|
+B PIELIKUMS IKGADĒJĀ ENERĢĒTIKAS STATISTIKA |
B PIELIKUMS IKGADĒJĀ ENERĢĒTIKAS STATISTIKA
B PIELIKUMS IKGADĒJĀ ENERĢĒTIKAS STATISTIKA Šajā pielikumā ir aprakstīta ikgadējās enerģētikas statistikas vākšanas joma, mērvienības, pārskata periods, biežums, termiņš un nosūtīšanas kārtība. Ja vien nav norādīts citādi, visām datu vākšanām, kas norādītas šajā pielikumā, piemēro šādus noteikumus.
a)
Pārskata periods. Paziņoto datu pārskata periods būs kalendārais gads (no 1. janvāra līdz 31. decembrim), sākot ar 2022. pārskata gadu.
b)
Biežums. Dati būtu jāpaziņo reizi gadā.
c)
Datu nosūtīšanas termiņš. Dati būtu jāiesniedz līdz 31. oktobrim nākamajā gadā pēc pārskata gada, ja vien nav norādīts citādi.
d)
Nosūtīšanas formāts. Nosūtīšanas formātam būtu jāatbilst piemērotam apmaiņas standartam, kā noteicis Eurostat.
e)
Nosūtīšanas metode. Dati būtu jāiesniedz vai jāaugšupielādē elektroniski Eurostat vienotajā datu saņemšanas vietā. A pielikumā ir sniegts skaidrojums par terminiem, kuriem nav sniegts skaidrojums šajā pielikumā. 1. CIETAIS FOSILAIS KURINĀMAIS UN RŪPNIECISKĀS GĀZES 1.1. Attiecīgie energoprodukti Ja vien nav norādīts citādi, šī datu vākšana attiecas uz visiem energoproduktiem, kas norādīti A pielikuma 3.1. nodaļā OGLES (cietais fosilais kurināmais un rūpnieciskās gāzes). 1.2. Agregātu saraksts Šāds agregātu saraksts jāziņo par visiem energoproduktiem, kas norādīti iepriekšējā punktā, ja vien nav norādīts citādi. 1.2.1. PIEGĀDE 1.2.1.1. Ražošana 1.2.1.1.1. Apakšzemes ražošana Piemēro tikai antracītam, koksa oglēm, citām bitumena oglēm, melnajam lignītam un lignītam. 1.2.1.1.2. Ražošana virszemē Piemēro tikai antracītam, koksa oglēm, citām bitumena oglēm, melnajam lignītam un lignītam. 1.2.1.2. No citiem avotiem saņemtais To veido divas sastāvdaļas:
—
reģenerētās ogļu sīkšķembas, vidējas kvalitātes un citi zemas šķiras ogļu produkti, kurus nevar klasificēt pēc ogļu veida, iekļaujot ogles, kas reģenerētas no atkritumkaudzēm un citām atkritumu savākšanas vietām,
—
no citiem avotiem saņemtais.
1.2.1.3. No citiem avotiem saņemtais: no naftas produktiem Nepiemēro antracītam, koksa oglēm, citām bitumena oglēm, melnajam lignītam, lignītam, kūdrai, degslāneklim un naftas smiltīm. 1.2.1.4. No citiem avotiem saņemtais: no dabasgāzes Nepiemēro antracītam, koksa oglēm, citām bitumena oglēm, melnajam lignītam, lignītam, kūdrai, degslāneklim un naftas smiltīm. 1.2.1.5. No citiem avotiem saņemtais: no atjaunojamiem energoresursiem Nepiemēro antracītam, koksa oglēm, citām bitumena oglēm, melnajam lignītam, lignītam, kūdrai, degslāneklim un naftas smiltīm. 1.2.1.6. Imports 1.2.1.7. Eksports 1.2.1.8. Starptautiskie kuģu bunkuri 1.2.1.9. Krājumu izmaiņas 1.2.2. Pārveidošanas sektors 1.2.2.1. Tikai elektroenerģijas pamatdarbības ražotāji 1.2.2.2. Pamatdarbības ražotāju koģenerācijas vienības 1.2.2.3. Tikai siltumenerģijas pamatdarbības ražotāji 1.2.2.4. Tikai elektroenerģijas pašražotāji 1.2.2.5. Pašražotāju koģenerācijas vienības 1.2.2.6. Tikai siltumenerģijas pašražotāji 1.2.2.7. Akmeņogļu brikešu ražošanas uzņēmumi 1.2.2.8. Koksa krāsnis 1.2.2.9. Brūnogļu/kūdras brikešu ražošanas uzņēmumi 1.2.2.10. Gāzes rūpnīcas 1.2.2.11. Domnas 1.2.2.12. Ogļu sašķidrināšana 1.2.2.13. Sajaukšanai ar dabasgāzi 1.2.2.14. Ūdeņraža ražošana 1.2.2.15. Citur neklasificēts – pārveidošana 1.2.3. ENERĢĒTIKAS SEKTORS 1.2.3.1. Elektroenerģijas ražošanas uzņēmumi, koģenerācijas stacijas un siltumenerģijas ražošanas uzņēmumi 1.2.3.2. Ogļraktuves 1.2.3.3. Akmeņogļu brikešu ražošanas uzņēmumi 1.2.3.4. Koksa krāsnis 1.2.3.5. Brūnogļu/kūdras brikešu ražošanas uzņēmumi 1.2.3.6. Gāzes rūpnīcas 1.2.3.7. Domnas 1.2.3.8. Naftas rafinēšanas rūpnīcas 1.2.3.9. Ogļu sašķidrināšana 1.2.3.10. Ūdeņraža ražošana, sašķidrināšana un gazifikācija 1.2.3.11. Citur neklasificēts – enerģētika 1.2.4. PĀRVADES UN sadales zudumi 1.2.5. NEENERĢĒTIKAS PATĒRIŅŠ 1.2.5.1. Rūpniecības, pārveidošanas un enerģētikas sektori Neenerģētikas patēriņš visos rūpniecības, pārveidošanas un enerģētikas apakšsektoros. 1.2.5.1.1. Ķīmisko vielu ražošanas un naftas ķīmijas sektors NACE 20. un 21. nodaļa; ogļu neenerģētikas patēriņš ir ogļu izmantošana par izejvielām mēslojuma ražošanā un par izejvielām citu naftas ķīmijas produktu ražošanā. 1.2.5.2. Transporta sektors Neenerģētikas patēriņš visos transporta apakšsektoros. 1.2.5.3. Citi sektori Neenerģētikas patēriņš komercpakalpojumu un sabiedrisko pakalpojumu sektorā, mājsaimniecību sektorā, lauksaimniecībā un citur neklasificētos sektoros. 1.2.6. ENERĢIJAS GALAPATĒRIŅŠ – RŪPNIECĪBAS SEKTORS 1.2.6.1. Dzelzs un tērauda ražošana 1.2.6.2. Ķīmisko vielu ražošana un naftas ķīmijas rūpniecība 1.2.6.3. Krāsaino metālu ražošana 1.2.6.4. Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana 1.2.6.5. Transportlīdzekļu ražošana 1.2.6.6. Mašīnas un iekārtas 1.2.6.7. Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde 1.2.6.8. Pārtikas produktu, dzērienu un tabakas ražošana 1.2.6.9. Celulozes, papīra ražošana un izdevējdarbība 1.2.6.10. Koksnes un koka izstrādājumu ražošana 1.2.6.11. Būvniecība 1.2.6.12. Tekstilizstrādājumu un ādas izstrādājumu ražošana 1.2.6.13. Citur neklasificēts – rūpniecība 1.2.7. ENERĢIJAS GALAPATĒRIŅŠ – TRANSPORTA SEKTORS 1.2.7.1. Dzelzceļš 1.2.7.2. Vietējā kuģošana 1.2.7.3. Citur neklasificēts – transports 1.2.8. ENERĢIJAS GALAPATĒRIŅŠ – CITI SEKTORI 1.2.8.1. Komercpakalpojumi un sabiedriskie pakalpojumi 1.2.8.2. Mājsaimniecības 1.2.8.3. Lauksaimniecība 1.2.8.4. Mežsaimniecība 1.2.8.5. Zvejniecība 1.2.8.6. Citur neklasificēts – cits 1.2.9. IMPORTS IZCELSMES VALSTS DALĪJUMĀ UN EKSPORTS GALAMĒRĶA VALSTS DALĪJUMĀ Par importu būtu jāziņo izcelsmes valsts dalījumā un eksportu – galamērķa valsts dalījumā. Piemēro tikai antracītam, koksa oglēm, citām bitumenoglēm, melnajam lignītam, lignītam, akmeņogļu briketēm, koksa krāsns koksam, akmeņogļu darvai, brūnogļu briketēm, kūdrai, kūdras produktiem, degslāneklim un naftas smiltīm. 1.2.10. SILTUMSPĒJA Piemēro tikai antracītam, koksa oglēm, citām bitumenoglēm, melnajam lignītam, lignītam, akmeņogļu briketēm, koksa krāsns koksam, gāzes koksam, akmeņogļu darvai, brūnogļu briketēm, kūdrai, kūdras produktiem, degslāneklim un naftas smiltīm. Gan augstākā, gan zemākā siltumspēja jāziņo šādiem agregātiem.
1.2.10.1.
Ražošana
1.2.10.2.
Imports
1.2.10.3.
Eksports
1.2.10.4.
Izmantota koksa krāsnīs
1.2.10.5.
Izmantota domnās
1.2.10.6.
Izmantota pamatdarbības ražotājos ar tikai elektroenerģijas, ar tikai siltumenerģijas un koģenerācijas vienībām.
1.2.10.7.
Izmantota rūpniecībā
1.2.10.8.
