+V PIELIKUMS

V PIELIKUMS




V PIELIKUMS

Valsts mēroga riska izvērtējuma modelis

Vispārīga informācija

Par šā riska izvērtējuma sagatavošanu atbildīgās kompetentās iestādes nosaukums ( 13 ).

1.    Sistēmas apraksts

1.1.

Īsi jāapraksta reģionālā gāzes sistēma katrai riska grupai ( 14 ), kurā dalībvalstis piedalās, tostarp šādi elementi:

a) 

galvenie gāzes patēriņa rādītāji ( 15 ): gāzes galapatēriņš gadā (mld. m3 un MWh) un iedalījums pēc lietotāju veida ( 16 ), pieprasījums maksimumslodzes apstākļos (kopējais un iedalot pēc patērētāju kategorijas mlj. m3 dienā);

b) 

gāzes sistēmas(-u) funkcionēšanas attiecīgajās riska grupās apraksts: galvenās plūsmas (ieejošās/izejošās/tranzīta), ieejas/izejas punktu infrastrukturālā jauda virzienā uz riska grupu reģionu(-iem) un no reģiona(-iem) un par katru dalībvalsti, t. sk. izmantošanas rādītājs, LNG kompleksi (maksimālā diennakts jauda, izmantošanas rādītājs un piekļuves režīms) utt.;

c) 

cik lielā mērā iespējams – gāzes importa avotu sadalījums procentos pēc izcelsmes valsts ( 17 );

d) 

riska grupas kontekstā nozīmīgu glabātavu lomas apraksts, tostarp pārrobežu piekļuves aspektā:

i) 

glabāšanas jauda (kopējais gāzes daudzums un aktīvās gāzes daudzums) salīdzinājumā ar pieprasījumu apsildes sezonā;

ii) 

maksimālā dienas izsūknēšanas jauda pie dažāda uzpildījuma (ideālā gadījumā – pie pilna uzpildījuma un pie līmeņiem sezonas beigās);

e) 

iekšējās gāzes ražošanas lomas riska grupā(-ās) apraksts:

i) 

saražotās gāzes apjoms samērā ar gāzes galapatēriņu gadā;

ii) 

maksimālā ražošanas jauda dienā un apraksts, kā tā var nodrošināt maksimālo dienas patēriņu;

f) 

gāzes lomas elektroenerģijas ražošanā apraksts (piem., nozīmība, rezerves variants atjaunojamiem energoresursiem), tostarp elektroenerģijas ražošanas jaudas no gāzes (kopā (MWe) un procentos no kopējās ražošanas jaudas) un elektroenerģijas ražošanas jaudas koģenerācijā (kopā (MWe) un procentos no kopējās ražošanas jaudas) apraksts.

1.2.

Jāsniedz dalībvalsts gāzes sistēmas īss apraksts, kas aptver šādus elementus:

a) 

galvenie gāzes patēriņa rādītāji: gāzes galapatēriņš gadā (mld. m3) un iedalījums pēc lietotāju veida, pieprasījums maksimumslodzes apstākļos (mlj. m3 dienā);

b) 

gāzes sistēmas funkcionēšana valsts līmenī apraksts, tostarp infrastruktūras (tādā mērā, kādā šis jautājums jau nav apskatīts 1.1. punkta b) apakš2punktā). Attiecīgā gadījumā te iekļauj arī zemas siltumspējas gāzes sistēmu;

c) 

norāde uz gāzes piegādes drošībai būtisku infrastruktūru;

d) 

cik lielā mērā iespējams – gāzes importa avotu sadalījums valsts līmenī pēc izcelsmes valsts;

e) 

gāzes glabātavu lomas apraksts, tostarp:

i) 

glabāšanas jauda (kopējais gāzes daudzums un aktīvās gāzes daudzums) salīdzinājumā ar pieprasījumu apsildes sezonā;

ii) 

maksimālā dienas izsūknēšanas jauda pie dažāda uzpildījuma (ideālā gadījumā – pie pilna uzpildījuma un pie uzpildījuma sezonas beigās);

f) 

iekšējās gāzes ražošanas lomas apraksts, tostarp:

i) 

saražotās gāzes apjoms samērā ar gāzes galapatēriņu gadā;

ii) 

maksimālā ražošanas jauda dienā;

g) 

gāzes lomas elektroenerģijas ražošanā apraksts (piem., nozīmība, rezerves variants atjaunojamiem energoresursiem), tostarp elektroenerģijas ražošanas jaudas no gāzes (kopā (MWe) un procentos no kopējās ražošanas jaudas) un elektroenerģijas ražošanas jaudas koģenerācijā (kopā (MWe) un procentos no kopējās ražošanas jaudas) apraksts.

