2. pants Definīcijas

1.

“Virszemes ūdeņi”ir iekšējie ūdeņi, izņemot gruntsūdeņus, pārejas ūdeņi un piekrastes ūdeņi, bet attiecībā uz to ķīmisko stāvokli — arī teritoriālie ūdeņi.

2.

“Gruntsūdeņi”ir ūdeņi, kas atrodas zem augsnes virsmas piesātinājuma zonā un ir tiešā saskarē ar augsni vai augsnes apakškārtu.

3.

“Iekšējie ūdeņi”ir viss stāvošais vai tekošais ūdens zemes virspusē un visi gruntsūdeņi krasta virzienā no bāzes līnijas, no kuras mēra teritoriālo ūdeņu platumu.

4.

“Upe”ir iekšējs ūdens objekts, kas galvenokārt plūst virszemē, bet kas daļā sava tecējuma var plūst pazemē.

5.

“Ezers”ir stāvoša iekšēja virszemes ūdenstilpe.

6.

“Pārejas ūdeņi”ir virszemes ūdeņu objekti upes grīvu tuvumā, kas tuvu atrodošos piekrastes ūdeņu ietekmē daļēji ir sālsūdeņi, taču tos būtiski ietekmē saldūdens plūsmas.

7.

“Piekrastes ūdeņi”ir virszemes ūdeņi krasta virzienā no līnijas, kuras visi punkti atrodas vienu jūras jūdzi jūras virzienā no tuvākā punkta bāzes līnijā, no kuras mēra teritoriālo ūdeņu platumu, attiecīgā gadījumā sniedzoties līdz pārejas ūdeņu ārējai robežai.

8.

“Mākslīgs ūdens objekts”ir virszemes ūdens objekts, kas radīts cilvēku darbības rezultātā.

9.

“Stipri pārveidots ūdens objekts”ir virszemes ūdens objekts, kura īpašības cilvēku darbības izraisītu fizikālu izmaiņu rezultātā ir ievērojami mainītas, kā dalībvalsts norādījusi saskaņā ar II pielikuma noteikumiem.

10.

“Virszemes ūdens objekts”ir nošķirts un nozīmīgs virszemes ūdeņu elements, kā, piemēram, ezers, ūdenskrātuve, strauts, upe vai kanāls, vai strauta, upes vai kanāla daļa, pārejas ūdeņu vai piekrastes ūdeņu posms.

11.

“Ūdens nesējslānis”ir pazemes ieža slānis vai slāņi, vai citas ģeoloģiskas slāņkopas, kuru porainība un ūdens caurlaidība ir pietiekama, lai pieļautu ievērojamu gruntsūdeņu plūsmu vai ievērojamu gruntsūdeņu daudzumu ieguvi.

12.

“Gruntsūdens objekts”ir noteikts gruntsūdens daudzums ūdens nesējslānī vai ūdens nesējslāņos.

13.

“Upes baseins”ir zemes platība, no kuras visi virszemes noteces ūdeņi caur secīgiem strautiem, upēm un, iespējams, ezeriem, ieplūst jūrā pie vienas grīvas, ietekas vai deltas.

14.

“Apakšbaseins”ir zemes platība, no kuras visi virszemes noteces ūdeņi caur vairākiem strautiem, upēm un, iespējams, ezeriem, plūst uz vienu noteiktu ūdensteces (parasti ezera vai upju satekas) punktu.

15.

“Upju baseinu apgabals”ir zemes vai jūras platība, kuru veido viens vai vairāki blakus esoši upju baseini, līdz ar to saistītajiem gruntsūdeņiem un piekrastes ūdeņiem, kas ir identificēti 3. panta 1. punktā kā galvenā upju baseinu apsaimniekošanas vienība.

16.

“Kompetentā iestāde”ir iestāde vai iestādes, kuras norādītas 3. panta 2. punktā vai 3. panta 3. punktā.

17.

“Virszemes ūdeņu stāvoklis”ir vispārējs virszemes ūdens objekta stāvokļa formulējums, ko nosaka pēc tā sliktākajiem ekoloģiskās un ķīmiskās kvalitātes rādītājiem.

18.

“Labs virszemes ūdeņu stāvoklis”ir stāvoklis, kādu virszemes ūdens objekts sasniedz tad, kad gan tā ekoloģiskās kvalitātes rādītāji, gan ķīmiskās kvalitātes rādītāji ir vismaz “labi”.

19.

“Gruntsūdeņu stāvoklis”ir gruntsūdens objekta stāvokļa vispārējs formulējums, ko nosaka pēc tā sliktākajiem kvantitatīvajiem rādītājiem un ķīmiskās kvalitātes rādītājiem.

