Preamble: 1

(1)

Eiropas Savienības 8. vides rīcības programma, kas pieņemta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2022/591 (4), prasa, lai Komisija, dalībvalstis, reģionālās un vietējās iestādes un ieinteresētās personas gan Savienības, gan dalībvalstu līmenī efektīvi piemērotu augstus pārredzamības, sabiedrības līdzdalības un tiesu pieejamības standartus saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (“Orhūsas konvencija”).

(2)

Orhūsas konvencija, ko Eiropas Kopiena ratificēja 2005. gada 17. februārī ar Padomes Lēmumu 2005/370/EK (5), atzīst, ka plašāka sabiedrības pieeja vides informācijai un šādas informācijas izplatīšana palīdz pievērst sabiedrības uzmanību vides jautājumiem, veicina brīvu domu apmaiņu, rezultatīvāku sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā vides jomā un galu galā palīdz panākt labāku vides stāvokli. Turklāt Orhūsas konvencijā ir atzītas fiziskas personas tiesības uz personas datu un/vai lietu konfidencialitāti, kas attiecas uz fizisku personu, ja minētā persona nav piekritusi, ka šāda informācija tiek izpausta sabiedrībai, un ja šāda konfidencialitāte ir paredzēta valstu tiesību aktos. Ja Savienības tiesību akti paredz ievērot komercinformācijas vai rūpnieciskas informācijas konfidencialitāti likumīgu saimniecisko interešu aizsardzības nolūkā, tad minētā konfidencialitāte būtu jāsaglabā.

(3)

Personas datu apstrādei, ko veic attiecīgi dalībvalstis vai Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras atbilstīgi šai regulai, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (6) un (ES) 2018/1725 (7). Attiecīgi datu subjektiem ir tiesības tikt informētiem par savu datu apstrādi atbilstīgi šai regulai un par savu tiesību izmantošanu saskaņā ar minētajām regulām.

(4)

2005. gada 2. decembrī Eiropas Kopiena ar Padomes Lēmumu 2006/61/EK (8) ratificēja ANO EEK Protokolu par piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem (“Protokols”).

(5)

Lai īstenotu Protokolu, ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 166/2006 (9) tika izveidots Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistrs.

(6)

Komisijas ziņojumā par progresu Regulas (EK) Nr. 166/2006 īstenošanā, kas publicēts 2017. gada 13. decembrī, tika secināts, ka ziņošanas pienākumi būtu jāracionalizē, meklējot sinerģiju ar citiem saistītiem Savienības vides tiesību aktiem par rūpniecisko iekārtu radīto piesārņojumu, it sevišķi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES (10) un Padomes Direktīvu 91/271/EEK (11). Ziņojumā arī bija uzsvērts, ka jāizpēta iespējas sniegt papildu kontekstuālu informāciju, lai ziņotie dati būtu noderīgāki.

(7)

Komisijas 2021. gada 12. maija paziņojums “Ceļš uz veselīgu planētu itin visiem – ES Gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plāns” izveidoja Savienības rīcības plānu nulles piesārņojuma, enerģētikas, dekarbonizācijas un aprites ekonomikas jomā un veicina ziņotās informācijas lietderīgu izmantošanu plašākā nulles piesārņojuma monitoringa un perspektīvas satvarā un monitoringa satvarā, kas paredzēts 8. vides rīcības programmā.

(8)

Atbilstīgi Komisijas secinājumiem tās ziņojumā par progresu Regulas (EK) Nr. 166/2006 īstenošanā, kas publicēts 2017. gada 13. decembrī, Komisija ar Eiropas Vides aģentūras (“Aģentūra”) atbalstu 2021. gada jūnijā izstrādāja Rūpniecisko emisiju portālu (“Portāls”) ar mērķi aizstāt Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistru un uzlabot sinerģiju ar ziņošanu, ko veic saskaņā ar Direktīvu 2010/75/ES.

(9)

Portālam būtu sabiedrībai jānodrošina bezmaksas tiešsaistes piekļuve integrētākai un saskanīgākai datu kopai par galvenajiem vides noslogojumiem, ko rada rūpnieciskās iekārtas, jo šādi dati ir izmaksu efektīvs instruments, ar kura palīdzību veikt salīdzinājumus un pieņemt lēmumus saistībā ar vides jautājumiem, veicināt labāku vides sniegumu, apsekot tendences, demonstrēt progresu piesārņojuma samazināšanā, veikt iekārtu salīdzinošo novērtēšanu, sekot līdzi atbilstībai attiecīgajiem starptautiskajiem nolīgumiem, noteikt prioritātes un izvērtēt progresu, kas panākts ar Savienības un valstu vides rīcībpolitikām un programmām.

(10)

Portālā iekļautie dati būtu jānodrošina gan apkopotā, gan neapkopotā veidā, lai lietotāji varētu veikt mērķorientētu meklēšanu, kā arī būtu jānodrošina elektroniski līdzekļi, ar kuriem var viegli izgūt datus, tostarp meklēšanas parametriem atbilstošu datu kopu veidā.

(11)

Lai gūtu labumu no sinerģijas starp Portālu un datubāzēm par vides noslogojumiem, ko rada rūpnieciskās iekārtas, arī tās, uz kurām attiecas Direktīva 2010/75/ES, un lai nodrošinātu saskanību ar minēto direktīvu un atbalstu tās īstenošanai, ziņošanas prasības būtu jāpiemēro iekārtas līmenī.

