10.a pants ►M9Savienības◄mēroga pagaidu noteikumi, lai saskaņotu bezmaksas kvotu piešķiršanu

Pirmajā daļā minētajos noteikumos pēc iespējas paredz ►M9  Savienības ◄ mēroga ex ante līmeņatzīmes, lai panāktu, ka kvotu sadale rosina samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas un izmantot energoefektīvas tehnoloģijas, uzmanību pievēršot vislietderīgākajiem paņēmieniem, aizstājējiem, alternatīviem ražošanas procesiem, augstas efektivitātes koģenerācijai, energoefektīvai dūmgāzu izmantošanai, biomasas izmantošanai un CO2 uztveršanai, transportēšanai un uzglabāšanai, ja šādas iekārtas ir pieejamas; kvotu sadale nerada stimulu palielināt emisijas. Bezmaksas kvotas nesadala saistībā ar jelkādu elektroenerģijas ražošanu, izņemot gadījumus, uz kuriem attiecas 10.c pants, un izņemot elektroenerģiju, kas ražota, izmantojot dūmgāzes.

Ja uz iekārtu attiecas pienākums veikt energoauditu vai ieviest sertificētu energovadības sistēmu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES ( 17 ) 8. pantu un ja audita ziņojuma vai sertificētās energovadības sistēmas ieteikumi nav īstenoti, bezmaksas kvotu apjomu samazina par 20 %, ja vien relevanto investīciju atmaksāšanās laiks nepārsniedz trīs gadus vai šo investīciju izmaksas nav nesamērīgas. Bezmaksas kvotu apjomu nesamazina, ja operators pierāda, ka tas ir īstenojis citus pasākumus, kas ļāvuši panākt tādus siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazinājumus, kuri ir līdzvērtīgi tiem pasākumiem, kuri ir ieteikti attiecīgās iekārtas audita ziņojumā vai attiecīgās iekārtas sertificētajā energovadības sistēmā.

Komisija papildina šo direktīvu, nosakot saskaņā ar šo punktu pieņemtajos deleģētajos aktos un neskarot noteikumus, kas piemērojami saskaņā ar Direktīvu 2012/27/ES, administratīvi vienkāršus saskaņotus noteikumus šā punkta trešās daļas piemērošanai, kas nodrošina, ka nosacījumu piemērošana neapdraud vienlīdzīgus konkurences apstākļus, vides integritāti vai vienlīdzīgu attieksmi pret iekārtām visā Savienībā. Minētajos saskaņotajos noteikumos jo īpaši paredz termiņus, kritērijus īstenoto energoefektivitātes pasākumu atzīšanai, kā arī alternatīvus pasākumus siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanai, izmantojot valsts īstenošanas pasākumu procedūru saskaņā ar šīs direktīvas 11. panta 1. punktu.

Papildus šā punkta trešās daļas prasībām samazinājumu par 20 %, kas noteikts minētajā daļā, piemēro, ja līdz 2024. gada 1. maijam tādu iekārtu operatori, kuru siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju līmenis ir augstāks nekā 80 procentīles no relevanto produkta līmeņatzīmju emisijas līmeņiem, nav izstrādājuši klimatneitralitātes plānu katras minētās iekārtas darbībām, uz kurām attiecas šī direktīva. Minētajā plānā ietver 10.b panta 4. punktā norādītos elementus, un to sagatavo saskaņā ar 10.b panta 4. punktā paredzēto īstenošanas aktu. Direktīvas 10.b panta 4. punktu interpretē tā, ka tas attiecas tikai uz iekārtas līmeni. Direktīvas 10.b panta 4. punkta trešās daļas b) apakšpunktā minēto mērķu un atskaites punktu sasniegšanu verificē attiecībā uz laikposmu līdz 2025. gada 31. decembrim un pēc tam attiecībā uz katru laikposmu, kas beidzas katra piektā gada 31. decembrī, saskaņā ar 15. pantā paredzētajām verifikācijas un akreditācijas procedūrām. Bezmaksas kvotas, kas pārsniedz 80 %, nesadala, ja starpposma mērķu un atskaites punktu sasniegšana nav verificēta attiecībā uz laikposmu līdz 2025. gada beigām vai attiecībā uz laikposmu no 2026. līdz 2030. gadam.

