|
+I PIELIKUMS DARBĪBAS |
I PIELIKUMS DARBĪBAS
I PIELIKUMS DARBĪBAS Programmas tehniskais apraksts: darbību piemērošanas jomas Programmas sākotnējās un attiecīgā gadījumā turpmākās darbības īsteno saskaņā ar šādu tehnisko aprakstu: Konkrētais mērķis Nr. 1 – Augstas veiktspējas datošana Programma īsteno Eiropas HPC stratēģiju, atbalstot tādas pilnīgas Savienības ekosistēmas izveidi, kura nodrošina augstas veiktspējas datošanas un datu jaudas, kas nepieciešamas, lai Savienība varētu konkurēt pasaules mērogā. Stratēģijas mērķis ir laikā starp 2022. un 2023. gadu izvērst pasaules klases HPC un datu infrastruktūru ar eksalīmeņa jaudu un laikā starp 2026. un 2027. gadu – ar pēceksalīmeņa jaudu un tādējādi nodrošināt, ka Savienībai pašai ir savi neatkarīgi un konkurētspējīgi augstas veiktspējas datošanas tehnoloģiju resursi, panākot izcilību HPC lietojumā un paplašinot HPC pieejamību un izmantojumu. Sākotnējās un attiecīgā gadījumā turpmākās darbībās saskaņā ar šo mērķi ietver šādus elementus:
1.
Kopēja iepirkuma satvars, kas dod iespēju izmantot kopīgi izstrādātu pieeju, lai iegūtu integrētu pasaules klases HPC tīklu, tostarp eksalīmeņa superdatošanas un datu infrastruktūru iegūšanu. Saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1488 minētais tīkls būs viegli pieejams publiskā un privātā sektora lietotājiem, jo īpaši MVU, neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī tie atrodas, un būs viegli pieejams pētniecības vajadzībām.
2.
Kopēja iepirkuma satvars pēceksalīmeņa superdatošanas infrastruktūras iegūšanai, kas ietver integrāciju ar kvantu datošanas tehnoloģijām.
3.
Savienības līmeņa koordinācija un pietiekami finanšu resursi šādas infrastruktūras izstrādes, iepirkuma un ekspluatācijas atbalstam.
4.
Dalībvalstu HPC un datu jaudu savienošana tīklā un atbalsts dalībvalstīm, kuras vēlas modernizēt vai iegūt jaunas HPC jaudas.
5.
Valstu augstas veiktspējas datošanas kompetences centru, katrā dalībvalstī vismaz pa vienam centram, kas saistīts ar valsts superdatošanas centriem, savienošana tīklā nolūkā sniegt HPC pakalpojumus rūpniecībai, jo īpaši MVU, akadēmiskajai sabiedrībai un publiskās pārvaldes iestādēm.
6.
Izmantošanai gatavu operacionālu tehnoloģiju izvēršana, jo īpaši: superdatošanas kā pētniecības un inovācijas ceļā radīta pakalpojuma izvēršana nolūkā izveidot integrētu Eiropas augstas veiktspējas datošanas ekosistēmu, kas aptvertu visus zinātniskās un rūpnieciskās vērtību ķēdes segmentus (aparatūra, programmatūra, lietotnes, pakalpojumi, starpsavienojumi un padziļinātas digitālās prasmes). Konkrētais mērķis Nr. 2 – Mākslīgais intelekts Programma veido un nostiprina MI pamatspējas Eiropā, tai skaitā datu resursus un algoritmu krātuves, un dara tos pieejamus visām publiskās pārvaldes iestādēm un uzņēmumiem, un nostiprina un tīklā savieno jau esošās un no jauna izveidotās mākslīgā intelekta testēšanas un eksperimentu iekārtas dalībvalstīs. Sākotnējās un attiecīgā gadījumā turpmākās darbībās saskaņā ar šo mērķi ietver šādus elementus:
1.
