|
+II PIELIKUMS |
II PIELIKUMS
II PIELIKUMS 1 VIRSZEMES ŪDEŅI 1.1. Virszemes ūdenstilpju tipu raksturojums Dalībvalstis identificē virszemes ūdenstilpju izvietojumu un robežas un veic visu šādu ūdenstilpju sākotnējo raksturojumu saskaņā ar šādu metodoloģiju. Dalībvalstis var sagrupēt virszemes ūdenstilpes šā sākotnējā raksturojuma sakarā.
i)
Upes baseina apgabala virszemes ūdenstilpes definē kā tilpes, kas attiecināmas uz kādu no še turpmāk nosauktajām virszemes ūdeņu kategorijām: upes, ezeri, pārejas ūdeņi vai piekrastes ūdeņi, vai kā mākslīgi virszemes ūdens objekti, vai stipri pārveidoti virszemes ūdens objekti.
ii)
Katrā virszemes ūdeņu kategorijā, attiecīgās virszemes ūdenstilpes, kas atrodas upes baseina apgabalā, diferencē saskaņā ar tipu. Šos tipus nosaka, izmantojot “A sistēmu” vai “B sistēmu”, kā noteikts 1.2. punktā.
iii)
Ja izmanto A sistēmu, virszemes ūdenstilpes upes baseina apgabalā vispirms diferencē atbilstoši attiecīgajiem ekoreģioniem saskaņā ar 1.2. punktā noteiktajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kas norādīti attiecīgā kartē XI pielikumā. Katrā ekoreģionā esošās ūdenstilpes pēc tam diferencē atbilstoši virszemes ūdenstilpju tipiem saskaņā ar tiem raksturlielumiem, kas norādīti tabulās A sistēmai.
iv)
Ja izmanto B sistēmu, dalībvalstīm ir jāpanāk vismaz tā pati diferenciācijas pakāpe, kāda tiktu sasniegta, izmantojot A sistēmu. Attiecīgi upes baseina apgabalā esošās virszemes ūdenstilpes diferencē pēc to tipiem, izmantojot obligātos raksturlielumus un tādu izvēles raksturlielumu vai raksturlielumu kombināciju vērtības, kas ir vajadzīgas, lai nodrošinātu tipam raksturīgu bioloģisko atskaites apstākļu ticamu iegūšanu.
v)
Mākslīgiem vai stipri pārveidotiem ūdens objektiem diferenciāciju veic saskaņā ar tādu virszemes ūdeņu kategoriju raksturlielumiem, kas visprecīzāk atbilst attiecīgajam stipri pārveidotajam vai mākslīgajam ūdens objektam.
vi)
Dalībvalstis iesniedz Komisijai karti vai kartes (GIS formātā) tipu ģeogrāfiskajai atrašanās vietai, kas atbilst diferenciācijas pakāpei, kura tiek prasīta saskaņā ar A sistēmu. 1.2. Ekoreģioni un virszemes ūdenstilpju tipi 1.2.1. Upes
A sistēma
B sistēma
1.2.2. Ezeri
A sistēma
B sistēma
1.2.3. Pārejas ūdeņi
A sistēma
B sistēma
1.2.4. Piekrastes ūdeņi
A sistēma
B sistēma
1.3. Tipam raksturīgu atskaites nosacījumu noteikšana virszemes ūdenstilpju tipiem
i)
Katram virszemes ūdenstilpes tipam, ko raksturo saskaņā ar 1.1. punktu, tipam raksturīgos hidromorfoloģiskos un fizikālķīmiskos nosacījumus nosaka, ņemot vērā hidromorfoloģiskās un fizikālķīmiskās kvalitātes faktorus, kas precizēti V pielikuma 1.1. punktā tādam virszemes ūdenskrātuves tipam, kuru raksturo augsti ekoloģiskās kvalitātes rādītāji kā noteikts attiecīgā tabulā V pielikuma 1.2. punktā. Tipam raksturīgos bioloģiskos atskaites nosacījumus nosaka, ņemot vērā bioloģiskās kvalitātes faktorus, kas precizēti V pielikuma 1.1. punktā tādam virszemes ūdenskrātuves tipam, kuru raksturo augsti ekoloģiskās kvalitātes rādītāji kā noteikts attiecīgā tabulā V pielikuma 1.2. punktā.
