11. pants Lauksaimniecisko ekosistēmu atjaunošana

1.   Papildus teritorijām, uz kurām attiecas 4. panta 1., 4. un 7. punktam atbilstoši atjaunošanas pasākumi, dalībvalstis ievieš atjaunošanas pasākumus, kas vajadzīgi, lai uzlabotu lauksaimniecisko ekosistēmu biodaudzveidību, ņemot vērā klimata pārmaiņas, sociālās un ekonomiskās lauku apvidu vajadzības un nepieciešamību nodrošināt ilgtspējīgu lauksaimniecisko ražošanu Savienībā.

2.   Dalībvalstis ievieš pasākumus, kuru mērķis ir panākt, ka valsts līmenī vismaz divi no trim tālāk minētajiem lauksaimniecisko ekosistēmu indikatoriem, kas konkretizēti IV pielikumā, uzrāda augšupēju tendenci, ko mēra laikā no 2024. gada 18. augusta līdz 2030. gada 31. decembrim un pēc tam reizi sešos gados, līdz ir sasniegti apmierinoši līmeņi, kā noteikts saskaņā ar 14. panta 5. punktu:

3.   Dalībvalstis ievieš atjaunošanas pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt, ka parasto lauku putnu populāciju indekss, kurš balstās uz V pielikumā nosauktajām sugām un kura 2025. gada 1. septembrī indeksētā vērtība ir vienāda ar 100, valsts mērogā sasniedz šādus līmeņus:

4.   Dalībvalstis ievieš pasākumus, kuru mērķis ir atjaunot organiskās augsnes, kas ir lauksaimnieciski izmantoti nosusināti kūdrāji. Minētos pasākumus ievieš šādi:

Dalībvalstis drīkst atjaunošanas pasākumus, arī hidroloģiskā režīma atjaunošanu, ieviest kūdras ieguves objektu teritorijās un šīs teritorijas ieskaitīt par tādām, kas palīdz sasniegt pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā minētos attiecīgos mērķrādītājus.

Turklāt dalībvalstis var ieviest atjaunošanas pasākumus, kuru mērķis ir atjaunot organiskās augsnes nosusinātos kūdrājos, kas atvēlēti citiem zemes izmantojumiem, nevis lauksaimnieciskai izmantošanai vai kūdras ieguvei, un minētās teritorijas, kurās atjaunots hidroloģiskais režīms, ne vairāk kā 40 % apmērā ieskaitīt par tādām, kas palīdz sasniegt pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā minētos mērķrādītājus.

Atjaunošanas pasākumi, kas nozīmē arī atjaunot kūdrāja hidroloģisko režīmu, tostarp sasniedzamos ūdens līmeņus, palīdz samazināt siltumnīcefekta gāzu neto emisijas un palielināt biodaudzveidību, vienlaikus ņemot vērā valsts un vietējos apstākļus.

Pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalsts var lauksaimnieciskai izmantošanai atvēlēto kūdrāju hidroloģiskā režīma atjaunošanu samazināt līdz tādam apmēram, kas ir mazāks, nekā prasīts šā punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā, ja šāda hidroloģiskā režīma atjaunošana varētu būtiski negatīvi ietekmēt infrastruktūru, ēkas, pielāgošanos klimata pārmaiņām vai citas sabiedrības intereses un ja šādu hidroloģiskā režīma atjaunošanu nevar veikt uz citas zemes, kas nav lauksaimniecības zeme. Jebkādu šādu samazināšanu nosaka saskaņā ar 14. panta 8. punktu.

Neskarot pienākumus, kas izriet no valsts tiesību aktiem, dalībvalstīm noteiktais pienākums sasniegt pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā noteiktos atjaunināšanas mērķrādītājus nenozīmē, ka lauksaimniekiem un privātiem zemes īpašniekiem, kuriem lauksaimniecības zemes hidroloģiskā režīma atjaunošana joprojām ir brīvprātīga, ir pienākums atjaunot savu zemju hidroloģisko režīmu.

Dalībvalstis attiecīgā gadījumā stimulē hidroloģiskā režīma atjaunošanu, lai to padarītu par pievilcīgu iespēju lauksaimniekiem un privātiem zemes īpašniekiem, un veicina lauksaimnieku un citu ieinteresēto personu piekļuvi mācībām un konsultācijām par kūdrāju hidroloģiskā režīma atjaunošanas priekšrocībām un par turpmākām zemes apsaimniekošanas iespējām un ar to saistītajām iespējām.