19. pants
Pārvaldības pasākumi
1. Dalībvalstis, kuras savā teritorijā ir konstatējušas plaši izplatījušos invazīvu svešzemju sugu, kas rada bažas Savienībai, 18 mēnešos no dienas, kad invazīvā svešzemju suga ir iekļauta Savienības sarakstā, ievieš efektīvus pārvaldības pasākumus, lai minētās sugas ietekme uz bioloģisko daudzveidību, attiecīgajiem ekosistēmu pakalpojumiem un attiecīgā gadījumā uz cilvēku veselību vai ekonomiku tiktu samazināta līdz minimumam.
Minētie pārvaldības pasākumi ir samērīgi ar ietekmi uz vidi un atbilstīgi dalībvalstu konkrētajiem apstākļiem, to pamatā ir izmaksu un ieguvumu analīze, un, ciktāl praktiski iespējams, tie ietver arī 20. pantā minētos atjaunošanas pasākumus. Tiem nosaka prioritāti, balstoties uz risku novērtējumu un izmaksu lietderību.
2. Pārvaldības pasākumi sastāv no nāvējošām vai nenāvējošām fiziskām, ķīmiskām vai bioloģiskām darbībām, kuru mērķis ir izskaust, kontrolēt vai ierobežot invazīvas svešzemju sugas populāciju. Attiecīgā gadījumā pārvaldības pasākumos ietilpst darbības, kuras vērstas uz jaunās sugas uzņemošo ekosistēmu un kuru mērķis ir palielināt ekosistēmas izturētspēju pret pašreizējām un turpmākām invāzijām. Pārvaldības pasākumos, kas paredzēti jau naturalizējušos invazīvu svešzemju sugu izskaušanai, populācijas kontrolei vai ierobežošanai, uz laiku var atļaut minēto sugu komerciālu izmantošanu, ja tam ir stingrs pamatojums un ar noteikumu, ka ir ieviesti visi vajadzīgie kontroles pasākumi, lai novērstu tālāku izplatīšanos.
3. Piemērojot pārvaldības pasākumus un izmantojamās atlases metodes, dalībvalstis pienācīgi ņem vērā cilvēku veselību un vidi, īpaši nemērķa sugas un to dzīvotnes, un nodrošina to, ka, vēršot pasākumus pret dzīvniekiem, tiem netiek nodarītas sāpes, mokas un ciešanas, no kurām var izvairīties, nekaitējot pārvaldības pasākumu efektivitātei.
4. Uzraudzības sistēmu, kas paredzēta 14. pantā, izveido un izmanto, lai uzraudzītu izskaušanas efektivitāti, populācijas kontroli vai ierobežošanas pasākumus, samazinot ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, attiecīgajiem ekosistēmu pakalpojumiem un attiecīgā gadījumā – uz cilvēku veselību vai ekonomiku. Veicot uzraudzību, attiecīgā gadījumā izvērtē arī ietekmi uz nemērķa sugām.
5. Ja ir ievērojams risks, ka invazīva svešzemju suga, kas rada bažas Savienībai, izplatīsies citā dalībvalstī, dalībvalstis, kurās minētā suga ir sastopama, nekavējoties informē pārējās dalībvalstis un Komisiju. Attiecīgā gadījumā attiecīgās dalībvalstis izveido kopīgus pārvaldības pasākumus. Ja izplatīšanās var skart arī trešās valstis, skartā dalībvalsts cenšas informēt attiecīgās trešās valstis.