|
+C PIELIKUMS IKMĒNEŠA ENERĢĒTIKAS STATISTIKA |
C PIELIKUMS IKMĒNEŠA ENERĢĒTIKAS STATISTIKA
C PIELIKUMS IKMĒNEŠA ENERĢĒTIKAS STATISTIKA Šajā pielikumā ir aprakstīta ikmēneša enerģētikas statistikas vākšanas joma, mērvienības, pārskata periods, biežums, termiņš un nosūtīšanas kārtība. A pielikumā ir sniegts skaidrojums par terminiem, kuriem šajā pielikumā nav sniegts skaidrojums. Visām datu vākšanām, kas norādītas šajā pielikumā, piemēro šādus noteikumus.
a)
Pārskata periods. Paziņoto datu pārskata periods ir viens kalendārais mēnesis.
b)
Biežums. Datus paziņo reizi mēnesī.
c)
Nosūtīšanas formāts. Nosūtīšanas formātam būtu jāatbilst piemērotam apmaiņas standartam, kā noteicis Eurostat.
d)
Nosūtīšanas metode. Dati būtu jāiesniedz vai jāaugšupielādē elektroniski Eurostat vienotajā datu saņemšanas vietā. 1. CIETAIS KURINĀMAIS 1.1. Attiecīgie energoprodukti Šī nodaļa attiecas uz ziņošanu par šādiem produktiem. 1.1.1. Akmeņogles 1.1.2. Brūnogles 1.1.3. Kūdra 1.1.4. Degslāneklis un naftas smiltis 1.1.5. Koksa krāsns kokss 1.2. Agregātu saraksts 1.2.1. Šādus agregātus ziņo par akmeņoglēm: 1.2.1.1. Ražošana 1.2.1.2. Reģenerētie produkti 1.2.1.3. Imports 1.2.1.4. Imports no valstīm ārpus ES 1.2.1.5. Eksports 1.2.1.6. Kopējie krājumi perioda sākumā valsts teritorijā Tie ir daudzumi, kurus glabā raktuves, importētāji un patērētāji, kuri importē tieši. 1.2.1.7. Kopējie krājumi perioda beigās valsts teritorijā Tie ir daudzumi, kurus glabā raktuves, importētāji un patērētāji, kuri importē tieši. 1.2.1.8. Piegādes pamatdarbības ražotājiem 1.2.1.9. Piegādes koksa krāsnīm Neietver akmeņogles, kuras patērētas kā enerģija, lai nodrošinātu darbības koksa krāsnīs, un par kurām jāziņo sadaļā “Piegādes rūpniecībai kopā”. 1.2.1.10. Piegādes rūpniecībai kopā Ietver akmeņogles, kuras piegādātas pārveidošanas sektoram (izņemot akmeņogles, par kurām ziņots sadaļā “Piegādes pamatdarbības ražotājiem” un “Piegādes koksa krāsnīm”) un enerģētikas sektoram, un akmeņogļu enerģijas galapatēriņu rūpniecības sektorā. 1.2.1.10.1. Piegādes tērauda un dzelzs ražošanas nozarei Ietver akmeņogles, kuras izmanto domnās, kā definēts A pielikuma 2.2.11. sadaļā, un akmeņogļu enerģijas galapatēriņu dzelzs un tērauda sektorā, kā definēts A pielikuma 2.6.1.8. sadaļā. Neietver akmeņogles, kuras patērētas kā enerģija, lai nodrošinātu darbības domnās, un par kurām jāziņo sadaļā “Piegādes rūpniecībai kopā”. 1.2.1.11. Citas piegādes (pakalpojumi, mājsaimniecības utt.) Akmeņogļu apjoms, kas piegādāts īpaši nenosauktos sektoros. 1.2.2. Šādus agregātus ziņo par brūnoglēm, kūdru, degslānekli un naftas smiltīm: 1.2.2.1. Ražošana 1.2.2.2. Imports 1.2.2.3. Eksports 1.2.2.4. Kopējie krājumi perioda sākumā valsts teritorijā Tie ir daudzumi, kurus glabā raktuves, importētāji un patērētāji, kuri importē tieši. 1.2.2.5. Kopējie krājumi perioda beigās valsts teritorijā Tie ir daudzumi, kurus glabā raktuves, importētāji un patērētāji, kuri importē tieši. 