Kvotas, kas saskaņā ar šā punkta trešo un piekto daļu nav sadalītas bezmaksas kvotu samazinājuma dēļ, izmanto, lai atbrīvotu iekārtas no korekcijas saskaņā ar šā panta 5. punktu. Šādu nesadalītu kvotu gadījumā 50 % no šīm kvotām dara pieejamus inovācijas atbalstam saskaņā ar šā panta 8. punktu. Pārējos 50 % no minētajām kvotām izsola saskaņā ar šīs direktīvas 10. panta 1. punktu, un dalībvalstīm attiecīgie ieņēmumi jāizmanto, lai novērstu atlikušo oglekļa emisiju pārvirzes risku sektoros, uz kuriem attiecas Regulas (ES) 2023/956 I pielikums, atbalstot pārkārtošanos un veicinot to dekarbonizāciju saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem.

Nekādas bezmaksas kvotas nesadala iekārtām sektoros un apakšsektoros, ciktāl tos aptver citi pasākumi, kuru mērķis ir novērst oglekļa emisiju pārvirzi, kā noteikts Regulā (ES) 2023/956. Šā punkta pirmajā daļā minētos pasākumus attiecīgi pielāgo.

Katrai nozarei un apakšnozarei līmeņatzīmes parasti aprēķina attiecībā uz galaproduktu, nevis izejmateriāliem, lai tādējādi attiecīgajā nozarē vai apakšnozarē visā ražošanas procesā iespējami vairāk samazinātu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas un palielinātu energoefektīvus ietaupījumus. Lai nodrošinātu papildu stimulus siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanai un energoefektivitātes uzlabošanai un nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekārtām, kurās izmanto jaunas tehnoloģijas, kas daļēji samazina vai pilnībā novērš siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas, un iekārtām, kurās izmanto esošās tehnoloģijas, noteiktās Savienības mēroga ex ante līmeņatzīmes pārskata attiecībā uz to piemērošanu laikposmā no 2026. līdz 2030. gadam, ņemot vērā esošo galaproduktu līmeņatzīmju definīciju un sistēmas robežu iespējamās izmaiņas, un par pamatprincipiem uzskata materiālu izmantošanas aprites potenciālu un to, ka līmeņatzīmēm jābūt neatkarīgām no izejvielām un ražošanas procesa veida, ja ražošanas procesiem ir tāds pats mērķis. Komisija cenšas pieņemt īstenošanas aktus, lai noteiktu pārskatītās līmeņatzīmju vērtības bezmaksas kvotu sadalei saskaņā ar 2. punkta trešo daļu, cik drīz vien iespējams un pirms laikposma no 2026. līdz 2030. gadam sākuma.

Nosakot principus ex-ante līmeņatzīmes izstrādei atsevišķās nozarēs un apakšnozarēs, Komisija apspriežas ar attiecīgajām ieinteresētajām pusēm, tostarp attiecīgajām nozarēm un apakšnozarēm.

Pēc tam, kad ►M9  Savienība ◄ ir apstiprinājusi starptautisku vienošanos par klimata pārmaiņām, kurā paredzēti obligāti siltumnīcas efektu izraisošo gāzu samazinājumi, kas līdzvērtīgi ►M9  Savienībā ◄ noteiktajiem samazinājumiem, Komisija minētos noteikumus pārskata, lai nodrošinātu, ka bezmaksas kvotas piešķir tikai tādā gadījumā, ja tam ir pienācīgs pamatojums, ņemot vērā vienošanās nosacījumus.

By way of derogation from the first subparagraph of this paragraph, for the first years of application of Regulation (EU) 2023/956, the production of goods listed in Annex I to that Regulation shall benefit from free allocation in reduced amounts. A factor reducing the free allocation for the production of those goods shall be applied (CBAM factor). The CBAM factor shall be equal to 100 % for the period between the entry into force of that Regulation and the end of 2025 and, subject to the application of provisions referred to in Article 36(2), point (b), of that Regulation, shall be equal to 97,5 % in 2026, 95 % in 2027, 90 % in 2028, 77,5 % in 2029, 51,5 % in 2030, 39 % in 2031, 26,5 % in 2032 and 14 % in 2033. From 2034, no CBAM factor shall apply.

