|
+2. pants Definīcijas ---+Article 2 (1) ---+Article 2 (2) ---+Article 2 (3) ---+Article 2 (4) ---+Article 2 (5) ---+Article 2 (6) ---+Article 2 (7) ---+Article 2 (8) ---+Article 2 (9) ---+Article 2 (10) ---+Article 2 (11) ---+Article 2 (12) ---+Article 2 (13) ---+Article 2 (14) ---+Article 2 (15) ---+Article 2 (16) ---+Article 2 (17) ---+Article 2 (18) ---+Article 2 (19) ---+Article 2 (20) ---+Article 2 (21) ---+Article 2 (22) ---+Article 2 (23) ---+Article 2 (24) ---+Article 2 (25) ---+Article 2 (26) ---+Article 2 (27) ---+Article 2 (28) ---+Article 2 (29) ---+Article 2 (30) ---+Article 2 (31) ---+Article 2 (32) ---+Article 2 (33) ---+Article 2 (34) ---+Article 2 (35) ---+Article 2 (36) ---+Article 2 (37) ---+Article 2 (38) ---+Article 2 (39) ---+Article 2 (40) ---+Article 2 (41) ---+Article 2 (42) ---+Article 2 (43) ---+Article 2 (44) ---+Article 2 (45) ---+Article 2 (46) ---+Article 2 (47) ---+Article 2 (48) ---+Article 2 (49) ---+Article 2 (50) ---+Article 2 (51) ---+Article 2 (52) ---+Article 2 (53) ---+Article 2 (54) ---+Article 2 (55) ---+Article 2 (56) ---+Article 2 (57) ---+Article 2 (58) ---+Article 2 (59) ---+Article 2 (60) ---+Article 2 (61) ---+Article 2 (62) ---+Article 2 (63) ---+Article 2 (64) ---+Article 2 (65) ---+Article 2 (66) ---+Article 2 (67) |
2. pants Definīcijas2. pants Definīcijas Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
1)
“lidlauka gaisa satiksmes vadības pakalpojums” ir gaisa satiksmes vadības (ATC) pakalpojums lidlauka satiksmei;
2)
“aeronavigācijas informācijas pakalpojums” jeb “AIS” ir pakalpojums, ko sniedz, lai noteiktā aptvēruma zonā nodrošinātu aeronavigācijas informāciju un datus, kas vajadzīgi aeronavigācijas drošumam, regularitātei un efektivitātei;
3)
“Aģentūra” ir Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra, kas izveidota ar Regulu (ES) 2018/1139;
4)
“aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs” ir valsts vai privāts uzņēmums, kas sniedz vienu vai vairākus aeronavigācijas pakalpojumus vispārējai gaisa satiksmei;
5)
“aeronavigācijas pakalpojumi” jeb “ANS” ir gaisa satiksmes pakalpojumi, sakaru, navigācijas un novērošanas pakalpojumi (CNS), tostarp pakalpojumi, ar kuriem pastiprina GNSS pamata iekārtu satelītu raidītos signālus aeronavigācijas nolūkā, meteoroloģiskie pakalpojumi, kas vajadzīgi aeronavigācijai (MET), aeronavigācijas informācijas pakalpojumi (AIS) un gaisa satiksmes datu pakalpojumi (ADS);
6)
“gaisa satiksmes vadības pakalpojums” jeb “ATC pakalpojums” ir pakalpojums, ko sniedz, lai:
a)
novērstu sadursmes:
i)
starp gaisa kuģiem;
ii)
manevrēšanas laukumā starp gaisa kuģiem un šķēršļiem;
b)
paātrinātu un saglabātu sakārtotu gaisa satiksmes plūsmu;
7)
“gaisa satiksmes datu pakalpojumi” jeb “ADS” ir pakalpojumi, ko veido darbības datu vākšana no uzraudzības pakalpojumu sniedzējiem, MET un AIS sniedzējiem un tīkla funkciju nodrošinātājiem, kā arī no citām attiecīgajām struktūrām, kas ģenerē darbības datus, un šādu datu apkopošana un integrācija vai apstrādātu datu sniegšana gaisa satiksmes vadības un gaisa satiksmes pārvaldības vajadzībām;
8)