1.2.2.6. Attiecībā uz kūdru var ziņot par krājumu izmaiņām kopējo krājumu perioda sākumā un perioda beigās vietā. 1.2.2.7. Piegādes pamatdarbības ražotājiem 1.2.3. Šādus agregātus ziņo par koksa krāsns koksu: 1.2.3.1. Ražošana 1.2.3.2. Imports 1.2.3.3. Imports no valstīm ārpus ES 1.2.3.4. Eksports 1.2.3.5. Kopējie krājumi perioda sākumā valsts teritorijā Tie ir daudzumi, kurus glabā ražotāji, importētāji un patērētāji, kuri importē tieši. 1.2.3.6. Kopējie krājumi perioda beigās valsts teritorijā Tie ir daudzumi, kurus glabā ražotāji, importētāji un patērētāji, kuri importē tieši. 1.2.3.7. Piegādes tērauda un dzelzs ražošanas nozarei Ietver koksa krāsns koksu, kuru izmanto domnās, kā definēts A pielikuma 2.2.11. sadaļā, un koksa krāsns koksa enerģijas galapatēriņu dzelzs un tērauda sektorā, kā definēts A pielikuma 2.6.1.8.sadaļā. Neietver koksa krāsns koksu, kurš patērēts kā enerģija, lai nodrošinātu darbības domnās. 1.3. Mērvienības Ziņotie daudzumi ir jānorāda kt (kilotonnās). 1.4. Datu nosūtīšanas termiņš Divu kalendāro mēnešu laikā pēc pārskata mēneša. 2. ELEKTROENERĢIJA 2.1. Attiecīgie energoprodukti Šī nodaļa attiecas uz ziņošanu par elektroenerģiju. 2.2. Agregātu saraksts Šādus agregātus ziņo par elektroenerģiju: 2.2.1. Kodolelektrostacijās saražotā neto elektroenerģija 2.2.2. Konvencionālajās termoelektrostacijās saražotā neto elektroenerģija, izmantojot ogles 2.2.3. Konvencionālajās termoelektrostacijās saražotā neto elektroenerģija, izmantojot naftu 2.2.4. Konvencionālajās termoelektrostacijās saražotā neto elektroenerģija, izmantojot gāzi 2.2.5. Konvencionālajās termoelektrostacijās saražotā neto elektroenerģija, izmantojot atjaunojamo kurināmo (piemēram, cieto biokurināmo, biogāzes, šķidrās biodegvielas, atjaunojamos sadzīves atkritumus) 2.2.6. Konvencionālajās termoelektrostacijās saražotā neto elektroenerģija, izmantojot citus neatjaunojamos kurināmos (piemēram, neatjaunojamos rūpnieciskos un neatjaunojamos sadzīves atkritumus) 2.2.7. Tikai hidroelektrostacijās saražotā neto elektroenerģija 2.2.8. Jauktās hidroelektrostacijās saražotā neto elektroenerģija 2.2.9. Tikai hidroakumulācijas hidroelektrostacijās saražotā neto elektroenerģija 2.2.10. Sauszemes vēja enerģijas iekārtās saražotā neto elektroenerģija 2.2.11. Atkrastes vēja enerģijas iekārtās saražotā neto elektroenerģija 2.2.12. Saules fotoelementu iekārtās saražotā neto elektroenerģija 2.2.13. Saules siltumenerģijas iekārtās saražotā neto elektroenerģija 2.2.14. Ģeotermālās elektrostacijās saražotā neto elektroenerģija 2.2.15. No citiem atjaunojamiem avotiem saražotā neto elektroenerģija (piemēram, plūdmaiņas, viļņu, okeāna enerģijas un citiem atjaunojamiem nekurināmā avotiem) 2.2.16. Saražotā neto elektroenerģija no nenoteiktas izcelsmes 2.2.17. Imports 2.2.17.1. T. sk. no ES 2.2.18. Eksports 2.2.18.1. T. sk. uz ES 2.2.19. Hidroakumulācijai izmantotā elektroenerģija 2.3. Mērvienības Ziņotie daudzumi ir jānorāda GWh (gigavatstundās). 