Citiem izmantojuma veidiem 1.3. Mērvienības Ziņotie daudzumi ir jānorāda kt (kilotonnās), izņemot: rūpnieciskajām gāzēm (gāzes rūpnīcu gāzei, koksa krāsns gāzei, domnu gāzei, citām reģenerētām gāzēm), kurām ziņotais daudzums ir jānorāda TJ GCV (teradžoulos, pamatojoties uz augstāko siltumspēju). Siltumspēja jānorāda MJ/t (megadžoulos uz vienu tonnu). 1.4. Atkāpes un atbrīvojumi Nepiemēro. 2. DABASGĀZE 2.1. Attiecīgie energoprodukti Šī nodaļa attiecas uz ziņošanu par dabasgāzi. 2.2. Agregātu saraksts Šāds agregātu saraksts jāziņo par dabasgāzi. 2.2.1. PIEGĀDE Paziņotie daudzumi piegādes sektoram jāizsaka gan apjoma, gan enerģijas vienībās un jāietver augstākā un zemākā siltumspēja. 2.2.1.1. Vietējā ražošana Ietver atkrastes ražošanu. 2.2.1.1.1. Asimilētā gāze Dabasgāze, kas iegūta kopā ar jēlnaftu. 2.2.1.1.2. Neasimilētā gāze Dabasgāze, kas veidojas atradnēs tikai kā gāzveida ogļūdeņražu maisījums. 2.2.1.1.3. Ogļraktuvju gāze Ogļraktuvēs vai no ogļu slāņa iegūtais metāns, izvadīts virszemē un patērēts ogļraktuvēs vai pa cauruļvadiem piegādāts patērētājiem. 2.2.1.2. No citiem avotiem saņemtais 2.2.1.2.1. No citiem avotiem saņemtais: nafta un naftas produkti 2.2.1.2.2. No citiem avotiem saņemtais: ogles 2.2.1.2.3. No citiem avotiem saņemtais: atjaunojamie energoresursi 2.2.1.2.4. No citiem avotiem saņemtais: ūdeņradis 2.2.1.3. Imports 2.2.1.4. Eksports 2.2.1.5. Starptautiskie kuģu bunkuri 2.2.1.6. Krājumu izmaiņas Par krājumu līmeņiem perioda sākumā un perioda beigās būtu jāziņo atsevišķi kā par krājumiem, kas tiek glabāti valsts teritorijā, un attiecīgi krājumiem, kas tiek glabāti ārvalstīs. “Krājumu līmenis” ir pieejamais gāzes daudzums piegādei jebkādā ievades izvades cikla laikā. 2.2.1.7. Iekšzemes patēriņš (faktiskais) 2.2.1.8. Reģenerējamā gāze Tas attiecas uz reģenerējamo dabasgāzi, ko uzglabā īpašās krātuvēs (izsmelta gāzes un/vai naftas atradne, uzglabāšana ūdens nesējslānī, sāls dobumā, jaukta veida dobumos vai citā veidā), kā arī uzglabāto sašķidrināto dabasgāzi. Nebūtu jāietver balasta gāze. Prasību paziņot siltumspēju šeit nepiemēro. 2.2.1.9. Izplūdusī gāze Gāzes daudzums, kas izplūdis gaisā ieguves vietā vai gāzes pārstrādes rūpnīcā. Prasību paziņot siltumspēju šeit nepiemēro. 2.2.1.10. Sadedzinātā gāze Sadegušas gāzes daudzums uzliesmojumos ieguves vietā vai gāzes pārstrādes rūpnīcā. Prasību paziņot siltumspēju šeit nepiemēro. 2.2.2. PĀRVEIDOŠANAS SEKTORS 2.2.2.1. Tikai elektroenerģijas pamatdarbības ražotāji 2.2.2.2. Tikai elektroenerģijas pašražotāji 2.2.2.3. Pamatdarbības ražotāju koģenerācijas vienības 2.2.2.4. Pašražotāju koģenerācijas vienības 2.2.2.5. Tikai siltumenerģijas pamatdarbības ražotāji 2.2.2.6. Tikai siltumenerģijas pašražotāji 2.2.2.7. Gāzes rūpnīcas 2.2.2.8. Koksa krāsnis 2.2.2.9. Domnas 2.2.2.10. Gāzes sašķidrināšana 2.2.2.11. Ūdeņraža ražošana 2.2.2.12. Citur neklasificēts – pārveidošana 2.2.3. ENERĢĒTIKAS SEKTORS 2.2.3.1. Ogļraktuves 2.2.3.2. Naftas un gāzes ieguve 2.2.3.3. Naftas rafinēšanas rūpnīcas 2.2.3.4. Koksa krāsnis 2.2.3.5. Domnas 2.2.3.6. Gāzes rūpnīcas 2.2.3.7. Elektroenerģijas ražošanas uzņēmumi, koģenerācijas stacijas un siltumenerģijas ražošanas uzņēmumi 2.2.3.8. Sašķidrināšana (LNG) vai gazifikācija (GNG) 2.2.3.9. Gāzes sašķidrināšana 2.2.3.10. Ūdeņraža ražošana, sašķidrināšana un gazifikācija 2.2.3.11. Citur neklasificēts – enerģētika 2.2.4. PĀRVADES ZUDUMI 2.2.5. SADALES ZUDUMI 2.2.6. TRANSPORTA SEKTORS Par enerģijas galapatēriņu un neenerģētikas galapatēriņu atsevišķi būtu jāziņo šādiem agregātiem. 2.2.6.1. Sauszemes transports 2.2.6.2. Cauruļvadu transports 2.2.6.3. Vietējā kuģošana 2.2.6.4. Citur neklasificēts – transports 2.2.7. RŪPNIECĪBAS SEKTORS Par enerģijas galapatēriņu un neenerģētikas galapatēriņu atsevišķi būtu jāziņo šādiem agregātiem. 2.2.7.1. Dzelzs un tērauda ražošana 2.2.7.2. Ķīmisko vielu ražošana un naftas ķīmijas rūpniecība 2.2.7.3. Krāsaino metālu ražošana 2.2.7.4. Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana 2.2.7.5. Transportlīdzekļu ražošana 2.2.7.6. Mašīnas un iekārtas 2.2.7.7. Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde 2.2.7.8. Pārtikas produktu, dzērienu un tabakas ražošana 2.2.7.9. Celulozes, papīra ražošana un izdevējdarbība 2.2.7.10. Koksnes un koka izstrādājumu ražošana 2.2.7.11. Būvniecība 2.2.7.12. Tekstilizstrādājumu un ādas izstrādājumu ražošana 2.2.7.13. Citur neklasificēts – rūpniecība 2.2.8. CITI SEKTORI Par enerģijas galapatēriņu un neenerģētikas galapatēriņu atsevišķi būtu jāziņo šādiem agregātiem. 2.2.8.1. Komercpakalpojumi un sabiedriskie pakalpojumi 2.2.8.2. Mājsaimniecības 2.2.8.3. Lauksaimniecība 2.2.8.4. Mežsaimniecība 2.2.8.5. Zvejniecība 2.2.8.6. Citur neklasificēts – cits 2.2.9. IMPORTS IZCELSMES VALSTS DALĪJUMĀ UN EKSPORTS GALAMĒRĶA VALSTS DALĪJUMĀ Būtu jāziņo gan par dabasgāzes kopējo daudzumu, gan tās LNG daļas daudzumu par katru importa izcelsmes valsti un katru eksporta galamērķa valsti. 2.2.10. GĀZES KRĀTUVJU IETILPĪBA Jāziņo atsevišķi kā par gāzveida gāzes krātuvēm un LNG termināļiem (jānošķir sīkāk kā LNG importa termināļi vai LNG eksporta termināļi). 2.2.10.1. Nosaukums Krātuves vietas vai LNG termināļa nosaukums. 2.2.10.2. Veids (tikai gāzveida gāzes krātuvēm) Krātuves veids, piemēram, izsmelta gāzes atradne, ūdens nesējslānis, sāls dobums utt. 2.2.10.3. Darba jauda Gāzveida gāzes krātuvēm: kopējā gāzes krātuves ietilpība mīnus balasta gāze. Balasta gāze ir kopējais gāzes daudzums, kas ir vajadzīgs kā pastāvīgs krājums, lai saglabātu pietiekamu pazemes krātuves rezervuāra spiedienu un piegādes tempu visā izsūknēšanas ciklā. LNG termināļiem: kopējā gāzes krātuves ietilpība, kas izteikta gāzveida gāzes ekvivalentā. 2.2.10.4. Maksimālais izvades ātrums Maksimālais ātrums, kādā gāzi no attiecīgās krātuves var izsūknēt; tas atbilst maksimālajai izsūknēšanas jaudai. 2.2.10.5. Regazifikācijas vai sašķidrināšanas jauda (tikai LNG termināļi) Jāziņo par regazifikācijas jaudu importa termināļos un sašķidrināšanas jaudu eksporta termināļos. 2.3. Mērvienības Dabasgāzes daudzumi būtu jāpaziņo pēc to enerģijas satura, t. i., TJ, pamatojoties uz augstāko siltumspēju. Ja ir vajadzīgi fiziskie daudzumi, vienība ir 106 m3, pieņemot references gāzes nosacījumus (15 °C, 101 325 Pa). Siltumspēja būtu jāpaziņo kJ/m3, pieņemot references gāzes nosacījumus (15 °C, 101 325 Pa). Darba jauda būtu jāpaziņo 106 m3, pieņemot references gāzes nosacījumus (15 °C, 101 325 Pa). Maksimālais izvades ātrums, regazifikācijas vai sašķidrināšanas jauda būtu jāpaziņo 106 m3/dienā, pieņemot references gāzes nosacījumus (15 °C, 101 325 Pa). 3. ELEKTROENERĢIJA UN SILTUMENERĢIJA 3.1. Attiecīgie energoprodukti Šī nodaļa attiecas uz siltumenerģiju un elektroenerģiju. 3.2. Agregātu saraksts Šāds agregātu saraksts būtu jāziņo par siltumenerģiju un elektroenerģiju, ja vien nav norādīts citādi. 3.2.1. ELEKTROENERĢIJAS UN SILTUMENERĢIJAS RAŽOŠANA Šajā nodaļā tiek piemērotas šādas īpašas definīcijas agregātiem par elektroenerģiju un siltumenerģiju.
—
Bruto saražotā elektroenerģija: ir visu attiecīgo ražojošo iekārtu saražotās elektroenerģijas summa (ieskaitot sūkņu iekārtas), ko iegūst pie galveno ģeneratoru izejas termināļiem.
—
Bruto saražotā siltumenerģija: ir kopējais saražotais siltums iekārtā un ietver siltumu, kas izmantots iekārtas palīgierīcēs, kuras izmanto karstu šķidrumu (telpu apkure, šķidrā kurināmā apkure utt.), un zudumi iekārtas/tīkla siltuma apmaiņā, kā arī siltums no ķīmiskajiem procesiem, ko izmanto kā primāro enerģijas veidu.
—
Neto saražotā elektroenerģija: ir bruto saražotā elektroenerģija mīnus palīgierīču patērētā elektroenerģija un zudumi galveno ģeneratoru transformatoros.
—
Neto saražotā siltumenerģija: ir siltums, kas piegādāts sadales sistēmai, kā noteikts no izejošās un ienākošās plūsmas mērījumiem.