“gaisa satiksmes plūsmas pārvaldība” jeb “ATFM” ir funkcija, kuras mērķis ir, aptverot visu trajektoriju, sekmēt drošu, sakārtotu un ātru gaisa satiksmes plūsmu, nodrošinot ATC kapacitātes maksimālu izmantošanu un satiksmes intensitātes atbilstību tai kapacitātei, ko deklarējuši attiecīgie gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēji;
9)
“gaisa satiksmes pārvaldība” jeb “ATM” ir gaisā un uz zemes veicamo funkciju un sniedzamo pakalpojumu, proti, gaisa satiksmes pakalpojumu, gaisa telpas pārvaldības un gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības, tostarp lidojumu procedūru izstrādes, apkopojums, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu drošu un efektīvu gaisa kuģu kustību visos darbības posmos;
10)
“gaisa satiksmes pakalpojumi” ir dažādie lidojumu informācijas pakalpojumi, brīdināšanas pakalpojumi un gaisa satiksmes konsultāciju pakalpojumi, kā arī ATC pakalpojumi, proti, lidojumu rajona, pieejas un lidlauka gaisa satiksmes vadības pakalpojumi;
11)
“gaisa telpas bloks” ir tāda gaisa telpa ar noteiktiem izmēriem laikā un telpā, kura sastāv no vienas vai vairākām gaisa telpas struktūrām un kurā sniedz aeronavigācijas pakalpojumus;
12)
“gaisa telpas pārvaldība” ir plānošanas un uzraudzības funkcija, kuras galvenais mērķis ir optimāli izmantot pieejamo gaisa telpu, dinamiski sadalot laiku, un reizēm – sadalīt gaisa telpu dažādām gaisa telpas izmantotāju kategorijām atbilstīgi īslaicīgām vajadzībām;
13)
“gaisa telpas struktūra” ir īpašs gaisa telpas sektors, kas noteikts gaisa kuģu drošas un optimālas ekspluatācijas nodrošināšanai;
14)
“gaisa telpas izmantotāji” ir saskaņā ar vispārējās gaisa satiksmes noteikumiem izmantojamu gaisa kuģu ekspluatanti;
15)
“brīdināšanas pakalpojums” ir pakalpojums, ar kuru palīdzību attiecīgām organizācijām paziņo par gaisa kuģi, kuram vajadzīga meklēšanas un glābšanas palīdzība, un vajadzības gadījumā palīdz šīm organizācijām;
16)
“pieejas kontroles pakalpojums” ir ATC pakalpojums ielidojošajiem un izlidojošajiem kontrolēto lidojumu gaisa kuģiem;
17)
“lidojumu rajona pakalpojums” ir ATC pakalpojums kontrolētiem lidojumiem gaisa satiksmes vadības rajonos;
18)
“bāzes līnijas vērtība” ir vērtība, kas noteikta darbības uzlabošanas mērķiem un kas aplēsta, izmantojot faktiskās izmaksas vai faktiskās vienības izmaksas gadā pirms attiecīgā pārskata perioda sākuma;
19)
“salīdzinājuma grupa” ir gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēju grupa ar līdzīgu darbības un ekonomisko vidi;
20)
“sadalījuma vērtība” ir vērtība, ko attiecībā uz konkrētu gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēju iegūst, sadalot Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķi līdz viena vai vairāku gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēju līmenim, un kas ir atsauces vērtība, kuru izmanto, lai novērtētu darbības uzlabošanas plāna projektā noteiktā darbības uzlabošanas mērķa atbilstību Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķim;
21)
“sertifikāts” ir sertifikāts, kas definēts Regulas (ES) 2018/1139 3. panta 12. punktā;
22)