2.4. Datu nosūtīšanas termiņš Divu kalendāro mēnešu laikā pēc pārskata mēneša. 3. NAFTA UN NAFTAS PRODUKTI 3.1. Attiecīgie energoprodukti Ja vien nav norādīts citādi, šī datu vākšana attiecas uz visiem energoproduktiem, kas norādīti A pielikuma 3.4. nodaļā NAFTA (jēlnafta un naftas produkti). Kategorija “Citi produkti” ietver gan daudzumus, kas atbilst definīcijai A pielikuma 3.4. nodaļā, gan lakbenzīna un SBP, smērvielu, bitumena un parafīna vasku daudzumus; par šiem produktiem atsevišķi nav jāziņo. 3.2. Agregātu saraksts Šādus agregātus ziņo par visiem energoproduktiem, kas minēti iepriekšējā punktā, ja vien nav norādīts citādi. 3.2.1. JĒLNAFTAS, NGL, NAFTAS RAFINĒŠANAS RŪPNĪCU IZEJVIELU, PIEDEVU UN CITU OGĻŪDEŅRAŽU PIEGĀDE Piezīme par piedevām un biodegvielām: šeit iekļaujiet ne tikai jau sajauktus apjomus, bet arī visus daudzumus, kas paredzēti sajaukšanai. Šādus agregātus ziņo par jēlnaftu, NGL, naftas rafinēšanas rūpnīcu izejvielām, piedevām/skābekļa savienojumiem, biodegvielu un citiem ogļūdeņražiem: 3.2.1.1. Vietējā ražošana (nepiemēro naftas rafinēšanas rūpnīcu izejvielām un biodegvielai). 3.2.1.2. No citiem avotiem saņemtais (nepiemēro jēlnaftai, NGL un naftas rafinēšanas rūpnīcu izejvielām). 3.2.1.3. Atpakaļ nosūtītie produkti Gatavie izstrādājumi un pusfabrikāti, ko galapatērētāji pārstrādei, sajaukšanai vai pārdošanai nosūta atpakaļ uz pārstrādes rūpnīcām. Tie parasti ir naftas ķīmijas rūpniecības blakusprodukti. Piemērojami tikai naftas rafinēšanas rūpnīcu izejvielām. 3.2.1.4. Pārveidotie produkti Importētie naftas produkti, kas no jauna tiek klasificēti kā izejvielas tālākai pārstrādei naftas rafinēšanas rūpnīcā, nepiegādājot tos galapatērētājiem. Piemērojami tikai naftas rafinēšanas rūpnīcu izejvielām. 3.2.1.5. Imports 3.2.1.6. Eksports Piezīme par importu un eksportu: ietver jēlnaftas un importēto vai eksportēto produktu daudzumus saskaņā ar pārstrādes nolīgumiem (piemēram, rafinēšana uz kāda cita rēķina). Par jēlnaftu un NGL būtu jāziņo kā par produktiem, kas nāk no galīgās izcelsmes valsts; par naftas rafinēšanas rūpnīcu un gatavajiem produktiem būtu jāziņo kā par tādiem, kas importēti no pēdējās nosūtītājas valsts. Ietver jebkādu šķidru gāzi (piemēram, LPG), kas ekstrahēta importētas sašķidrinātas dabasgāzes regazifikācijas laikā, un naftas produktus, ko tieši importējusi vai eksportējusi naftas ķīmijas rūpniecība. 3.2.1.7. Tiešā izmantošana 3.2.1.8. Krājumu izmaiņas Krājumu palielinājumu parāda kā pozitīvu skaitli un krājumu samazinājumu – kā negatīvu skaitli. 3.2.1.9. Faktiskais naftas rafinēšanas rūpnīcu saņemtais daudzums To definē kā naftas kopējo apjomu (ietverot citus ogļūdeņražus un piedevas), kas faktiski nonācis pārstrādes procesā (patēriņš naftas rafinēšanas rūpnīcās). 3.2.1.10. Naftas rafinēšanas rūpnīcu zudumi Starpība starp rafinēšanas rūpnīcu faktisko saņemto daudzumu un bruto rafinēšanas rūpnīcas produkciju. Zudumi var rasties pārtvaicēšanas laikā iztvaikojumu dēļ. Paziņotie zudumi ir pozitīvi. Var būt tilpuma, bet ne masas pieaugums. 