The reduction of free allocation shall be calculated annually as the average share of the demand for free allocation for the production of goods listed in Annex I to Regulation (EU) 2023/956 compared to the calculated total free allocation demand for all installations, for the relevant period referred to in Article 11(1) of this Directive. The CBAM factor shall be applied in this calculation.

Allowances resulting from the reduction of free allocation shall be made available to support innovation in accordance with paragraph 8.

By 31 December 2024 and as part of its annual report to the European Parliament and to the Council pursuant to Article 10(5) of this Directive, the Commission shall assess the carbon leakage risk for goods subject to CBAM and produced in the Union for export to third countries which do not apply the EU ETS or a similar carbon pricing mechanism. The report shall in particular assess the carbon leakage risk in sectors to which CBAM will apply, in particular the role and accelerated uptake of hydrogen, and the developments as regards trade flows and the embedded emissions of goods produced by those sectors on the global market. Where the report concludes that there is a carbon leakage risk for goods produced in the Union for export to third countries which do not apply the EU ETS or an equivalent carbon pricing mechanism, the Commission shall, where appropriate, submit a legislative proposal to address that carbon leakage risk in a manner that is compliant with the rules of the World Trade Organization, including Article XX of the General Agreement on Tariffs and Trade 1994, and takes into account the decarbonisation of installations in the Union.

►M9  Aktos ◄ , kas pieņemti saskaņā ar 14. un 15. pantu, paredz saskaņotus monitoringa, ziņošanas un pārbaudes noteikumus ar ražošanu saistītām siltumnīcas efektu izraisošām gāzu emisijām, lai noteiktu ex-ante līmeņatzīmes.

Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai noteiktu pārskatītās līmeņatzīmju vērtības bezmaksas kvotu piešķiršanai. Minētie akti ir saskaņā ar deleģētajiem aktiem, ko pieņem, ievērojot šā panta 1. punktu, un atbilst turpmāk izklāstītajiem nosacījumiem:

Atkāpjoties attiecībā uz aromātisko savienojumu, ūdeņraža un sintēzes gāzes līmeņatzīmju vērtībām, šīs līmeņatzīmju vērtības koriģē par tādu pašu procentuālo daudzumu kā pārstrādes iekārtu līmeņatzīmes, lai saglabātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus minēto produktu ražotājiem.

Trešajā daļā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 22.a panta 2. punktā.

Lai veicinātu energoefektīvu dūmgāzu izmantošanu, b) apakšpunkta trešajā daļā minētajā laikposmā karstā metāla līmeņatzīmju vērtību, kas galvenokārt attiecas uz dūmgāzēm, atjaunina ar ikgadēju samazinājuma likmi 0,2 %.

Dalībvalstis pirmajā daļā minētajiem finansiāliem pasākumiem arī cenšas izmantot ne vairāk kā 25 % no ieņēmumiem, kas gūti, izsolot kvotas. Trīs mēnešos pēc katra gada beigām dalībvalstis, kas ieviesušas šādus finansiālos pasākumus, viegli pieejamā formā dara sabiedrībai pieejamu kopējo kompensācijas summu, kas sniegta katrai attiecīgajai nozarei un apakšnozarei. Sākot ar 2018. gadu, jebkurā gadā, kad kāda dalībvalsts šādiem nolūkiem izmanto vairāk nekā 25 % no kvotu izsolēs iegūtajiem ieņēmumiem, tā publisko ziņojumu, kurā izklāsta minētā apjoma pārsniegšanas iemeslus. Neskarot prasības par konfidenciālas informācijas aizsardzību, ziņojumā iekļauj attiecīgu informāciju par elektrības cenām lieliem rūpnieciskiem patērētājiem, kas gūst labumu no šādiem finansiāliem pasākumiem. Ziņojumā arī iekļauj informāciju par to, vai tika rūpīgi apsvērti citi pasākumi, lai vidējā termiņā un ilgtermiņā ilgtspējīgi samazinātu netiešās oglekļa izmaksas.

Komisija 10. panta 5. punktā paredzētajā ziņojumā cita starpā iekļauj novērtējumu par šādu finansiālo pasākumu ietekmi uz iekšējo tirgu un attiecīgā gadījumā iesaka jebkādus pasākumus, kas var būt vajadzīgi saskaņā ar minēto novērtējumu.