“kopīgs informācijas pakalpojums” jeb “CIS” ir pakalpojums, ko veido statisko un dinamisko datu izplatīšana nolūkā dot iespēju sniegt “U–space” pakalpojumus bezpilota gaisa kuģu satiksmes pārvaldības vajadzībām;
23)
““U–space” gaisa telpa” ir dalībvalstu noteikta UAS ģeogrāfiskā zona, kurā UAS operācijas ir atļautas tikai ar “U–space” pakalpojumu atbalstu;
24)
““U–space” pakalpojums” ir pakalpojums, kura pamatā ir digitālie pakalpojumi un funkciju automatizācija un kurš paredzēts, lai atbalstītu to, ka lielam skaitam UAS ir droša, neapdraudēta un efektīva piekļuve “U–space” gaisa telpai;
25)
““U–space” pakalpojumu sniedzējs” ir jebkura juridiska persona, kas sniedz “U–space” pakalpojumus;
26)
“sakaru pakalpojumi” ir fiksētie un mobilie aeronavigācijas pakalpojumi, kas nodrošina saziņu zeme–zeme, gaiss–zeme un gaiss–gaiss ATC mērķiem;
27)
“sastāvdaļas” ir materiāli objekti, piemēram, aparatūra, un nemateriāli objekti, piemēram, programmatūra, no kuriem ir atkarīga Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības tīkla (EATMN) savietojamība;
28)
“gaisa satiksmes vadības rajons” ir kontrolējama gaisa telpa virs zemes virsmas augstāk par noteiktu robežu;
29)
“sadarbībā balstīta lēmumu pieņemšana” ir process, kurā lēmumi tiek pieņemti, pamatojoties uz mijiedarbību un apspriešanos ar attiecīgajām dalībvalstu iestādēm, iesaistītajām ieinteresētajām personām un vajadzības gadījumā citiem dalībniekiem un cenšoties panākt konsensu;
30)
“pārrobežu pakalpojumi” ir aeronavigācijas pakalpojumi, ko kādā dalībvalstī sniedz pakalpojumu sniedzējs, kura galvenā uzņēmējdarbības vieta ir citā dalībvalstī;
31)
“deklarācija” gaisa satiksmes pārvaldības un aeronavigācijas pakalpojumu nolūkā ir deklarācija, kas definēta Regulas (ES) 2018/1139 3. panta 10. punktā;
32)
“gaisa telpas struktūru plānošana” ir process, kas nodrošina uzlabotas navigācijas kapacitātes un metožu, uzlabotu maršrutu tīklu un ar tiem saistītās sektorizācijas, optimizētu gaisa telpas struktūru un kapacitāti palielinošu ATM procedūru izstrādi un īstenošanu;
33)
“maršruta tarifikācijas zona” ir gaisa telpas sektors, kas stiepjas no zemes uz augšu līdz augšējai gaisa telpai, to ieskaitot, kurā tiek sniegti maršruta aeronavigācijas pakalpojumi un kurā ir noteikta vienota izmaksu bāze;
34)
“EIROKONTROLE” ir Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācija, kas izveidota saskaņā ar 1960. gada 13. decembra Starptautisko Konvenciju par sadarbību aeronavigācijas drošības jomā;
35)
“Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības tīkls” jeb “EATMN” ir to sistēmu kopums, kas minētas Regulas (ES) 2018/1139 VIII pielikuma 3.1. punktā un kas nodrošina to, lai Savienībā varētu sniegt aeronavigācijas pakalpojumus, tostarp pie robežām nodrošina koordināciju ar trešām valstīm;
36)
“Eiropas ATM ģenerālplāns” ir plāns, kas apstiprināts ar Padomes Lēmumu 2009/320/EK ( 1 ), ar turpmākiem grozījumiem;
37)
“gaisa telpas elastīga izmantošana” ir ICAO aprakstīta gaisa telpas pārvaldības koncepcija, kas balstās uz pamatprincipu, ka gaisa telpa nebūtu jānorāda kā tikai civilām vai tikai militārām vajadzībām paredzēta gaisa telpa, bet drīzāk būtu jāuzskata par vienotu telpu, kurā pēc iespējas labāk jāapmierina visu izmantotāju prasības;