3.2.2. GATAVO PRODUKTU PIEGĀDE Šādus agregātus ziņo par jēlnaftu, NGL, naftas pārstrādes gāzi, etānu, LPG, ligroīnu, biobenzīnu, nebioloģisko benzīnu, aviācijas benzīnu, benzīna tipa reaktīvo degvielu, petrolejas tipa reaktīvo biodegvielu, petrolejas tipa reaktīvo nebioloģisko degvielu, cita veida petroleju, biodīzeļdegvielu, nebioloģisko gāzeļļu/dīzeļdegvielu, LSFO, HSFO, naftas koksu un citiem produktiem: 3.2.2.1. Primāro produktu saņemšana 3.2.2.2. Bruto rafinēšanas rūpnīcas produkcija (nepiemēro jēlnaftai un NGL) 3.2.2.3. Pārstrādātie produkti (nepiemēro jēlnaftai un NGL) 3.2.2.4. Rafinēšanas rūpnīcu kurināmais (nepiemēro jēlnaftai un NGL) A pielikuma 2.3. nodaļa Enerģētikas sektors – Naftas rafinēšanas rūpnīcas; ietver kurināmo, kas izmantots naftas rafinēšanas rūpnīcās elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanā pārdošanai. 3.2.2.5. Imports (nepiemēro jēlnaftai, NGL un naftas pārstrādes gāzei). 3.2.2.6. Eksports (nepiemēro jēlnaftai, NGL un naftas pārstrādes gāzei). Piezīme par importu un eksportu 3.2.1. sadaļā attiecas arī šeit. 3.2.2.7. Starptautiskie kuģu bunkuri (nepiemēro jēlnaftai un NGL) 3.2.2.8. Starpproduktu pārveidojumi 3.2.2.9. Pārveidotie produkti (nepiemēro jēlnaftai un NGL) 3.2.2.10. Krājumu izmaiņas (nepiemēro jēlnaftai, NGL un naftas pārstrādes gāzei). Krājumu palielinājumu parāda kā pozitīvu skaitli un krājumu samazinājumu – kā negatīvu skaitli. 3.2.2.11. Faktiskās bruto iekšzemes piegādes Faktiskā gatavo naftas produktu piegāde no pirmavotiem (piemēram, pārstrādes rūpnīcām, sajaukšanas rūpnīcām, utt.) iekšzemes tirgū. 3.2.2.11.1. Starptautiskais gaisa transports (piemēro tikai aviācijas benzīnam, benzīna tipa reaktīvajai degvielai, petrolejas tipa reaktīvajai biodegvielai, petrolejas tipa reaktīvai nebioloģiskajai degvielai) 3.2.2.11.2. Pamatdarbības ražotāju elektroenerģijas ražošanas uzņēmumi 3.2.2.11.3. Sauszemes transports (piemēro tikai LPG) 3.2.2.11.4. Vietējā kuģošana un dzelzceļš (piemēro tikai biodīzeļdegvielai, nebioloģiskajai gāzeļļai/dīzeļdegvielai) 3.2.2.12. Naftas ķīmijas rūpniecība 3.2.2.13. Naftas rafinēšanas rūpnīcām atpakaļ nosūtītie produkti (nepiemēro jēlnaftai un NGL) 3.2.3. IMPORTS IZCELSMES VALSTS DALĪJUMĀ – EKSPORTS GALAMĒRĶA VALSTS DALĪJUMĀ Par importu būtu jāziņo izcelsmes valsts dalījumā un eksportu – galamērķa valsts dalījumā. Piezīme par importu un eksportu 3.2.1. sadaļā attiecas arī šeit. 3.2.4. KRĀJUMI Jāziņo par šādiem krājumiem perioda sākumā un beigās attiecībā uz visiem energoproduktiem, ieskaitot piedevas / skābekļa savienojumus, bet izņemot naftas pārstrādes gāzi: 3.2.4.1. Krājumi valsts teritorijā Krājumi šādās vietās: naftas rafinēšanas rūpnīcu tvertnēs, lielapjoma terminālos, cauruļvadu tankkuģos un krasta tankkuģos (kad izbraukšanas un galamērķa osta ir vienā un tajā pašā valstī), tankkuģos dalībvalsts ostā (ja to krava ir jāizkrauj ostā), iekšzemes kuģu bunkuros. Neietver naftas krājumus, kas atrodas cauruļvados, dzelzceļa tvertnēs, smago automašīnu tvertnēs, jūras kuģu bunkuros, apkopes servisos, mazumtirdzniecībā un bunkuros jūrā. 3.2.4.2. Citu valstu krājumi, kas tiek glabāti saskaņā ar divpusējiem valdības nolīgumiem Krājumi valsts teritorijā, kuri pieder citai valstij un kuriem piekļuvi garantē attiecīgo valdību nolīgums. 