3.2.1.1. līdz 3.2.1.11. sadaļā minētie agregāti atsevišķi jāziņo par pamatdarbības ražošanas uzņēmumiem un pašražotājiem. Visos attiecīgajos gadījumos šo abu veidu uzņēmumos gan bruto, gan neto saražotā elektroenerģija un siltumenerģija atsevišķi jāziņo par tikai elektroenerģijas, tikai siltumenerģijas un koģenerācijas vienībām. Bruto elektroenerģijai, kas saražota koģenerācijas vienībās, būtu jāpaziņo apakškategorija pilnā koģenerācijas režīmā. Neto siltumenerģijai, kas saražota koģenerācijas vienībās, būtu jāpaziņo atsevišķs postenis par pašpatērēto siltumu. 3.2.1.1. Kodolenerģija 3.2.1.2. Hidroenerģija (piemēro tikai elektroenerģijai) 3.2.1.3. Ģeotermālā enerģija 3.2.1.4. Saules enerģija 3.2.1.5. Plūdmaiņas, viļņu, okeāna enerģija (piemēro tikai elektroenerģijai) 3.2.1.6. Vēja enerģija (piemēro tikai elektroenerģijai) 3.2.1.7. Sadedzināmais kurināmais Kurināmais, kas spēj aizdegties vai degt, t. i., reaģējot ar skābekli, būtiski paaugstina temperatūru, un kas sadedzināts tieši elektroenerģijas un/vai siltumenerģijas ražošanai. 3.2.1.8. Siltumsūkņi (piemēro tikai siltumenerģijai) 3.2.1.9. Elektriskie boileri (piemēro tikai siltumenerģijai) 3.2.1.10. Siltumenerģija no ķīmiskajiem procesiem Siltumenerģija, kas rodas procesos bez enerģijas pievades, piemēram, ķīmiskā reakcijā. Neietver atkritumu siltumenerģiju, kas rodas enerģijas vadītos procesos, par ko būtu jāziņo kā par siltumenerģiju, kas iegūta no attiecīgā kurināmā. 3.2.1.11. Citi avoti 3.2.2. PIEGĀDE 3.2.2.1 un 3.2.2.2. sadaļai minētie daudzumi būtu jāsaskaņo ar vērtībām, kas ziņotas 3.2.1.1. līdz 3.2.1.11. sadaļas agregātiem. 3.2.2.1. Bruto ražošana kopā 3.2.2.2. Neto ražošana kopā 3.2.2.3. Imports Elektroenerģijas apjomus uzskata par importētiem vai eksportētiem, ja tie ir šķērsojuši valsts politiskās robežas ar muitas kontroli vai bez tās. Ja elektroenerģiju piegādā tranzītā caur kādu valsti, par apjomu būtu jāziņo gan kā par importu, gan kā par eksportu. 3.2.2.4. Eksports Skatīt skaidrojumu 3.2.2.3. sadaļā “Imports”. 3.2.2.5. Starptautiskie kuģu bunkuri 3.2.2.6. Izmantota siltumsūkņiem (piemēro tikai elektroenerģijai) 3.2.2.7. Izmantota elektriskajiem boileriem (piemēro tikai elektroenerģijai) 3.2.2.8. Izmantota hidroakumulācijai – tikai hidroakumulācijas elektrostacijas (piemēro tikai elektroenerģijai) 3.2.2.9. Izmantota hidroakumulācijai – jauktas hidroelektrostacijas (piemēro tikai elektroenerģijai) 3.2.2.10. Izmantota elektroenerģijas ražošanai (piemēro tikai siltumenerģijai) 3.2.2.11. Izmantota ūdeņraža ražošanai (pārveidošana) 3.2.3. PĀRVADES ZUDUMI 3.2.4. SADALES ZUDUMI 3.2.5. ENERĢIJAS GALAPATĒRIŅŠ – TRANSPORTA SEKTORS Par enerģijas galapatēriņu un neenerģētikas galapatēriņu atsevišķi būtu jāziņo šādiem agregātiem. 3.2.5.1. Dzelzceļš 3.2.5.2. Cauruļvadu transports 3.2.5.3. Sauszemes transports 3.2.5.4. Vietējā kuģošana 3.2.5.5. Citur neklasificēts – transports 3.2.6. ENERĢIJAS GALAPATĒRIŅŠ – CITI SEKTORI 3.2.6.1. Komercpakalpojumi un sabiedriskie pakalpojumi 3.2.6.2. Mājsaimniecības 3.2.6.3. Lauksaimniecība 3.2.6.4. Mežsaimniecība 3.2.6.5. Zvejniecība 3.2.6.6. Citur neklasificēts – cits 3.2.7. ENERĢĒTIKAS SEKTORS Neietver enerģiju, kas izmantota savām vajadzībām, ko izmanto hidroakumulācijai, siltuma sūkņos un elektriskajos boileros. 3.2.7.1. Ogļraktuves 3.2.7.2. Naftas un gāzes ieguve 3.2.7.3. Akmeņogļu brikešu ražošanas uzņēmumi 3.2.7.4. Koksa krāsnis 3.2.7.5. Brūnogļu/kūdras brikešu ražošanas uzņēmumi 3.2.7.6. Gāzes rūpnīcas 3.2.7.7. Domnas 3.2.7.8. Naftas rafinēšanas rūpnīcas 3.2.7.9. Kodolnozare 3.2.7.10. Ogļu sašķidrināšanas rūpnīcas 3.2.7.11. Sašķidrināšanas (LNG)/regazifikācijas (GNG) rūpnīcas 3.2.7.12. Gazifikācijas rūpnīcas (biogāze) 3.2.7.13. Gāzes sašķidrināšana 3.2.7.14. Ūdeņraža ražošana, sašķidrināšana un gazifikācija 3.2.7.16. Kokogļu ražošanas rūpnīcas 3.2.7.17. Citur neklasificēts – enerģētika 3.2.8. RŪPNIECĪBAS SEKTORS 3.2.8.1. Dzelzs un tērauda ražošana 3.2.8.2. Ķīmisko vielu ražošana un naftas ķīmijas rūpniecība 3.2.8.3. Krāsaino metālu ražošana 3.2.8.4. Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana 3.2.8.5. Transportlīdzekļu ražošana 3.2.8.6. Mašīnas un iekārtas 3.2.8.7. Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde 3.2.8.8. Pārtikas produktu, dzērienu un tabakas ražošana 3.2.8.9. Celulozes, papīra ražošana un izdevējdarbība 3.2.8.10. Koksnes un koka izstrādājumu ražošana 3.2.8.11. Būvniecība 3.2.8.12. Tekstilizstrādājumu un ādas izstrādājumu ražošana 3.2.8.13. Citur neklasificēts – rūpniecība 3.2.9. IMPORTS UN EKSPORTS Jāziņo par elektroenerģijas un siltumenerģijas daudzumu importu un eksportu attiecīgi izcelsmes valsts dalījumā un galamērķa valsts dalījumā. Skatīt skaidrojumu 3.2.2.3. sadaļā “Imports”. 3.2.10. PAŠRAŽOTĀJU SARAŽOTĀ NETO ELEKTROENERĢIJA UN NETO SILTUMENERĢIJA Par pašražotāju saražoto neto elektroenerģiju un neto siltumenerģiju atsevišķi būtu jāziņo attiecībā uz tikai elektroenerģijas, tikai siltumenerģijas un koģenerācijas vienībām šādos uzņēmumos vai darbībās:
3.2.10.1.
Enerģētikas sektors: Ogļraktuves
3.2.10.2.
Enerģētikas sektors: Naftas un gāzes ieguve
3.2.10.3.
Enerģētikas sektors: Akmeņogļu brikešu ražošanas uzņēmumi
3.2.10.4.
Enerģētikas sektors: Koksa krāsnis
3.2.10.5.
Enerģētikas sektors: Brūnogļu/kūdras brikešu ražošanas uzņēmumi
3.2.10.6.
Enerģētikas sektors: Gāzes rūpnīcas
3.2.10.7.
Enerģētikas sektors: Domnas
3.2.10.8.
Enerģētikas sektors: Naftas rafinēšanas rūpnīcas
3.2.10.9.
Enerģētikas sektors: Ogļu sašķidrināšanas rūpnīcas
3.2.10.10.
Enerģētikas sektors: Sašķidrināšanas (LNG)/regazifikācijas rūpnīcas
3.2.10.11.
Enerģētikas sektors: Gazifikācijas rūpnīcas (biogāze)
3.2.10.12.
Enerģētikas sektors: Gāzes sašķidrināšana
3.2.10.13.
Enerģētikas sektors: Kokogļu ražošanas rūpnīcas
3.2.10.14.
Enerģētikas sektors: Ūdeņraža ražošana, sašķidrināšana, gazifikācija
3.2.10.15.
Enerģētikas sektors: Citur neklasificēts – enerģētika
3.2.10.16.
Rūpniecības sektors: Dzelzs un tērauda ražošana
3.2.10.17.
Rūpniecības sektors: Ķīmisko vielu ražošana un naftas ķīmijas rūpniecība
3.2.10.18.
Rūpniecības sektors: Krāsaino metālu ražošana
3.2.10.19.
Rūpniecības sektors: Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana
3.2.10.20.
Rūpniecības sektors: Transportlīdzekļu ražošana
3.2.10.21.
Rūpniecības sektors: Mašīnas un iekārtas
3.2.10.22.
Rūpniecības sektors: Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde
3.2.10.23.
Rūpniecības sektors: Pārtikas produktu, dzērienu un tabakas ražošana
3.2.10.24.
Rūpniecības sektors: Celulozes, papīra ražošana un izdevējdarbība
3.2.10.25.
Rūpniecības sektors: Koksnes un koka izstrādājumu ražošana
3.2.10.26.
Rūpniecības sektors: Būvniecība
3.2.10.27.
Rūpniecības sektors: Tekstilizstrādājumu un ādas izstrādājumu ražošana
3.2.10.28.
Rūpniecības sektors: Citur neklasificēts – rūpniecība
3.2.10.29.
Transporta sektors: Dzelzceļš
3.2.10.30.
Transporta sektors: Cauruļvadu transports
3.2.10.31.
Transporta sektors: Sauszemes transports
3.2.10.32.
Transporta sektors: Citur neklasificēts – transports
3.2.10.33.
Citi sektori: Mājsaimniecības
3.2.10.34.
Citi sektori: Komercpakalpojumi un sabiedriskie pakalpojumi
3.2.10.35.
Citi sektori: Lauksaimniecība/mežsaimniecība
3.2.10.36.
Citi sektori: Zvejniecība
3.2.10.37.
Citi sektori: Citur neklasificēts – cits 3.2.11. SARAŽOTĀ NETO ELEKTROENERĢIJA PA SEKTORIEM Par kopējo saražoto neto elektroenerģiju un par daļu, kas tiek pašpatērēta (nenodalot pamatdarbības ražotāju un pašražotāju), atsevišķi jāziņo par mājsaimniecībām, komercpakalpojumiem un sabiedriskajiem pakalpojumiem, enerģētikas sektoru, rūpniecības sektoru un citiem sektoriem par katru no šādām kurināmā grupām:
3.2.11.1.
Saules fotoelementi
3.2.11.2.
Cietais biokurināmais, šķidrās un gāzveida biodegvielas
3.2.11.3.
Citi atjaunojamie energoresursi
3.2.11.4.
Dabasgāze
3.2.11.5.