ii)
Piemērojot šajā punktā norādītās procedūras stipri pārveidotiem vai mākslīgiem ūdens objektiem, atsauces uz augstiem ekoloģiskās kvalitātes rādītājiem uzskata par atsaucēm, kas raksturo maksimālo ekoloģisko potenciālu, kas noteikts V pielikuma 1.2.5. tabulā. Ūdens objekta maksimālo ekoloģiskā potenciāla vērtību pārskata reizi sešos gados.
iii)
Tipam raksturīgo nosacījumu i) un ii) punkta nolūkā, kā arī tipam raksturīgo bioloģisko atskaites nosacījumu pamatā, var būt vai nu telpa vai arī modelēšana, vai arī tos var iegūt, izmantojot šo metožu kombināciju. Ja nav iespējams izmantot šīs metodes, dalībvalstis var izmantot speciālistu vērtējumu, lai noteiktu šādus nosacījumus. Nosakot ļoti labus ekoloģiskās kvalitātes rādītājus attiecībā uz noteiktu sintētisku piesārņojošu vielu koncentrācijām, konstatējamās robežas ir tās, kuras var iegūt saskaņā ar pieejamajām metodēm brīdī, kad jānosaka tipam raksturīgie nosacījumi.
iv)
Attiecībā uz tipam raksturīgiem bioloģiskiem bāzes apstākļiem, kuru pamatā ir telpa, dalībvalstis attīsta atskaites tīklu katram virszemes ūdenstilpes tipam. Tīklu veido pietiekami liels skaits teritoriju, kurās ir ļoti labi rādītāji, lai nodrošinātu pietiekamu ticamības līmeni bāzes apstākļu vērtībām, ņemot vērā kvalitātes faktoru vērtības, kas atbilst ļoti labiem ekoloģiskās kvalitātes rādītājiem virszemes ūdenstilpes tipam, un modelēšanas paņēmienus, kas piemērojami saskaņā ar v) punktu.
v)
Tipam raksturīgos bioloģiskos bāzes apstākļus, kas pamatoti uz modelēšanu, var iegūt, izmantojot prognozētos modeļus vai retrospekcijas metodes. Metodēs izmanto vēsturiskus, paleoloģiskus un citus pieejamus datus un tās paredz pietiekamu ticamības līmeni par bāzes apstākļu vērtībām, lai nodrošinātu šādi iegūtu apstākļu konsekvenci un derīgumu katram virszemes ūdenstilpju tipam.
vi)
Ja nav iespējams noteikt ticamus tipam raksturīgus bāzes apstākļus kvalitātes faktoram virszemes ūdenstilpes tipam sakarā ar attiecīgā faktora dabīgo mainību ne tikai gadalaiku maiņas rezultātā, tad šo faktoru izslēdz no attiecīgā virszemes ūdenstilpju tipa ekoloģiskās kvalitātes rādītāju novērtējuma. Šādos apstākļos dalībvalstis sniedz šīs izslēgšanas iemeslus upes baseina apsaimniekošanas plānā. 1.4. Spiedienu identificēšana Dalībvalstis vāc un saglabā informāciju par ievērojamu antropogēnu spiedienu veidu un apjomu, kādiem var būt pakļautas virszemes ūdenstilpes katrā upju baseinu apgabalā, jo īpaši turpmāk doto. Ievērojama piesārņojuma novērtējums un identificēšana no stacionārajiem avotiem, jo īpaši ar vielām, kas uzskaitītas VIII pielikumā, no pilsētvides, rūpnieciskām, lauksaimnieciskām iekārtām un darbībām, pamatojoties, inter alia, uz informāciju, kas apkopota saskaņā ar:
i)
Direktīvas 91/271/EEK 15. un 17. pantu;
ii)
Direktīvas 96/61/EEK 9. un 15. pantu ( 27 ); un sākotnējā upes baseina apsaimniekošanas plāna nolūkā saskaņā ar:
iii)