3.2.4.3. Krājumi, kuru galamērķis ārvalstī ir zināms Krājumi, kas nav ietverti 3.2.4.2. punktā attiecībā uz valsts teritoriju, kuri pieder un ir domāti citai valstij. Šie krājumi var atrasties brīvajās zonās vai ārpus tām. 3.2.4.4. Citi krājumi brīvajās zonās Ietver krājumus, kas nav ietverti 3.2.4.2. un 3.2.4.3. punktā neatkarīgi no tā, vai tie ir muitoti vai nav. 3.2.4.5. Lielāko patērētāju rīcībā esošie krājumi Ietver krājumus, kas ir pakļauti valdības kontrolei. Šī definīcija neietver citus patērētāju krājumus. 3.2.4.6. Krājumi, kas atrodas uz ostā ienākošo vai pietauvojušos okeāna kuģu klāja Krājumi neatkarīgi no tā, vai tie ir muitoti vai nav. Šajā kategorijā neietilpst krājumi uz kuģu klāja atklātā jūrā. Ietver naftu krasta tankkuģos, ja to izbraukšanas un galamērķa osta atrodas vienā un tajā pašā valstī. Ja ienākošajiem kuģiem ir vairāk nekā viena izkraušanas osta, ziņo tikai par ziņotajā valstī izkrauto daudzumu. 3.2.4.7. Valdības rīcībā esošie krājumi valsts teritorijā Ietver valdības krājumus valsts teritorijā, kas nav domāti militāriem mērķiem, kuri pieder valdībai vai ir tās kontrolē un tiek glabāti tikai ārkārtas gadījumam. Neietver krājumus, ko glabā valsts naftas uzņēmumi vai elektrouzņēmumi, vai krājumus, kas tieši pieder naftas uzņēmumiem valdību vārdā. 3.2.4.8. Krājumi, ko valsts teritorijā glabā krājumu uzturēšanas organizācija Krājumi, ko glabā gan valsts, gan privāti uzņēmumi, kuri izveidoti, lai glabātu krājumus vienīgi ārkārtas gadījumiem. Neietver obligātos krājumus, ko glabā privātuzņēmumi. 3.2.4.9. Visi citi krājumi, kas tiek glabāti valsts teritorijā Visi citi krājumi, kas atbilst iepriekšminētajiem 3.2.4.1. punkta nosacījumiem. 3.2.4.10. Krājumi, kas tiek glabāti ārvalstīs saskaņā ar divpusējiem valdības nolīgumiem Krājumi, kas pieder ziņotājai valstij, bet tiek glabāti citā valstī, kuriem piekļuvi garantē attiecīgo valdību noslēgtais nolīgums. 3.2.4.10.1. T. sk.: valdības krājumi 3.2.4.10.2. T. sk.: krājumu glabāšanas organizācijas krājumi 3.2.4.10.3. T. sk.: citi krājumi 3.2.4.11. Krājumi, kas tiek glabāti ārvalstīs ar noteiktu mērķi tos importēt Krājumi, kas nav ietverti 10. kategorijā, kuri pieder ziņotājai valstij, bet kas tiek glabāti citā valstī un sagaida importēšanu tur. 3.2.4.12. Citi krājumi brīvajās zonās Citi krājumi valsts teritorijā, kas nav ietverti iepriekšminētajās kategorijās. 3.2.4.13. Cauruļvadu krājumi Nafta (jēlnafta un naftas produkti), kas atrodas cauruļvados un nepieciešama plūsmas saglabāšanai cauruļvados. Turklāt par attiecīgo valsti ir jāpaziņo šādu daudzumu sadalījums:
3.2.4.13.1.