Citi (neatjaunojamie energoresursi) 3.2.12. BRUTO SARAŽOTĀ ELEKTROENERĢIJA UN SILTUMENERĢIJA NO SADEDZINĀMĀ KURINĀMĀ Par bruto saražoto elektroenerģiju, pārdoto siltumenerģiju un izmantotā kurināmā daudzumiem, tostarp attiecīgo kopējo enerģiju no kurināmā veidiem, kas ir turpmāk uzskaitīti, atsevišķi jāziņo attiecībā uz pamatdarbības ražotājiem un pašražotājiem. Visos attiecīgajos gadījumos šo abu veidu ražotāju ietvaros saražotā elektroenerģija un siltumenerģija atsevišķi jāziņo par tikai elektroenerģijas, tikai siltumenerģijas un koģenerācijas vienībām. 3.2.12.1. Antracīts 3.2.12.2. Koksa ogles 3.2.12.3. Citas bitumenogles 3.2.12.4. Melnais lignīts 3.2.12.5. Lignīts 3.2.12.6. Kūdra 3.2.12.7. Akmeņogļu briketes 3.2.12.8. Koksa krāsns kokss 3.2.12.9. Gāzes kokss 3.2.12.10. Akmeņogļu darva 3.2.12.11. Brūnogļu briketes 3.2.12.12. Gāzes rūpnīcu gāze 3.2.12.13. Koksa krāsns gāze 3.2.12.14. Domnas gāze 3.2.12.15. Citas reģenerētās gāzes 3.2.12.16. Kūdras produkti 3.2.12.17. Degslāneklis un naftas smiltis 3.2.12.18. Jēlnafta 3.2.12.19. NGL 3.2.12.20. Naftas pārstrādes gāze 3.2.12.21. LPG 3.2.12.22. Ligroīns 3.2.12.23. Petrolejas tipa reaktīvā degviela 3.2.12.24. Citi petrolejas veidi 3.2.12.25. Gāzeļļa/dīzeļeļļa 3.2.12.26. Degvieleļļa 3.2.12.27. Bitumens 3.2.12.28. Naftas kokss 3.2.12.29. Citi naftas produkti 3.2.12.30. Dabasgāze 3.2.12.31. Rūpnieciskie atkritumi 3.2.12.32. Atjaunojamie sadzīves atkritumi 3.2.12.33. Neatjaunojamie sadzīves atkritumi 3.2.12.34. Cietais biokurināmais 3.2.12.35. Biogāzes 3.2.12.36. Biodīzeļdegvielas 3.2.12.37. Biobenzīns 3.2.12.38. Citas šķidrās biodegvielas 3.2.12.39. Ūdeņradis 3.2.13. NETO MAKSIMĀLĀ ELEKTRISKĀ JAUDA Par jaudu būtu jāziņo attiecīgā pārskata gada 31. decembrī un attiecībā uz turpmāk norādītajiem kurināmajiem. Ietver tikai elektroenerģijas un koģenerācijas vienību elektrisko jaudu. Neto maksimālā elektriskā jauda jāziņo gan par pamatdarbības ražotājiem, gan pašražotājiem. Tā ir visu staciju neto maksimālo jaudu summa, kas ņemta atsevišķi noteiktā ekspluatācijas periodā. Pieņemtais ekspluatācijas periods pašreizējiem mērķiem ir nepārtraukta darbība: darbojas dienā 15 stundas vai vairāk. Neto maksimālā jauda ir maksimālā enerģija, kas, kā pieņemts, ir vienīgā aktīvā enerģija, ko var piegādāt nepārtraukti pie visu staciju darbības tīkla izejas punktā. 3.2.13.1. Kodolenerģija 3.2.13.2. Tikai hidroelektrostacijas 3.2.13.3. Jauktas hidroelektrostacijas 3.2.13.4. Tikai hidroakumulācijas elektrostacijas 3.2.13.5. Ģeotermālā enerģija 3.2.13.6. Saules fotoelementi 3.2.13.7. Saules siltumenerģija 3.2.13.8. Plūdmaiņas, viļņu, okeāna enerģija 3.2.13.9. Vēja enerģija 3.2.13.10. Sadedzināmais kurināmais 3.2.13.10.1. Iegūšanas veids: tvaiks 3.2.13.10.2. Iegūšanas veids: iekšējā sadedzināšana 3.2.13.10.3. Iegūšanas veids: gāzes turbīna 3.2.13.10.4. Iegūšanas veids: kombinētais cikls 3.2.13.10.5. Iegūšanas veids: cits 3.2.13.11. Ūdeņraža elementi 3.2.13.12. Citi avoti 3.2.14. NETO MAKSIMĀLĀ SADEDZINĀMĀ KURINĀMĀ ELEKTRISKĀ JAUDA Par neto maksimālo sadedzināmā kurināmā elektrisko jaudu jāziņo gan attiecībā uz pamatdarbības ražotājiem, gan pašražotājiem un atsevišķi par katru iekārtu, ko kurina ar viena veida kurināmo vai vairākiem kurināmā veidiem un kas minēta turpmāk. Sistēmas, kuras darbina ar vairākiem kurināmā veidiem, ietver tikai tās ierīces, kurās nepārtraukti var sadedzināt vairāk nekā vienu kurināmā veidu. Stacijas, kurās ir atsevišķas iekārtas, kurās izmanto dažāda veida kurināmo, būtu jāiedala attiecīgajās viena veida kurināmā kategorijās. Norāde par to, kāda veida kurināmais ir izmantots kā primārais un alternatīvais, jāpievieno katrai kategorijai, ja ir iekārtas, ko darbina ar vairākiem kurināmā veidiem. 3.2.14.1. Kurināta ar viena veida kurināmo (visām pamatkurināmā kategorijām) 3.2.14.2. Kurināta ar vairākiem kurināmā veidiem – cieto un šķidro 3.2.14.3. Kurināta ar vairākiem kurināmā veidiem – cieto un dabasgāzi 3.2.14.4. Kurināta ar vairākiem kurināmā veidiem – šķidro un dabasgāzi 3.2.14.5. Kurinātā ar vairākiem kurināmā veidiem – cieto un šķidro kurināmo un dabasgāzi 3.2.15. JAUNUZSTĀDĪTĀ UN NO EKSPLUATĀCIJAS IZŅEMTĀ ELEKTRISKĀ JAUDA Jaunuzstādītā jauda ir to ģenerētājvienību neto maksimālā elektriskā jauda, kuras sāk darboties pārskata gadā. No ekspluatācijas izņemtā jauda ir neto maksimālā elektriskā jauda, kas pārskata gadā vairs nedarbojas. Attiecībā uz visiem kurināmajiem, kas norādīti 3.2.13. un 3.2.14. punktā, par pārskata gadu jāziņo par jaunuzstādīto un no ekspluatācijas izņemto jaudu. 3.2.16. AKUMULATORI Akumulatora uzglabāšanas kapacitāte vai enerģijas ietilpība ir kopējais enerģijas daudzums, ko akumulators var uzglabāt. Nominālā jauda ir maksimālais izlādes ātrums, ko akumulators var sasniegt, sākot no pilnībā uzlādēta stāvokļa. Turpmāk sniegtā informācija būtu jāziņo par akumulatoriem, kas pieslēgti tīklam un ko izmanto kā uzglabāšanas/balansēšanas elementu. Jāziņo tikai par akumulatoriem ar uzglabāšanas kapacitāti, kas vienāda ar 1 MWh vai lielāka par to, un tikai apmaiņas ar tīklu. 3.2.16.1. Akumulatoru uzglabāšanas kapacitāte 3.2.16.2. Akumulatoru nominālā jauda 3.2.16.3. Elektrotīklā ievadītā elektroenerģija no akumulatoriem 3.2.16.4. Elektroenerģija, ko akumulatoru uzlādei izmanto no tīkla Katrs no iepriekš minētajiem elementiem jāsadala šādās uzglabāšanas kapacitātes lielumu grupās:
—
no 1 MWh līdz 10 MWh,
—
no vairāk nekā 10 MWh līdz 100 MWh,
—
vairāk nekā 100 MWh.
3.3. Mērvienības Par elektroenerģiju būtu jāziņo GWh (gigavatstundās), siltumenerģiju – TJ (teradžoulos) un jaudu – MW (megavatos). Attiecībā uz akumulatoriem uzglabāšanas kapacitāte būtu jādeklarē MWh un nominālā jauda MW. Ja jāziņo par citiem kurināmajiem, piemērojamās mērvienības ir noteiktas šā pielikuma attiecīgajās nodaļās. 4. NAFTA UN NAFTAS PRODUKTI 4.1. Attiecīgie energoprodukti Ja vien nav norādīts citādi, šī datu vākšana attiecas uz visiem energoproduktiem, kas norādīti A pielikuma 3.4. nodaļā NAFTA (jēlnafta un naftas produkti). 4.2. Agregātu saraksts Šāds agregātu saraksts būtu jāziņo par visiem energoproduktiem, kas norādīti iepriekšējā punktā, ja vien nav norādīts citādi. 4.2.1. JĒLNAFTAS, NGL, NAFTAS RAFINĒŠANAS RŪPNĪCU IZEJVIELU, PIEDEVU UN CITU OGĻŪDEŅRAŽU PIEGĀDE Šādi agregāti būtu jāziņo par jēlnaftu, NGL, naftas rafinēšanas rūpnīcu izejvielām, piedevām / skābekļa savienojumiem, biodegvielu piedevās / skābekļa savienojumos un citiem ogļūdeņražiem: 4.2.1.1. Vietējā ražošana Nepiemēro naftas rafinēšanas rūpnīcu izejvielām un biodegvielai. 4.2.1.2. No citiem avotiem saņemtais. Nepiemēro jēlnaftai, NGL un naftas rafinēšanas rūpnīcu izejvielām. 4.2.1.2.1. No citiem avotiem saņemtais: no oglēm 4.2.1.2.2. No citiem avotiem saņemtais: no dabasgāzes 4.2.1.2.3. No citiem avotiem saņemtais: no atjaunojamiem energoresursiem 4.2.1.2.4. No citiem avotiem saņemtais: no ūdeņraža 4.2.1.3. No naftas ķīmijas sektora atpakaļ nosūtītie daudzumi Piemērojami tikai naftas rafinēšanas rūpnīcu izejvielām. 4.2.1.4. Pārveidotie produkti Piemērojami tikai naftas rafinēšanas rūpnīcu izejvielām. 4.2.1.5. Imports Ietver jēlnaftas un importēto vai eksportēto produktu daudzumus saskaņā ar pārstrādes nolīgumiem (piemēram, rafinēšana uz kāda cita rēķina). Par jēlnaftu un NGL būtu jāziņo kā par produktiem, kas nāk no galīgās izcelsmes valsts; par naftas rafinēšanas rūpnīcu un gatavajiem produktiem būtu jāziņo kā par tādiem, kas importēti no pēdējās nosūtītājas valsts. Ietver jebkādu šķidru gāzi (piemēram, LPG), kas ekstrahēta importētas sašķidrinātas dabasgāzes regazifikācijas laikā, un naftas produktus, ko tieši importējusi vai eksportējusi naftas ķīmijas rūpniecība. Piezīme: šeit nebūtu jāziņo par visu veidu tirdzniecību ar biodegvielu, kas nav sajaukta ar autodegvielu (t. i., ko tirgo tīrā veidā). Importētas naftas reeksports pārstrādei brīvajās zonās būtu jāiekļauj kā produkta eksports no pārstrādes valsts uz galamērķa valsti. 