2.    Infrastruktūras standarts (5. pants)

Jāapraksta, kā tiek izpildīts infrastruktūras standarts, tostarp galvenās vērtības, ko izmanto N – 1 formulā, un alternatīvas iespējas standarta izpildei (ar tieši savienotām dalībvalstīm, ar pieprasījuma puses pasākumiem), un esošās divvirzienu jaudas.

a) 

N – 1 formula:

i) 

norāde uz vienīgo lielāko gāzes infrastruktūru;

ii) 

N – 1 formulas aprēķināšana valsts līmenī;

iii) 

visos N – 1 formulas elementos izmantoto vērtību apraksts, tostarp to aprēķināšanā izmantotās starpvērtības (piem., attiecībā uz EPm jānorāda visu to ieejas punktu jauda, kas ņemti vērā pie šā parametra);

iv) 

norāde uz N – 1formulas parametru aprēķināšanā izmantoto metodoloģiju (ja ir) (piem., Dmax) (sīkāks skaidrojums jāsniedz pielikumā);

v) 

N – 1 formulas aprēķina rezultātu skaidrojums, pieņemot, ka gāzes līmenis glabātavās ir 30 % un 100 % no maksimālā aktīvā tilpuma;

vi) 

galveno rezultātu, kas gūti N – 1 formulas simulācijā ar hidraulisko modeli, skaidrojums;

vii) 

ja dalībvalsts tā nolēmusi – N – 1 formulas aprēķināšana, izmantojot pieprasījuma puses pasākumus:

— 
N – 1 formulas aprēķināšana, saskaņā ar II pielikuma 2. punktu,
— 
visos N – 1 formulas elementos izmantoto vērtību apraksts, tostarp to aprēķināšanā izmantotie starplielumi (ja atšķiras no 2. punkta a) apakšpunkta iii) punktā aprakstītajiem lielumiem),
— 
norāde uz N – 1 formulas parametru aprēķināšanā izmantoto metodoloģiju (ja ir) (piem., Dmax) (sīkāks skaidrojums jāsniedz pielikumā),
— 
skaidrojums par gāzes piegādes traucējumu kompensēšanas nolūkā jau pieņemtajiem vai iecerētajiem pieprasījuma puses tirgus pasākumiem un to paredzamo ietekmi (Deff);
viii) 

ja par to ir panākta vienošanās ar attiecīgās(-o) riska grupas(-u) kompetentajām iestādēm vai tieši savienotām dalībvalstīm – N – 1 formulas kopīgs(-i) aprēķins(-i):

— 
N – 1 formulas aprēķināšana saskaņā ar II pielikuma 5. punktu,
— 
visos N – 1 formulas elementos izmantoto vērtību apraksts, tostarp to aprēķināšanā izmantotās starpvērtības (ja atšķiras no 2. punkta a) apakšpunkta iii) punktā aprakstītajiem lielumiem),
— 
jānorāda N – 1 formulas parametru aprēķināšanā izmantotā metodoloģija un pieņēmumi (ja ir) (piem., Dmax) (sīkāks skaidrojums jāsniedz pielikumā),
— 
jāizskaidro, kāda ir saskaņotā kārtība N – 1 formulas pienākuma izpildes nodrošināšanai;
b) 

divvirzienu jauda:

i) 

jānorāda, kuri starpsavienojuma punkti var darboties divvirzienu režīmā, un divvirzienu plūsmu maksimālā jauda;

ii) 

jānorāda, kāda kārtība reglamentē reversās plūsmas jaudu (piem., pārtraucama jauda);

iii) 

jānorāda, kuriem starpsavienojuma punktiem saskaņā ar 5. panta 4. punktu ir piešķirts atbrīvojums, kāds ir atbrīvojuma ilgums un tā piešķiršanas pamatojums.

3.    Risku identificēšana

Jāapraksta riska faktori, kas var negatīvi ietekmēt gāzes piegādes drošību dalībvalstī, šo risku iespējamība un sekas.

Izvērtējumā iekļaujamo riska faktoru veidu neizsmeļošs saraksts – tikai tad, ja tas ir piemērojams saskaņā ar kompetento iestādi:

a) 

politiskie riski:

— 
gāzes piegādes traucējumi no trešām valstīm dažādu iemeslu dēļ,
— 
politiski nemieri (izcelsmes valstī vai tranzīta valstī),
— 
karš/pilsoņu karš (izcelsmes valstī vai tranzīta valstī),
— 
terorisms;
b) 

tehnoloģiskie riski:

— 
sprādzieni/ugunsgrēki,
— 
ugunsgrēki (attiecīgā objekta iekšienē),
— 
noplūdes,
— 
nepietiekama apkope un uzturēšana,
— 
ierīču nepareiza darbība (atteice pie iedarbināšanas, atteice darba laikā utt.),
— 
elektroenerģijas (vai cita enerģijas avota) trūkums,
— 
IKT atteice (aparatūras vai programmatūras atteice, SCADA problēmas utt.),
— 
kiberuzbrukums,
— 
rakšanas darbu (rakšana, pāļu dzīšana), zemes darbu utt. ietekme;
c) 

komerciālie/tirgus/finansiālie riski:

— 
vienošanās ar piegādātājiem no trešām valstīm,
— 
komerciāls strīds,
— 
piegādes drošībai nozīmīga infrastruktūra ir trešās valsts struktūru kontrolē, un tas, cita starpā, var novest pie tādiem riskiem kā nepietiekami ieguldījumi, pretestība diversifikācijai vai Savienības tiesību aktu neievērošana,
— 
cenu svārstīgums,
— 
nepietiekami ieguldījumi,
— 
pēkšņs, negaidīts pieprasījuma kāpums,
— 
citi riski, kas var novest pie strukturālas nesekmības;
d) 

sociālie riski:

— 
streiki (dažādās saistītās nozarēs, piemēram, gāzes nozarē, ostu vai transporta nozarē utt.),
— 
sabotāža,
— 
vandālisms,
— 
zādzība;
e) 

dabas riski:

— 
zemestrīces,
— 
zemes nogruvumi,
— 
plūdi (lietusgāzes, upes),
— 
vētras (jūrā),
— 
lavīnas,
— 
ekstremāli meteoroloģiskie apstākļi,
— 
ugunsgrēki (ārpus objekta, piemēram, apkaimes mežos, pļavās utt.);

Analīze:

a) 

jāidentificē dalībvalstij nozīmīgi riska faktori, tostarp to iespējamība un ietekme;

b) 

jāapraksta kritēriji, kas izmantoti, lai noteiktu, vai sistēmu apdraud lieli/nepieņemami riski;

c) 

jāsagatavo attiecīgo riska scenāriju saraksts saskaņā ar riska faktoriem un to iespējamību un jāapraksta, kā šie riski atlasīti.

4.    Riska analīze un izvērtēšana

Jāanalizē 3. punktā norādīto nozīmīgo riska scenāriju kopums. Riska scenāriju simulācijā jāiekļauj esošie gāzes piegādes drošības garantēšanas pasākumi, piemēram, infrastruktūras standarts, kas aprēķināts, izmantojot N – 1 formulu, kā norādīts II pielikuma 2. punktā, un gāzes piegādes standarts. Par katru riska scenāriju:

a) 

sīki jāapraksta riska scenārijs, tostarp visi pieņēmumi un – attiecīgā gadījumā – to aprēķināšanā izmantotā metodoloģija;

b) 

sīki jāapraksta veiktās simulācijas rezultāti, tostarp kvantificētā ietekme (piem., nepadotās gāzes apjomi, sociālekonomiskā ietekme, ietekme uz centralizēto siltumapgādi, ietekme uz elektroenerģijas ražošanu);

5.    Secinājumi

Jāapraksta kopīgā riska izvērtējuma, kurā dalībvalstis bija iesaistītas, galvenie rezultāti, tostarp jāidentificē riska scenāriji, kas prasa tālākus pasākumus.

1. Pārskats

,
Nosaukums Regulējums

1.1 Atsauces

1.2 Identificētās prasības

1.3 Saistītie standarti

2. Identificētās prasības

Prasības
Avots Prasība

3. Saistītie standarti

Standarti
Avots Prasība
  • Builddate: 22.06.2026 00:00:00 -Doknr: CELEX:32017R1938
  • EULAW -

    EN: Legal acts of the European Union from EUR-Lex, https://eur-lex.europa.eu/. © European Union. Re-use is authorised by Decision 2011/833/EU, provided the source is acknowledged; the consolidated texts are licensed under CC BY 4.0 (EUR-Lex legal notice). Divided into sections and converted into the GRCA format, the wording unchanged. Only the legislation published in the Official Journal of the European Union is deemed authentic.

    DE: Rechtsakte der Europäischen Union aus EUR-Lex, https://eur-lex.europa.eu/. © Europäische Union. Weiterverwendung nach Beschluss 2011/833/EU mit Quellenangabe gestattet; die konsolidierten Fassungen stehen unter CC BY 4.0 (Rechtlicher Hinweis von EUR-Lex). In Abschnitte aufgeteilt und in das GRCA-Format umgewandelt, der Wortlaut unverändert. Verbindlich sind allein die im Amtsblatt der Europäischen Union veröffentlichten Rechtsakte.