krājumi perioda beigās, kurus glabā citām valstīm saskaņā ar oficiālu nolīgumu, saņēmēju dalījumā,
3.2.4.13.2.
krājumi perioda beigās, kurus glabā citām valstīm saskaņā ar oficiālu nolīgumu, tostarp kā krājumu daudzumu “biļetes”, saņēmēju dalījumā,
3.2.4.13.3.
krājumi perioda beigās ar zināmu galamērķi ārvalstīs, saņēmēju dalījumā,
3.2.4.13.4.
krājumi perioda beigās, ko glabā ārvalstīs saskaņā ar oficiālu nolīgumu, atrašanās vietas dalījumā,
3.2.4.13.5.
krājumi perioda beigās, kurus glabā ārvalstīs saskaņā ar oficiālu nolīgumu, tostarp kā krājumu daudzumu “biļetes”, atrašanās vietas dalījumā,
3.2.4.13.6.
krājumi perioda beigās, kurus glabā ārvalstīs ar noteiktu mērķi tos importēt ziņotāja valstī, atrašanās vietas dalījumā. “Krājumi perioda sākumā” ir krājumi mēneša pēdējā dienā pirms pārskata mēneša. “Krājumi perioda beigās” ir krājumi pārskata mēneša pēdējā dienā. 3.3. Mērvienības Ziņotie daudzumi ir jānorāda kt (kilotonnās). 3.4. Datu nosūtīšanas termiņš 55 dienu laikā pēc pārskata mēneša beigām. 3.5. Ģeogrāfiskās piezīmes Tikai statistikas datu ziņošanas nolūkā A pielikuma 1. nodaļas skaidrojumi tiek piemēroti ar šādu konkrētu izņēmumu: Šveice ar Lihtenšteinu. 4. DABASGĀZE 4.1. Attiecīgie energoprodukti Šī nodaļa attiecas uz ziņošanu par dabasgāzi. 4.2. Agregātu saraksts Šādus agregātus ziņo par dabasgāzi. 4.2.1. VIETĒJĀ RAŽOŠANA Norāda visu sausās realizējamās produkcijas apjomu valsts robežās, tostarp atklātā jūrā iegūto. Iegūto apjomu mēra pēc attīrīšanas un NGL ieguves, kā arī pēc sēra ekstrakcijas. Neietver ieguves zudumus un daudzumus, kas ir no jauna ievadīti, izplūduši vai uzliesmojuši. Ietver izmantotos daudzumus dabasgāzes nozarē, gāzes ieguvē, cauruļvadu sistēmās un pārstrādes rūpnīcās. 4.2.2. IMPORTS (IENĀKOŠIE PRODUKTI) 4.2.3. EKSPORTS (IZEJOŠIE PRODUKTI) Piezīme par importu un eksportu: ziņo par visiem dabasgāzes daudzumiem, kas fiziski ir šķērsojuši valsts robežas ar muitas kontroli vai bez tās. Tas ietver daudzumus, kas jūsu valstī ir tranzītā; tranzīta daudzumi būtu jāietver kā imports un eksports. Sašķidrinātas dabasgāzes importam būtu jāattiecas tikai uz sauso realizējamo ekvivalentu, tostarp apjomiem, kas izmantoti pašu patēriņam regazifikācijas procesā. Par apjomiem, kas izmantoti pašu patēriņam regazifikācijā, būtu jāziņo sadaļā “Izmantošana savām vajadzībām un dabasgāzes nozares zudumi” (sk. sadaļu 4.2.11.) Par visiem gāzes šķidrumiem (piemēram, LPG), kas iegūti importētās LNG regazifikācijas procesā, būtu jāziņo kā par patēriņu sadaļas “Citi ogļūdeņraži” daļā “No citiem avotiem saņemtais”, kā noteikts šā pielikuma 3. nodaļā (NAFTA UN NAFTAS PRODUKTI). 