|
+II PIELIKUMS |
II PIELIKUMS
II PIELIKUMS Īpašu ekodizaina prasību noteikšanas metode (minēta 15. panta 6. punktā) Īpašas ekodizaina prasības tiek izstrādātas ar mērķi uzlabot atsevišķu ražojuma vides aspektu. Tās var būt prasības attiecībā uz konkrētā resursa samazinātu patēriņu, piemēram, ierobežojumi resursa izmantošanai dažādos ražojuma aprites cikla posmos, kur tas ir vajadzīgs (piemēram, ūdens patēriņa ierobežojumi lietošanas posmā vai ierobežojumi attiecībā uz tā konkrētā materiāla daudzumu, kas iestrādāts ražojumā, vai prasība par pārstrādātā materiāla minimālo daudzumu). Sagatavojot īstenošanas pasākumus, ar ko nosaka īpašas ekodizaina prasības saskaņā ar 15. pantu, Komisijai saistībā ar ražojumu, uz ko attiecas īstenošanas pasākums, jānosaka attiecīgie ekodizaina parametri no tiem, kas minēti I pielikuma 1. daļā, un šādi jānosaka minēto prasību līmeņi saskaņā ar 19. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru:
1)
tehniskās, vides un ekonomiskās analīzes ietvaros jāizvēlas vairāki attiecīgā ražojuma reprezentatīvie modeļi, kas ir tirgū, un tiks identificētas tehniskās iespējas uzlabot ražojuma ekoloģiskos raksturlielumus, ņemot vērā šo iespēju ekonomisko dzīvotspēju un izvairoties no būtiskiem snieguma zaudējumiem vai nelietderības attiecībā uz patērētājiem. Tehniskās, vides un ekonomiskās analīzes ietvaros arī jānosaka – attiecībā uz apsvērtajiem vides aspektiem – labākā snieguma ražojumi un tirgū pieejamās tehnoloģijas. Analizējot un nosakot prasības, jāņem vērā starptautiskajos tirgos pieejamo ražojumu raksturlielumi un standarti, kas noteikti citu valstu tiesību aktos. Pamatojoties uz šo analīzi un ņemot vērā ekonomiskās un tehniskās iespējas, kā arī uzlabošanas potenciālu, jāveic konkrēti pasākumi ar mērķi līdz minimumam samazināt ražojumu radīto ietekmi uz vidi. Attiecībā uz enerģijas patēriņu lietošanas laikā jānosaka enerģijas efektivitātes vai patēriņa līmenis ar mērķi neradīt liekas izmaksas tiešajiem lietotājiem ražojuma lietošanas laikā saistībā ar ražojuma reprezentatīviem modeļiem, ņemot vērā ietekmi uz citiem vides aspektiem. Aprites cikla izmaksu analīzes metodē tiek izmantota reāla atlaides likme, pamatojoties uz informāciju, ko sniedz Eiropas Centrālā banka, un uz ražojuma reālistisku ekspluatācijas laika ilgumu; tas ir balstīts uz pirkšanas cenas variāciju kopumu (kas radusies no rūpniecības izmaksu variācijām) un darbības izdevumiem, kas radušies no tehniskās uzlabošanas iespēju atšķirīgajiem līmeņiem, samazinot vērtību attiecīgo ražojumu reprezentatīvo modeļu aprites cikla laikā. Darbības izdevumi sedz galvenokārt enerģijas patēriņu un citu resursu papildu izdevumus, piemēram par ūdeni vai mazgāšanas līdzekļiem. Jāveic jutīguma analīze, kas ietver visus attiecīgos faktorus, piemēram, enerģijas vai cita resursa cenu, izejvielu vai ražošanas izmaksas, atlaižu likmes un, attiecīgos gadījumos, ārējās vides izmaksas, tostarp siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisijas, no kurām izdevies izvairīties, lai pārbaudītu, vai radušās ievērojamas izmaiņas un vai vispārējie secinājumi ir atbilstīgi. Prasību attiecīgi pielāgo. Līdzīgu metodoloģiju var piemērot citiem resursiem, piemēram, ūdenim;
2)
lai attīstītu tehnisko, vides un ekonomisko analīzi, var izmantot informāciju, kas pieejama saistībā ar citām Kopienas darbībām. Tas pats attiecas uz informāciju, kas pieejama no pašreizējām programmām, kas piemērotas citās pasaules valstīs, nosakot tāda ražojuma īpašas ekodizaina prasības, ko tirgo ar Eiropas Savienības ekonomiskajiem partneriem;
3)
nosakot prasības spēkā stāšanās datumu, jāņem vērā ražojuma pārprojektēšanas posms. 1. Pārskats
1.1 Atsauces1.2 Identificētās prasības1.3 Saistītie standarti2. Identificētās prasības
3. Saistītie standarti
|