II PIELIKUMS
MEHĀNISKO TRANSPORTLĪDZEKĻU RADĪTĀ TROKŠŅA MĒRĪŠANAS METODES UN INSTRUMENTI
1. MĒRĪŠANAS METODES
|
1.1.
|
Troksni, ko rada apstiprināšanai pieteiktais ES transportlīdzekļa tips, mēra pēc divām metodēm, kuras aprakstītas šo noteikumu pielikumā, transportlīdzeklim esot kustībā un transportlīdzeklim stāvot. Gadījumā ja hibrīda elektrotransportlīdzekļa iekšdedzes dzinējs nevar darboties, transportlīdzeklim stāvot, radīto troksni mēra tikai kustībā.
Atbilstīgi V pielikuma specifikācijām, transportlīdzekļiem, kam tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa pārsniedz 2 800 kg, veic saspiesta gaisa trokšņa papildu mērījumu, transportlīdzeklim stāvot, ja atbilstošā bremžu iekārta ir transportlīdzekļa daļa.
|
|
1.2.
|
Abus lielumus, kas izmērīti atbilstīgi šī pielikuma 1.1. punktā minētajiem testiem, ieraksta testa protokolā un veidlapā atbilstīgi paraugam, kas ietverts šo noteikumu I pielikuma 2. papildinājumā.
|
2. MĒRINSTRUMENTI
2.1. Akustiskie mērījumi
Skaņas līmeņa mērīšanas iekārtai ir skaņas līmeņa precīzijas mērītājs vai ekvivalenta mērīšanas sistēma, kas atbilst prasībām 1. klases instrumentiem (kopā ar rekomendēto aizsargstiklu, ja tas tiek izmantots). Minētās prasības ir aprakstītas Starptautiskās Elektrotehnikas komisijas (IEC) publikācijas “IEC 61672-1:2002: Skaņas līmeņa precīzijas mērītāji” otrajā izdevumā.
Mērījumus veic, izmantojot akustiskā mērinstrumenta “ātro” atbildi un “A” svēruma līkni, kas arī aprakstīta “IEC 61672-1:2002”. Gadījumā, ja izmanto sistēmu, kas paredz periodiski pārraudzīt A svērto skaņas spiediena līmeni, intervāls starp nolasījumiem nedrīkst pārsniegt 30 ms (milisekundes).
Veic instrumentu apkopi, un tos kalibrē saskaņā ar instrumentu ražotāja norādījumiem.
2.2. Atbilstība prasībām
Akustisko mērinstrumentu atbilstību prasībām pārbauda pēc spēkā esoša atbilstības sertifikāta. Atbilstības sertifikātu uzskata par spēkā esošu, ja skaņas kalibrācijas ierīces sertifikācija par atbilstību standartiem ir veikta iepriekšējo 12 mēnešu laikā un instrumentu sistēmas sertifikācija par atbilstību standartiem ir veikta iepriekšējo 24 mēnešu laikā. Visus atbilstības testus veic laboratorija, kurai ir atļauja veikt kalibrēšanu saskaņā ar atbilstīgiem standartiem.
2.3. Visas akustisko mērījumu sistēmas kalibrēšana mērījumu virknes veikšanai
Sākot un beidzot katru mērījumu virkni, visu akustisko mērījumu sistēmu pārbauda ar skaņas kalibratoru, kas atbilst prasībām, kuras piemēro vismaz 1. precīzijas klases skaņas kalibratoriem saskaņā ar IEC 60942: 2003. Neveicot papildu pielāgojumus, starpība starp nolasījumiem ir mazāka par vai vienāda ar 0,5 dB. Ja minētā vērtība ir pārsniegta, mērījumu rezultātus, kas iegūti pēc iepriekšējās apmierinošās pārbaudes, uzskata par nederīgiem.
2.4. Instrumenti ātruma mērīšanai
Dzinēja apgriezienu skaitu mēra ar instrumentiem, kuru precizitāte ir ± 2 % vai augstāka pie dzinēja apgriezieniem, kas nepieciešami, lai mērījumi tiktu veikti.
Transportlīdzekļa ātrumu uz ceļa mēra ar instrumentiem, kuru precizitāte ir vismaz ± 0,5 km/h, izmantojot nepārtrauktas mērīšanas ierīces.
Ja testēšanā izmanto atsevišķus ātruma mērījumus, instrumenti atbilst specifikācijas robežām (vismaz ± 0,2 km/h).
2.5. Meteoroloģiskie instrumenti
Meteoroloģiskajos instrumentos, ko izmanto, lai pārraudzītu apkārtējās vides apstākļus testa veikšanas laikā, iekļauj šādas ierīces, kuras atbilst vismaz šādiem precizitātes kritērijiem:
— temperatūras mērīšanas ierīce, ± 1 °C,
— vēja ātruma mērīšanas ierīce, ± 1,0 m/s,
— barometriskā spiediena mērīšanas ierīce, ± 5 hPa,
— relatīvā mitruma mērīšanas ierīce, ± 5 %.
3. MĒRĪŠANAS NOSACĪJUMI
3.1. Testa vieta un apkārtnes nosacījumi
|
3.1.1.
|
Testa trases virsma un testa vietas izmēri atbilst ISO 10844:2011. Vietas virsma ir brīva no pulverveidīga sniega, garas zāles, irdenas augsnes vai izdedžiem. Tajā nedrīkst būt šķēršļi, kas varētu ietekmēt akustisko lauku mikrofona un skaņas avota tuvumā. Novērotājs, kurš veic mērījumus, atrodas tādā vietā, no kuras viņš nevar ietekmēt mērinstrumenta darbu.
|
|
3.1.2.
|
Mērījumus neveic sliktos laika apstākļos. Nodrošina, ka rezultātus neietekmē vēja brāzmas.
