19. pants Gaisa kvalitātes plāni un gaisa kvalitātes ceļveži

1.   Ja konkrētās zonās piesārņotāju līmeņi gaisā pārsniedz kādu I pielikuma 1. iedaļā noteiktu robežvērtību vai mērķvērtību, dalībvalstis attiecīgajām zonām izstrādā gaisa kvalitātes plānus, kuros nosaka piemērotus pasākumus, ar ko sasniegt attiecīgo robežvērtību vai mērķvērtību un pārsnieguma periodu saglabāt pēc iespējas īsāku un jebkurā gadījumā ne ilgāku kā četri gadi pēc tā kalendārā gada beigām, kurā reģistrēts pirmais pārsniegums. Minētos gaisa kvalitātes plānus izstrādā cik vien drīz iespējams un ne vēlāk kā divus gadus pēc kalendārā gada, kurā reģistrēts attiecīgais kādas robežvērtības vai mērķvērtības pārsniegums.

Ja konkrētā zonā robežvērtības pārsniegums jau ir aptverts gaisa kvalitātes ceļvedī, dalībvalstis nodrošina, ka minētajā ceļvedī izklāstītie pasākumi ir piemēroti tam, lai pārsnieguma periodu saglabātu pēc iespējas īsāku, un attiecīgā gadījumā veic papildu un efektīvākus pasākumus un ievēro 5. punktā izklāstīto gaisa kvalitātes ceļveža atjaunināšanas procedūru.

2.   Ja teritoriālajās vienībās, kas aptver vismaz vienu zonu, piesārņotāju līmenis gaisā pārsniedz jebkuru I pielikuma 2. iedaļā noteikto ozona mērķvērtību, dalībvalstis šīm teritoriālajām vienībām izstrādā gaisa kvalitātes plānus, kuros nosaka piemērotus pasākumus, ar ko sasniegt ozona mērķvērtību un pārsnieguma periodu saglabāt pēc iespējas īsāku. Minētos gaisa kvalitātes plānus izstrādā cik vien drīz iespējams un ne vēlāk kā divus gadus pēc kalendārā gada, kurā reģistrēts ozona mērķvērtības pārsniegums.

Ja konkrētā teritoriālajā vienībā ozona robežvērtības pārsniegums jau ir aptverts gaisa kvalitātes ceļvedī, dalībvalstis nodrošina, ka minētajā ceļvedī izklāstītie pasākumi ir piemēroti tam, lai pārsnieguma periodu saglabātu pēc iespējas īsāku, un attiecīgā gadījumā ievēro 5. punktā izklāstīto gaisa kvalitātes ceļveža atjaunināšanas procedūru.

Tomēr dalībvalstis, ņemot vērā ģeogrāfiskos un meteoroloģiskos apstākļus, var atturēties no šādu gaisa kvalitātes plānu vai gaisa kvalitātes ceļvežu izstrādes, kuras mērķis ir novērst ozona pārsniegumu, ja nav būtiska potenciāla mazināt ozona koncentrāciju, un ja pasākumi radītu nesamērīgas izmaksas.

Ja gaisa kvalitātes plāns vai gaisa kvalitātes ceļvedis nav izstrādāts, dalībvalstis sniedz sabiedrībai un Komisijai detalizētu pamatojumu par to, kāpēc nav būtiska potenciāla mazināt pārsniegumu, un līdz ar to ticis pieņemts lēmums neizstrādāt gaisa kvalitātes plānu vai gaisa kvalitātes ceļvedi.

Vismaz reizi piecos gados dalībvalstis atkārtoti novērtē potenciālu mazināt ozona koncentrāciju.

Attiecībā uz teritoriālajām vienībām, kurās ir pārsniegta ozona mērķvērtība, dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgajā nacionālajā gaisa piesārņojuma ierobežošanas programmā, kas sagatavota saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/2284 6. pantu, ir ietverti pasākumi, ar kuriem pievēršas minētajā direktīvā aptvertajiem ozona prekursoriem.

3.   Ja kādā konkrētā vidējās ekspozīcijas teritoriālajā vienībā nav sasniegts I pielikuma 5. iedaļā noteiktais vidējās ekspozīcijas samazināšanas pienākums, dalībvalstis minētajām vidējās ekspozīcijas teritoriālajām vienībām izstrādā gaisa kvalitātes plānus, kuros nosaka piemērotus pasākumus, ar ko izpildīt vidējās ekspozīcijas samazināšanas pienākumu un pārsnieguma periodu saglabāt pēc iespējas īsāku. Minētos gaisa kvalitātes plānus izstrādā cik vien drīz iespējams un ne vēlāk kā divus gadus pēc kalendārā gada, kurā reģistrēts vidējās ekspozīcijas samazināšanas pienākuma pārsniegums.

4.   Ja no 2026. gada 1. janvāra līdz 2029. gada 31. decembrim kādā zonā vai teritoriālajā vienībā piesārņotāju līmeņi pārsniedz jebkuru I pielikuma 1. iedaļas 1. tabulā un, neskarot šā panta 2. punkta trešo daļu, I pielikuma 2. iedaļas B punktā noteiktu robežvērtību vai mērķvērtību, kas jāsasniedz līdz 2030. gada 1. janvārim, dalībvalstis attiecīgajam piesārņotājam izstrādā gaisa kvalitātes ceļvedi, lai līdz sasniegšanas termiņa beigām sasniegtu attiecīgās robežvērtības vai mērķvērtības. Minētos gaisa kvalitātes ceļvežus izstrādā cik vien drīz iespējams un ne vēlāk kā divus gadus pēc kalendārā gada, kurā reģistrēts pārsniegums.