38)
“lidojuma informācijas pakalpojums” ir pakalpojums, ar ko sniedz drošai un efektīvai lidojumu veikšanai noderīgas konsultācijas un informāciju;
39)
“lidojuma procedūru izstrāde” ir visi uzdevumi, kas attiecas uz instrumentālā lidojuma procedūras izstrādi;
40)
“vispārēja gaisa satiksme” ir civilās aviācijas gaisa kuģu kustība, kā arī valsts gaisa kuģu (tostarp militāro, muitas un policijas gaisa kuģu) kustība, ja šī kustība notiek atbilstīgi Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO), kas izveidota ar Čikāgas Konvenciju, procedūrām;
41)
“instrumentālo lidojumu noteikumi” jeb “IFR” ir noteikumi, kas ļauj gaisa kuģim, kurā ir piemērots, maršrutam atbilstošs aeronavigācijas aprīkojums, veikt lidojumu saskaņā ar piemērojamām prasībām par lidojuma operācijām;
42)
“saskaņā ar IFR veiktās gaisa transporta kustības gadā” ir saskaņā ar IFR veikto pacelšanās un nolaišanās reižu summa, ko aprēķina kā gada vidējo rādītāju trīs kalendārajos gados pirms gada, kurā jāiesniedz darbības uzlabošanas plāna projekts;
43)
“savietojamība” ir funkcionālo, tehnisko un darbības īpašību kopums, kas vajadzīgas EATMN sistēmām un sastāvdaļām un tā darbības procedūrām, lai nodrošinātu tā drošu, vienotu un efektīvu darbību;
44)
“meteoroloģiskie pakalpojumi, kas vajadzīgi aeronavigācijai” jeb “MET” ir ierīces un pakalpojumi, kas sniedz meteoroloģiskās prognozes, brīdinājumus, rezumējumus un novērojumus aeronavigācijas vajadzībām, kā arī visu meteoroloģisko informāciju un datus, ko sniegušas valstis aeronavigācijas vajadzībām;
45)
“valsts kompetentā iestāde” ir valsts kompetentā iestāde, kas definēta Regulas (ES) 2018/1139 3. panta 34. punktā;
46)
“valsts uzraudzības iestāde” ir valsts struktūra vai struktūras, kam dalībvalsts uzticējusi uzdevumus atbilstīgi šai regulai;
47)
“navigācijas pakalpojumi” ir ierīces un pakalpojumi, kas gaisa kuģim sniedz informāciju par atrašanās vietu un laiku;
48)
“tīkla krīze” ir stāvoklis, kad nav iespējams sniegt gaisa satiksmes pārvaldības vai aeronavigācijas pakalpojumus vajadzīgajā līmenī un tas rada lielu tīkla veiktspējas zudumu, tīkla veiktspējas un pieprasījuma ievērojamu nesamērīgumu vai informācijas plūsmas vai integritātes ievērojamu pārtraukumu vienā vai vairākās tīkla daļās neparastā vai neparedzētā situācijā;
49)
“tīkla pārvaldnieks” ir struktūra, kam uzticēti uzdevumi, kuri vajadzīgi, lai veicinātu 37. pantā minēto tīkla funkciju izpildi saskaņā ar 38. pantu;
50)
“tīkla darbības plāns” jeb “NOP” ir plāns, kas izstrādāts uz sadarbību balstītā lēmumu pieņemšanas procesā, lai darbības līmenī īstenotu tīkla funkciju mērķus un sniegtu ieguldījumu darbības mērķos;
51)
“tīkla stratēģijas plāns” jeb “NSP” ir plāns, kas izstrādāts uz sadarbību balstītā lēmumu pieņemšanas procesā, lai sniegtu norādījumus par tīkla ilgtermiņa attīstību;
52)
“operatīvā gaisa satiksme” ir visi lidojumi, kuri neatbilst noteikumiem, kas paredzēti attiecībā uz vispārējo gaisa satiksmi, un kuru noteikumus un procedūras ir noteikušas attiecīgās valsts iestādes;
53)
