47. pants Novērtējums par to, cik precīzs un biežs ir pašu kapitāla prasību aprēķins attiecībā uz saistību nepildīšanas risku

a)

pārliecinās, vai statistikas novērtējums, ko iestāde izmanto, lai aplēstu riskam pakļauto vērtību, ir precīzs;

b)

ja riskam pakļautās vērtības aprēķins ir balstīts uz Montekarlo simulācijām, pārliecinās, vai simulāciju skaits nodrošina konverģenci ar stabiliem rezultātiem, un simulāciju ģenerēšanā izmantoto sekvenču nejaušību raksturlielumus;

c)

pirms portfeļa vērtības izmaiņu aprēķināšanas pēc emitentu saistību neizpildes pārliecinās, vai pozīciju vērtība iestādes portfeļos attiecas uz riskam pakļautās vērtības atsauces datumu;

d)

pārliecinās, vai, izņemot pozīcijas, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 575/2013 325.bn panta 3. punktā minētā atkāpe, riskam pakļautās vērtības aprēķināšanai tiek izmantots viena gada laikposms;

e)

ja saistību nepildīšanas risku aprēķina retāk nekā katru dienu, analizē procesu, ko iestāde izmanto, lai noteiktu pašu kapitāla prasību attiecībā uz saistību nepildīšanas risku aprēķināšanas biežumu, un pārliecinās, vai retāk veikti aprēķini neizraisa pārāk zemu riska novērtējumu;

f)

pārliecinās, vai attiecībā uz pašu kapitāla instrumentiem, simulējot šo pašu kapitāla instrumentu saistību neizpildi, cenas ir noteiktas nulles apmērā un vai to sistemātiski nodrošina iekšējās sistēmas, un var pārbaudīt, vai tas tā ir kapitāla vērtspapīru pozīciju izlases gadījumā.

a)

ja saistību nepildīšanas risku aprēķina katru nedēļu, analizē procesu, ko iestāde izmanto, lai noteiktu attiecīgo nedēļas dienu, kurā aprēķina pašu kapitāla prasības attiecībā uz saistību nepildīšanas risku;

b)

pieprasa iestādei aprēķināt, ja vēl nav pieejams, ikdienas riska darījumus ar pēkšņu saistību neizpildi noteiktā laikposmā un novērtē, vai šie riska darījumi norāda uz sistemātiski zemāku riska profilu tajās dienās, kurās tiek aprēķinātas pašu kapitāla prasības;

c)

var izmantot arī papildu rādītājus, ko iestāde katru dienu var aprēķināt iekšējās riska pārvaldības nolūkā, tostarp ikdienas jutīgumu pret visbūtiskākajiem emitentiem.

a)

pieprasīt iestādei iesniegt Montekarlo metodes statistisko kļūdu ar 95 % ticamības līmeni un pārbaudīt, vai metode, kas izmantota šādas statistiskās kļūdas mērīšanai, ir pamatota;

b)

pieprasīt iestādei aprēķināt riskam pakļauto vērtību ar vairākām dažādām sākotnējām vērtībām, pieņemot, ka visi pārējie pieņēmumi ir līdzvērtīgi, un pārbaudīt, vai simulācijas ģenerēšanā izmantotā metode nerada neobjektivitāti rezultātos;

c)

novērtēt, vai riskam pakļauto vērtību atšķirības ar dažādu sākotnējo vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar b) apakšpunktu, ir saderīgas ar a) apakšpunktā minēto statistisko kļūdu, un, ja tā nav, novērtēt šādas nesaderības pamatcēloni un simulāciju skaitu, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu, ka statistiskā kļūda ir mazāka par 5 %.