I nodaļa. Priekšmets, darbības joma un definīcijas

Kompetentajām iestādēm jāapsver iespēja izmantot skaidrus kvalitatīvus un/vai kvantitatīvus kritērijus un/vai būtiskuma sliekšņus, izmantojot esošos regulatīvos noteikumus, nozares standartus un uzraudzības pieredzi. Būtiskuma novērtējumam jāļauj laika gaitā veikt korekcijas, mainoties VSP riskiem, kļūstot pieejamiem jauniem datiem un finanšu vienībām pilnveidojot savus riska identificēšanas procesus.

VSP faktoru darbības jomas pakāpeniska paplašināšana VSP stresa testā

Kompetentās iestādes tiek mudinātas turpināt centienus un pētījumus, lai VSP stresa testa īstenošanā pakāpeniski paplašinātu tvērumu, attiecinot to arī uz citiem VSP faktoriem, sākotnēji par prioritāti nosakot vides riskus. Pirmajā posmā kompetentajām iestādēm jākoncentrējas uz klimata un vides riskiem, risinot gan fiziskos riskus (piemēram, ekstremāli laika apstākļi, bioloģiskās daudzveidības zudums), gan pārejas riskus (piemēram, politikas izmaiņas, tirgus cenu pārskatīšana), lai noteiktu ietekmi, pat ja tā ir netieša, uz galvenajiem riskiem.

Šī pakāpeniskā ieviešana jāpapildina ar nepārtrauktu metodoloģisko uzlabošanu, spēju veidošanu un ieinteresēto personu iesaisti, nodrošinot, ka finanšu vienības un kompetentās iestādes ir pienācīgi sagatavotas VSP riska novērtējumu paplašināšanai.

VSP faktoru integrācija esošajās stresa testa sistēmās

Kompetentajām iestādēm jācenšas pilnībā integrēt VSP faktorus vispārējā stresa testa sistēmā.

Kompetentajām iestādēm attiecīgā gadījumā jāpārskata un jāpārskata aptverto VSP risku veidi, pamatojoties arī uz to, kā laika gaitā attīstās datu pieejamība un modeļu izmantošana.

(⁵ ) Saskaņā ar Parīzes nolīgumā (2015. gads) noteiktajiem mērķiem. Finanšu nozaru savstarpējā saistība/ietekme