Meteoroloģiskos instrumentus novieto blakus testa zonai 1,2 m ± 0,02 m augstumā. Mērījumus izdara, kad gaisa temperatūra ir no + 5 °C līdz + 40 °C.
Testus neveic tad, ja trokšņa mērīšanas intervālā vēja ātrums, tai skaitā brāzmas, mikrofona augstumā pārsniedz 5 m/s.
Trokšņa mērīšanas intervālā pieraksta lielumus, kas atspoguļo temperatūru, vēja ātrumu un virzienu, relatīvo mitrumu un barometrisko spiedienu.
Veicot nolasījumus, neņem vērā tādus maksimālos trokšņa impulsus, kas šķietami nav saistīti ar vispārējā skaņas līmeņa pazīmēm transportlīdzekļa līmenī.
Fona troksni mēra 10 sekundes ilgi tūlīt pirms un pēc transportlīdzekļa testu virknes. Mērījumus izdara ar tiem pašiem mikrofoniem, un mikrofoni ir novietoti tāpat kā testa laikā. Ziņo par A svērto novērtēto maksimālo skaņas spiediena līmeni.
Fona troksnis (tai skaitā vēja radītais troksnis) ir vismaz 10 dB zemāks par transportlīdzekļa testa laikā radīto A svērto maksimālo skaņas spiediena līmeni. Ja atšķirība starp fona troksni un izmērīto troksni ir starp 10 un 15 dB(A), tad, lai aprēķinātu testu rezultātus, atbilstīgo labojumu atņem no trokšņa līmeņa mērītāja datiem, kā parādīts šajā tabulā:
|
Atšķirība starp fona troksni un mērāmo troksni dB(A)
|
10
|
11
|
12
|
13
|
14
|
15
|
|
Labojums dB(A)
|
0,5
|
0,4
|
0,3
|
0,2
|
0,1
|
0,0
|
|
3.2. Transportlīdzeklis
|
3.2.1.
|
Testējamais transportlīdzeklis ir tādu transportlīdzekļu paraugs, ko paredzēts laist tirgū un ko ražotājs ir atlasījis, vienojoties ar tehnisko dienestu, kā atbilstošu šīs regulas prasībām. Mērījumus veic bez piekabēm, izņemot gadījumu, ja transportlīdzekļi nav atdalāmi. Pēc ražotāja lūguma mērījumus var veikt transportlīdzekļiem ar paceļamu(-ām) asi(-īm) paceltā stāvoklī.
Mērījumus veic transportlīdzekļiem pie testa masas mt, kas noteikta saskaņā ar šādu tabulu:
|
Transportlīdzekļa kategorija
|
Transportlīdzekļa testa masa (mt)
|
|
M1
|
mt = mro
|
|
N1
|
mt = mro
|
|
N2, N3
|
mt = 50 kg uz kW nominālās dzinēja jaudas
Papildu kravu, lai sasniegtu transportlīdzekļa testa masu, novieto virs velkošās(-ām) pakaļējās(-ām) ass(-īm). Papildu krava ir ierobežota līdz 75 % no tehniski pieļaujamās maksimālās pilnās masas, kas atļauta uz aizmugurējās ass. Testa masa sasniedz ar ± 5 % pielaidi.
Ja papildu kravas smaguma centru nevar iecentrēt ar aizmugurējās ass centru, transportlīdzekļa testa masa nepārsniedz uz priekšējās ass un aizmugurējās ass pieļaujamās kravas summu nepārslogotā stāvoklī, pieskaitot papildu kravu.
Testa masai transportlīdzekļiem ar vairāk nekā divām asīm ir tāda pati kā divasu transportlīdzeklim.
|
|
M2, M3
|
mt = mro – apkalpes locekļa masa (ja vajadzīgs)
vai, ja testus veic ar nepabeigtu transportlīdzekli, kuram nav virsbūves:
mt = 50 kg uz kW nominālās dzinēja jaudas attiecīgi saskaņā ar minētajiem nosacījumiem (skatīt N2, N3 kategoriju).
|
|
|
3.2.2.
|
Pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma M2, M3, N2 vai N3 kategorijas transportlīdzekli uzskata par tā pabeigta tipa paraugu, ja testus veic ar nepabeigtu transportlīdzekli, kuram nav virsbūves. Veicot testu ar nepabeigtu transportlīdzekli, visus attiecīgos skaņas izolācijas materiālus, paneļus un trokšņa slāpēšanas sastāvdaļas un sistēmas piestiprina transportlīdzeklim, kā to paredzējis ražotājs, izņemot to virsbūves daļu, ko izgatavo vēlākā posmā.
Ja ir piestiprināta papildu degvielas tvertne vai oriģinālā degvielas tvertne tiek novietota citur, jauns tests nav jāveic, ar nosacījumu, ka nav mainītas citas transportlīdzekļa daļas vai struktūras, kas acīmredzami ietekmē skaņas emisiju.
|
|
3.2.3.
|
Riepu rites skaņas emisijas ir noteiktas Regulā (EK) Nr. 661/2009 par mehānisko transportlīdzekļu vispārējo drošību. Riepas, ko izmanto testam, atbilst transportlīdzeklim, tās izvēlas transportlīdzekļa ražotājs un norāda šīs regulas I pielikuma 2. papildinājuma papildpielikumā. Tās atbilst vienam no to riepu izmēriem, kuras transportlīdzeklim paredzētas kā oriģinālais aprīkojums. Riepas ir vai būs pieejamas tirgū kopā ar transportlīdzekli (
6
). Riepas ir piesūknētas līdz transportlīdzekļa ražotāja ieteiktajam spiedienam transportlīdzekļa testa masai. Riepām ir vismaz 1,6 mm vītnes dziļums.