Minētie pasākumi ir tādi, kas nodrošina pienācīgu aizsardzību pret oglekļa emisiju pārvirzes risku, pamatojoties uz ex ante līmeņatzīmēm, kas noteiktas netiešajām CO2 emisijām uz vienu ražošanas vienību. Minētās ex ante līmeņatzīmes attiecīgajai nozarei vai apakšnozarei aprēķina kā rezultātu, ko dod patērētās elektroenerģijas daudzums uz ražošanas vienību atbilstīgi visefektīvākajai pieejamajai tehnoloģijai un CO2 emisijas attiecīgajā Eiropas elektroenerģijas ražošanas struktūrā.

No 2021. gada kvotas, kuras, ievērojot 19., 20. un 22. punktu nav piešķirtas iekārtām, iekļauj to kvotu apjomā, kuras ir rezervētas saskaņā ar šā punkta pirmās daļas pirmo teikumu.

Kvotu sadali koriģē, piemērojot 9. pantā minēto lineāro koeficientu.

Bezmaksas kvotas nesadala saistībā ar jelkādu elektroenerģijas ražošanu jaunās iekārtās.

Komisija agrīni piešķir Inovāciju fonda kvotas, lai nodrošinātu, ka inovāciju veicināšanai, tostarp to paplašināšanai, ir pieejams pietiekams resursu apjoms.

Inovāciju atbalstam saskaņā ar pirmo daļu izmanto arī kvotas, kas nav piešķirtas gaisakuģa operatoriem to darbību izbeigšanas dēļ un kas nav vajadzīgas, lai segtu minēto operatoru nenodotās kvotas.

Turklāt šādam inovāciju atbalstam dara pieejamus 5 miljonus kvotu no 3.c panta 5. un 7. punktā minētā daudzuma saistībā ar aviācijas piešķīrumiem 2026. gadam, kā minēts šā punkta pirmajā daļā.

Turklāt ar 50 miljoniem nesadalīto kvotu no tirgus stabilitātes rezerves papildina visus atlikušos ieņēmumus no 300 miljoniem kvotu, kas pieejamas laikposmā no 2013. līdz 2020. gadam saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2010/670/ES ( 19 ), un tās laikus izmanto inovāciju atbalstam, kā minēts šā punkta pirmajā daļā.

Izstrādājot un īstenojot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus vai konkurējošu cenu izsoli Inovāciju fonda satvarā, Komisija ņem vērā stratēģiskos projektus, kas atzīti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, ar ko izveido pasākumu satvaru Eiropas neto nulles emisiju tehnoloģiju produktu izgatavošanas ekosistēmas stiprināšanai, kas tiek uzskatīti par tādiem, kas palīdz sasniegt Eiropas stratēģisko tehnoloģiju platformas (STEP) mērķus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2024/795 ( 20 ) 2. panta 4. punktu. Dalībvalstis apsver iespēju sniegt atbalstu to teritorijā īstenotiem projektiem no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda, kas izveidoti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1058 ( 21 ), un Taisnīgas pārkārtošanās fonda, kas izveidots ar Regulu (ES) 2021/1056, izmantojot Inovāciju fonda satvarā izstrādātus finanšu mehānismus, piemēram, shēmu izsoles kā pakalpojums.

Inovāciju fonds aptver I un III pielikumā uzskaitītos sektorus, kā arī produktus un procesus, ar ko aizstāj oglekļietilpīgus produktus, kuri saražoti vai izmantoti I pielikumā uzskaitītajos sektoros, tostarp inovatīvas atjaunīgās enerģijas un enerģijas uzglabāšanas tehnoloģijas un videi nekaitīgu oglekļa uztveršanu un izmantošanu (CCU), kas ievērojami sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu, jo īpaši saistībā ar nenovēršamām rūpniecisko procesu emisijām, un palīdz stimulēt tādu projektu izveidi un darbību, kuru nolūks ir nodrošināt videi nekaitīgu CO2 uztveršanu, transportēšanu un ģeoloģisku uzglabāšanu (CCS), jo īpaši saistībā ar nenovēršamām rūpniecisko procesu emisijām un CO2 tiešo uztveri no atmosfēras ar drošu, ilgtspējīgu un pastāvīgu uzglabāšanu (DACS) ģeogrāfiski līdzsvarotās vietās. Inovāciju fonds var atbalstīt arī radikāli inovatīvas tehnoloģijas un infrastruktūru, tostarp mazoglekļa un bezoglekļa degvielu ražošanu, lai dekarbonizētu jūras, aviācijas, dzelzceļa transporta un autotransporta nozares, ieskaitot kolektīvos transporta veidus, piemēram, sabiedrisko transportu un autobusu pārvadājumu pakalpojumus.