20.

“Labs gruntsūdeņu stāvoklis”ir stāvoklis, kādu gruntsūdens objekts sasniedz tad, kad gan tā kvantitatīvie rādītāji, gan ķīmiskās kvalitātes rādītāji ir vismaz “labi”.

21.

“Ekoloģiskais stāvoklis”ir ar virszemes ūdeņiem saistīto un saskaņā ar V pielikumu klasificēto ūdens ekosistēmu struktūras un darbības kvalitātes formulējums.

22.

“Labs ekoloģiskais stāvoklis”ir virszemes ūdens objekta stāvoklis, kas šādi klasificēts saskaņā ar V pielikumu.

23.

“Labs ekoloģiskais potenciāls”ir stipri pārveidota vai mākslīgi veidota ūdens objekta stāvoklis, kas šādi klasificēts saskaņā ar V pielikuma attiecīgajiem noteikumiem.

24.

“Labi virszemes ūdeņu ķīmiskās kvalitātes rādītāji”ir ķīmiskās kvalitātes rādītāji, kādi jāievēro, lai atbilstu vides aizsardzības mērķiem, kas šīs direktīvas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikti virszemes ūdeņiem , tas ir, ķīmiskās kvalitātes rādītāji, kādus sasniedz virszemes ūdens objektā, kurā piesārņojošo vielu koncentrācija nepārsniedz ne vides kvalitātes standartus, kas konkrētām prioritārajām vielām noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/105/EK ( 1 ) I pielikuma A daļā, ne vides kvalitātes standartus, kas upes baseinam specifiskām piesārņojošām vielām noteikti un piemēroti saskaņā ar minētās direktīvas 8.d pantu, un kurā nav pārsniegtas arī uz ietekmi balstītas izraisītājvērtības, ja tādas ir pieejamas.

25.

“Labi gruntsūdeņu ķīmiskās kvalitātes rādītāji”ir gruntsūdens objekta ķīmiskās kvalitātes rādītāji, kuri atbilst visiem V pielikuma 2.3.2. tabulā izklāstītajiem nosacījumiem.

26.

“Kvantitatīvie rādītāji”ir formulējums tai pakāpei, kādā gruntsūdens objektu ietekmē tieša un netieša ieguve.

27.

“Pieejamie gruntsūdeņu resursi”ir gada vidējais ūdens pievades ātrums gruntsūdens objektam ilgākā laikposmā, no kura atņem gada plūsmas tempu ilgākā laikposmā, kas vajadzīgs, lai sasniegtu ekoloģiskās kvalitātes mērķus saistītiem virszemes ūdeņiem, kas precizēti 4. pantā, lai izvairītos no jebkādas būtiskas ekoloģiskās kvalitātes rādītāju pazemināšanās šādiem ūdeņiem un lai izvairītos no jebkāda būtiska kaitējuma saistītām sauszemes ekosistēmām.

28.

“Labi kvantitatīvie rādītāji”ir rādītāji, kas noteikti V pielikuma 2.1.2. tabulā.

29.

“Bīstamas vielas”ir vielas vai vielu grupas, kas ir toksiskas, noturīgas un var bioloģiski akumulēties, kā arī citas vielas vai vielu grupas, kas izraisa līdzīgas bažas.

30.

“Prioritāras vielas”ir vielas, kas uzskaitītas Direktīvas 2008/105/EK I pielikuma A daļā, proti, vielas, kas ūdens videi vai ar ūdens vides starpniecību rada ievērojamu risku un kas uzskatāmas par prioritārām saskaņā ar šīs direktīvas 16. panta 2. punktu.

30.a

“Prioritāras bīstamas vielas”ir prioritāras vielas, kas identificētas kā “bīstamas” saskaņā ar 16. panta 3. punktā minētajiem tiesību aktiem.

30.b

“Upes baseinam specifiskas piesārņojošas vielas”ir piesārņojošas vielas, kuras nav vai vairs netiek identificētas kā prioritāras vielas, bet kuras dalībvalstis, balstoties uz saskaņā ar II pielikumu veikto novērtējumu par spiedienu un ietekmi uz virszemes ūdens objektiem, ir identificējušas kā piesārņojošas vielas, kuras tiek būtiskā apjomā novadītas vai ienestas upes baseinā vai apakšbaseinā un tādējādi to teritorijā esošai ūdens videi vai ar to teritorijā esošas ūdens vides starpniecību rada ievērojamu risku.

31.

“Piesārņojoša viela”ir jebkura viela, kas spēj izraisīt piesārņojumu, jo īpaši vielas, kuras uzskaitītas VIII pielikumā.

