“9. Dalībvalstis var pieprasīt elektroniskās naudas emitentiem, kā definēts Direktīvas 2009/110/EK 2. panta 3. punktā, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kā definēts Direktīvas (ES) 2015/2366 4. panta 11. punktā, un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kuri to teritorijā iedibināti formās, kas nav filiāles, un kuru galvenais birojs atrodas citā dalībvalstī, iecelt to teritorijā centrālo kontaktpunktu. Minētais centrālais kontaktpunkts tā subjekta vārdā, kas darbojas pārrobežu mērogā, nodrošina atbilstību FIU noteikumiem un atvieglo uzraudzītājiem uzraudzības veikšanu, tostarp nodrošinot uzraudzītājiem dokumentus un informāciju pēc pieprasījuma.”