Aviācijas nozarē tas arī var atbalstīt elektrifikāciju un darbības, lai mazinātu aviācijas vispārējo ietekmi uz klimatu.

Komisija īpašu uzmanību pievērš projektiem Regulas (ES) 2023/956 aptvertajās nozarēs, lai mazoglekļa tehnoloģiju, CCU, CCS, atjaunīgās enerģijas un enerģijas uzglabāšanas jomās atbalstītu inovācijas tādā veidā, kas sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu, lai laikposmā no 2021. līdz 2030. gadam projektiem minētajās nozarēs tiktu piešķirta ievērojama daļa no šā panta 1.a punkta ceturtajā daļā minēto kvotu finansiālās vērtības ekvivalenta. Turklāt, Komisija pirms 2027. gada var izsludināt uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, kas attiecas uz minētajā regulā aptvertajām nozarēm.

Komisija īpašu uzmanību pievērš arī projektiem, kuri veicina jūrniecības nozares dekarbonizāciju, un attiecīgā gadījumā Inovāciju fonda uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus iekļauj tēmas, kas veltītas minētajam mērķim, tostarp jūras transporta elektrifikācijai, un kuri pievēršas pilnīgai tās ietekmei uz klimatu, tostarp melnā oglekļa emisijām. Šādos uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus projektu atlases kritērijos īpaši ņem vērā arī iespējas palielināt bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un samazināt projektu radīto troksni un ūdens piesārņojumu, kā arī ieguldījumu.

Inovāciju fonds saskaņā ar 8.a punktu var atbalstīt projektus, izmantojot konkurējošu cenu izsoli, piemēram, CD, CCD vai fiksētas prēmijas līgumus, lai atbalstītu dekarbonizācijas tehnoloģijas, kurām oglekļa cena varētu nebūt pietiekams stimuls.

Komisija cenšas panākt sinerģiju starp Inovāciju fondu un pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, jo īpaši saistībā ar Eiropas partnerībām, un attiecīgā gadījumā cenšas rast sinerģiju starp Inovāciju fondu un citām Savienības programmām.

Uz atbalstu ir tiesīgi projekti ikvienas dalībvalsts teritorijā, tostarp maza un vidēja mēroga projekti, un attiecībā uz jūrniecības darbībām projekti ar skaidru Savienības pievienoto vērtību ir tiesīgi uz atbalstu. Atbalstītās tehnoloģijas ir inovatīvas, tādas, kuru komerciālā dzīvotspēja līdzīgā mērogā vēl nav iespējama bez atbalsta, tomēr tās ir vai nu kardināli risinājumi, vai ir pietiekami nobriedušas, lai tās varētu izmantot pirmskomercializācijas mērogā.

Komisija nodrošina, ka Inovāciju fondam paredzētās kvotas tiek izsolītas saskaņā ar šīs direktīvas 10. panta 4. punktā minētajiem principiem un kārtību. Ieņēmumi no izsolēm ir ārējie piešķirtie ieņēmumi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 ( 22 ) 21. panta 5. punktu. Budžeta saistības darbībām, kas ilgst ilgāk par vienu finanšu gadu, var sadalīt gada maksājumos pa vairākiem gadiem.