4.2.4. KRĀJUMU IZMAIŅAS Krājumu palielinājumu parāda kā pozitīvu skaitli un krājumu samazinājumu – kā negatīvu skaitli. 4.2.5. FAKTISKĀS BRUTO IEKŠZEMES PIEGĀDES Šī kategorija ietver realizējamās gāzes piegādes iekšzemes tirgū, tostarp gāzes, ko gāzes nozare izmantojusi savām vajadzībām apkurei un iekārtu ekspluatācijai (t. i., patēriņš gāzes ieguvē, cauruļvadu sistēmā un pārstrādes rūpnīcās); būtu jāietver arī piegādes un sadales zudumi. 4.2.6. TO KRĀJUMU LĪMENIS PERIODA SĀKUMĀ, KAS TIEK GLABĀTI VALSTS TERITORIJĀ 4.2.8. TO KRĀJUMU LĪMENIS PERIODA BEIGĀS, KAS TIEK GLABĀTI VALSTS TERITORIJĀ 4.2.9. TO KRĀJUMU LĪMENIS PERIODA SĀKUMĀ, KAS TIEK GLABĀTI ĀRVALSTĪS 4.2.10. TO KRĀJUMU LĪMENIS PERIODA BEIGĀS, KAS TIEK GLABĀTI ĀRVALSTĪS Piezīme par krājumu līmeni: ietver dabasgāzi, ko glabā gāzveidā, kā arī dabasgāzi, ko glabā šķidrā veidā. 4.2.11. IZMANTOŠANA SAVĀM VAJADZĪBĀM UN DABASGĀZES NOZARES ZUDUMI Gāzes nozares izmantotie daudzumi savām vajadzībām apkurei un iekārtu ekspluatācijai (t. i., patēriņš gāzes ieguvē, cauruļvadu sistēmā un pārstrādes rūpnīcās); ietver piegādes un sadales zudumus. 4.2.12. IMPORTS (IENĀKOŠIE PRODUKTI) IZCELSMES VALSTS DALĪJUMĀ UN EKSPORTS (IZEJOŠIE PRODUKTI) GALAMĒRĶA VALSTS DALĪJUMĀ Ziņo par importu (ienākošie produkti) izcelsmes valsts dalījumā un eksportu (izejošie produkti) galamērķa valsts dalījumā. Piezīme par importu un eksportu 4.2.3. sadaļā attiecas arī šeit. Imports un eksports ir jāziņo tikai par kaimiņvalsti vai valsti ar tiešu cauruļvada savienojumu vai LNG gadījumā – valsti, kurā gāze tika iekrauta transportkuģī. 4.2.13. PIEGĀDES ENERĢIJAS RAŽOŠANAI 4.3. Mērvienības Par daudzumiem ir jāziņo divās mērvienībās:
4.3.1.
kā par fizisko daudzumu miljonos m3 (miljonos kubikmetru), pieņemot references gāzes nosacījumus (15 °C, 101 325 Pa),
4.3.2.
kā par enerģijas saturu TJ (teradžoulos), pamatojoties uz augstāko siltumspēju. 4.4. Datu nosūtīšanas termiņš 55 dienu laikā pēc pārskata mēneša beigām. 1. Pārskats
1.1 Atsauces1.2 Identificētās prasības1.3 Saistītie standarti2. Identificētās prasības
3. Saistītie standarti
|