4.2.1.6. Eksports Piezīme par importu (4.2.1.5. sadaļa) attiecas arī uz eksportu. 4.2.1.7. Tiešā izmantošana 4.2.1.8. Krājumu izmaiņas 4.2.1.9. Faktiskais naftas rafinēšanas rūpnīcu saņemtais daudzums Daudzumi, kas noteikti kā patēriņš naftas rafinēšanas rūpnīcās 4.2.1.10. Naftas rafinēšanas rūpnīcu zudumi Starpība starp rafinēšanas rūpnīcas saņemto daudzumu (faktisko) un bruto rafinēšanas rūpnīcas produkciju. Zudumi var rasties pārtvaicēšanas laikā iztvaikojumu dēļ. Paziņotie zudumi ir pozitīvi. Var būt tilpuma, bet ne masas pieaugums. 4.2.1.11. Kopējie krājumi perioda sākumā valsts teritorijā 4.2.1.12. Kopējie krājumi perioda beigās valsts teritorijā 4.2.1.13. Zemākā siltumspēja 4.2.1.13.1. Ražošana (nepiemēro naftas rafinēšanas rūpnīcu izejvielām un biodegvielai piedevās / skābekļa savienojumos) 4.2.1.13.2. Imports (nepiemēro biodegvielai piedevās / skābekļa savienojumos) 4.2.1.13.3. Eksports (nepiemēro biodegvielai piedevās / skābekļa savienojumos) 4.2.1.13.4. Kopējais vidējais 4.2.2. NAFTAS PRODUKTU PIEGĀDE Šādi agregāti attiecas uz gatavajiem produktiem (naftas pārstrādes gāzi, etānu, LPG, ligroīnu, benzīnu, kā arī uz tā biobenzīna daļu, aviācijas benzīnu, benzīna tipa reaktīvo degvielu, petrolejas tipa reaktīvo degvielu, kā arī uz tās biodegvielas daļu, cita veida petroleju, gāzeļļu/dīzeļdegvielu, degvieleļļu ar zemu un augstu sēra saturu, lakbenzīnu un SBP, smērvielām, bitumenu, parafīna vaskiem, naftas koksu un citiem produktiem). Jēlnafta un NGL, kas ir izmantotas tiešai sadedzināšanai, būtu jāietver gatavo produktu un starpproduktu pārveidojumu piegādēs. 4.2.2.1. Primāro produktu saņemšana 4.2.2.2. Bruto rafinēšanas rūpnīcas produkcija 4.2.2.3. Pārstrādātie produkti 4.2.2.4. Rafinēšanas rūpnīcu kurināmais (naftas rafinēšanas rūpnīcas) Kurināmais, kas rafinēšanas rūpnīcās izmantots elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai, arī būtu jāietver šajā kategorijā. 4.2.2.4.1. Izmantots tikai elektroenerģijas vienībās/rūpnīcās 4.2.2.4.2. Izmantots koģenerācijas vienībās 4.2.2.4.3. Izmantots tikai siltumenerģijas vienībās/rūpnīcās 4.2.2.5. Imports Piezīme par importu 4.2.1.5. sadaļā attiecas arī šeit. 4.2.2.6. Eksports Piezīme par importu 4.2.1.5. sadaļā attiecas arī šeit. 4.2.2.7. Starptautiskie kuģu bunkuri 4.2.2.8. Starpproduktu pārveidojumi 4.2.2.9. Pārveidotie produkti 4.2.2.10. Krājumu izmaiņas 4.2.2.11. Krājumi perioda sākumā 4.2.2.12. Krājumi perioda beigās 4.2.2.13. Krājumu izmaiņas pie pamatdarbības ražotājiem To krājumu izmaiņas, kurus tur komunālie uzņēmumi un kuri nav ietverti krājumu līmeņos un krājumu izmaiņās, kas ir ziņoti citur. Krājumu palielinājumu parāda kā negatīvu skaitli un krājumu samazinājumu – kā pozitīvu skaitli. 4.2.2.14. Vidējā zemākā siltumspēja 4.2.3. PIEGĀDES NAFTAS ĶĪMIJAS SEKTORAM Faktiskā gatavo naftas produktu piegāde no pirmavotiem (piemēram, pārstrādes rūpnīcām, sajaukšanas rūpnīcām, utt.) iekšzemes tirgū. 4.2.3.1. Bruto piegādes naftas ķīmijas sektoram 4.2.3.2. Izmantotā enerģija naftas ķīmijas sektorā Naftas daudzumi, kas izmantoti kā kurināmais naftas ķīmijas procesos, piemēram, tvaika krekingā. 4.2.3.3. Neenerģētikas patēriņš naftas ķīmijas sektorā Naftas daudzumi, kas izmantoti naftas ķīmijas sektorā, lai iegūtu etilēnu, propilēnu, butilēnu, sintētisko gāzi, aromātiskas vielas, butadiēnu un citas ogļūdeņraža bāzes izejvielas tādos procesos kā tvaika krekings, aromātisko vielu iekārtās un tvaika pārveidošanā. Nav iekļauti naftas daudzumi, kas ir izmantoti kā kurināmais. 4.2.3.4. No naftas ķīmijas sektora atpakaļ nosūtītie daudzumi uz naftas rafinēšanas rūpnīcām 4.2.4. PĀRVEIDOŠANAS SEKTORS Ziņo par izmantotajiem daudzumiem gan enerģētikas, gan neenerģētikas patēriņam. 4.2.4.1. Tikai elektroenerģijas pamatdarbības ražotāji 4.2.4.2. Tikai elektroenerģijas pašražotāji 4.2.4.3. Pamatdarbības ražotāju koģenerācijas vienības 4.2.4.4. Pašražotāju koģenerācijas vienības 4.2.4.5. Tikai siltumenerģijas pamatdarbības ražotāji 4.2.4.6. Tikai siltumenerģijas pašražotāji 4.2.4.7. Gāzes rūpnīcas/gazifikācijas rūpnīcas 4.2.4.8. Dabasgāzes sajaukšanas rūpnīcas 4.2.4.9. Koksa krāsnis 4.2.4.10. Domnas 4.2.4.11. Naftas ķīmijas rūpniecība 4.2.4.12. Akmeņogļu brikešu ražošanas uzņēmumi 4.2.4.13. Ūdeņraža ražošana 4.2.4.14. Citur neklasificēts – pārveidošana 4.2.5. ENERĢĒTIKAS SEKTORS Ziņo par izmantotajiem daudzumiem gan enerģētikas, gan neenerģētikas patēriņam. 4.2.5.1. Ogļraktuves 4.2.5.2. Naftas un gāzes ieguve 4.2.5.3. Koksa krāsnis 4.2.5.4. Domnas 4.2.5.5. Gāzes rūpnīcas 4.2.5.6. Elektroenerģijas ražošanas uzņēmumu, koģenerācijas staciju un siltumenerģijas ražošanas uzņēmumu pašu patēriņš 4.2.5.7. Ūdeņraža ražošana, sašķidrināšana un gazifikācija 4.2.5.8. Citur neklasificēts – enerģētika 4.2.6. PĀRVADES UN SADALES ZUDUMI Ziņo par izmantotajiem daudzumiem gan enerģētikas, gan neenerģētikas patēriņam. 4.2.7. ENERĢIJAS GALAPATĒRIŅŠ – RŪPNIECĪBAS SEKTORS Ziņo par izmantotajiem daudzumiem gan enerģētikas, gan neenerģētikas patēriņam. 4.2.7.1. Dzelzs un tērauda ražošana 4.2.7.2. Ķīmisko vielu ražošana un naftas ķīmijas rūpniecība 4.2.7.3. Krāsaino metālu ražošana 4.2.7.4. Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana 4.2.7.5. Transportlīdzekļu ražošana 4.2.7.6. Mašīnas un iekārtas 4.2.7.7. Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde 4.2.7.8. Pārtikas produktu, dzērienu un tabakas ražošana 4.2.7.9. Celulozes, papīra ražošana un izdevējdarbība 4.2.7.10. Koksnes un koka izstrādājumu ražošana 4.2.7.11. Būvniecība 4.2.7.12. Tekstilizstrādājumu un ādas izstrādājumu ražošana 4.2.7.13. Citur neklasificēts – rūpniecība 4.2.8. ENERĢIJAS GALAPATĒRIŅŠ – TRANSPORTA SEKTORS Ziņo par izmantotajiem daudzumiem gan enerģētikas, gan neenerģētikas patēriņam. 4.2.8.1. Starptautiskais gaisa transports 4.2.8.2. Vietējais gaisa transports 4.2.8.3. Sauszemes transports 4.2.8.4. Dzelzceļš 4.2.8.5. Vietējā kuģošana 4.2.8.6. Cauruļvadu transports 4.2.8.7. Citur neklasificēts – transports 4.2.9. ENERĢIJAS GALAPATĒRIŅŠ – CITI SEKTORI Ziņo par izmantotajiem daudzumiem gan enerģētikas, gan neenerģētikas patēriņam. 4.2.9.1. Komercpakalpojumi un sabiedriskie pakalpojumi 4.2.9.2. Mājsaimniecības 4.2.9.3. Lauksaimniecība 4.2.9.4. Mežsaimniecība 4.2.9.5. Zvejniecība 4.2.9.6. Citur neklasificēts – cits 4.2.10. IMPORTS IZCELSMES VALSTS DALĪJUMĀ UN EKSPORTS GALAMĒRĶA VALSTS DALĪJUMĀ Par importu būtu jāziņo izcelsmes valsts dalījumā un eksportu – galamērķa valsts dalījumā. Piezīme par importu 4.2.1.5. sadaļā attiecas arī šeit. 4.2.11. NAFTAS RAFINĒŠANAS RŪPNĪCU JAUDA Ziņo par valsts kopējo naftas rafinēšanas rūpnīcu jaudu un gada jaudu naftas rafinēšanas rūpnīcu dalījumā, tūkstošos tonnu gadā. Ziņo par šādiem posteņiem. 4.2.11.1. Nosaukums/vieta 4.2.11.2. Destilācija pie atmosfēras spiediena 4.2.11.3. Vakuumdestilācija 4.2.11.4. Krekings (termiskais) 4.2.11.4.1. T. sk. viskozitātes samazināšana 4.2.11.4.2. T. sk. koksēšana 4.2.11.5. Krekings (katalītiskais) 4.2.11.5.1. T. sk. plūstoša slāņa katalītiskais krekings (FCC) 4.2.11.5.2. T. sk. hidrokrekings (HCK) 4.2.11.6. Pārveidošana 4.2.11.7. Desulfurizācija 4.2.11.8. Alkilēšana, polimerizācija, izomerizācija 4.2.11.9. Eterificēšana 4.3. Mērvienības Ziņotie daudzumi ir jānorāda kt (kilotonnās). Siltumspēja jānorāda MJ/t (megadžoulos uz vienu tonnu). 4.4. Atbrīvojumi Kipra ir atbrīvota no to agregātu ziņošanas, kas ir norādīti 4.2.9. sadaļā (Enerģijas galapatēriņš – citi sektori); ziņo tikai kopējās vērtības. Kipra ir atbrīvota arī no datu ziņošanas par neenerģētikas patēriņu 4.2.4. sadaļā (Pārveidošanas sektors), 4.2.5. sadaļā (Enerģētikas sektors), 4.2.7. sadaļā (Rūpniecība), 4.2.7.2. sadaļā (Rūpniecības sektors – t. sk. Ķīmisko vielu ražošana un naftas ķīmijas rūpniecība), 4.2.8. sadaļā (Transports) un 4.2.9. sadaļā (Citi sektori). 