|
|
3.2.4.
|
Pirms tiek veikti mērījumi, panāk, ka transportlīdzekļa dzinējs darbojas normālos darba apstākļus.
|
|
3.2.5.
|
Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar vairāk nekā divu riteņu piedziņu, to testē, izmantojot piedziņu, kas paredzēta braukšanai pa normāliem ceļiem.
|
|
3.2.6.
|
Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar vienu vai vairākiem ventilatoriem ar automātisku iedarbināšanas mehānismu, izdarot mērījumus, šīs sistēmas darbību nekavē.
|
|
3.2.7.
|
Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar trokšņa slāpēšanas sistēmu, kas satur šķiedrainus materiālus, izplūdes sistēma pirms testa veikšanas ir kondicionējama saskaņā ar IV pielikumu.
|
4. TESTA METODES
4.1. Trokšņa mērīšana, transportlīdzekļiem esot kustībā
4.1.1. Vispārīgi testu nosacījumi
Uz mērījumu trases atzīmē divas līnijas AA′ un BB′, kas ir paralēlas līnijai PP′ un atrodas attiecīgi 10 metrus pirms un pēc PP′ līnijas.
Katrā transportlīdzekļa pusē un attiecībā uz katru pārnesumu veic vismaz četrus mērījumus. Regulējot mērierīci, var veikt iepriekšējus mērījumus, tomēr tos neņem vērā.
Mikrofonu novieto 7,5 m ± 0,05 m attālumā no atskaites līnijas CC′ uz trases un 1,2 m ± 0,02 m virs zemes.
Atskaites asis brīva lauka apstākļos (sk. IEC 61672-1:2002) ir horizontālas un vērstas perpendikulāri virzienā uz transportlīdzekļa braukšanas trajektorijas līniju CC′.
4.1.2. Īpaši testa nosacījumi transportlīdzekļiem
4.1.2.1. M1, M2 ≤ 3 500 kg, N1 kategorijas transportlīdzekļi
Transportlīdzekļa centra līnijas trajektorijai visa testa laikā kopš tuvošanās AA′ līnijai līdz tam, kamēr transportlīdzekļa aizmugure šķērso BB′ līniju, ir jāatrodas cik vien iespējams tuvu CC′ līnijai. Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar vairāk nekā divu riteņu piedziņu, to testē, izmantojot piedziņu, kas paredzēta braukšanai pa normāliem ceļiem.
Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar papildu manuālo pārnesumkārbu vai ar vairāku pārnesumu asi, izmanto stāvokli, ko lieto normālai braukšanai pilsētā. Visos gadījumos neņem vērā pārnesumskaitļus lēnai kustībai, transportlīdzekļa novietošanai vai bremzēšanai.
Transportlīdzekļa testa masa ir masa saskaņā ar 3.2.1. punkta tabulu.
Testa ātrums vtest ir 50 km/h ± 1 km/h. Testa ātrums ir sasniegts tad, kad atskaites punkts ir uz PP′ līnijas.
4.1.2.1.1. Jaudas attiecība pret masu (PMR)
PMR aprēķina, izmantojot šādu formulu:
PMR = (Pn/mt) × 1 000 , kur Pn mēra kW un mt mēra kg saskaņā ar šā pielikuma 3.2.1. punktu.
PMR – bezdimensionālu lielumu – izmanto paātrinājuma aprēķināšanai.
4.1.2.1.2. Paātrinājuma aprēķināšana
Paātrinājuma aprēķinus veic tikai M1, N1 un M2 ≤ 3 500 kg kategorijām.
Visus paātrinājumus aprēķina, izmantojot dažādus transportlīdzekļa ātrumus testa trasē. Minētās formulas izmanto, lai aprēķinātu wot i, awot i+1 un wot test. Ātrumu vai nu uz AA′, vai PP′ līnijas definē kā transportlīdzekļa ātrumu tad, kad atskaites punkts šķērso AA′ (vAA′) vai PP′ (vPP′) līniju. Ātrumu uz BB′ līnijas definē, kad transportlīdzekļa aizmugure šķērso BB′ (vBB′) līniju. Paātrinājuma aprēķināšanai izmantoto metodi norāda testa protokolā.
Atbilstīgi transportlīdzekļa atskaites punkta definīcijai turpmāk minētajā formulā transportlīdzekļa garumam (lveh) ir citas vērtības. Ja atskaites punkts atrodas transportlīdzekļa priekšā, tad l = lveh, vidū: l = 1/2 lveh un aizmugurē: l = 0.
|
4.1.2.1.2.1.
|
Aprēķināšanas procedūra transportlīdzekļiem ar manuālo pārnesumkārbu, automatizēto pārnesumkārbu, adaptīvo pārnesumkārbu un bezpakāpju variatoru transmisijām (CVT), kas testēti ar nebloķētiem pārnesumskaitļiem, ir šāda:
awot test = ((vBB′/3,6)2 – (vAA′/3,6)2)/(2 * (20+l))
awot test, ko izmanto, lai noteiktu pārnesuma izvēli, ir vidējais lielums no četriem awot test, i katrā spēkā esošu mērījumu posmā.
Var izmantot sākotnēju paātrinājumu. Akseleratora piespiešanas punkts pirms AA′ līnijas norāda transportlīdzeklī un testa protokolā.
|
|
4.1.2.1.2.2.
|
Aprēķināšanas procedūra transportlīdzekļiem ar automatizēto pārnesumkārbu, adaptīvo pārnesumkārbu un CVT, kas testēti ar nebloķētiem pārnesumskaitļiem, ir šāda:
awot test, ko izmanto, lai noteiktu pārnesuma izvēli, ir vidējais lielums no četriem awot test, i katrā spēkā esošu mērījumu posmā.