Tādu vienotu Eiropas datu telpu izveide, kurās padara pieejamus datus no visas Eiropas, tostarp informāciju, kas iegūta, atkārtoti izmantojot publiskā sektora informāciju, un kuras kļūst par datu ievades avotu MI risinājumiem. Minētās telpas būtu pieejamas publiskajam un privātajam sektoram. Lai panāktu telpā esošo datu plašāku izmantošanu, tiem ir jābūt sadarbspējīgiem, jo īpaši būtu jālieto tādi datu formāti, kas ir atvērti, mašīnlasāmi, standartizēti un dokumentēti, un izmantojamiem mijiedarbībā gan starp publisko un privāto sektoru, gan starp dažādām nozarēm, kā arī pašās nozarēs (semantiskā savietojamība).
2.
Tādu kopīgu Eiropas algoritmu krātuvju vai krātuvju saskarņu izveide, kas ar taisnīgiem, samērīgiem un nediskriminējošiem nosacījumiem padara tās viegli pieejamas potenciālajiem Eiropas lietotājiem. Uzņēmumiem un publiskajam sektoram jābūt spējīgiem apzināt un iegūt savām vajadzībām vispiemērotāko risinājumu.
3.
Kopīgas investīcijas ar dalībvalstīm pasaules līmeņa references iekārtu eksperimentiem un testēšanai reālos apstākļos, koncentrējoties uz MI lietojumu tādās būtiskās nozarēs kā veselība, zemes novērošana vai vides uzraudzība, transports un mobilitāte, drošība, ražošana un finanses, kā arī citās sabiedrībai nozīmīgās jomās. Minētajām iekārtām jābūt pieejamām visiem dalībniekiem visā Eiropā un savienotām ar Eiropas digitālās inovācijas centru tīklu. Minētajām iekārtām jābūt aprīkotām ar – vai savienotām ar – lielām datošanas un datu apstrādes iekārtām, kā arī ar jaunākajām MI tehnoloģijām, ietverot arī jaunas jomas, kā, piemēram, neiromorfisko datošanu, mašīnu dziļo mācīšanos un robotiku. Konkrētais mērķis Nr. 3 – Kiberdrošība un uzticamība Programma stimulē būtisko spēju pastiprināšanu, veidošanu un iegūšanu, lai apsargātu Savienības digitālo ekonomiku, sabiedrību un demokrātiju, stiprinot Savienības kiberdrošības rūpniecisko potenciālu un konkurētspēju, kā arī uzlabojot gan privātā, gan publiskā sektora spēju pasargāt iedzīvotājus un uzņēmumus no kiberdraudiem, tostarp atbalstot Direktīvas (ES) 2016/1148 īstenošanu. Sākotnējās un attiecīgos gadījumos sekojošās darbībās saskaņā ar šo mērķi ietilpst:
1.
Ar dalībvalstīm kopīgas investīcijas progresīvā kiberdrošības aprīkojumā, infrastruktūrās un zinātībā, kas ir būtiski, lai kritiskās infrastruktūras un digitālo vienoto tirgu aizsargātu kopumā. Tādas kopīgas investīcijas varētu ietvert investīcijas kvantiskās iekārtās un datu resursos kiberdrošības un situācijas apzināšanās kibertelpā vajadzībām, tostarp valstu kibercentros un pārrobežu kibercentros, kas veido Eiropas kiberdrošības trauksmes sistēmu, kā arī citos rīkos, kas visā Eiropā padarāmi pieejami publiskajam un privātajam sektoram.
2.
Pastāvošo tehnoloģisko jaudu paplašināšana un dalībvalstīs esošo kompetences centru tīklošanās, un šo jaudu atbilstības publiskā sektora un rūpniecības vajadzībām nodrošināšana, tostarp ar izstrādājumiem un pakalpojumiem, kas digitālajā vienotajā tirgū nostiprina kiberdrošību un uzticamību.
3.
Efektīvu un modernu kiberdrošības un uzticamības risinājumu plašas ieviešanas nodrošināšana dalībvalstīs. Ieviešanā ietilpst ražojumu aizsargātības un drošuma stiprināšana no izstrādes līdz komercializācijai.
4.
