3. pants Izmaiņas iestādes pašu kapitāla ekonomiskajā vērtībā

1.   Iestādes savos pašu kapitāla ekonomiskās vērtības aprēķinos atspoguļo šā panta 2.–10. punktā izklāstītos kopējos modelēšanas un parametru pieņēmumus.

2.   Iestādes savos pašu kapitāla ekonomiskās vērtības aprēķinos iekļauj:

Šā punkta c) apakšpunkta nolūkā iestādes pielāgo galvenos uzvedības modelēšanas pieņēmumus attiecībā uz instrumentiem, ko ietekmē procentu likmes, dažādu procentu likmju scenāriju iezīmēm, ņemot vērā proporcionalitātes un būtiskuma robežvērtības, kas noteiktas Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2024/857 (6) 8. panta 10. punktā, 9. panta 2. punktā, 10. panta 4. punktā, 12. panta 2. punktā un 23. panta 1. punktā.

3.   No aprēķina izslēdz visus pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus un citu beztermiņa pašu kapitālu bez atsaukšanas dienas.

4.   Iestādes, kuru ienākumus nenesošo riska darījumu rādītājs ir 2 % vai vairāk, ienākumus nenesošus riska darījumus iekļauj kā instrumentus, kurus vispārīgi ietekmē procentu likmes un kuru modelēšanā atspoguļo paredzamās naudas plūsmas un to grafiku. Ienākumus nenesošus riska darījumus iekļauj, atskaitot uzkrājumus. Šajā nolūkā ienākumus nenesošus riska darījumus nosaka parāda vērtspapīri, aizdevumi un avansi, kas klasificēti kā ienākumus nenesoši saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 47.a panta 3. punktu, savukārt ienākumus nenesošo riska darījumu attiecību aprēķina, ienākumus nenesošo riska darījumu summu dalot ar kopējo bruto parāda vērtspapīru, aizdevumu un avansu summu, kas aprēķināta iestādes līmenī.

5.   Komerciālās rezerves un citas likmju starpību sastāvdaļas procentu maksājumos saistībā ar to izslēgšanu no naudas plūsmām vai iekļaušanu tajās, izmanto saskaņā ar iestādes iekšējās pārvaldības un mērījumu veikšanas pieeju attiecībā uz procentu likmju risku netirdzniecības portfelī. Ja izslēdz komerciālās rezerves un citas likmju starpību sastāvdaļas, iestādes:

6.   Pašu kapitāla ekonomiskās vērtības izmaiņas aprēķina, izmantojot pieņēmumu par vērtības samazināšanās bilanci, ja esošo pozīciju termiņš beidzas un tās netiek aizstātas.

7.   Katrai valūtai piemēro no termiņa atkarīgu pēcsatricinājuma procentu likmes minimālo robežvērtību, sākot ar -150 bāzes punktiem tūlītējam termiņam. Minēto minimālo robežvērtību palielina par 3 bāzes punktiem gadā, tam sasniedzot 0 % 50 gadu un ilgākā termiņā. Ja novērotās procentu likmes ir zemākas par pēcsatricinājuma procentu likmes minimālo robežvērtību, iestādes piemēro zemāko novēroto procentu likmi.

8.   Aprēķinot kopējās izmaiņas katram procentu likmju satricinājuma scenārijam, iestādes summē visas negatīvās un pozitīvās izmaiņas katrā valūtā. Valūtas, kas nav pārskata sniegšanas valūta, konvertē pārskata sniegšanas valūtā pēc Eiropas Centrālās bankas tūlītējās ārvalstu valūtas kursa likmes atsauces datumā. Pozitīvajām izmaiņām piemēro svēruma koeficientu 50 % apmērā vai 80 % apmērā valūtas kursa mehānisma gadījumā – VKM II valūtas ar oficiāli saskaņotu svārstību koridoru, kas ir mazāks nekā standarta koridors +/- 15 % apmērā. Svērtos guvumus atzīst līdz augstākajam rādītājam starp a) negatīvo izmaiņu absolūto vērtību EUR vai VKM II valūtās un b) rezultātu, kas iegūts, piemērojot 50 % koeficientu attiecīgi VKM II valūtu vai EUR pozitīvajām izmaiņām.

9.   Diskontēšanas nolūkā piemēro atbilstošu vispārēju “bezriska” ienesīguma līkni katrai valūtai. Minētā ienesīguma līkne neietver instrumentam, sektoram vai uzņēmumam specifiskas kredītriska starpības vai likviditātes starpības.

10.   Novērtējot tādu produktu risku, kas saistīti ar inflāciju vai citiem tirgus faktoriem un ko ietekmē procentu likmes, piemēro piesardzīgus pieņēmumus. Minēto pieņēmumu pamatā ir pašreizējā/pēdējā novērotā vērtība, atzīta ekonomikas pētniecības institūta prognozes vai cita vispārpieņemta tirgus prakse, un tie parasti ir neatkarīgi no scenārijiem.