Ja ierīces vai līdzekļus, kas aprakstīti 4.1.2.1.4.2. punktā, var izmantot, lai kontrolētu pārnesumkārbas darbību ar mērķi nodrošināt atbilstību testa prasībām, aprēķina awot test, izmantojot šādu formulu:
awot test = ((vBB′/3,6)2 – (vAA′/3,6)2)/(2 * (20+l))
Var izmantot sākotnēju paātrinājumu.
Ja netiek izmantotas nekādas ierīces vai līdzekļi, kas aprakstīti 4.1.2.1.4.2. punktā, aprēķina awot test, izmantojot šādu formulu:
awot test = ((vBB′/3,6)2 – (vAA′/3,6)2)/(2 * (10+l))
awot test PP-BB : paātrinājums starp punktu PP un BB
Sākotnējo paātrinājumu neizmanto.
Akseleratoru piespiež tad, kad transportlīdzekļa atskaites punkts šķērso AA′ līniju.
|
|
4.1.2.1.2.3.
|
Mērķa paātrinājums Mērķa paātrinājums a urban ir tipisks paātrinājums pilsētas satiksmē, un to iegūst no statistikas pētījumiem. Tā ir funkcija, kas ir atkarīga no transportlīdzekļa PMR.
Mērķa paātrinājumu a urban aprēķina, izmantojot šādu formulu:
a urban = 0,63 * log10 (PMR) – 0,09
|
|
4.1.2.1.2.4.
|
Atskaites paātrinājums Atskaites paātrinājums awot ref ir nepieciešamais paātrinājums paātrinājuma testa laikā testa trasē. Tā ir funkcija, kas ir atkarīga no transportlīdzekļa PMR. Šī funkcija katrai transportlīdzekļu kategorijai ir atšķirīga.
Atskaites paātrinājumu awot ref aprēķina, izmantojot šādas formulas:
a wot ref = 1,59 * log10 (PMR) –1,41 ja PMR ≥ 25
a wot ref = a urban = 0,63 * log10 (PMR) – 0,09 ja PMR ≥ 25
|
4.1.2.1.3. Daļējas jaudas koeficients kP
Daļējas jaudas koeficientu kP (skatīt 4.1.3.1. punktu) izmanto M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļu paātrinājuma testa rezultātu un pastāvīgā ātruma testa rezultātu svērtajai kombinācijai.
Citos gadījumos, izņemot atsevišķu pārnesumu testēšanu, a wot ref izmanto a wot test vietā (skatīt 4.1.3.1. punktu).
4.1.2.1.4. Pārnesumskaitļa izvēle
Pārnesumskaitļu izvēle testiem ir atkarīga no to īpašā paātrināšanas potenciāla awot pie jaudas ar pilnībā atvērtu droseļvārstu saskaņā ar atskaites paātrinājumu awot ref, kas nepieciešams paātrinājuma ar pilnībā atvērtu droseļvārstu testam.
Dažiem transportlīdzekļiem var būt dažādas transmisijas programmas vai veidi (piemēram, sporta, ziemas, pielāgojamie). Ja transportlīdzeklim ir dažādu veidu piekļuve paātrinājumiem, kurus var izmantot, transportlīdzekļa ražotājs pierāda, kamēr tehniskais dienests ir apmierināts, ka transportlīdzeklis ir testēts tādā veidā, kā tas sasniedz paātrinājumu, esot vistuvāk a wot ref.
|
4.1.2.1.4.1.
|
Transportlīdzekļi ar manuālajām pārnesumkārbām, automatizētajām pārnesumkārbām, adaptīvajām pārnesumkārbām vai CVT, kas testēti ar bloķētu pārnesumskaitli
Pārnesumskaitļu izvēlei ir iespējami šādi nosacījumi:
a) ja viens konkrēts pārnesumskaitlis rada paātrinājumu ar pielaidi 5 % apmērā no atskaites paātrinājuma awot ref, nepārsniedzot 2,0 m/s2, testēt ar šo pārnesumskaitli;
b) ja neviens no pārnesumskaitļiem nerada vajadzīgo paātrinājumu, tad izvēlas pārnesumskaitli i ar paātrinājumu, kas lielāks par atskaites pārnesumu, un pārnesumskaitli i + 1 ar paātrinājumu, kas mazāks par atskaites pārnesumu. Ja paātrinājuma lielums pārnesumskaitlī i nepārsniedz 2,0 m/s2, testam izmanto abus pārnesumskaitļus. Svērto proporciju salīdzinājumā ar atskaites paātrinājumu awot ref aprēķina šādi:
k = (a wot ref – a wot (i+1))/(a wot (i) – a wot (i+1));
c) ja pārnesumskaitļa paātrinājums i pārsniedz 2,0 m/s2, izmanto pirmo pārnesumskaitli, kas rada paātrinājumu, kurš mazāks par 2,0 m/s2, ja vien pārnesumskaitlis i + 1 nodrošina paātrinājumu, kas mazāks par aurban. Šajā gadījumā izmanto divus pārnesumus, i un i + 1, tostarp pārnesumu i ar paātrinājumu, kas pārsniedz 2,0 m/s2. Citos gadījumos neizmanto nekādus citus pārnesumus. Testa laikā panākto paātrinājumu awot test izmanto, lai awot ref vietā aprēķinātu daļējas jaudas koeficientu kP;
d) ja transportlīdzeklim ir pārnesumkārba, kurā ir tikai viena pārnesumskaitļa izvēle, paātrinājuma testu veic, izvēloties šo transportlīdzekļa pārnesumu. Iegūto paātrinājumu tad izmanto, lai awot ref vietā aprēķinātu daļējas jaudas koeficientu kP;
e) ja nominālais dzinēja apgriezienu skaits pārnesumskaitlī tiek pārsniegts, pirms transportlīdzeklis šķērso BB′ līniju, ir jāizmanto nākošais augstākais pārnesums.
|
|
4.1.2.1.4.2.
|
Transportlīdzekļi ar automatizēto pārnesumkārbu, adaptīvajām pārnesumkārbām un CVT, kas testēti ar nebloķētu pārnesumskaitli
Izmanto pārnesuma selektora pozīciju pilnībā automātiskai darbībai.
