5. pants Prasības attiecībā uz iepakojumā esošām vielām

1.   Iepakojumu, ko laiž tirgū, izgatavo tā, lai iepakojuma materiālā un visos iepakojuma komponentos minimalizētu tādu sastāvā esošu vielu klātbūtni un koncentrāciju, kas rada bažas, tostarp attiecībā uz to klātbūtni emisijās un jebkādos atkritumu apsaimniekošanas izvadmateriālos, piemēram, otrreizējās izejvielās, pelnos vai citos materiālos, kas paredzēti galīgai apglabāšanai, un negatīvo ietekmi uz vidi, ko izraisa mikroplastmasa.

2.   Komisija uzrauga tādu vielu klātbūtni iepakojumā un iepakojuma komponentos, kas rada bažas, un attiecīgā gadījumā veic attiecīgus turpmākus pasākumus.

Līdz 2026. gada 31. decembrim Komisija ar Eiropas Ķimikāliju aģentūras palīdzību sagatavo ziņojumu par vielu, kas rada bažas, klātbūtni iepakojumā un iepakojuma komponentos, lai noteiktu, cik lielā mērā tās negatīvi ietekmē materiālu atkalizmantošanu un reciklēšanu vai ietekmē ķīmisko drošumu. Minētajā ziņojumā var uzskaitīt iepakojumā un iepakojuma komponentos esošās vielas, kas rada bažas, un norādīt, cik lielā mērā tās varētu radīt nepieņemamu risku cilvēka veselībai un videi.

Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un komitejai, kas minēta šīs regulas 65. pantā, izklāstot savus konstatējumus, un apsver atbilstīgus turpmākos pasākumus, tostarp:

Ja dalībvalsts uzskata, ka viela negatīvi ietekmē to iepakojuma materiālu atkalizmantošanu un reciklēšanu, kuros tā ir sastopama, tā līdz 2025. gada 31. decembrim iesniedz šādu informāciju Komisijai un Eiropas Ķimikāliju aģentūrai un, ja iespējams, atsaucas uz attiecīgajiem riska novērtējumiem vai citu attiecīgu informāciju.

3.   Dalībvalstis var pieprasīt Komisijai apsvērt ierobežojumu noteikšanu saskaņā ar 6. panta 4. punkta a) apakšpunktu tādu vielu izmantošanai, kas rada bažas un kas potenciāli negatīvi ietekmē to iepakojuma materiālu atkalizmantošanu un reciklēšanu, kuros tās ir sastopamas, tādu iemeslu dēļ, kas nav galvenokārt saistīti ar minēto vielu ķīmisko drošumu. Dalībvalstis šādiem pieprasījumiem pievieno ziņojumu, kurā dokumentēta vielu identitāte un lietojumi, un aprakstu par to, kā vielu izmantošana iepakojumā kavē reciklēšanu tādu iemeslu dēļ, kas nav galvenokārt saistīti ar ķīmisko drošumu. Komisija pieprasījumu izvērtē un minētā izvērtējuma rezultātus iesniedz 65. pantā minētajai komitejai.

4.   Neskarot ķimikāliju ierobežojumus, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XVII pielikumā, vai attiecīgā gadījumā ierobežojumus un īpašos pasākumus attiecībā uz materiāliem un izstrādājumiem, kas nonāk saskarē ar pārtiku, kuri noteikti Regulā (EK) Nr. 1935/2004, svina, kadmija, dzīvsudraba un sešvērtīgā hroma koncentrāciju summa, ko rada iepakojumā vai iepakojuma komponentos esošās vielas, nepārsniedz 100 mg/kg.

5.   No 2026. gada 12. augusta iepakojumu, kas nonāk saskarē ar pārtiku, nelaiž tirgū, ja tajā perfluoralkilvielas un polifluoralkilvielas (PFAS) ir koncentrācijā, kas ir vienāda ar šādām robežvērtībām vai tās pārsniedz, ciktāl tāda iepakojuma, kurā ir šāda PFAS koncentrācija, laišana tirgū nav aizliegta saskaņā ar citu Savienības tiesību aktu:

“PFAS” ir jebkura viela, kas satur vismaz vienu pilnīgi fluorēta metila (CF3-) vai metilēna (-CF2-) oglekļa atomu (bez tam pievienota H/Cl/Br/I), izņemot vielas, kas satur tikai šādus strukturālus elementus: CF3-X vai X-CF2-X’, kur X = -OR vai -NRR’ un X’ = metils (-CH3), metilēns (-CH2-), aromātiskā grupa, karbonilgrupa (-C(O)-), -OR’’, -SR’’ vai -NR’’R’’’; un kur R/R’/R’’/R’’’ ir ūdeņradis (-H), metils (-CH3), metilēns (-CH2-), aromātiskā grupa vai karbonilgrupa (-C(O)-).

Līdz 2030. gada 12. augustam Komisija veic izvērtēšanu, lai novērtētu vajadzību grozīt vai atcelt šo punktu nolūkā izvairīties no pārklāšanās ar PFAS lietošanas ierobežojumiem vai aizliegumiem, kas noteikti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1935/2004, Regulu (EK) Nr. 1907/2006 vai Regulu (ES) 2019/1021.

6.   Atbilstību šā panta 4. un 5. punktā noteiktajām prasībām pierāda tehniskajā dokumentācijā, kas sagatavota saskaņā ar VII pielikumu.

7.   Lai ņemtu vērā zinātnes un tehnikas attīstību, Komisija saskaņā ar 64. pantu var pieņemt deleģētos aktus, lai šo regulu grozītu nolūkā samazināt šā panta 4. punktā minēto iepakojumā vai iepakojuma komponentos esošā svina, kadmija, dzīvsudraba un sešvērtīgā hroma koncentrāciju summu.

8.   Lai ņemtu vērā zinātnes un tehnikas attīstību, Komisija saskaņā ar 64. pantu var pieņemt deleģētos aktus, lai šo regulu papildinātu nolūkā noteikt, ar kādiem nosacījumiem šā panta 4. punktā minēto koncentrāciju summu neattiecina uz reciklētiem materiāliem vai produktu cikliem noslēgtā un kontrolētā ķēdē, kā arī noteikt, uz kādiem iepakojuma veidiem vai iepakojuma formātiem, pamatojoties uz šīs regulas II pielikuma 1. tabulā uzskaitītajām iepakojuma kategorijām, minētajā punktā noteiktās prasības neattiecina. Šādu deleģēto aktu pamatā ir katra atsevišķa gadījuma analīze, tiem ir noteikts termiņš un tajos paredz atbilstošas marķēšanas un informācijas prasības, kā arī prasības par regulāru ziņošanu, lai nodrošinātu, ka izņēmums tiek regulāri pārskatīts. Deleģētos aktus, kas pieņemti saskaņā ar šo punktu, pieņem tikai, lai izdarītu grozījumus atkāpēs, kas noteiktas Lēmumos 2001/171/EK un 2009/292/EK.

9.   Līdz 2033. gada 12. augustam Komisija veic izvērtēšanu, lai novērtētu, vai šis pants un reciklēšanai piemērota dizaina kritēriji, kas noteikti saskaņā ar 6. panta 4. punktu, ir pietiekami palīdzējuši minimalizēt tādu iepakojuma materiālu sastāvā esošu vielu klātbūtni un koncentrāciju, kas rada bažas.