Komisija pēc pieprasījuma sniedz tehnisko palīdzību tām dalībvalstīm, kurās ir zems efektīvas līdzdalības līmenis Inovāciju fonda projektos, ar mērķi palielināt pieprasījumu iesniegušo dalībvalstu spējas atbalstīt projektu ierosinātāju centienus to attiecīgajās teritorijās iesniegt pieteikumus finansējuma saņemšanai no Inovāciju fonda, tādējādi uzlabojot efektīvu ģeogrāfisko līdzdalību Inovāciju fondā un iesniegto projektu vispārējo kvalitāti. Komisija cenšas panākt efektīvu, uz kvalitāti balstītu ģeogrāfisko pārklājumu attiecībā uz finansējumu no Inovāciju fonda visā Savienībā un šajā nolūkā nodrošina tā virzības visaptverošu pārraudzību un atbilstīgus turpmākos pasākumus.

Ja pieteikumu iesniedzēji piekrīt, pēc uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus termiņa beigām Komisija informē dalībvalstis par pieteikumiem projektu finansēšanai attiecīgajās dalībvalstu teritorijās un sniedz dalībvalstīm detalizētu informāciju par minētajiem pieteikumiem, lai tām būtu vieglāk koordinēt projektiem paredzēto atbalstu. Turklāt Komisija pirms atbalsta piešķiršanas informē dalībvalstis par sarakstu ar iepriekš atlasītajiem projektiem.

Projektu atlase notiek, izmantojot pārredzamu atlases procedūru, tehnoloģiski neitrālā veidā saskaņā ar Inovāciju fonda mērķiem, kā noteikts šā punkta pirmajā daļā, un pamatojoties uz objektīviem un pārredzamiem kritērijiem, ņemot vērā to, cik lielā mērā projekti palīdz sasniegt Savienības klimata un enerģētikas mērķus, vienlaikus sekmējot nulles piesārņojuma un aprites mērķu sasniegšanu saskaņā ar šā punkta pirmo daļu, un attiecīgā gadījumā ņem vērā to, cik lielā mērā projekti palīdz panākt emisiju samazinājumus krietni zem 2. punktā minētajām līmeņatzīmēm. Projektiem vai nu ir plaša pielietojuma potenciāls, vai ar tiem var ievērojami samazināt attiecīgo nozaru izmaksas saistībā ar pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku. Prioritāti piešķir inovatīvām tehnoloģijām un procesiem, kas novērš daudzējādu vidisko ietekmi. Ar CCU saistītie projekti nodrošina emisiju neto samazinājumu un CO2 nerašanos vai pastāvīgu uzglabāšanu. Ja dotācijas piešķir, izmantojot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, tad atbalstu var sniegt līdz 60 % no relevantajām projektu izmaksām, no kā līdz 40 % nav jābūt atkarīgiem no tā, vai ir verificētas neradītās siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas, ar noteikumu, ka – atkarībā no ieviestās tehnoloģijas – tiek sasniegti iepriekš noteikti atskaites punkti. Ja atbalstu piešķir konkurējošu cenu izsolē vai ja atbalstu sniedz kā tehnisko palīdzību, atbalstu var piešķirt līdz 100 % no relevantajām projektu izmaksām. Projektu atlases kritērijos ņem vērā apvienotajos projektos piedāvāto emisiju samazināšanas potenciālu vairākās nozarēs, tostarp tuvējās teritorijās.

Inovāciju fonda finansētajos projektos ir jānotiek zināšanu apmaiņai ar citiem attiecīgajiem projektiem, kā arī ar Savienībā strādājošiem pētniekiem, kuriem ir leģitīmas intereses. Zināšanu apmaiņas noteikumus Komisija nosaka uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus.

Uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus ir atklāti un pārredzami. Sagatavojot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, Komisija cenšas nodrošināt, ka ir pienācīgi pārstāvētas visas nozares. Komisija veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka uzaicinājumi tiek paziņoti pēc iespējas plašāk, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 23. pantu, lai šo direktīvu papildinātu attiecībā uz noteikumiem par Inovāciju fonda darbību, tostarp atlases procedūru un kritērijiem, un par atbalsttiesīgajiem sektoriem un tehnoloģiskām prasībām dažādiem atbalsta veidiem.

Nevienam projektam atbalsts, ko piešķir, izmantojot šajā punktā paredzēto mehānismu, nepārsniedz 15 % no kopējā šim nolūkam paredzēto kvotu apjoma. Minētās kvotas ņem vērā atbilstoši 7. punktam.