Paātrinājuma lielumu awot test aprēķina tā, kā norādīts 4.1.2.1.2.2. punktā.
Tad tests var ietvert pārnesuma maiņu uz zemāku amplitūdu un lielāku paātrinājumu. Pārnesuma maiņa uz augstāku amplitūdu un zemāku paātrinājumu nav atļauta. Izvairās no pārnesuma pārslēgšanās uz tādu pārnesumskaitli, kuru neizmanto braukšanai pilsētā.
Tāpēc ir atļauts izveidot un izmantot elektroniskas vai mehāniskas ierīces, tostarp alternatīvas pārnesuma izvēles stāvokļus, lai novērstu pārnesumskaitļa pārslēgšanos uz pārnesumu, ko parasti neizmanto īpašos testa apstākļos, braucot pilsētā.
Sasniegtais testa paātrinājums awot test ir lielāks par vai vienāds ar aurban.
Ja iespējams, ražotājs veic visu iespējamo, lai izvairītos no testa paātrinājuma vērtības awot test, kas lielāka par 2,0 m/s2.
Sasniegto paātrinājumu awot test tad izmanto, lai awot ref vietā aprēķinātu daļējas jaudas koeficientu kP (skatīt 4.1.2.1.3. punktu).
|
4.1.2.1.5. Paātrinājuma tests
Ražotājs nosaka atskaites punktu AA′ līnijas priekšā, kur akselerators jāpiespiež līdz galam. Akselerators ir pilnībā piespiests (cik ātri vien iespējams), kad transportlīdzekļa atskaites punkts sasniedz noteikto punktu. Akseleratoru tur šajā piespiestajā stāvoklī, līdz transportlīdzekļa aizmugure sasniedz BB′ līniju. Pēc tam akseleratora vadības ierīci atlaiž, cik iespējams ātri. Akseleratora piespiešanas punktu pirms AA′ līnijas norāda testa protokolā. Tehniskajam dienestam ir iespēja veikt iepriekšēju testu.
Šarnīrveida transportlīdzekļa gadījumā, kas sastāv no divām neatdalām vienībām, ko uzskata par vienu transportlīdzekli, nosakot, kad tiek šķērsota BB′ līnija, puspiekabi neņem vērā.
4.1.2.1.6. Konstantā ātruma tests
Konstantā ātruma testu veic ar to pašu pārnesumu(-iem), kas paredzēts(-i) paātrinājuma testam un pie konstanta ātruma 50 km/h ar pielaidi ± 1 km/h starp līniju AA′ un līniju BB′. Konstantā ātruma testa laikā paātrinājuma kontroli noregulē tā, lai, kā norādīts, starp līniju AA′ un līniju BB′ uzturētu konstantu ātrumu. Ja pārnesumu nobloķē paātrinājuma testa veikšanai, to pašu pārnesumu nobloķē konstantā ātruma testa veikšanai.
Konstantā ātruma tests nav jāveic transportlīdzekļiem ar PMR < 25.
4.1.2.2. M2 ≤ 3 500 kg, M3, N2, N3 kategoriju transportlīdzekļi
Transportlīdzekļa centra līnijas trajektorija visa testa laikā kopš tuvošanās AA′ līnijai līdz tam, kamēr transportlīdzekļa aizmugure šķērso BB′ līniju, atrodas cik vien iespējams tuvu CC′ līnijai. Testu veic bez piekabes vai puspiekabes. Ja piekabi nevar atdalīt no velkošā transportlīdzekļa, BB′ līnijas šķērsošanā piekabi neņem vērā. Ja transportlīdzeklis ietver aprīkojumu, piemēram, betona maisītāju, kompresoru utt., šis aprīkojums testa veikšanas laikā nedarbojas. Transportlīdzekļa testa masai jābūt saskaņā ar 3.2.1. punktā sniegto tabulu.
Mērķnosacījumi M2 > 3 500 kg, N2 kategorijai:
Kad atskaites punkts šķērso BB′ līniju, dzinēja apgriezieni nBB′ ir no 70 % līdz 74 % no apgriezienu skaita S, pie kura dzinējs attīsta savu maksimālo jaudu, un transportlīdzekļa ātrums ir 35 km/h ± 5 km/h. Starp AA′ līniju un BB′ līniju nodrošina stabilu paātrinājumu.
Mērķnosacījumi M3, N3 kategorijai:
Kad atskaites punkts šķērso BB′ līniju, dzinēja apgriezieni nBB′ ir no 85 % līdz 89 % no apgriezienu skaita S, pie kura dzinējs attīsta savu maksimālo jaudu, un transportlīdzekļa ātrums ir 35 km/h ± 5 km/h. Starp AA′ līniju un BB′ līniju nodrošina stabilu paātrinājumu.
4.1.2.2.1. Pārnesumskaitļa izvēle
4.1.2.2.1.1. Transportlīdzekļi ar manuālo pārnesumkārbu
Jānodrošina stabils paātrinājums. Pārnesuma izvēli nosaka mērķnosacījumi. Ja ātrumu atšķirība pārsniedz doto pielaidi, tad testē divus pārnesumus, vienu, kas ir augstāks, un otru, kas ir zemāks par mērķātrumu.
