|
+III PIELIKUMS Paraugu ņemšanas punktu izvietojums un obligātais skaits koncentrāciju un piesārņotājvielu uzkrāšanās ātruma mērīšanai apkārtējā gaisā |
III PIELIKUMS Paraugu ņemšanas punktu izvietojums un obligātais skaits koncentrāciju un piesārņotājvielu uzkrāšanās ātruma mērīšanai apkārtējā gaisāIII PIELIKUMS Paraugu ņemšanas punktu izvietojums un obligātais skaits koncentrāciju un piesārņotājvielu uzkrāšanās ātruma mērīšanai apkārtējā gaisā I. Analīžu ņemšanas vietu makroizvietojums Vietas, kur izvietot paraugu ņemšanas punktus, jāizvēlas tā, lai: — iegūtu datus par teritorijām, kas atrodas zonās un aglomerācijās, kur iedzīvotāji var būt tieši vai netieši pakļauti visaugstākajām piesārņojuma koncentrācijām vienā kalendārajā gadā, — iegūtu datus par piesārņojuma līmeni citās teritorijās, kas atrodas zonās un aglomerācijās, kuras raksturo, kādam piesārņojumam ir pakļauta sabiedrība kopumā, — iegūtu datus par piesārņojuma uzkrāšanās ātrumu, lai raksturotu netiešu sabiedrības pakļaušanu piesārņojumam ar barošanās ķēdes starpniecību. Paraugu ņemšanas punkti lielākoties jāizvieto tā, lai nemērītu ļoti mazas mikrovides to tiešā tuvumā. Piemēram, paraugu ņemšanas punktam jāraksturo gaisa kvalitāte vismaz 200 m2 pie satiksmes maģistrālēm, vismaz 250 m × 250 m pie rūpniecības objektiem, kur tas iespējams, un vairāku kvadrātkilometrus pie piesārņojuma fona novērošanas vietām pilsētās. Nosakot fona līmeni, paraugu ņemšanas punkts jāizvieto tā, lai to neietekmētu aglomerācijas un rūpniecības objekti, kas atrodas tuvumā, tas ir, tuvāk par dažiem kilometriem no minētā punkta. Ja jānovērtē rūpniecisku avotu radītais piesārņojums, vismaz vienu paraugu ņemšanas punktu ierīko pa vējam no avota tuvākā dzīvojamā rajonā. Ja fona koncentrācija nav zināma, papildu paraugu ņemšanas punktu izvieto, ņemot vērā galveno vēju virzienu. Jo īpaši, ja jāpiemēro 3. panta 3. punkts, paraugu ņemšanas punktus izvieto tā, lai varētu pārraudzīt to, kā liek lietā LPM. Paraugu ņemšanas punktiem, ja iespējams, jāraksturo arī līdzīgas vietas, kas nav to tiešā tuvumā. Iespēju robežās tiem būtu jābūt izvietotiem turpat, kur ir PM10 paraugu ņemšanas punkti. II. Analīžu ņemšanas vietu mikroizvietojums Cik iespējams, būtu jāievēro šādas pamatnostādnes: — gaisa plūsmai ap ieplūdes paraugu ņemšanas kolektoru vajadzētu būt neierobežotai, bez jebkādiem šķēršļiem gaisa plūsmai paraugu ņemšanas ierīces tuvumā (ierīci parasti novieto dažu metru attālumā no ēkām, balkoniem, kokiem un citiem šķēršļiem, un vismaz 0,5 m no vistuvākās ēkas, ja paraugu ņemšanas punkti ir paredzēti, lai raksturotu gaisa kvalitāti apbūves joslu tuvumā), — ieplūdes paraugu ņemšanas punktiem parasti būtu jāatrodas starp 1,5 m (elpošanas augstums) un 4 m virs zemes. Dažos gadījumos paraugi varbūt jāņem augstāk (līdz 8 m). Augstākas paraugu ņemšanas vietas var būt piemērotas arī, ja stacijā ņem lielam rajonam raksturīgus paraugus, — ieplūdes kolektoru nevajadzētu izvietot piesārņojuma avotu vistuvākajā apkārtnē, lai izvairītos no tiešas tādu emisiju ieplūdes, kas nav sajauktas ar apkārtējo gaisu, — paraugu ņemšanas ierīces izplūdes atvere būtu jāizvieto tā, lai izplūdes gaiss atkal neieplūst paraugu ņemšanas ieplūdes kolektorā, — paraugu ņemšanas punktiem pie satiksmes maģistrālēm būtu jāatrodas vismaz 25 metrus no lielu krustojumu malām, un vismaz 4 m no tuvākās satiksmes joslas vidus; ieplūdes kolektori būtu jāizvieto tā, lai tie raksturotu gaisa kvalitāti apbūves joslas tuvumā, — mērot piesārņotājvielu uzkrāšanos atpalikušos lauku apvidos, EMEP norādes un kritēriji jāpiemēro, ja vien tam ir praktiska nozīme, un ja tas nav paredzēts šajos pielikumos. Var ņemt vērā arī šādus faktorus: — avotus, kuru radītais piesārņojums traucē ņemt paraugus, — drošību, — pieejamību, — elektroenerģijas un telefonsakaru pieejamību, — vietas redzamību no apkārtnes, — sabiedrības un uzņēmēju drošību, — vēlamību izvietot kopā paraugu ņemšanas punktus dažādām piesārņotājvielām, — vajadzību plānot. III. Paraugu ņemšanas vietu izvēles dokumentācija un pārskatīšana Paraugu ņemšanas vietu izvēles procedūras klasifikācijas stadijā būtu pilnībā jādokumentē ar apkārtnes fotogrāfijām, kurās norādītas debespuses, un sīki izstrādātu karti. Paraugu ņemšanas vietas būtu regulāri jāpārskata, atkārtoti dokumentējot, lai pārbaudītu, vai atbilstība izvēles kritērijiem laika gaitā saglabājas. IV. Kritēriji, ko izmanto, nosakot paraugu ņemšanas punktu skaitu stacionāriem arsēna, kadmija, niķeļa un benzo(a)pirēna koncentrāciju mērījumiem apkārtējā gaisā Obligātais paraugu ņemšanas punktu skaits stacionāriem mērījumiem, vērtējot atbilstību mērķvērtībām, aizsargājot cilvēku veselību zonās un aglomerācijās, kur stacionāri mērījumi ir vienīgais informācijas avots. a) Difūzi piesārņojuma avoti
b) Punktveida piesārņojuma avoti Lai novērtētu piesārņojumu punktveida avotu tuvumā, stacionāriem mērījumiem domātu paraugu ņemšanas punktu izvietojums būtu jānosaka, ņemot vērā emisiju blīvumu, iespējamos apkārtējā gaisa piesārņojuma izplatības modeļus un to, kādam piesārņojumam ir pakļauta sabiedrība kopumā. Paraugu ņemšanas punktiem būtu jābūt izvietotiem tā, lai varētu pārraudzīt to, kā piemēro Direktīvas 96/61/EK 2. panta 11. punktā noteiktās LPM. 1. Pārskats
1.1 Atsauces1.2 Identificētās prasības1.3 Saistītie standarti2. Identificētās prasības
3. Saistītie standarti
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||