Direktīvas 76/464/EEK 11. pantu; un Ievērojama piesārņojuma novērtējums un identificēšana no difūziem avotiem, jo īpaši ar vielām, kas uzskaitītas VIII pielikumā, no pilsētvides, rūpnieciskām, lauksaimnieciskām iekārtām un darbībām, pamatojoties, inter alia, uz informāciju, kas apkopota saskaņā ar:
i)
Direktīvas 91/676/EEK 3., 5. un 6. pantu ( 30 );
ii)
Direktīvas 91/414/EEK 7. un 17. pantu;
iii)
Direktīvu 98/9/EK; un pirmā upes baseina apsaimniekošanas plāna nolūkā saskaņā ar:
iv)
Direktīvām 75/440/EEK, 76/160/EEK, 76/464/EEK, 78/659/EEK un 79/923/EEK. Ievērojamas ūdens ieguves novērtēšana un identificēšana pilsētvides, rūpnieciskam, lauksaimnieciskam un citiem izmantojumiem, ņemot vērā gadalaiku maiņu, kopējo gada pieprasījumu un ūdens zudumus izplatīšanas sistēmās. Ievērojama ūdens tecējuma regulējuma ietekmes uz vispārējiem tecējuma raksturlielumiem un ūdens bilanci novērtējums un identificēšana, ieskaitot ūdens pāreju un novirzīšanu. Ievērojamu morfoloģisku izmaiņu identificēšana ūdenstilpēm. Citu ievērojamu antropogēnu ietekmju novērtējums un noteikšana attiecībā uz virszemes ūdeņu stāvokli. Zemes izmantošanas shēmu novērtēšana, tostarp galveno pilsētvides, rūpniecisko un lauksaimniecisko teritoriju un, attiecīgā gadījumā, zivsaimniecības un mežu, noteikšana. 1.5. Ietekmes novērtējums Dalībvalstis veic novērtējumu virszemes ūdenstilpju stāvokļa jutībai attiecībā uz iepriekš identificētajiem spiedieniem. Dalībvalstis izmanto iepriekš minēto informāciju un jebkādu citu atbilstošu informāciju, tostarp esošos vides monitoringa datus, lai veiktu novērtējumu iespējamībai, ka virszemes ūdenstilpes upju baseinu apgabalā nespēs sasniegt vides kvalitātes mērķus, kas noteikti tilpēm saskaņā ar 4. pantu. Dalībvalstis var izmantot modelēšanas paņēmienus, lai palīdzētu veikt šādu novērtējumu. Tām ūdenstilpēm, kuras identificē kā tādas, kurās pastāv risks, ka tās neatbilst vides kvalitātes rādītājiem, vajadzības gadījumā veic turpmāku raksturojumu, lai optimizētu gan 8. pantā noteikto monitoringa programmu, gan 11. pantā noteikto pasākumu programmu sastādīšanu. 2. GRUNTSŪDEŅI 2.1. Sākotnējais raksturojums Dalībvalstis veic visu gruntsūdens tilpju sākotnējo raksturojumu, lai novērtētu to izmantojumu un riska pakāpi, kādā pastāv risks, ka tās neatbilst 4. pantā noteiktajiem mērķiem katrai gruntsūdens tilpei. Dalībvalstis šā sākotnējā raksturojuma nolūkā gruntsūdens tilpes var sagrupēt. Šajā analīzē var izmantot esošos hidroloģiskos, ģeoloģiskos, augsnei raksturīgos, zemes izmantošanas, izplūdes, ieguves un citus datus, taču tajā definē:
—
gruntsūdens tilpes vai tilpju atrašanās vietu un robežas,
—
spiedienus, kādiem var tikt pakļauta gruntsūdens tilpe vai tilpes, tostarp:
—
difūzos piesārņojuma avotus,
—
stacionāros piesārņojuma avotus,
—
ieguvi,
—
mākslīgo pievadīšanu,
—
virsējo slāņu vispārējās īpašības sateces baseinā, no kurienes gruntsūdens tilpei tiek pievadīts ūdens,
—
tās gruntsūdens tilpes, kurām ir tieši atkarīgas virszemes ūdeņu ekosistēmas vai sauszemes ekosistēmas.