Atbalsts kiberdrošības prasmju deficīta pārvarēšanai, ņemot vērā dzimumu līdzsvaru, piemēram, saskaņojot kiberdrošības prasmju programmas, tās pielāgojot specifiskām nozaru vajadzībām un atvieglojot piekļuvi mērķētām specializētām apmācībām.
5.
Dalībvalstu solidaritātes veicināšana, sagatavojoties būtiskiem kiberdrošības incidentiem un liela mēroga kiberdrošības incidentiem un reaģējot uz tiem, izmantojot kiberdrošības pakalpojumus pāri robežām, tostarp atbalstu publisko iestāžu savstarpējai palīdzībai un uzticamu pārvaldītu drošības pakalpojumu sniedzēju rezervju izveidei Savienības līmenī. Konkrētais mērķis Nr. 4 – Padziļinātas digitālās prasmes Programmas atbalsts tiek piešķirts tam, lai esošajam un topošajam darbaspēkam nodrošinātu iespējas piekļūt padziļinātām digitālām prasmēm un apmācību iespējām par minētajām prasmēm, jo īpaši tādās jomās kā HPC, lielo datu analīze, MI, sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas (piemēram, blokķēde) un kiberdrošība, piedāvājot cita starpā studentiem, nesen augstskolu absolvējušajiem, esošajiem darba ņēmējiem un jebkura vecuma iedzīvotājiem, kam nepieciešama kvalifikācijas celšana, – neatkarīgi no atrašanās vietas – ar līdzekļiem, kas ļauj apgūt un pilnveidot minētās prasmes. Sākotnējās un attiecīgā gadījumā turpmākās darbībās saskaņā ar šo mērķi ietver šādus elementus:
1.
Pieejama apmācība darbavietā, ko nodrošina ar prakses iespējām kompetences centros un uzņēmumos, kas ievieš progresīvas digitālās tehnoloģijas.
2.
Pieejami progresīvu digitālo tehnoloģiju apguves kursi, kurus piedāvās augstākās izglītības iestādes, pētniecības iestādes un nozares profesionālās sertifikācijas iestādes sadarbībā ar Programmā iesaistītajām struktūrām un kuru temati, sagaidāms, ietvers MI, kiberdrošību, sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas (piemēram, blokķēdes), HPC un kvantu tehnoloģijas.
3.
Dalība īstermiņa specializētās profesionālās apmācībās, kas iepriekš sertificētas, piemēram, kiberdrošības jomā. Mērķis ir koncentrēties uz padziļinātām digitālajām prasmēm, kas saistītas ar konkrētām tehnoloģijām. Eiropas digitālās inovācijas centri, kas norādīti 16. pantā, darbojas kā apmācību iespēju sekmētāji un nodrošina sadarbību ar izglītības un apmācību sniedzējiem. Konkrētais mērķis Nr. 5 – Izvēršana un digitālo spēju optimāla izmantošana, un sadarbspēja Projekti, ar kuriem īsteno izvēršanu, un digitālo spēju optimālu izmantošanu vai sadarbspēju, ir kopīgu interešu projekti. I. Sākotnējās un attiecīgā gadījumā turpmākās darbībās saskaņā ar šo mērķi, kas saistītas ar digitālo pārveidi sabiedrībai nozīmīgās jomās, ietver šādus elementus:
1.
Publiskās pārvaldes iestāžu modernizācija
1.1.
Palīdzēt dalībvalstīm visās politikas jomās īstenot Tallinas deklarācijā par e-pārvaldību noteiktos principus, vajadzības gadījumā izveidojot vajadzīgos reģistrus un tos savstarpēji savienojot, un šā procesa gaitā pilnībā ievērojot Regulu (ES) 2016/679.
1.2.
Atbalstīt saskanīgas pārrobežu digitālo pakalpojumu infrastruktūras ekosistēmas izstrādi, pilotēšanu, izvēršanu, uzturēšanu, pilnveidošanu un veicināšanu un sekmēt gludus pilncikla, drošus, sadarbspējīgus un daudzvalodīgus pārrobežu vai starpnozaru risinājumus un kopīgus satvarus pārvaldes iestādēs. Te ietilpst arī ietekmes un ieguvumu novērtēšanas metodika.
