21. pants Gaisa pārrobežu piesārņojums

1.   Ja kādas robežvērtības, ozona mērķvērtības, vidējās ekspozīcijas samazināšanas pienākuma vai trauksmes sliekšņa pārsniegumu būtiski sekmē gaisa pārrobežu piesārņojums no vienas vai vairākām dalībvalstīm kādā citā dalībvalstī, attiecīgā dalībvalsts par to paziņo gaisa piesārņojuma izcelsmes dalībvalstīm un Komisijai.

2.   Attiecīgās dalībvalstis savstarpēji sadarbojas, tostarp izveido kopīgas ekspertu grupas un saņem Komisijas tehnisko atbalstu, lai apzinātu gaisa piesārņojuma avotus, šo avotu pienesumu pārsniegumos citā dalībvalstī un pasākumus, kas jāveic individuāli un koordinācijā ar citām dalībvalstīm nolūkā risināt minēto avotu problēmu, un izstrādā koordinētas darbības, piemēram, koordinē gaisa kvalitātes plānus saskaņā ar 19. pantu, un šajās darbībās katra dalībvalsts pievēršas savā teritorijā esošiem piesārņojuma avotiem, lai novērstu attiecīgos pārsniegumus.

Dalībvalstis ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad kāda cita dalībvalsts ir sniegusi paziņojumu saskaņā ar pirmo daļu, laikus sniedz atbildi cita citai un informē Komisiju.

3.   Komisiju informē par visiem šā panta 2. punktā minētajiem sadarbības pasākumiem un uzaicina tajos būt klāt vai piedalīties. Komisija var pieprasīt attiecīgajām dalībvalstīm sniegt jaunāko informāciju par progresu, kas panākts, īstenojot visas koordinētās darbības, kas izstrādātas saskaņā ar minēto punktu. Vajadzības gadījumā Komisija, ņemot vērā ziņojumus, kas sagatavoti, ievērojot Direktīvas (ES) 2016/2284 11. pantu, izskata jautājumu par to, vai Savienības mērogā ir vajadzīga turpmāka rīcība, lai mazinātu pārrobežu piesārņojumu izraisītāju prekursoru emisijas.

4.   Vajadzības gadījumā dalībvalstis, ievērojot 20. pantu, sagatavo un īsteno koordinētus īstermiņa rīcības plānus, kas aptver kaimiņos esošas zonas citās dalībvalstīs. Dalībvalstis nodrošina, ka kaimiņos esošās zonas, kuras atrodas citās dalībvalstīs, bez liekas kavēšanās saņem visu attiecīgo informāciju par minētajiem īstermiņa rīcības plāniem.

5.   Ja zonās, kas atrodas valsts robežas tuvumā, tiek pārsniegts trauksmes slieksnis vai informēšanas slieksnis, par minētajiem pārsniegumiem pēc iespējas drīzāk informē attiecīgo kaimiņos esošo dalībvalstu kompetentās iestādes. Minēto informāciju dara pieejamu arī sabiedrībai.

6.   Paziņojumā, kas minēts 1. punktā, dalībvalstis par attiecīgo gadu var norādīt:

Dalībvalsts var arī sniegt attiecīgajām dalībvalstīm un Komisijai šādu zonu un vidējas ekspozīcijas teritoriālo vienību sarakstus, kā arī informāciju par koncentrācijām un pierādījumiem, kas apliecina, ka gaisa piesārņojums no pārrobežu avotiem, tostarp no trešām valstīm, pār kuriem attiecīgajai dalībvalstij nav tiešas kontroles, būtiski veicina pārsniegumus. Komisija attiecīgā gadījumā minēto informāciju var ņemt vērā 18. panta vajadzībām.

7.   Izstrādājot 2. un 4. punktā paredzētos plānus un informējot sabiedrību, kā minēts 5. punktā, dalībvalstis vajadzības gadījumā cenšas sadarboties ar trešām valstīm, un jo īpaši ar kandidātvalstīm. Dalībvalstis vajadzības gadījumā var lūgt Komisijai sniegt tehnisko atbalstu.