5. ATJAUNOJAMIE ENERGORESURSI UN ENERĢIJA NO ATKRITUMIEM 5.1. Attiecīgie energoprodukti Ja vien nav norādīts citādi, šī datu vākšana attiecas uz visiem energoproduktiem, kas norādīti A pielikuma 3.5. nodaļā ATJAUNOJAMIE ENERGORESURSI UN ATKRITUMI. Būtu jāziņo tikai par kurināmā daudzumiem, kas izmantoti enerģētikas vajadzībām (piemēram, elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai, sadedzināšanai ar enerģijas reģenerāciju, mobiliem dzinējiem transportā un izmantošanai stacionāros dzinējos). Atjaunojamo energoresursu energoproduktu daudzumi, kas izmantoti, lai aizstātu neenerģētikas vajadzībām izmantotos fosilā kurināmā daudzumus, būtu jānorāda 5.2.9. sadaļā, bet tie nebūtu jāiekļauj pārējās šīs nodaļas sadaļās. Atjaunojamo energoresursu produkti, kas nav izstrādāti fosilā kurināmā aizstāšanai, nebūtu jāietver ziņojumos 5.2.9. sadaļā, piemēram, cietais kurināmais, ko izmanto mēbeļu ražošanā, būvniecībā un papīra/kartona ražošanā, spirti, ko izmanto pārtikas rūpniecībā, un kokvilnas/dabiskās šķiedras, ko izmanto tekstilrūpniecībā. Arī pasīvā termiskā enerģija nebūtu jāietver ziņojumos 5. nodaļā (piemēram, ēku pasīvo saules enerģijas siltumapgādi). 5.2. Agregātu saraksts Ja vien nav norādīts citādi, šāds agregātu saraksts būtu jāziņo par visiem energoproduktiem, kas norādīti iepriekšējā punktā. Par apkārtējās vides siltumenerģiju (siltumsūkņi) ziņo tikai attiecībā uz šādiem sektoriem: Pārveidošana (tikai ar pārdoto siltumenerģiju saistītiem agregātiem), Enerģētika (tikai kopējā vērtība, nevis apakškategorijas), Rūpniecība kopā (tikai kopējā vērtība, nevis apakškategorijas), Komercpakalpojumi un sabiedriskie pakalpojumi, Mājsaimniecības un Citur neklasificēts – cits. Attiecībā uz apkārtējās vides siltumenerģiju (siltumsūkņiem) apakškategorijas aerotermālā enerģija, ģeotermālā enerģija un hidrotermālais siltums būtu jādeklarē pie vietējās ražošanas. Katrai no šīm trim kategorijām būtu jāziņo apakškategorija “T. sk. no siltumsūkņiem, kuru sezonālais lietderības koeficients (SPF) pārsniedz robežvērtību”. SPF (sezonālā lietderības koeficienta) robežvērtībai vajadzētu būt saskaņā ar Direktīvu 2009/28/EK un Direktīvu (ES) 2018/2001 par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu. 5.2.1. BRUTO SARAŽOTĀ ELEKTROENERĢIJA UN SILTUMENERĢIJA Piemēro 3.2.1. nodaļā izklāstītās definīcijas. 5.2.1.1. līdz 5.2.1.18. sadaļā minētie agregāti atsevišķi jāziņo par pamatdarbības ražotājiem un pašražotājiem. Visos attiecīgajos gadījumos šo abu veidu uzņēmumos saražotā bruto elektroenerģija un bruto siltumenerģija atsevišķi jāziņo par tikai elektroenerģijas, tikai siltumenerģijas un koģenerācijas vienībām. 5.2.1.1. Tikai hidroelektrostacijas (piemēro tikai elektroenerģijai) 5.2.1.2. Jauktas hidroelektrostacijas (piemēro tikai elektroenerģijai) 5.2.1.2.1. T. sk. hidroakumulācijas stacijas (piemēro tikai elektroenerģijai) 5.2.1.3. Tikai hidroakumulācijas elektrostacijas (piemēro tikai elektroenerģijai) 5.2.1.4. Ģeotermālā enerģija 5.2.1.5. Saules fotoelementi (piemēro tikai elektroenerģijai) Saules fotoelementiem jānorāda šādas lieluma apakškategorijas: 5.2.1.5.1. mazāk nekā 30 kW 5.2.1.5.2. no 30 līdz 1 000 kW 5.2.1.5.3. vairāk nekā 1 000 kW No 5.2.1.5.1. līdz 5.2.1.5.3. sadaļai jānorāda jumta un ārpustīkla apakškategorijas. Ārpustīkla kategorija ir obligāta tikai tad, ja tā veido 1 % vai vairāk no fotoelementu jaudas tās attiecīgajā lieluma kategorijā. 5.2.1.6. Saules siltumenerģija 5.2.1.7. Plūdmaiņas, viļņu, okeāna enerģija (piemēro tikai elektroenerģijai) 5.2.1.8. Vēja enerģija (piemēro tikai elektroenerģijai) 5.2.1.9. Sauszemes vēja enerģija 5.2.1.10. Atkrastes vēja enerģija 5.2.1.11. Atjaunojamie sadzīves atkritumi 5.2.1.12. Neatjaunojamie sadzīves atkritumi 5.2.1.13. Cietais biokurināmais 5.2.1.14. Biogāzes 5.2.1.15. Biodīzeļdegvielas 5.2.1.16. Biobenzīns 5.2.1.17. Citas šķidrās biodegvielas 5.2.1.18. Siltumsūkņi (piemēro tikai siltumenerģijai) 5.2.2. PIEGĀDE 5.2.2.1. Ražošana 5.2.2.2. Imports 5.2.2.3. Eksports 5.2.2.4. Starptautiskie kuģu bunkuri 5.2.2.5. Krājumu izmaiņas 5.2.3. PĀRVEIDOŠANAS SEKTORS 5.2.3.1. Tikai elektroenerģijas pamatdarbības ražotāji 5.2.3.2. Pamatdarbības ražotāju koģenerācijas vienības 5.2.3.3. Tikai siltumenerģijas pamatdarbības ražotāji 5.2.3.4. Tikai elektroenerģijas pašražotāji 5.2.3.5. Pašražotāju koģenerācijas vienības 5.2.3.6. Tikai siltumenerģijas pašražotāji 5.2.3.7. Akmeņogļu brikešu ražošanas uzņēmumi 5.2.3.8. Brūnogļu/kūdras brikešu ražošanas uzņēmumi 5.2.3.9. Domnas 5.2.3.10. Sajaukts gāzes tīklā (piemēram, dabasgāzes sajaukšanas rūpnīcas) 5.2.3.11. Sajaukts ar šķidrajām fosilajām degvielām (piemēram, dzinēju benzīnu/dīzeļdegvielu/petroleju) 5.2.3.12. Kokogļu ražošanas rūpnīcas 5.2.4.13. Ūdeņraža ražošana 5.2.3.14. Citur neklasificēts – pārveidošana 5.2.4. ENERĢĒTIKAS SEKTORS 5.2.4.1. Gazifikācijas rūpnīcas (biogāze) 5.2.4.2. Elektroenerģijas ražošanas uzņēmumi, koģenerācijas stacijas un siltumenerģijas ražošanas uzņēmumi 5.2.4.3. Ogļraktuves 5.2.4.4. Akmeņogļu brikešu ražošanas uzņēmumi 5.2.4.5. Koksa krāsnis 5.2.4.6. Naftas rafinēšanas rūpnīcas 5.2.4.7. Brūnogļu/kūdras brikešu ražošanas uzņēmumi 5.2.4.8. Gāzes rūpnīcas 5.2.4.9. Domnas 5.2.4.10. Kokogļu ražošanas rūpnīcas 5.2.4.11. Ūdeņraža ražošana, sašķidrināšana un gazifikācija 5.2.4.12. Citur neklasificēts – enerģētika 5.2.5. Pārvades un sadales zudumi 5.2.6. ENERĢIJAS GALAPATĒRIŅŠ – RŪPNIECĪBAS SEKTORS 5.2.6.1. Dzelzs un tērauda ražošana 5.2.6.2. Ķīmisko vielu ražošana un naftas ķīmijas rūpniecība 5.2.6.3. Krāsaino metālu ražošana 5.2.6.4. Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana 5.2.6.5. Transportlīdzekļu ražošana 5.2.6.6. Mašīnas un iekārtas 5.2.6.7. Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde 5.2.6.8. Pārtikas produktu, dzērienu un tabakas ražošana 5.2.6.9. Celulozes, papīra ražošana un izdevējdarbība 5.2.6.10. Koksnes un koka izstrādājumu ražošana 5.2.6.11. Būvniecība 5.2.6.12. Tekstilizstrādājumu un ādas izstrādājumu ražošana 5.2.6.13. Citur neklasificēts – rūpniecība 5.2.7. ENERĢIJAS GALAPATĒRIŅŠ – TRANSPORTA SEKTORS 5.2.7.1. Dzelzceļš 5.2.7.2. Sauszemes transports 5.2.7.3. Vietējā kuģošana 5.2.7.4. Vietējais gaisa transports 5.2.7.5. Starptautiskais gaisa transports 5.2.7.6. Citur neklasificēts – transports 5.2.8. ENERĢIJAS GALAPATĒRIŅŠ – CITI SEKTORI 5.2.8.1. Komercpakalpojumi un sabiedriskie pakalpojumi 5.2.8.2. Mājsaimniecības 5.2.8.3. Lauksaimniecība 5.2.8.4. Mežsaimniecība 5.2.8.5. Zvejniecība 5.2.8.6. Citur neklasificēts – cits 5.2.9. GALAPATĒRIŅŠ – NEENERĢĒTIKAS PATĒRIŅŠ Šādiem posteņiem:
5.2.9.1.
Transporta sektors
5.2.9.2.
Rūpniecības sektors
5.2.9.3.
Citi sektori Galapatēriņš – neenerģētikas patēriņš būtu jāziņo šādām kurināmo grupām:
5.2.9.4.
Cietais biokurināmais
5.2.9.5.
Šķidrā biodegviela
5.2.9.6.
Biogāzes Pirmais pārskata gads, kurā paziņo 5.2.9. sadaļā minētos elementus, ir 2024. gads. Līdz 2027. pārskata gadam atsevišķi var paziņot tikai kopējo galapatēriņu – neenerģētikas patēriņu, nevis 5.2.9.1. līdz 5.2.9.3. posteni. Daudzumi, kas norādīti 5.2.9. punktā, nebūtu jāiekļauj 5.2.2. līdz 5.2.8. punktā. 5.2.10. NETO MAKSIMĀLĀ ELEKTRISKĀ JAUDA Būtu jāziņo par jaudu attiecīgā pārskata gada 31. decembrī. Ietver tikai elektroenerģijas un koģenerācijas vienību elektrisko jaudu. Neto maksimālā elektriskā jauda ir visu staciju neto maksimālo jaudu summa, kas ņemta atsevišķi konkrētā ekspluatācijas periodā. Pieņemtais ekspluatācijas periods pašreizējiem mērķiem ir nepārtraukta darbība: darbojas dienā 15 stundas vai vairāk. Neto maksimālā jauda ir maksimālā enerģija, kas, kā pieņemts, ir vienīgā aktīvā enerģija, ko var piegādāt nepārtraukti pie visu staciju darbības tīkla izejas punktā. 5.2.10.1. Tikai hidroelektrostacijas 5.2.10.2. Jauktas hidroelektrostacijas 5.2.10.3. Tikai hidroakumulācijas elektrostacijas 5.2.10.4. Ģeotermālā enerģija 5.2.10.5. Saules fotoelementi Saules fotoelementiem jānorāda šādas lieluma apakškategorijas:
5.2.10.5.1.
mazāk nekā 30 kW
5.2.10.5.2.
no 30 līdz 1 000 kW
5.2.10.5.3.
