8. pants Novērtēšanas kritēriji

1.   Dalībvalstis visās zonās novērtē gaisa kvalitāti attiecībā uz 7. pantā minētajiem piesārņotājiem saskaņā ar šā panta 2. līdz 6. punktā paredzētajiem kritērijiem un saskaņā ar IV pielikumu.

2.   Visās zonās, kas klasificētas kā tādas, kurās 7. pantā minētajiem piesārņotājiem noteiktie piesārņojuma novērtēšanas sliekšņi ir pārsniegti, gaisa kvalitātes novērtēšanai izmanto stacionārus mērījumus. Minētos stacionāros mērījumus var papildināt ar modelēšanas lietotnēm vai indikatīviem mērījumiem, ar kuriem novērtē gaisa kvalitāti un kuri sniedz pietiekamu informāciju par gaisa piesārņotāju telpisko sadalījumu un stacionāro mērījumu telpisko reprezentativitāti.

3.   Divus gadus pēc šā panta 7. punktā minēto īstenošanas aktu pieņemšanas gaisa kvalitātes novērtēšanai visās zonās, kurās piesārņotāju līmenis pārsniedz I pielikumā noteikto attiecīgo robežvērtību vai mērķvērtību, papildus stacionāriem mērījumiem izmanto modelēšanas lietotnes vai indikatīvus mērījumus.

Pirmajā daļā minētās modelēšanas lietotnes vai indikatīvie mērījumi sniedz informāciju par piesārņotāju telpisko sadalījumu. Ja izmanto modelēšanas lietotnes, tās sniedz arī informāciju par stacionāro mērījumu telpisko reprezentativitāti, un šādus mērījumus veic tik bieži, cik nepieciešams, bet vismaz reizi piecos gados.

4.   Visās zonās, kas klasificētas kā tādas, kurās 7. pantā minēto piesārņotāju sliekšņi ir mazāki par noteiktajiem piesārņojuma novērtēšanas sliekšņiem, gaisa kvalitātes novērtēšanai pietiek ar modelēšanas lietotnēm, indikatīviem mērījumiem, objektīvām aplēsēm vai minēto paņēmienu kombināciju.

5.   Ar modelēšanas lietotnēm, ko izmanto saskaņā ar šā panta 3. vai 4. punktu vai 9. panta 3. punktu, vai ar indikatīviem mērījumiem iegūtos rezultātus ņem vērā, vērtējot gaisa kvalitāti attiecībā uz robežvērtībām un mērķvērtībām.

Ja ir pieejami stacionāri mērījumi par telpiskās reprezentativitātes aptvertu zonu, kurā konstatēts modelēšanas lietotnes aprēķināts pārsniegums, dalībvalsts var izvēlēties par modelēto pārsniegumu neziņot kā par attiecīgo robežvērtību un mērķvērtību pārsniegumu.

6.   Ja saskaņā ar 3. vai 4. punktu izmantotās modelēšanas lietotnes uzrāda, ka zonas apgabalā, kuru neaptver stacionāri mērījumi, un minēto mērījumu telpiskās reprezentativitātes zonā kāda robežvērtība vai mērķvērtība ir pārsniegta, var izmantot vismaz vienu papildu stacionāro vai indikatīvo mērījumu iespējamajos papildu gaisa piesārņojuma karstajos punktos attiecīgajā zonā, kas ir noteikta modelēšanas lietotnē.

Ja saskaņā ar 9. panta 3. punktu izmantotās modelēšanas lietotnes uzrāda, ka zonas apgabalā, kuru neaptver stacionāri mērījumi, un attiecīgo lietotņu telpiskās reprezentativitātes zonā kāda robežvērtība vai mērķvērtība ir pārsniegta, izmanto vismaz vienu papildu stacionāro vai indikatīvo mērījumu iespējamajos papildu gaisa piesārņojuma karstajos punktos attiecīgajā zonā, kas ir noteikta modelēšanas lietotnē.

Ja izmanto papildu stacionāros mērījumus, šos mērījumus nosaka divu kalendāro gadu laikā pēc tam, kad ar modelēšanu konstatēts pārsniegums. Ja izmanto papildu indikatīvos mērījumus, šos mērījumus nosaka viena kalendārā gada laikā pēc pārsnieguma modelēšanas. Lai novērtētu attiecīgā piesārņotāja koncentrācijas līmeni, mērījumi aptver vismaz vienu kalendāro gadu saskaņā ar V pielikuma B punktā noteiktajām minimālā datu aptvēruma prasībām.

Ja dalībvalsts izvēlas neveikt nekādus papildu stacionāros vai indikatīvos mērījumus, gaisa kvalitātes novērtēšanā izmanto modelēšanas lietotnēs norādīto pārsniegumu.

7.   Līdz 2026. gada 11. jūnijam Komisija ar īstenošanas aktiem sniedz sīkāku tehnisko informāciju par:

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 26. panta 2. punktā.

8.   Vērtējot ekosistēmu ietekmējuma reģionālās iezīmes, apsver iespēju izmantot bioindikatorus, arī saskaņā ar monitoringu, ko veic atbilstīgi Direktīvai (ES) 2016/2284.