Ja vairāk nekā viens pārnesums atbilst mērķnosacījumiem, izvēlas to pārnesumu, kas ir tuvākais 35 km/h. Ja neviens pārnesums neatbilst mērķnosacījumam attiecībā uz vtest, testē abus pārnesumus, vienu, kas ir lielāks, un otru, kas ir mazāks par vtest. Mērķa dzinēja apgrieziena skaitu sasniedz visos apstākļos.
Nodrošina stabilu paātrinājumu. Ja kādā pārnesumā nevar nodrošināt stabilu paātrinājumu, šo pārnesumu neņem vērā.
4.1.2.2.1.2. Transportlīdzekļi ar automatizētajām pārnesumkārbām, adaptīvajām pārnesumkārbām un CVT
Izmanto pārnesuma selektora pozīciju pilnībā automātiskai darbībai. Pēc tam tests var ietvert pārnesuma maiņu uz zemāku amplitūdu un lielāku paātrinājumu. Pārnesuma maiņa uz augstāku amplitūdu un zemāku paātrinājumu nav atļauta. Pie noteiktajiem testa nosacījumiem izvairās no pārnesuma pārslēgšanās uz pārnesumskaitli, ko neizmanto braukšanai pilsētā. Tāpēc ir atļauts izveidot un izmantot elektroniskas vai mehāniskas ierīces, lai novērstu pārslēgšanos uz pārnesumskaitli, kuru parasti neizmanto pie noteiktajiem testa nosacījumiem, braucot pilsētā.
Ja transportlīdzeklim ir tāda modeļa transmisija, kura nodrošina tikai viena pārnesuma izvēli (piedziņu), kas testa laikā ierobežo dzinēja apgriezienu skaitu, transportlīdzekli testē, izmantojot tikai mērķa transportlīdzekļa ātrumu. Ja transportlīdzeklim ir tāda dzinēja un transmisijas kombinācija, kas neatbilst 4.1.2.2.1.1. punkta prasībām, transportlīdzekli testē, izmantojot tikai mērķa transportlīdzekļa ātrumu. Mērķa transportlīdzekļa ātrums (vBB′) testa vajadzībām ir = 35 km/h ± 5km/h. Pārnesuma maiņa uz augstāku amplitūdu un zemāku paātrinājumu ir atļauta pēc tam, kad transportlīdzekļa atskaites punkts šķērso PP′ līniju. Veic divus testus, vienu ar galīgo testa ātrumu vtest = vBB′ + 5 km/h, un otru ar galīgo testa ātrumu vtest = vBB′ – 5 km/h. Protokolā minamais skaņas līmenis ir tas rezultāts, kas iegūts testa laikā ar augstāko dzinēja apgriezienu skaitu attālumā no AA′ līnijas līdz BB′ līnijai.
4.1.2.2.2. Paātrinājuma tests
Kad transportlīdzekļa atskaites punkts sasniedz AA′ līniju, akseleratora kontrolierīci pilnībā piespiež (nedarbinot automātisko pārslēdzēju uz zemāku amplitūdu kā to, kādu parasti izmanto braukšanai pilsētā) un tur pilnīgi piespiesta, līdz transportlīdzekļa aizmugure šķērso BB′ līniju, bet atskaites punkts ir vismaz 5 m aiz BB′ līnijas. Pēc tam akseleratora kontrolierīci atlaiž.
Šarnīrveida transportlīdzekļa gadījumā, kas sastāv no divām neatdalām vienībām, ko uzskata par vienu transportlīdzekli, nosakot, kad tiek šķērsota BB′ līnija, puspiekabi neņem vērā.
4.1.3. Rezultātu interpretācija
Atzīmē maksimālo A-svēruma skaņas spiediena līmeni, kas uzrādās katru reizi, kad transportlīdzeklis pārvietojas starp līnijām AA′ un BB′. Ja ir novērota trokšņa kulminācija, kas acīmredzami pārsniedz vispārīgo skaņas spiediena līmeni, mērījumu neņem vērā. Katrā transportlīdzekļa pusē pie katra pārnesumskaitļa izdara vismaz četrus testa mērījumus katram testa nosacījumam. Kreiso un labo pusi var mērīt vienlaicīgi vai secīgi. Lai aprēķinātu galīgo rezultātu dotajai transportlīdzekļa pusei, izmanto pirmos četrus spēkā esošos secīgu mērījumu rezultātus 2 dB(A) ietvaros, kas ļauj izslēgt spēkā neesošus rezultātus (skatīt 3.1. punktu). Katras puses rezultātu vidējo vērtību aprēķina atsevišķi. Starprezultāts ir augstākais lielums no divām vidējām vērtībām, kas matemātiski noapaļots līdz pirmajai decimāldaļai.
Ātruma mērījumus pie AA′, BB′ un PP′ līnijas atzīmē un izmanto, lai aprēķinātu pirmo lielāko ciparu pēc decimāldaļas.
Aprēķināto paātrinājumu awot test pieraksta līdz otrajam ciparam pēc decimāldaļas.
4.1.3.1. M1, N1 un M2 ≤ 3 500 kg kategoriju transportlīdzekļi
Aprēķinātas vērtības paātrinājuma testam un konstanta ātruma testam nosaka šādi:
Lwot rep = Lwot (i+1) + k * (Lwot(i) – Lwot (i+1))
Lcrs rep = Lcrs(i+1) + k * (Lcrs (i) – Lcrs (i+1))
Kur k = (awot ref – awot (i+1))/(awot (i) – awot (i+1))
Ja tiek izdarīts tests ar vienu pārnesumskaitli, tad testa vērtības ir katrā testā iegūtie testa rezultāti.