32.

“Tieša izplūde gruntsūdenī”ir piesārņojošu vielu izplūde gruntsūdenī, nesūcoties cauri augsnei vai augsnes apakškārtai.

33.

“Piesārņojums”ir cilvēku darbības izraisīta vielu vai siltuma tieša vai netieša novadīšana gaisā, ūdenī vai zemē, kas var kaitīgi ietekmēt cilvēku veselību vai ūdens ekosistēmu, vai sauszemes ekosistēmu kvalitāti, kuras ir tieši atkarīgas no ūdens ekosistēmām, kas rada kaitējumu īpašumam, bojā vai traucē vides pievilcību un citus likumīgus vides izmantošanas veidus.

34.

“Vides aizsardzības mērķi”ir 4. pantā izklāstītie mērķi.

35.

“Vides kvalitātes standarts”ir noteiktas piesārņojošas vielas vai piesārņojošu vielu grupas koncentrācija ūdenī, sedimentos vai biotā, kuru nedrīkst pārsniegt, lai aizsargātu cilvēku veselību un vidi.

35.a

“Uz ietekmi balstīta izraisītājvērtība”ir piesārņojošas vielas vai piesārņojošu vielu grupas ietekmes robežvērtība ūdenī, sedimentos vai biotā, ja minēto ietekmi mēra ar piemērotu un zinātniski apstiprinātu, uz ietekmi balstītu monitoringa metodi, un šīs vērtības pārsniegšanas rezultātā minētā piesārņojošā viela vai piesārņojošu vielu grupa ūdenī, sedimentos vai biotā var izraisīt nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēka veselību vai vidi.

36.

“Kombinēta pieeja”ir kontroles pasākumi izplūdēm un emisijām virszemes ūdeņos saskaņā ar 10. pantā izklāstīto pieeju.

37.

“Dzeramais ūdens”ir dzeramais ūdens kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2020/2184 ( 2 ) 2. panta 1. punktā.

38.

“Ūdens pakalpojumi”

ir visi pakalpojumi, kuri mājsaimniecībām, valsts iestādēm vai jebkādai saimnieciskai darbībai nodrošina:

39.

ir pakalpojumi, kas saistīti ar ūdens izmantošanu līdz ar jebkādu citu darbību, kas noteikta 5. pantā un II pielikumā un kas ievērojami ietekmē ūdens resursu stāvokli.

Šo jēdzienu izmanto 1. panta un ekonomiskās analīzes nolūkā, ko veic saskaņā ar 5. pantu un III pielikuma b) punktu.

40.

ir kopums, kas izteikts ar konkrētiem rādītājiem, koncentrāciju un/vai emisijas līmeni un ko nedrīkst pārsniegt vienā vai vairākos laikposmos. Emisijas robežvērtības var noteikt arī konkrētām vielu grupām, saimēm vai veidiem, jo īpaši 16. pantā noteiktajām vielām.

Vielām noteiktās emisiju robežvērtības parasti attiecas uz to stadiju, kurā notiek emisijas no iekārtām, vielu noteikšanai neņemot vērā atšķaidījumu. Attiecībā uz netiešu noplūdi ūdenī, nosakot attiecīgās iekārtas emisiju robežvērtības, var ņemt vērā ūdens attīrīšanas iekārtu darbību, ja videi kopumā tiek garantēts līdzvērtīgs aizsardzības līmenis un ja tas nerada vides piesārņojuma līmeņa paaugstināšanos.

41.

“Emisiju kontroles pasākumi”ir kontroles pasākumi, kas paredz īpašu emisiju ierobežojumu, piemēram, emisiju robežvērtību vai citādi precizējošu ierobežojumu vai nosacījumu noteikšanu attiecībā uz emisiju sekām, īpašībām vai citiem raksturlielumiem, vai darbības nosacījumiem, kas ietekmē emisijas. Termina “emisiju kontrole” lietojumu šajā direktīvā attiecībā uz jebkuras citas direktīvas noteikumiem nekādā ziņā neuzskata par šo noteikumu atkārtotu interpretēšanu.

42.

“Ūdens objekta stāvokļa pasliktināšanās”ir vismaz viena kvalitātes faktora V pielikuma nozīmē stāvokļa pazemināšanās par vienu klasi, pat ja šāda pazemināšanās neizraisa ūdens objekta klasifikācijas pazemināšanos kopumā; tomēr, ja kāds kvalitātes faktors jau ir zemākajā klasē, minētā faktora jebkāda turpmāka pasliktināšanās nozīmē ūdens objekta stāvokļa pasliktināšanos.