19. pants 2

2.   Ja teritoriālajās vienībās, kas aptver vismaz vienu zonu, piesārņotāju līmenis gaisā pārsniedz jebkuru I pielikuma 2. iedaļā noteikto ozona mērķvērtību, dalībvalstis šīm teritoriālajām vienībām izstrādā gaisa kvalitātes plānus, kuros nosaka piemērotus pasākumus, ar ko sasniegt ozona mērķvērtību un pārsnieguma periodu saglabāt pēc iespējas īsāku. Minētos gaisa kvalitātes plānus izstrādā cik vien drīz iespējams un ne vēlāk kā divus gadus pēc kalendārā gada, kurā reģistrēts ozona mērķvērtības pārsniegums.

Ja konkrētā teritoriālajā vienībā ozona robežvērtības pārsniegums jau ir aptverts gaisa kvalitātes ceļvedī, dalībvalstis nodrošina, ka minētajā ceļvedī izklāstītie pasākumi ir piemēroti tam, lai pārsnieguma periodu saglabātu pēc iespējas īsāku, un attiecīgā gadījumā ievēro 5. punktā izklāstīto gaisa kvalitātes ceļveža atjaunināšanas procedūru.

Tomēr dalībvalstis, ņemot vērā ģeogrāfiskos un meteoroloģiskos apstākļus, var atturēties no šādu gaisa kvalitātes plānu vai gaisa kvalitātes ceļvežu izstrādes, kuras mērķis ir novērst ozona pārsniegumu, ja nav būtiska potenciāla mazināt ozona koncentrāciju, un ja pasākumi radītu nesamērīgas izmaksas.

Ja gaisa kvalitātes plāns vai gaisa kvalitātes ceļvedis nav izstrādāts, dalībvalstis sniedz sabiedrībai un Komisijai detalizētu pamatojumu par to, kāpēc nav būtiska potenciāla mazināt pārsniegumu, un līdz ar to ticis pieņemts lēmums neizstrādāt gaisa kvalitātes plānu vai gaisa kvalitātes ceļvedi.

Vismaz reizi piecos gados dalībvalstis atkārtoti novērtē potenciālu mazināt ozona koncentrāciju.

Attiecībā uz teritoriālajām vienībām, kurās ir pārsniegta ozona mērķvērtība, dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgajā nacionālajā gaisa piesārņojuma ierobežošanas programmā, kas sagatavota saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/2284 6. pantu, ir ietverti pasākumi, ar kuriem pievēršas minētajā direktīvā aptvertajiem ozona prekursoriem.