“darbības dati” ir informācija par visiem lidojuma posmiem, kas vajadzīga aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju, gaisa telpas izmantotāju, lidostas operatoru un citu iesaistīto personu darbībai;
54)
“iesaistītās ieinteresētās personas” ir gaisa telpas civilie un militārie izmantotāji, civilie un militārie aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji un lidostu ekspluatanti;
55)
“darbības uzlabošanas plāns” ir plāns, kura mērķis ir uzlabot aeronavigācijas pakalpojumu un tīkla funkciju darbību;
56)
“nodošana ekspluatācijā” ir pirmā izmantošana pēc sistēmas sākotnējās uzstādīšanas vai modernizēšanas;
57)
“maršrutu tīkls” ir precizētu maršrutu tīkls, ko izmanto, lai pārbaudītu vispārējās gaisa satiksmes plūsmu, kura vajadzīga, lai sniegtu ATC pakalpojumus;
58)
“SESAR definēšanas posms” ir posms, kas ietver SESAR projekta ilgtermiņa ieceres, ar to saistīto darbības koncepciju, kuras ļauj veikt uzlabojumus katrā lidojuma posmā, nepieciešamo būtisko EATMN darbības izmaiņu un nepieciešamo izstrādes un izvēršanas prioritāšu noteikšanu un atjaunināšanu;
59)
“SESAR ieviešanas posms” ir secīgi industrializācijas un īstenošanas posmi, kuru laikā tiek veiktas šādas darbības: SESAR risinājumu īstenošanai nepieciešamo zemes un gaisa iekārtu un procesu standartizācija, ražošana un sertifikācija (industrializācija); un uz SESAR risinājumiem pamatotu iekārtu un sistēmu iepirkšana, uzstādīšana un nodošana ekspluatācijā, tostarp saistītās darbības procedūras (īstenošana);
60)
“SESAR izstrādes posms” ir posms, kurā tiek veiktas pētniecības, izstrādes un validācijas darbības, kuru mērķis ir nodrošināt rūpīgi izstrādātus SESAR risinājumus;
61)
“SESAR projekts” ir projekts gaisa satiksmes pārvaldības modernizācijai Eiropā, kura mērķis ir nodrošināt Savienībai augstas veiktspējas, standartizētu un savietojamu gaisa satiksmes pārvaldības infrastruktūru un kuru veido inovācijas cikls, kas ietver SESAR definēšanas posmu, SESAR izstrādes posmu un SESAR izvēršanas posmu;
62)
“SESAR risinājums” ir izvēršanai gatavs SESAR izstrādes posma rezultāts, ar ko ievieš jaunas vai uzlabotas standartizētas un savietojamas darbības procedūras vai tehnoloģijas;
63)
“novērošanas pakalpojumi” ir ierīces un pakalpojumi, ko izmanto, lai noteiktu attiecīgo gaisa kuģa atrašanās vietu, lai būtu iespējama droša distancēšana;
64)
“sistēma” ir apkopojums, kas aptver gaisa un zemes sastāvdaļas, kā arī kosmosa tehniskās sistēmas, kas sniedz atbalstu aeronavigācijas pakalpojumiem visos lidojuma posmos;
65)
“termināla tarifikācijas zona” ir tāda lidosta vai lidostu grupa dalībvalsts vai dalībvalstu teritorijā, kurā tiek sniegti termināla aeronavigācijas pakalpojumi un kurai ir noteikta vienota izmaksu bāze un vienota vienības likme;
66)
“modernizēšana” ir jebkura modifikācija, kas maina sistēmas darbības raksturlielumus;
67)
“gaisa telpas struktūru izmantošana” ir veids, kādā gaisa telpas struktūras tiek izmantotas operacionāli, un tas jāsaprot atšķirīgi no 12. punktā definētās gaisa telpas pārvaldības. 1. Pārskats
1.1 Atsauces1.2 Identificētās prasības1.3 Saistītie standarti2. Identificētās prasības
3. Saistītie standarti
|