VII PIELIKUMS 14. PANTA 16. PUNKTĀ MINĒTO ATJAUNOŠANAS PASĀKUMU PIEMĒRU SARAKSTS

1.   

Atjaunot mitrājus, proti, atjaunot nosusinātu kūdrāju hidroloģisko režīmu, likvidēt kūdrāju meliorācijas struktūras vai likvidēt polderus un pārtraukt kūdras izrakšanu.

2.   

Uzlabot hidroloģiskos apstākļus, palielinot virszemes ūdeņu daudzumu, kvalitāti un dinamiku un pazemes ūdeņu līmeni dabiskajās un pusdabiskajās ekosistēmās.

3.   

Aizvākt nevēlamus krūmājus vai alohtonus stādījumus zālājos, mitrājos, mežos un skrajas veģetācijas klātās zemēs.

4.   

Izmantot paludikultūru.

5.   

Atjaunot upju meandrus un no jauna savienot mākslīgi atgrieztos upju līkumus vai vecupes.

6.   

Likvidēt gareniskos un sāniskos šķēršļus, piemēram, aizsprostus un dambjus; atbrīvot vietu upju dinamikai un atjaunot brīvi plūstošus upju posmus.

7.   

Renaturalizēt upju gultnes, ezerus un zemieņu ūdensteces, piemēram, likvidēt mākslīgus gultnes nostiprinājumus, optimizēt substrāta sastāvu, uzlabot vai attīstīt dzīvotņu zemes segumu.

8.   

Atjaunot dabiskos sedimentācijas procesus.

9.   

Izveidot krasta buferzonas, piemēram, krasta mežus, buferjoslas, pļavas vai ganības.

10.   

Vairot mežu ekoloģisko iezīmju daudzveidību, piemēram, lielus, vecus un mirstošus kokus (dzīvotņu koki), kā arī gulošas un stāvošas atmirušās koksnes apjomus.

11.   

Strādāt pie daudzveidīgas meža struktūras, piemēram, sugu sastāva un vecumstruktūras, veicināt koku sugu dabisko reģenerāciju un sukcesiju.

12.   

Sekmēt provenienču un sugu migrāciju gadījumos, kad tas ir nepieciešams klimata pārmaiņu dēļ.

13.   

Uzlabot mežu daudzveidību, atjaunojot nemeža dzīvotņu mozaīkas, piemēram, atklātus pļavu vai virsāju laukumus, dīķus vai akmeņainas platības.

14.   

Izmantot “dabai tuvinātu” jeb “nepārtraukta meža klājuma” pieeju mežsaimniecībā; ieviest autohtonas koku sugas.

15.   

Veicināt seno autohtono mežu un nobriedušu mežaudžu attīstību piemēram, pārtraucot mežizstrādi vai veicot aktīvu apsaimniekošanu, ar ko tiek sekmētas pašregulācijas funkcijas un atbilstīga noturība.

16.   

Ieviest aramzemē un intensīvi izmantotos zālājos ļoti daudzveidīgas ainavas iezīmes, piemēram, buferjoslas, laukmales ar autohtonām puķēm, dzīvžogus, kokus, mežiņus, akmens krāvuma terases, dīķus, dzīvotņu koridorus un pārvietošanās saliņas utt.

17.   

Palielināt lauksaimniecības platības, kurās piekopj agroekoloģiskās apsaimniekošanas pieejas, piemēram, bioloģisko lauksaimniecību vai agromežsaimniecību, vairākkultūru audzēšanu un augseku, integrētu kaitēkļu un barības vielu pārvaldību.

18.   

Attiecīgā gadījumā samazināt zālāju noganīšanas vai pļaušanas intensitāti un atsākt, ja tas vairs nenotiek, ekstensīvu noganīšanu ar mājlopiem un ekstensīvas pļaušanas režīmu.

19.   

Pārtraukt vai samazināt ķīmisko pesticīdu, kā arī ķīmiskā mēslojuma un kūtsmēslu izmantošanu.

20.   

Pārtraukt zālāju uzaršanu un produktīvo graudzāļu sēklu introducēšanu.

21.   

Likvidēt stādījumus agrākās dinamiskās iekšzemes kāpu sistēmās, lai atjaunotu dabisko vēja dinamiku par labu atklātām dzīvotnēm.

22.   

Uzlabot savienotību starp dzīvotnēm, lai sekmētu sugu populāciju attīstību un nodrošinātu pietiekamu īpatņu vai ģenētisko apmaiņu, kā arī sugu migrāciju un pielāgošanos klimata pārmaiņām.

23.   

Dot ekosistēmām iespēju veidot savu dabisko dinamiku, piemēram, vairs nenovākt ražu un veicināt dabīgumu un neskartību.

24.   

Likvidēt un kontrolēt invazīvas svešzemju sugas un novērst vai līdz minimumam samazināt jaunu sugu introducēšanu.

25.   

Līdz minimumam samazināt zvejas darbību negatīvo ietekmi uz jūras ekosistēmu, piemēram, izmantot zvejas rīkus, kas mazāk ietekmē jūras gultni.

26.   

Atjaunot svarīgus zivju nārstošanas un mazuļu uzturēšanās apgabalus.

27.   

Nodrošināt struktūras vai substrātus, kas veicina jūras organismu atgriešanos, lai atbalstītu koraļļu, austeru vai akmeņu rifu atjaunošanos.

28.   

Atjaunot jūraszāļu pļavas un lamināriju mežus, aktīvi stabilizējot jūras dibenu, samazinot un, ja iespējams, likvidējot noslogojumus vai šos organismus aktīvi pavairojot un stādot.

29.   

Atjaunot vai uzlabot jūras dzīvotņu ekoloģijai vitāli svarīgo autohtono sugu populāciju stāvokli, veicot pasīvus vai aktīvus atjaunošanas pasākumus, piemēram, introducējot mazuļus.

30.   

Samazināt dažāda veida jūras piesārņojumu, piemēram, barības vielu slodzi, trokšņa piesārņojumu un plastmasas atkritumus.

31.   

Paplašināt pilsētu zaļās zonas, kam piemīt ekoloģiskas iezīmes, piemēram, parkus, kokus un mežu laukumus, zaļos jumtus, savvaļas puķu pļavas, dārzus, mazdārziņus, koku alejas, pilsētpļavas un dzīvžogus, dīķus un ūdensteces, cita starpā ņemot vērā sugu daudzveidību, autohtonas sugas, vietējos apstākļus un noturību pret klimata pārmaiņām.

32.   

Apturēt, samazināt vai likvidēt piesārņojumu ar zālēm, bīstamām ķimikālijām, komunālajiem un rūpnieciskajiem notekūdeņiem un citiem atkritumiem, tostarp piedrazojumu un plastmasu, kā arī gaismas piesārņojumu visās ekosistēmās.

33.   

Pārveidot par dabas teritorijām degradētas teritorijas, bijušās industriālās teritorijas un karjerus.