Galīgo rezultātu aprēķina, apvienojot Lwot rep un Lcrs rep. Vienādojums ir:
Lurban = Lwot rep – kP * (Lwot rep – Lcrs rep)
No svērtā faktora kP iegūst daļējas jaudas koeficientu braukšanai pilsētā. Citos gadījumos, kad ir veikts tests ar vairāk nekā vienu pārnesumu, kP aprēķina šādi:
kP = 1 – (aurban/awot ref)
Ja testa veikšanai ir paredzēts tikai viens pārnesums, kP ir:
kP = 1 – (aurban/awot test)
Gadījumos, kad awot test ir mazāks par aurban:
kP = 0
4.1.3.2. M2 > 3 500 kg, M3, N2, N3 kategoriju transportlīdzekļi
Ja testē vienu pārnesumu, galīgais rezultāts ir vienāds ar starprezultātu. Ja testē divus pārnesumus, aprēķina starprezultātu vidējo aritmētisko lielumu.
4.2. Stāvošu transportlīdzekļu radītā trokšņa mērījumi
4.2.1. Skaņas līmenis transportlīdzekļu tuvumā
Mērījumu rezultātus iekļauj I pielikuma 2. papildinājuma papildpielikumā minētajā testa protokolā.
4.2.2. Akustiskie mērījumi
Mērījumu veikšanai izmanto precīzijas skaņas līmeņa mērītāju vai līdzvērtīgu mērīšanas sistēmu, kas definēta 2.1. punktā
|
4.2.3.
|
Testa vieta – vietējie apstākļi, kā minēts papildinājuma 2. un 3.a līdz 3.d. attēlā
|
4.2.3.1.
|
Mikrofona tuvumā nav nekādu šķēršļu, kas varētu ietekmēt akustisko lauku, un neviens neatrodas starp mikrofonu un trokšņa avotu. Mērījumu novērotājs novietojas tā, lai neietekmētu mērījumu nolasīšanu.
|
|
|
4.2.4.
|
Traucējošas skaņas un vēja radītie traucējumi Mērinstrumentu rādījumi, ko rada fona troksnis un vējš, ir vismaz par 10 dB(A) zemāki nekā mērāmais skaņas līmenis. Mikrofonu var aprīkot ar piemērotu vējstiklu ar noteikumu, ka tiek ņemts vērā tas, kā tas ietekmē mikrofona jutīgumu (skatīt 2.1. punktu).
|
|
4.2.5.
|
Mērīšanas metode 4.2.5.1. Mērījumu veids un skaits
Maksimālo skaņas līmeni, ko izsaka A-svērtajos decibelos (dB(A)), mēra 4.2.5.3.2.1. punktā minētājā darbības laikā.
Katrā mērījumu punktā veic vismaz trīs mērījumus.
4.2.5.2. Transportlīdzekļa novietošana un sagatavošana
Transportlīdzeklis atrodas testa zonas centrālajā daļā ar pārnesuma selektoru neitrālā pozīcijā un iedarbinātu sajūgu. Ja transportlīdzekļa modelis to nepieļauj, transportlīdzekli testē saskaņā ar ražotāja norādījumiem par dzinēja testēšanu stacionārā stāvoklī. Pirms katras mērījumu sērijas dzinējam nodrošina tā normālas darbības apstākļus atbilstīgi ražotāja norādēm.
Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar ventilatoru(-iem), kam ir automātisks palaides mehānisms, izdarot skaņas līmeņa mērījumus, šīs sistēmas darbībā neiejaucas.
Dzinēja pārsegs vai nodalījuma pārsegs, ja tāds ir, ir aizvērts.
|
4.2.5.3.
|
Trokšņa mērīšana izplūdes caurules tuvumā, kā minēts papildinājuma 2. un 3.a līdz 3.d attēlā.
4.2.5.3.1. Mikrofona novietojums
|
4.2.5.3.1.1.
|
Mikrofonu novietoto 0,5 m ± 0,01 m attālumā no papildinājuma 2. un 3.a līdz 3.d attēlā parādītā izplūdes caurules atskaites punkta, un 45° (± 5°) leņķī pret caurules gala izplūdes asi. Mikrofons ir novietots atskaites punkta augstumā, bet ne zemāk kā 0,2 m no zemes virsmas. Mikrofona atskaites ass ir zemes virsmai paralēlā plaknē, un tā ir vērsta uz izplūdes izvada atskaites punktu. Ja ir iespējamas divas mikrofona pozīcijas, izmanto vistālāko vietu sānos no transportlīdzekļa garengriezuma centra līnijas. Ja izplūdes izvada caurules izplūdes ass punkts atrodas 90° leņķī no transportlīdzekļa garengriezuma centra līnijas, mikrofonu novieto punktā, kas atrodas vistālāk no dzinēja.
|
|
4.2.5.3.1.2.
|
Transportlīdzekļiem, kam izplūdes izvadi atrodas vairāk nekā 0,3 m attālumā viena no otras, mērījumus veic katram izvadam. Pieraksta augstāko vērtību.
|
|
4.2.5.3.1.3.
|
Ja izplūdes caurulei ir divi vai vairāki izvadi, kas atrodas mazāk nekā 0,3 m attālumā viens no otra un kas ir savienoti ar vienu un to pašu trokšņa slāpētāju, veic tikai vienu mērījumu; mikrofona novietojums ir saistīts ar izplūdes izvadu, kas atrodas tuvāk transportlīdzekļa ārējai malai vai, ja tāda izplūdes izvada nav, pie izplūdes izvada, kas atrodas visaugstāk virs zemes.
|
|
4.2.5.3.1.4.
|
Transportlīdzekļiem ar vertikālu izplūdes izvadu (piemēram, komerciāliem transportlīdzekļiem) mikrofonu novieto vienā līmenī ar izplūdes izvadu. Tā ass ir vertikāla un virzienā uz augšu. Tas jānovieto 0,5 m ± 0,01 m attālumā no gāzu izplūdes caurules atskaites punkta, bet ne mazāk kā 0,2 m tajā transportlīdzekļa pusē, kam izplūdes izvads atrodas vistuvāk.