1.3.
Atbalstīt esošo kopīgo specifikāciju un standartu novērtēšanu, atjaunināšanu un veicināšanu, kā arī jaunu kopīgo specifikāciju un atvērto specifikāciju un standartu izstrādi, ieviešanu un veicināšanu, izmantojot Savienības standartizācijas platformas un attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar Eiropas vai starptautiskajām standartizācijas organizācijām.
1.4.
Sadarboties, lai izveidotu Eiropas ekosistēmu uzticamām infrastruktūrām, ja iespējams, izmantojot pakalpojumus un lietotnes, kas balstītas uz sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju (piemēram, blokķēdes), tai skaitā, lai atbalstītu sadarbspēju un standartizāciju un veicinātu Savienības pārrobežu lietotņu izvēršanos.
2.
Veselība
2.1.
Nodrošināt, lai iedzīvotājiem saskaņā ar piemērojamiem datu aizsardzības tiesību aktiem būtu kontrole pār saviem personas datiem un lai viņi droši un tā, ka tiek garantēts privātums, varētu no citas valsts piekļūt saviem personīgajiem medicīniskajiem datiem, tos kopīgot, izmantot un pārvaldītneatkarīgi no savas vai datu atrašanās vietas. Pabeigt e-veselības digitālo pakalpojumu infrastruktūras izveidi un to papildināt ar jauniem digitāliem pakalpojumiem attiecībā uz slimību profilaksi, veselību un aprūpi un atbalstīt šādu pakalpojumu izmantošanu, pamatojoties uz plašu atbalstu, ko sniedz Savienības darbības un dalībvalstis, jo īpaši e-veselības tīklā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/24/ES ( 11 ) 14. pantu.
2.2.
Darīt pieejamus labākus datus pētniecībai, slimību profilaksei un personalizētiem veselības un aprūpes pakalpojumiem. Nodrošināt, ka Eiropas veselības pētniekiem un klīniskās prakses speciālistiem ir pieejami vajadzīgā mēroga resursi (kopīgas datu telpas, tostarp datu uzglabāšana un datošana, speciālās zināšanas un analītiskās jaudas), lai izdarītu atklājumus bieži sastopamo, kā arī reto slimību jomā. Mērķis ir nodrošināt vismaz 10 miljonu iedzīvotāju kohortu.
2.3.
Darīt pieejamus digitālos rīkus, lai nodrošinātu pilnvērtīgas iespējas iedzīvotājiem un lai šos rīkus varētu izmantot uz pacientu orientētā aprūpē, atbalstot apmaiņu ar inovatīvu praksi un paraugpraksi digitālās veselības, spēju veidošanas un tehniskās palīdzības jomā, jo īpaši attiecībā uz kiberdrošību, mākslīgo intelektu un augstas veiktspējas datošanu.
3.
Tiesu sistēma. Civiltiesību un krimināltiesību jomā nodrošināt gludu un drošu pārrobežu elektronisko saziņu tiesu sistēmā un starp tiesu iestādēm un citām kompetentām struktūrām. Panākt, lai iedzīvotājiem, uzņēmumiem, praktizējošiem juristiem un tiesu iestāžu darbiniekiem būtu labāk pieejamas tiesu iestādes un juridiskā informācija un procedūras, šādā nolūkā nodrošinot semantiski savietojamus starpsavienojumus ar datubāzēm un reģistriem, kā arī veicinot strīdu ārpustiesas izšķiršanu tiešsaistē. Veicināt tādu inovatīvu tiesām un praktizējošiem juristiem domātu un cita starpā MI risinājumos balstītu tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu, kuras, iespējams, palīdzētu racionalizēt un paātrināt procedūras (piemēram, juridisko tehnoloģiju lietotnes).
4.
