebkādā kombinācijā, izņemot aktīvu un saistību nodalīšanas instrumentu, ko piemēro tikai apvienojumā ar kādu citu noregulējuma instrumentu.

4.   Ja izmanto tikai uzņēmuma pārdošanas instrumentu un pagaidu sabiedrības instrumentu un ja minētos instrumentus izmanto, lai pārvestu tikai daļu no noregulējamās sabiedrības aktīviem, tiesībām vai saistībām, tad atlikušo apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību vai 1. panta 1. punkta b) līdz e) apakšpunktā minēto atlikušo vienību, kuras aktīvi, tiesības vai saistības ir pārvesti, likvidē saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru. Šādu likvidāciju izdara saprātīgā termiņā, ņemot vērā jebkādu nepieciešamību, lai minētā atlikusī apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrība vai 1. panta 1. punkta b) līdz e) apakšpunktā minētā atlikusī vienība sniegtu pakalpojumus vai atbalstu, ievērojot 45. pantu, nolūkā ļaut saņēmējam turpināt veikt darbības vai sniegt pakalpojumus, ko tas pārņēmis uz šāda pārveduma pamata, un jebkuru citu iemeslu, kādēļ atlikušajai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai vai 1. panta 1. punkta b) līdz e) apakšpunktā minētajai atlikušajai vienībai jāturpina pastāvēt, lai sasniegtu noregulējuma mērķus vai atbilstu 22. pantā noteiktajiem principiem.

5.   Noregulējuma iestāde un ikviens finansēšanas mehānisms, kas darbojas, ievērojot 81. pantu, vai noregulējuma iestāde jebkura finansēšanas mehānisma vārdā var saņemt atlīdzību par visiem saprātīgiem izdevumiem, kas radušies saistībā ar noregulējuma instrumentu piemērošanu vai noregulējuma pilnvaru izmantošanu, vienā vai vairākos no šādiem veidiem:

6.   Dalībvalstis nodrošina, ka valstī spēkā esošo maksātnespējas tiesību aktu noteikumi, kas attiecas uz kreditoriem kaitējošu tiesību aktu apstrīdamību vai neīstenojamību, neattiecas uz noregulējamās sabiedrības aktīvu, tiesību vai saistību pārvešanu citai vienībai noregulējuma instrumenta piemērošanas vai noregulējuma pilnvaru īstenošanas rezultātā.

7.   Dalībvalstis var piešķirt noregulējuma iestādēm papildu instrumentus un pilnvaras, kas īstenojamas tad, ja 1. panta 1. punkta a) līdz e) apakšpunktā minētā vienība atbilst noregulējuma nosacījumiem, kas paredzēti 19. panta 1. punktā vai 20. panta 3. punktā, ar noteikumu, ka:

8.   Dalībvalstis nodrošina, ka tiktāl, ciktāl neviens no noregulējuma instrumentiem nav piemērojams vienībai, uz ko attiecas 1. panta 1. punkta piemērošanas joma, tās specifiskās juridiskās formas – savstarpējas apdrošināšanas sabiedrība vai kooperatīvā sabiedrība – dēļ, noregulējuma iestādēm ir pilnvaras, kas nepieciešamas, lai piemērotu instrumentus, kas ir pēc iespējas līdzīgi instrumentiem, kuri uzskaitīti šā panta 3. punktā, tostarp attiecībā uz to ietekmi.