Tomēr dalībvalstis var atturēties no šādu gaisa kvalitātes ceļvežu izstrādes, ja pamatscenārijs, kas izstrādāts atbilstīgi VIII pielikuma A punkta 5. apakšpunktā prasītajai informācijai, parāda, ka robežvērtība vai mērķvērtība tiks sasniegta ar jau spēkā esošajiem pasākumiem, tostarp tad, ja pārsniegumu izraisa īslaicīgas aktivitātes, kas ietekmē piesārņotāju līmeni vienā gadā. Ja gaisa kvalitātes ceļvedis nav izstrādāts saskaņā ar šo daļu, dalībvalstis sniedz sabiedrībai un Komisijai detalizētu pamatojumu.

5.   Ja trešajā kalendārajā gadā pēc gaisa kvalitātes plāna vai gaisa kvalitātes ceļveža izstrādes termiņa un neskarot 2. punkta trešo daļu pastāv jebkuras robežvērtības, vidējās ekspozīcijas samazināšanas pienākuma vai mērķvērtības pārsniegumi, dalībvalstis ne vēlāk kā piecus gadus pēc iepriekšējā gaisa kvalitātes plāna vai gaisa kvalitātes ceļveža izstrādes termiņa beigām atjaunina gaisa kvalitātes plānu vai gaisa kvalitātes ceļvedi un tajā ietvertos pasākumus, tostarp to ietekmi uz prognozētajām emisijām un koncentrācijām, un veic papildu un efektīvākus pasākumus, lai pārsnieguma periodu saglabātu pēc iespējas īsāku.

6.   Gaisa kvalitātes plānos un gaisa kvalitātes ceļvežos ir vismaz šāda informācija:

Dalībvalstis vajadzības gadījumā savos gaisa kvalitātes plānos un gaisa kvalitātes ceļvežos iekļauj 20. panta 2. punktā minētos pasākumus un īpašus pasākumus, lai aizsargātu jutīgus iedzīvotājus un mazaizsargātas grupas, tostarp bērnus.

Dalībvalstis, sagatavojot gaisa kvalitātes plānus vai gaisa kvalitātes ceļvežus, novērtē risku, ka tiks pārsniegti konkrētu piesārņotāju attiecīgie trauksmes sliekšņi. Minēto analīzi attiecīgā gadījumā izmanto, lai izstrādātu īstermiņa rīcības plānus.

Ja izstrādā gaisa kvalitātes plānus vai gaisa kvalitātes ceļvežus par vairākiem piesārņotājiem vai gaisa kvalitātes standartiem, dalībvalstis vajadzības gadījumā izstrādā integrētus gaisa kvalitātes plānus vai gaisa kvalitātes ceļvežus, kas aptver visus attiecīgos piesārņotājus un gaisa kvalitātes standartus.

Dalībvalstis pēc iespējas nodrošina savu gaisa kvalitātes plānu un gaisa kvalitātes ceļvežu saderību ar pārējiem plāniem, kam ir būtiska ietekme uz gaisa kvalitāti, tostarp tiem, kas prasīti saskaņā ar Direktīvām 2002/49/EK, 2010/75/ES un (ES) 2016/2284 un saskaņā ar klimata, biodaudzveidības, enerģētikas, transporta un lauksaimniecības tiesību aktiem.

7.   Dalībvalstis saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/35/EK (21) pirms galīgās versijas sagatavošanas par gaisa kvalitātes plānu un gaisa kvalitātes ceļvežu projektiem un jebkādiem būtiskiem gaisa kvalitātes plānu un gaisa kvalitātes ceļvežu atjauninājumiem apspriežas ar sabiedrību un kompetentajām iestādēm, uz kurām, ņemot vērā to pienākumus gaisa piesārņojuma un gaisa kvalitātes jomā, varētu attiekties gaisa kvalitātes plānu un gaisa kvalitātes ceļvežu īstenošana. Dalībvalstis nodrošina, ka, sabiedrībai, kad ar to apspriežas, ir pieejams gaisa kvalitātes plāna projekts vai gaisa kvalitātes ceļveža projekts, kurā ietverta saskaņā ar šīs direktīvas VIII pielikumu prasītās informācijas minimums un, ja iespējams, šajā daļā minētās informācijas netehnisks kopsavilkums.

Dalībvalstis veicina visu ieinteresēto personu aktīvu iesaisti gaisa kvalitātes plānu un gaisa kvalitātes ceļvežu sagatavošanā, pārskatīšanā un atjaunināšanā. Kad tiek izstrādāti gaisa kvalitātes plāni un gaisa kvalitātes ceļveži, dalībvalstis nodrošina, ka ieinteresētās personas, kuru darbības veicina pārsniegumu rašanās situāciju, tiek mudinātas ierosināt pasākumus, ko tās var veikt, lai palīdzētu izbeigt pārsniegumus, un ka šajās apspriedēs tiek mudinātas piedalīties nevalstiskās organizācijas, piemēram, vides un veselības aizsardzības organizācijas, patērētāju organizācijas, organizācijas, kas pārstāv jutīgu iedzīvotāju un mazaizsargātu grupu intereses, citas attiecīgās veselības aprūpes struktūras, tostarp veselības aprūpes speciālistu organizācijas, un attiecīgās nozares apvienības.

8.   Gaisa kvalitātes plānus un gaisa kvalitātes ceļvežus divu mēnešu laikā pēc to pieņemšanas dara zināmus Komisijai.