Transports, mobilitāte, enerģētika un vide “Izvērst decentralizētus risinājumus un infrastruktūru, kas vajadzīgi plaša mēroga digitālajām lietotnēm, tādām kā savienota automatizēta braukšana, bezpilota lidaparāti, sauszemes, virsūdens un zemūdens droni, viedās mobilitātes koncepcijas, viedās pilsētas, viedie lauku apvidi vai tālākie reģioni, lai atbalstītu transporta, enerģētikas un vides rīcībpolitikas un īstenotu koordināciju ar transporta un enerģētikas nozaru digitalizēšanas darbībām, ko veic saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu.
5.
Izglītība, kultūra un plašsaziņas līdzekļi. Nodrošināt radošajām personām, radošajai industrijai un kultūras sektoriem Eiropā piekļuvi jaunākajām digitālajām tehnoloģijām – no mākslīgā intelekta līdz progresīvai datošanai. Izmantot Eiropas kultūras mantojumu, tostarp Europeana, lai atbalstītu izglītību un pētniecību un stimulētu kultūras daudzveidību, sociālo kohēziju un Eiropas sabiedrību. Atbalstīt digitālo tehnoloģiju izmantošanu izglītības jomā, kā arī privāti un publiski finansētās kultūras iestādēs.
6.
Citas darbības, ar ko atbalsta digitālo vienoto tirgu. Atbalstīt tādas darbības kā digitālo pratību un medijpratību sekmēšana un vairot izpratni nepilngadīgo, vecāku un skolotāju vidū par riskiem, ar ko nepilngadīgie var saskarties tiešsaistē, un par to, kā viņus pasargāt, cīnīties pret kiberterorizēšanu un, atbalstot Eiropas mēroga drošāka interneta centru tīklu, pret bērnu pornogrāfijas izplatīšanu tiešsaistē. Veicināt pasākumus, kuru mērķis ir atklāt un apkarot tīšu dezinformācijas izplatīšanu, tādējādi uzlabojot Savienības vispārējo noturību. Atbalstīt Savienības digitālo platformu ekonomikas novērošanas centru, kā arī pētījumus un informatīvus pasākumus. Panta 1.–6. punktā minētās darbības daļēji var atbalstīt Eiropas digitālās inovācijas centri, izmantojot tās pašas spējas, kas ir izveidotas, lai palīdzētu rūpniecībai īstenot digitālo pārveidi (skatīt II punktu). II. Sākotnējās un attiecīgā gadījumā turpmākās darbībās saskaņā ar šo mērķi, kas saistītas ar rūpniecības digitālo pārveidi, ietver šādus elementus: Ieguldījums Eiropas digitālās inovācijas centru tīkla paplašināšanā, lai ikvienam uzņēmumam jebkurā Savienības reģionā, jo īpaši MVU, nodrošinātu piekļuvi digitālajām spējām. Šāds ieguldījums ietver šādus elementus:
1.
Piekļuve vienotām Eiropas datu telpām, mākslīgā intelekta platformām un Eiropas HPC iekārtām, kas vajadzīgas datu analītikai un lietotnēm ar augstu datošanas jaudu.
2.
Piekļuve mākslīgā intelekta plaša mēroga testēšanas iekārtām un moderniem kiberdrošības rīkiem
3.
Piekļuve padziļinātām digitālajām prasmēm Pirmajā daļā minētās darbības koordinēs gan jo īpaši ar programmā “Apvārsnis Eiropa” atbalstītajām Eiropas digitālo tehnoloģiju inovācijas darbībām, gan ar ERAF atbalstītajām investīcijām digitālās inovācijas centros, un abos gadījumos tās cita citu papildinās. No Programmas var piešķirt dotācijas arī replicēšanai tirgū, ievērojot valsts atbalsta noteikumus. Atbalsts, kas paredzēts, lai piekļūtu finansējumam, kas vajadzīgs digitālās pārveides tālāko soļu finansēšanai, tiks nodrošināts ar programmas InvestEU finanšu instrumentiem. Konkrētais mērķis Nr. 6 – Pusvadītāji Darbības saskaņā ar konkrēto mērķi Nr. 6 ir paredzētas Regulas (ES) 2023/1781 I pielikumā. 1. Pārskats
1.1 Atsauces1.2 Identificētās prasības1.3 Saistītie standarti2. Identificētās prasības
3. Saistītie standarti
|