|
|
4.2.5.3.1.5.
|
Ja izplūdes izvads atrodas zem transportlīdzekļa korpusa, mikrofonu novieto vismaz 0,2 m attālumā no transportlīdzekļa tuvākās malas, punktā, kas ir tuvākais, bet ne mazāk kā 0,5 m attālumā no izplūdes caurules atskaites punkta un 0,2 m virs zemes, bet ne vienā līnijā ar izplūdes gāzu plūsmu. Ja fiziski nav iespējams, var nenodrošināt atbilstību 4.2.5.3.1.1. punktā minētajai prasībai par leņķi.
|
|
4.2.5.3.1.6.
|
Papildinājuma 3.a–3.d attēlos ir sniegti piemēri, kā novietot mikrofonu atkarībā no izplūdes caurules atrašanās vietas.
|
4.2.5.3.2. Dzinēja darbības apstākļi
4.2.5.3.2.1. Dzinēja apgriezienu mērķa skaits
— 75 % no dzinēja apgriezienu skaita S transportlīdzekļiem ar nominālo dzinēja apgriezienu skaitu ≤ 5 000 min–1
— 3 750 min–1 transportlīdzekļiem ar nominālo dzinēja apgriezienu skaitu virs 5 000 min–1 un zem 7 500 min–1
— 50 % no dzinēja apgriezienu skaita S transportlīdzekļiem ar nominālo dzinēja apgriezienu skaitu ≥ 7 500 min –1
Ja transportlīdzeklis nevar sasniegt šādu dzinēja apgriezienu skaitu, dzinēja apgriezienu mērķa skaits ir 5 % mazāks par maksimāli iespējamo dzinēja apgriezienu skaitu šim stacionārajam testam.
4.2.5.3.2.2. Testa procedūra
Dzinēja apgriezienu skaitu pakāpeniski palielina no brīvgaitas līdz dzinēja apgriezienu mērķa skaitam, nepārsniedzot pielaidumu ± 3 % apmērā no dzinēja apgriezienu mērķa skaita, un tas jāuztur nemainīgs. Pēc tam droseļvārstu ātri atlaiž, un dzinēja apgriezienu skaits atgriežas pie tāda, kāds tas ir brīvgaitā. Skaņas līmeni mēra darbības periodā, kas sastāv no vienu sekundi ilgas konstanta dzinēja apgriezienu skaita uzturēšanas, un visu ātruma samazināšanas laiku. Maksimālo skaņas līmeņa mērītāja nolasījumu darbības laikā, kas matemātiski noapaļots līdz pirmajai decimāldaļai, uzskata par testa rezultātu.
4.2.5.3.2.3. Testa apstiprināšana
Mērījumu uzskata par spēkā esošu, ja testa dzinēja apgriezienu skaits nenovirzās no dzinēja apgriezienu mērķa skaita par vairāk kā ± 3 % vismaz 1 sekundi ilgi.
|
|
|
4.2.6.
|
Rezultāti Katrā testa stāvoklī izdara vismaz trīs mērījumus. Pieraksta maksimālā A-svēruma skaņas spiediena vērtību, kas tiek norādīta katrā no trim mērījumiem. Lai noteiktu galīgo rezultātu dotajai mērījumu pozīcijai, izmanto pirmos trīs spēkā esošos secīgu mērījumu rezultātus 2 dB(A) ietvaros, kas ļauj izslēgt spēkā neesošus rezultātus (ņemot vērā testa vietas specifikācijas, kā minēts 3.1. punktā). Galīgo rezultātu veido maksimālais skaņas līmenis visās mērījumu stāvokļos un trijos mērījumu rezultātos.
|
|
5.
|
Troksnis, ko rada kustībā esošs M1 kategorijas hibrīda elektrotransportlīdzeklis gadījumā, ja iekšdedzes dzinējs nevar darboties, transportlīdzeklim stāvot (ziņotie dati, ar kuriem sekmē lietošanā esoša transportlīdzekļa testēšanu).
|
5.1.
|
Lai atvieglotu hibrīda elektrotransportlīdzekļu lietošanas atbilstības testēšanu – gadījumā, ja iekšdedzes dzinējs nevar darboties, transportlīdzeklim stāvot, – šāda informācija attiecībā uz skaņas spiediena līmeņa mērījumiem, kas veikti saskaņā ar II pielikuma 4.1. punktu par mehāniskiem transportlīdzekļiem kustībā, ir uzskatāma par lietošanas atbilstības atsauces datiem:
a) pārnesums (i) vai ar nebloķētu pārnesumskaitli testētu transportlīdzekļu gadījumā testam izvēlētā pārnesuma selektora stāvoklis;
b) darba slēdža pozīcija, veicot skaņas spiediena līmeņa mērījumu Lwot,(i) (ja slēdzis ir uzstādīts);
c) sākotnējā paātrinājuma garums lPA m;
d) transportlīdzekļa vidējais ātrums km/h pilnas jaudas paātrinājuma sākumā testā ar pārnesumu (i); un
e) skaņas spiediena līmenis Lwot,(i) dB(A) testos ar pilnībā atvērtu droseļvārstu pārnesumā (i)), ko definē kā maksimālo no diviem rezultātiem, kas iegūti, izsakot atsevišķi katras mikrofona pozīcijas atsevišķo mērījumu rezultātu vidējo vērtību.
|
|
5.2.
|
Lietošanas atbilstības atsauces datus ieraksta ES tipa apstiprinājuma sertifikātā, kā noteikts I pielikuma 2. papildinājuma papildpielikuma 2.3. punktā.
|
|