vairāk nekā 1 000 kW No 5.2.10.5.1 līdz 5.2.10.5.3 sadaļai jānorāda jumta un ārpustīkla apakškategorijas. Ārpustīkla kategorija ir obligāta tikai tad, ja tā veido 1 % vai vairāk no jaudas tās attiecīgajā lieluma kategorijā. 5.2.10.6. Saules siltumenerģija 5.2.10.7. Plūdmaiņas, viļņu, okeāna enerģija 5.2.10.8. Sauszemes vēja enerģija 5.2.10.9. Atkrastes vēja enerģija 5.2.10.10. Rūpnieciskie atkritumi 5.2.10.11. Sadzīves atkritumi 5.2.10.12. Cietais biokurināmais 5.2.10.13. Biogāzes 5.2.10.14. Biodīzeļdegvielas 5.2.10.15. Biobenzīns 5.2.10.16. Citas šķidrās biodegvielas 5.2.11. TEHNISKIE PARAMETRI 5.2.11.1. Saules kolektoru virsma Jāziņo par kopējo uzstādīto saules kolektoru virsmu. Saules kolektoru virsma ir saistīta tikai ar saules kolektoriem, kas izmantoti saules termiskās enerģijas ražošanai; šeit nav jāziņo par elektroenerģijas ražošanai izmantoto saules kolektoru virsmu (saules fotoelementi un saules enerģijas koncentrēšana). Būtu jāietver visu saules kolektoru virsma: kolektorus ar aizsargstiklu un bez tā, plakanus un vakuuma cauruļu kolektorus ar šķidrumu vai gaisu kā enerģijas nesēju. 5.2.11.2. Biobenzīna ražošanas jauda 5.2.11.3. Biodīzeļdegvielas ražošanas jauda 5.2.11.4. Petrolejas tipa reaktīvās biodegvielas ražošanas jauda 5.2.11.5. Citu šķidro biodegvielu ražošanas jauda 5.2.11.6. Biobenzīna vidējā zemākā siltumspēja 5.2.11.7. Bioetanola vidējā zemākā siltumspēja 5.2.11.8. Biodīzeļdegvielas vidējā zemākā siltumspēja 5.2.11.9. Petrolejas tipa reaktīvās biodegvielas vidējā zemākā siltumspēja 5.2.11.10. Citu šķidro biodegvielu vidējā zemākā siltumspēja 5.2.11.11. Kokogļu vidējā zemākā siltumspēja 5.2.11.12. Siltumsūkņu siltumietilpība: aerotermālā 5.2.11.12.1. Siltumsūkņu siltumietilpība: aerotermālā “gaiss-gaiss” 5.2.11.12.2. Siltumsūkņu siltumietilpība: aerotermālā “gaiss-ūdens” 5.2.11.12.3. Siltumsūkņu siltumietilpība: aerotermālā “gaiss-gaiss” (reversīvs) 5.2.11.12.4. Siltumsūkņu siltumietilpība: aerotermālā “gaiss-ūdens” (reversīvs) 5.2.11.12.5. Siltumsūkņu siltumietilpība: aerotermālā, izplūde “gaiss-gaiss” 5.2.11.12.6. Siltumsūkņu siltumietilpība: aerotermālā, izplūde “gaiss-ūdens” 5.2.11.13. Siltumsūkņu siltumietilpība: ģeotermālā enerģija 5.2.11.13.1. Siltumsūkņu siltumietilpība: ģeotermālā enerģija “zeme-gaiss” 5.2.11.13.2. Siltumsūkņu siltumietilpība: ģeotermālā enerģija “zeme-ūdens” 5.2.11.14. Siltumsūkņu siltumietilpība: hidrotermālais siltums 5.2.11.14.1. Siltumsūkņu siltumietilpība: hidrotermālais siltums “ūdens-gaiss” 5.2.11.14.2. Siltumsūkņu siltumietilpība: hidrotermālais siltums “ūdens-ūdens” Visiem posteņiem no 5.2.11.12 līdz 5.2.11.14.2 būtu jāziņo apakškategorija “T. sk. no siltumsūkņiem, kuru sezonālais lietderības koeficients (SPF) pārsniedz robežvērtību”. SPF (sezonālā lietderības koeficienta) robežvērtībai vajadzētu būt saskaņā ar Direktīvu 2009/28/EK un Direktīvu (ES) 2018/2001 par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu. 5.2.12. CIETĀ BIOKURINĀMĀ UN BIOGĀZU RAŽOŠANA Kopējo cietā biokurināmā ražošanu (izņemot kokogles) sadala pēc šādiem kurināmajiem: 5.2.12.1. Kurināmā koksne, koksnes atliekas un blakusprodukti 5.2.12.1.1. Koksnes granulas kā daļa no kurināmās koksnes, koksnes atliekām un blakusproduktiem 5.2.12.2. Melnais atsārms 5.2.12.3. Izspaidas 5.2.12.4. Dzīvnieku izcelsmes atkritumi 5.2.12.5. Citi augu izcelsmes materiāli un atliekas 5.2.12.6. Rūpniecisko atkritumu atjaunojamā frakcija Kopējo biogāzes ražošanu sadala pēc šādām ražošanas metodēm: 5.2.12.7. Biogāzes, kas iegūtas anaerobās fermentācijas procesā: atkritumu poligonu gāze 5.2.12.8. Biogāzes, kas iegūtas anaerobās fermentācijas procesā: notekūdeņu dūņu gāze 5.2.12.9. Biogāzes, kas iegūtas anaerobās fermentācijas procesā: citas biogāzes, kas iegūtas anaerobās fermentācijas procesā 5.2.12.10. Biogāzes, kas iegūtas termiskos procesos 5.2.13. IMPORTS IZCELSMES VALSTS DALĪJUMĀ UN EKSPORTS GALAMĒRĶA VALSTS DALĪJUMĀ Par importu būtu jāziņo izcelsmes valsts dalījumā un eksportu – galamērķa valsts dalījumā. Piemēro biobenzīnam, bioetanolam, petrolejas tipa reaktīvajām biodegvielām, biodīzeļdegvielai, citām šķidrajām biodegvielām, koksnes granulām. 5.3. Mērvienības Par elektroenerģiju ziņo GWh (gigavatstundās), siltumenerģiju – TJ (teradžoulos) un elektrisko jaudu – MW (megavatos). Ziņotos daudzumus norāda TJ NCV (teradžoulos, pamatojoties uz zemāko siltumspēju), izņemot par kokoglēm, biobenzīnu, bioetanolu, petrolejas tipa reaktīvajām biodegvielām, biodīzeļdegvielām un citām šķidrajām biodegvielām, par kurām ziņo kt (kilotonnās). Siltumspēja jānorāda MJ/t (megadžoulos uz vienu tonnu). Saules kolektoru virsmu norāda 1 000 m2. Ražošanas jaudu norāda kt (kilotonnās) gadā. 6. IKGADĒJĀ KODOLENERĢIJAS STATISTIKA Jāziņo šādi dati par kodolenerģijas izmantošanu civilām vajadzībām: 6.1. Agregātu saraksts 6.1.1. BAGĀTINĀŠANAS JAUDA Ikgadējā atdalīšanas darba jauda bagātināšanas iekārtās, kuras darbojas (urāna izotopu separācija). 6.1.2. JAUNU DEGVIELAS ELEMENTU RAŽOŠANAS JAUDA Ikgadējā degvielas ražošanas iekārtu ražošanas jauda. Neietver MOX degvielas ražošanas iekārtas. 6.1.3. MOX DEGVIELAS RAŽOŠANAS IEKĀRTU RAŽOŠANAS JAUDA Ikgadējā MOX degvielas ražošanas iekārtu ražošanas jauda. MOX degviela sastāv no plutonija un urāna maisījuma (jaukts oksīds). 6.1.4. JAUNU DEGVIELAS ELEMENTU RAŽOŠANA Gatavu jaunu degvielas elementu ražošana kodoldegvielas ražošanas iekārtās. Neietver degstieņus vai citus nepabeigtus ražojumus. Neietver arī MOX degvielas ražošanas iekārtas. 6.1.5. MOX DEGVIELAS ELEMENTU RAŽOŠANA Gatavu jaunu degvielas elementu ražošana MOX ražošanas iekārtās. Neietver degstieņus vai citus nepabeigtus ražojumus. 6.1.6. KODOLSILTUMA RAŽOŠANA Kodolreaktoros saražotais kopējais siltuma apjoms elektroenerģijas ražošanai vai citiem lietderīgiem siltuma lietojumiem. 6.1.7. GALĪGI IZŅEMTU APSTAROTU DEGVIELAS ELEMENTU IZDEGŠANAS IKGADĒJAIS VIDĒJAIS RĀDĪTĀJS To degvielas elementu izdegšanas aprēķinātais vidējais rādītājs, kurus galīgi izņem no kodolreaktoriem attiecīgajā pārskata gadā. Neietver degvielas elementus, kurus uz laiku izņem un, iespējams, vēlāk atkal uzpilda. 6.1.8. URĀNA UN PLUTONIJA RAŽOŠANA PĀRSTRĀDES IEKĀRTĀS Pārskata gadā pārstrādes iekārtās saražotais urāns un plutonijs. 6.1.9. PĀRSTRĀDES IEKĀRTU JAUDA (URĀNS UN PLUTONIJS) Ikgadējā pārstrādes jauda (urāns un plutonijs). 6.2. Mērvienības tSWU (separācijas darba vienību tonnas) 6.1.1. sadaļai.
tHM (smagā metāla tonnas) 6.1.4., 6.1.5., 6.1.8. sadaļai.
tHM (smagā metāla tonnas) gadā 6.1.2., 6.1.3., 6.1.9. sadaļai.
TJ (teradžouli) 6.1.6. sadaļai.
GWd/tHM (gigavatdiena uz smago metālu tonnu) 6.1.7. sadaļai.
7. ŪDEŅRADIS Par 2024. pārskata gadu pirmo reizi jāziņo šādi dati par ūdeņradi: 7.1. Agregātu saraksts 7.1.1. PIEGĀDE 7.1.1.1. Vietējā ražošana 7.1.1.1.1. No dabasgāzes 7.1.1.1.2. No naftas un naftas produktiem 7.1.1.1.3. No cietā kurināmā 7.1.1.1.4. No atjaunojamiem energoresursiem (tostarp atjaunojamiem atkritumiem) 7.1.1.1.5. No neatjaunojamiem atkritumiem 7.1.1.1.6. No elektrolīzes 7.1.1.1.6.1. T. sk.: elektroenerģija no atjaunojamiem energoresursiem – tiešās pārvades līnija 7.1.1.1.6.2. T. sk.: elektroenerģija no kodolenerģijas – tiešās pārvades līnija 7.1.1.1.6.3. T. sk.: elektroenerģija no fosilajiem kurināmajiem – tiešās pārvades līnija 7.1.1.1.7. No elektroenerģijas – citi 7.1.1.1.8. No citiem avotiem (citi) 7.1.1.2. Imports 7.1.1.3. Eksports 7.1.1.4. Krājumu izmaiņas 7.1.1.5. Starptautiskie kuģu bunkuri 7.1.1.6. Starptautiskais gaisa transports 7.1.2. PĀRVEIDOŠANAS SEKTORS 7.1.2.1. Elektroenerģijas pamatdarbības ražotāji 7.1.2.2. Elektroenerģijas pašražotāji 7.1.2.3. Pamatdarbības ražotāju koģenerācija 7.1.2.4. Pašražotāju koģenerācija 7.1.2.5. Siltumenerģijas pamatdarbības ražotāji 7.1.2.6. Siltumenerģijas pašražotāji 7.1.2.7. Gāzes rūpnīcas (un cita pārvēršana gāzēs) 7.1.2.8. Naftas rafinēšanas rūpnīcas 7.1.2.9. Dabasgāzes sajaukšanas rūpnīcas 7.1.2.10. Sajaukšanai ar dzinēju benzīnu/dīzeļdegvielu/petroleju 7.1.2.11. Sajaukšanai ar atjaunojamiem energoresursiem 7.1.2.12. Ar atjaunojamajām degvielām sajauktais ūdeņradis 7.1.2.13. Citur neklasificēts (pārveidošana) 7.1.3. ENERĢĒTIKAS SEKTORS 7.1.3.1. Ogļraktuves 7.1.3.2. Naftas un gāzes ieguve 7.1.3.3. Naftas rafinēšanas rūpnīcas 7.1.3.4. Koksa krāsnis (enerģētika) 7.1.3.5. Domnas (enerģētika) 7.1.3.6. Gāzes rūpnīcas (enerģētika) 7.1.3.7. Elektroenerģija, koģenerācija un siltumenerģija 7.1.3.8. Ūdeņraža ražošana, sašķidrināšana un gazifikācija 7.1.3.10. Citur neklasificēts (enerģētika) 7.1.4. PĀRVADES UN SADALES ZUDUMI 7.1.5. NEENERĢĒTIKAS GALAPATĒRIŅŠ – RŪPNIECĪBAS SEKTORS 7.1.5.1. Dzelzs un tērauda ražošana 7.1.5.2. Ķīmisko vielu ražošana un naftas ķīmijas rūpniecība 7.1.5.3. Krāsaino metālu ražošana 7.1.5.4. Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana 7.1.5.5. Transportlīdzekļu ražošana 7.1.5.6. Mašīnas un iekārtas 7.1.5.7. Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde 7.1.5.8. Pārtikas produktu, dzērienu un tabakas ražošana 7.1.5.9. Papīra, celulozes ražošana un izdevējdarbība 7.1.5.10. Koksnes un koka izstrādājumu ražošana 7.1.5.11. Būvniecība 7.1.5.12. Tekstilizstrādājumi un ādas izstrādājumi 7.1.5.13. Citur neklasificēts (rūpniecība) 7.1.5.14. Citi sektori 7.1.6. ENERĢIJAS GALAPATĒRIŅŠ – RŪPNIECĪBAS SEKTORS 7.1.6.1. Dzelzs un tērauda ražošana 7.1.6.2. Ķīmisko vielu ražošana un naftas ķīmijas rūpniecība 7.1.6.3. Krāsaino metālu ražošana 7.1.6.4. Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana 7.1.6.5. Transportlīdzekļu ražošana 7.1.6.6. Mašīnas un iekārtas 7.1.6.7. Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde 7.1.6.8. Pārtikas produktu, dzērienu un tabakas ražošana 7.1.6.9. Papīra, celulozes ražošana un izdevējdarbība 7.1.6.10. Koksnes un koka izstrādājumu ražošana 7.1.6.11. Būvniecība 7.1.6.12. Tekstilizstrādājumi un ādas izstrādājumi 7.1.6.13. Citur neklasificēts (rūpniecība) 7.1.7. ENERĢIJAS GALAPATĒRIŅŠ – TRANSPORTA SEKTORS 7.1.7.1. Vietējais gaisa transports 7.1.7.2. Sauszemes transports 7.1.7.3. Dzelzceļš 7.1.7.4. Vietējā kuģošana 7.1.7.5. Cauruļvadu transports 7.1.7.6. Citur neklasificēts (transports) 7.1.8. ENERĢIJAS GALAPATĒRIŅŠ – CITS SEKTORS 7.1.8.1. Komercpakalpojumi un sabiedriskie pakalpojumi 7.1.8.2. Mājsaimniecības 7.1.8.3. Lauksaimniecība 7.1.8.4. Mežsaimniecība 7.1.8.5. Zvejniecība 7.1.8.6. Citur neklasificēts (cits) 7.2. Ražošanas jauda Ūdeņraža ražošanas jauda pārskata gada 31. decembrī jāpaziņo ar tādu pašu detalizācijas pakāpi kā par ražošanu (7.1.1.1. līdz 7.1.1.1.8. punkts). 7.3. Mērvienības Daudzumi jānorāda TJ (NCV) un ražošanas jauda – TJ (NCV) gadā. 8. DETALIZĒTA STATISTIKA PAR ENERĢIJAS GALAPATĒRIŅU Jāziņo šādi dezagregētie dati par enerģijas galapatēriņu. 8.1. Agregātu saraksts 8.1.1. RŪPNIECĪBAS SEKTORS Jāziņo saskaņā ar A pielikuma 2.6.1. sadaļā sniegtajām definīcijām. 8.1.1.1. Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde 8.1.1.1.1. Metāla rūdu ieguve 8.1.1.1.2. Pārējā ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde 8.1.1.1.3. Ar ieguves rūpniecību saistītās palīgdarbības 8.1.1.2. Pārtikas produktu, dzērienu un tabakas ražošana 8.1.1.2.1. Pārtikas produktu ražošana 8.1.1.2.2. Dzērienu ražošana 8.1.1.2.3. Tabakas izstrādājumu ražošana 8.1.1.3. Tekstilizstrādājumu un ādas izstrādājumu ražošana 8.1.1.4. Koksnes un koka izstrādājumu ražošana 8.1.1.5. Celulozes, papīra ražošana un izdevējdarbība 8.1.1.5.1. Papīra un papīra izstrādājumu ražošana 8.1.1.5.1.1. Celulozes (papīrmasas) ražošana 8.1.1.5.1.2. Cits papīrs un papīra izstrādājumi 8.1.1.5.2 Poligrāfija un ierakstu reproducēšana 8.1.1.6. Ķīmisko vielu ražošana un naftas ķīmijas rūpniecība 8.1.1.6.1. Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošana 8.1.1.6.2. Farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošana 8.1.1.7. Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana 8.1.1.7.1. Stikla un stikla izstrādājumu ražošana 8.1.1.7.2. Cementa, kaļķa un ģipša (tostarp klinkera) ražošana 8.1.1.7.3. Citu nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana 8.1.1.8. Dzelzs un tērauda ražošana [Metālu ražošana A] 8.1.1.9. Krāsaino metālu ražošanas nozares [Metālu ražošana B] 8.1.1.9.1. Alumīnija ražošana 8.1.1.9.2. Citas krāsaino metālu ražošanas nozares 8.1.1.10. Mašīnas un iekārtas 8.1.1.10.1. Gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas 8.1.1.10.2. Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana 8.1.1.10.3. Elektrisko iekārtu ražošana 8.1.1.10.4. Citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana 8.1.1.11. Transportlīdzekļu ražošana 8.1.1.12. Citur neklasificēts – rūpniecība 8.1.1.12.1. Gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana 8.1.1.12.2. Mēbeļu ražošana 8.1.1.12.3. Cita ražošana 8.1.2. TRANSPORTA SEKTORS Jāziņo saskaņā ar A pielikuma 2.6.2. sadaļā sniegtajām definīcijām. 8.1.2.1. Dzelzceļš 8.1.2.1.1. Ātrgaitas dzelzceļš 8.1.2.1.2. Parastais dzelzceļš 8.1.2.1.2.1. Parastā dzelzceļa pasažieru pārvadājumi 8.1.2.1.2.2. Parastā dzelzceļa kravu pārvadājumi 8.1.2.1.3. Metro un tramvajs 8.1.2.2. Sauszemes transports 8.1.2.2.1. Lielas noslodzes transportlīdzekļi kravu pārvadāšanai 8.1.2.2.2. Kolektīvais transports 8.1.2.2.3. Vieglie automobiļi un furgoni 8.1.2.2.4. Citāds ceļu transports 8.1.3. KOMERCPAKALPOJUMU UN SABIEDRISKO PAKALPOJUMU SEKTORS Jāziņo saskaņā ar A pielikuma 2.6.3.1 sadaļā sniegtajām definīcijām. 8.1.3.1. Iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana 8.1.3.2. Ūdens apgāde; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija 8.1.3.3. Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts 8.1.3.3.1. Vairumtirdzniecība 8.1.3.3.2. Mazumtirdzniecība 8.1.3.4 Uzglabāšanas un transporta palīgdarbības 8.1.3.5. Pasta un kurjeru darbība 8.1.3.6. Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi 8.1.3.6.1. Izmitināšana 8.1.3.6.2. Ēdināšanas pakalpojumi 8.1.3.7. Informācijas un komunikācijas pakalpojumi 8.1.3.8. Finanšu un apdrošināšanas darbības un operācijas ar nekustamo īpašumu 8.1.3.9. Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība 8.1.3.10. Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana 8.1.3.11. Izglītība 8.1.3.12. Veselība un sociālā aprūpe 8.1.3.12.1. Slimnīcu darbība 8.1.3.13. Māksla, izklaide un atpūta 8.1.3.13.1 Sporta nodarbības 8.1.3.14 Ārpusteritoriālo organizāciju un institūciju darbība 8.1.3.15. Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi un citi pakalpojumi 8.1.3.16 Datu centri. Jāziņo tikai par tiem datu centriem, kurus izmitina ziņošanas vienības (neatkarīgi no to NACE koda) un kuru kopējā jauda ir 1 MW vai lielāka. Pirmais obligātais ziņojums par šo posteni ir 2024. pārskata gads. 8.1.4. MĀJSAIMNIECĪBU SEKTORS Jāziņo saskaņā ar A pielikuma 2.6.3.2. sadaļā sniegtajām definīcijām. 8.1.4.1. Mājsaimniecības: telpu apkure 8.1.4.2. Mājsaimniecības: telpu dzesēšana 8.1.4.3. Mājsaimniecības: ūdens sildīšana 8.1.4.4. Mājsaimniecības: ēdiena gatavošana 8.1.4.5. Mājsaimniecības: apgaismojums un ierīces Attiecas tikai uz elektroenerģiju 8.1.4.6. Mājsaimniecības: citi galalietojumi 8.2. Attiecīgie energoprodukti Ja vien nav norādīts citādi, šī datu vākšana attiecas uz visiem energoproduktiem, kas norādīti A pielikumā. Eurostat sniegs to energoproduktu aktuālo sarakstu, par kuriem ziņošanas veidnē būtu jāziņo dati, uz kuriem attiecas B pielikuma 7. punkts, kā apakškopu tiem energoproduktiem, kas uzskaitīti A pielikuma 3. punktā. 8.3. Mērvienības Par cietā fosilā kurināmā daudzumiem ziņo kt (kilotonnās). Par jēlnaftas un naftas produktu daudzumiem ziņo kt (kilotonnās). Par dabasgāzes un rūpniecisko gāzu daudzumiem (gāzes rūpnīcu gāze, koksa krāsns gāze, domnu gāze, citas reģenerētās gāzes) ziņo pēc to enerģijas satura TJ GCV (teradžoulos, pamatojoties uz augstāko siltumspēju). Par elektroenerģiju ziņo GWh (gigavatstundās). Par siltumenerģijas daudzumiem ziņo TJ (teradžoulos, pamatojoties uz zemāko siltumspēju). Par atjaunojamo energoresursu un atkritumu daudzumiem ziņo TJ NCV (teradžoulos, pamatojoties uz zemāko siltumspēju), izņemot par kokoglēm, biobenzīnu, bioetanolu, petrolejas tipa reaktīvajām biodegvielām, biodīzeļdegvielām un citām šķidrajām biodegvielām, par kurām ziņo kt (kilotonnās). Par cietā fosilā kurināmā, jēlnaftas un naftas produktu un atjaunojamo energoresursu un atkritumu siltumspēju ziņo MJ/t (megadžoulos uz vienu tonnu). Par dabasgāzes un rūpniecisko gāzu siltumspēju ziņo kJ/m3, pieņemot references gāzes nosacījumus (15 °C, 101 325 Pa). Citiem energoproduktiem, par kuriem jāziņo, piemērojamās mērvienības ir noteiktas šā pielikuma attiecīgajās nodaļās. 8.4. Datu nosūtīšanas termiņš Dati būtu jāiesniedz līdz 31. martam otrajā gadā pēc pārskata gada. 8.5. Atbrīvojumi Kipra ir atbrīvota no ziņošanas par naftas un naftas produktu enerģijas dezagregēto galapatēriņu (kā noteikts A pielikuma 3.4. sadaļā) attiecībā uz visiem agregātiem, uz kuriem attiecas šā pielikuma 8.1.4. sadaļa (Mājsaimniecības). 9. PROVIZORISKIE GADA DATI 9.1. Attiecīgie energoprodukti Šī datu vākšana attiecas uz visiem produktiem, kas aprakstīti šā pielikuma 1.1., 2.1., 3.1., 4.1. un 5.1. sadaļā. 9.2. Agregātu saraksts Šāds agregātu saraksts jāziņo par:
9.2.1.
cieto fosilo kurināmo un rūpnieciskajām gāzēm: 1.2.1.1., 1.2.1.2., 1.2.1.6., 1.2.1.7., 1.2.1.8., 1.2.1.9., kā noteikts šā pielikuma 1. nodaļā.
9.2.2.
dabasgāzi: 2.2.1.1., 2.2.1.2., 2.2.1.3., 2.2.1.4., 2.2.1.5., 2.2.1.6., 2.2.9., kā noteikts šā pielikuma 2. nodaļā.
9.2.3.
elektroenerģiju un siltumenerģiju: bruto ražošana pēc produkta visiem atsevišķiem produktiem, izmantošanu savām vajadzībām, kopējiem pārvades un sadales zudumiem (3.2.3. un 3.2.4.) un 3.2.2.3., 3.2.2.4., 3.2.2.5., 3.2.2.6., 3.2.2.7., 3.2.2.8., 3.2.2.9., kā noteikts šā pielikuma 3. nodaļā.
9.2.4.
naftas un naftas produktiem: 4.2.1.1., 4.2.1.2., 4.2.1.3., 4.2.1.4., 4.2.1.5., 4.2.1.6., 4.2.1.7., 4.2.1.8., 4.2.1.9., 4.2.1.10., 4.2.2.1., 4.2.2.2., 4.2.2.3., 4.2.2.4., 4.2.2.5., 4.2.2.6., 4.2.2.7., 4.2.2.8., 4.2.2.9., 4.2.2.10., kā noteikts šā pielikuma 4. nodaļā.
9.2.5.
atjaunojamajiem energoresursiem un enerģiju no atkritumiem: 5.2.2.1., 5.2.2.2., 5.2.2.3., 5.2.2.4., 5.2.10.1., 5.2.10.2., 5.2.10.3., 5.2.10.8., 5.2.10.9., kā noteikts šā pielikuma 5. nodaļā. 9.3. Mērvienības Daudzumi jāziņo vienībās, kas definētas šā pielikuma 1.3., 2.3., 3.3., 4.3. un 5.3. sadaļā. 9.4. Datu nosūtīšanas termiņš Dati būtu jāiesniedz līdz 31. maijam nākamajā gadā pēc pārskata gada. 1. Pārskats
1.1 Atsauces1.2 Identificētās prasības1.3 Saistītie standarti2. Identificētās prasības
3. Saistītie standarti
|