Līdz 2023. gada 31. decembrim un pēc tam katru gadu Komisija ziņo šīs direktīvas 22.a panta 1. punktā minētajai Klimata pārmaiņu komitejai par Inovāciju fonda īstenošanu, sniedzot analīzi par projektiem piešķirto finansējumu pa nozarēm un dalībvalstīm un minēto projektu paredzamo ieguldījumu klimatneitralitātes mērķa sasniegšanā Savienībā, kā noteikts Regulā (ES) 2021/1119. Komisija sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, un minēto ziņojumu dara publiski pieejamu.

On the basis of a qualitative and quantitative assessment by the Commission of the financial risks arising from the implementation of CDs and CCDs, to be made after the conclusion of the first two rounds of the competitive bidding mechanism and each time it is necessary thereafter in accordance with the principle of prudence, whereby assets and profits are not to be overestimated and liabilities and losses are not to be underestimated, the Commission may, in accordance with the empowerment in the eighth subparagraph, decide to cover only part of the financial liability related to CDs and CCDs through the means referred to in the first subparagraph and the remaining part through other means. The Commission shall aim to limit the use of other means of coverage.

Where the assessment leads to the conclusion that other means of coverage are necessary to realise the full potential of the CDs and CCDs, the Commission shall aim for a balanced mix of other means of coverage. By way of derogation from Article 210(1) of Regulation (EU, Euratom) 2018/1046, the Commission shall determine the extent of the use of other means of coverage pursuant to the delegated act provided for in the eighth subparagraph of this paragraph.

The remaining financial liability shall be sufficiently covered, having regard to the principles of Title X of Regulation (EU, Euratom) 2018/1046, if necessary, adapted to the specificities of CDs and CCDs, by way of derogation from Article 209(2), points (d) and (h), Article 210(1), Article 211(1), (2), (4) and (6), Articles 212, 213 and 214, Article 218(1) and Article 219(3) and (6) of that Regulation. Where applicable, other means of coverage, the provisioning rate and the necessary derogations shall be established in a delegated act provided for in the eighth subparagraph of this paragraph.

The Commission shall not use more than 30 % of the proceeds of the auctioning of allowances allocated to the Innovation Fund pursuant to paragraph 8 for provisioning for CDs and CCDs.

The provisioning rate shall be no lower than 50 % of the total financial liability borne by the Union budget for CDs and CCDs. When establishing the provisioning rate, the Commission shall take into account elements that may reduce the financial risks for the Union budget, beyond the appropriations available in the Innovation Fund, such as possible sharing of liability with Member States on a voluntary basis, or a possible re-insurance mechanism from the private sector. The Commission shall review the provisioning rate at least every three years from the date of application of the delegated act establishing it for the first time.

In order to avoid speculative applications, access to competitive bidding may be made conditional on the payment by applicants of a deposit to be forfeited in the event of non-fulfilment of the contract. Such forfeited deposits shall be used for the Innovation Fund as external assigned revenue pursuant to Article 21(5) of Regulation (EU, Euratom) 2018/1046. Any contribution paid to the granting authority by a beneficiary in accordance with the terms of the CD or CCD where the reference price is higher than the strike price (‘reflows’) shall be used for the Innovation Fund as external assigned revenue pursuant to Article 21(5) of that Regulation.

The Commission is empowered to adopt delegated acts in accordance with Article 23 of this Directive to supplement this Directive in order to provide for and detail other means of coverage, if any, and, where applicable, the provisioning rate and the necessary additional derogations from Title X of Regulation (EU, Euratom) 2018/1046 as set out in the fourth subparagraph of this paragraph, and the rules on the operation of the competitive bidding mechanism, in particular in relation to deposits and reflows.

The Commission is empowered to adopt delegated acts in accordance with Article 23 to amend the fifth subparagraph of this paragraph by raising the limit of 30 % referred to in that subparagraph by no more than a total of 20 percentage points where necessary to respond to a demand for CDs and CCDs, taking into account the experience of the first rounds of the competitive bidding mechanism and considering the need to find an appropriate balance in the support from the Innovation Fund between grants and such contracts.

Financial support from the Innovation Fund shall be proportionate to the policy objectives set out in this Article and shall not lead to undue distortions of the internal market. To this end, support shall only be granted to cover additional costs or investment risks that cannot be borne by investors under normal market conditions.