2.2. Turpmākais raksturojums Pēc šā sākotnējā raksturojuma dalībvalstis veic detalizētāku to gruntsūdens tilpju vai tilpju grupu raksturojumu, kuras identificē kā apdraudētas, lai noteiktu precīzāku šāda riska nozīmīguma novērtējumu un noteiktu jebkādus pasākumus, kas veicami saskaņā ar 11. pantu. Šajā raksturojumā attiecīgi iekļauj atbilstošu informāciju par cilvēku darbības ietekmi un, vajadzības gadījumā, informāciju par:
—
gruntsūdens tilpes ģeoloģiskajiem raksturlielumiem, tostarp ģeoloģisko vienību apjomu un veidu,
—
gruntsūdens tilpes hidroģeoloģiskajiem raksturlielumiem, tostarp hidraulisko vadītspēju, porainību un aizturēšanu,
—
virsējo nogulumiežu un augšņu raksturlielumiem sateces baseinā, no kurienes gruntsūdens tilpei tiek pievadīts ūdens, tostarp par šo nogulumiežu un augšņu biezumu, porainību, hidraulisko vadītspēju un absorbēšanas īpašībām,
—
gruntsūdeņu stratifikācijas pazīmēm gruntsūdens tilpē,
—
saistīto virszemes sistēmu, tostarp sauszemes ekosistēmu un to virszemes ūdenstilpju uzskaiti, ar kurām gruntsūdens tilpe ir dinamiski saistīta,
—
aprēķiniem par ūdens apmaiņas virzieniem un ātrumu gruntsūdens tilpes un saistīto virszemes sistēmu vidū,
—
pietiekamiem datiem, lai aprēķinātu gada vidējo ūdens pievadīšanas ātrumu ilgākā laika posmā,
—
gruntsūdeņu ķīmiskā sastāva raksturojumu, tostarp precizējumu par cilvēku darbības ietekmi uz to. Nosakot dabīgos fona līmeņus šīm gruntsūdens tilpēm, dalībvalstis var izmantot gruntsūdeņu raksturošanas tipoloģijas.
2.3. Pārskats par cilvēku darbības ietekmi uz gruntsūdeņiem Attiecībā uz tām gruntsūdens tilpēm, kuras šķērso robežu starp divām vai vairākām dalībvalstīm vai kuras atbilstoši sākotnējam raksturojumam, kas veikts saskaņā 2.1. punktu identificē kā tādas, kurās pastāv risks, ka tās neatbilst 4. pantā norādīto mērķu sasniegšanai katrai tilpei, turpmāk sniegto informāciju apkopo un vajadzības gadījumā saglabā par katru gruntsūdens tilpi:
a)
to gruntsūdens tilpes punktu atrašanās vieta, kurus izmanto ūdens ieguvei, izņemot:
—
ūdens ieguves punktus, kas nodrošina mazāk nekā vidēji 10 m3 dienā, vai
—
tā ūdens ieguves punktus, kuri paredzēti patēriņam cilvēku uzturā, kas nodrošina mazāk nekā vidēji 10 m3 dienā vai apgādā mazāk nekā 50 personas;
b)
gada vidējie ieguves apjomi no šādiem punktiem;
c)
no gruntsūdens tilpes iegūtā ūdens ķīmiskais sastāvs;
d)
to gruntsūdens tilpes punktu atrašanās vieta, kuros tieši pievada ūdeni;
e)
pievades apjomi šādos punktos;
f)
gruntsūdens tilpei pievadītā ūdens ķīmiskais sastāvs;
g)
zemes izmantojums sateces baseinā vai baseinos, no kurienes gruntsūdens tilpei tiek pievadīts ūdens, tostarp iepludinātās piesārņojošās vielas un antropogēnās izmaiņas pievadītā ūdens raksturlielumos, kā, piemēram, lietus ūdeņu un notekūdeņu novirzīšanās zemes sablīvēšanās, mākslīgas pievadīšanas, aizsprostošanas vai drenāžas dēļ. 2.4. Pārskats par uz gruntsūdeņu līmeņa izmaiņu ietekmi Dalībvalstis arī identificē tās gruntsūdens tilpes, kurām saskaņā ar 4. pantu ir jānosaka zemāki mērķi, tostarp, pēc tam, kad apsvērta ūdenstilpes stāvokļa ietekme attiecībā uz:
i)
virszemes ūdeņiem un saistītajām sauszemes ekosistēmām;
ii)
ūdens regulēšanu, aizsardzību no plūdiem un zemes drenāžu;
iii)
cilvēku attīstību. 2.5. Pārskats par piesārņojuma ietekmi uz gruntsūdeņu kvalitāti Dalībvalstis identificē tās gruntsūdens tilpes, kurām saskaņā ar 4. panta 5. punktu jānosaka zemāki mērķi, ja cilvēku darbības rezultātā, kā noteikts saskaņā ar 5. panta 1. punktu, gruntsūdens tilpe ir tā piesārņota, ka sasniegt labus ķīmiskās kvalitātes rādītājus gruntsūdeņiem ir neiespējami vai nesamērīgi dārgi. 1. Pārskats
1.1 Atsauces1.2 Identificētās prasības1.3 Saistītie standarti2. Identificētās prasības
3. Saistītie standarti
|