(12)

Lai izpildītu Protokola prasības, šajā regulā paredzētās ziņošanas prasības būtu jāpiemēro visām darbībām, kas uzskaitītas Protokola I pielikumā, un, pildot minētās ziņošanas prasības, būtu jānorāda objekts, kurā attiecīgā iekārta vai tās daļa ir iekļauta. Turklāt, lai panāktu sinerģiju ar saistītajiem Savienības vides tiesību aktiem, kas skar rūpnieciskās iekārtas, šīs regulas darbības joma būtu jāsaskaņo arī ar Direktīvas 2010/75/ES I un I.a pielikumā minētajām rūpnieciskajām darbībām un konkrētām darbībām, uz kurām attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2193 (12).

(13)

Lai monitorētu rūpniecisko iekārtu vides sniegumu, Portālā iekļaujamajiem datiem būtu jāaptver noteiktu piesārņotāju, kuri pārsniedz II pielikumā uzskaitītos piemērojamos kvantitatīvos sliekšņus, emisijas vidē, šos piesārņotājus saturošu notekūdeņu pārnese ārpus vietas un atkritumu pārnese ārpus vietas.

(14)

Portālā būtu jāiekļauj arī dati par ūdens, enerģijas un attiecīgo izejmateriālu izmantojumu attiecīgajās iekārtās, lai būtu iespējams sekot līdzi progresam virzībā uz ļoti resursefektīvu un aprites ekonomiku. Portālā būtu jāiekļauj dati par attiecīgiem izejmateriāliem, ko izmanto ražošanas procesā un kam ir būtiska ietekme uz vidi. Lai noteiktu, kādi izejmateriāli ir uzskatāmi par attiecīgiem izejmateriāliem, būtu jāpamatojas uz darbu, kas paveikts procesā, kura rezultātā saskaņā ar Direktīvu 2010/75/ES tika izstrādāti labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP) atsauces dokumenti.

(15)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai attiecībā uz operatoru ziņošanu kompetentajām iestādēm, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai pēc apspriešanās ar dalībvalstīm, iesaistītajām nozarēm un nevalstiskajām organizācijām, kas veicina cilvēku veselību un vides aizsardzību, izveidot tādu attiecīgo izejmateriālu sarakstu, par kuriem operatoriem jāziņo. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (13).

(16)

Lai paziņotos datus par piesārņotāju emisiju, šos piesārņotājus saturošu notekūdeņu pārnesi ārpus vietas un atkritumu pārnesi ārpus vietas būtu iespējams kontekstualizēt, iekārtu operatoriem būtu jāziņo informācija par attiecīgās iekārtas ražošanas apjomu un ekspluatācijas stundām. Minētā informācija attiecīgā gadījumā būtu jāapstrādā saskaņā ar šīs regulas konfidencialitātes noteikumiem.

(17)

Vispārējais ieguvums no Portāla attiecībā uz piekļuvi vides informācijai par rūpnieciskajām iekārtām būtu maksimāli jāpalielina, iekļaujot informāciju, ko dalībvalstis ziņojušas Komisijai saskaņā ar Direktīvu 2010/75/ES, kā arī citas informācijas plūsmas, kas izriet no Savienības vides tiesību aktiem par klimata pārmaiņām, gaisa, ūdens un zemes aizsardzību, Savienības tiesību aktiem par atkritumu apsaimniekošanu, tostarp no ziņošanas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2012/18/ES (14), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/98/EK (15) un Direktīvu 2010/75/ES. Turklāt, lai maksimalizētu Portāla lietderību lietotājiem, tas būtu jāveido tā, lai atvieglotu vēlāku integrāciju ar citām attiecīgām vides datu plūsmām.

(18)

Juridiskās noteiktības labad, ja dati par piesārņotāju emisiju, šos piesārņotājus saturošu notekūdeņu pārnesi ārpus vietas un atkritumu pārnesi ārpus vietas ir zem ziņošanas sliekšņiem, operatoriem vai dalībvalstīm tas būtu jānorāda.

(19)

Lai uzlabotu ziņoto datu kvalitāti un nodrošinātu to salīdzināmību, ir lietderīgi saskaņot kvantifikācijas metodes, kas operatoriem jāizmanto, ziņojot par piesārņotāju emisijām, šos piesārņotājus saturošu notekūdeņu pārnesi ārpus vietas, atkritumu pārnesi ārpus vietas un resursu izmantojumu. Tā kā mērījumi ir visprecīzākā kvantifikācijas metode, operatoriem kvantifikācijas vajadzībām vajadzētu izmantot mērījumus. Ja mērījumi nav praktiski iespējami, operatoriem būtu jāizmanto aprēķini. Aplēses izmanto tikai tad, ja citas iespējas nav.

(20)

Tā kā lopkopības un akvakultūras iekārtu operatoriem varētu trūkt vajadzīgo resursu, lai precīzi kvantificētu tīšās piesārņotāju emisijas, dalībvalstīm vajadzētu būt tiesīgām šādas emisijas kvantificēt šo operatoru vietā.

(21)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai attiecībā uz dalībvalstu ziņojumiem, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai noteikt sniedzamās informācijas veidu un formātu un ziņošanas termiņus. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

(22)

Ņemot vērā to, cik svarīgi ir, lai Savienības iedzīvotāji varētu ātri piekļūt vides informācijai, dalībvalstīm un Komisijai dati ir jādara publiski pieejami, tiklīdz tas ir tehniski iespējams. Tāpēc, lai gan precīzs ziņošanas termiņš ir jānosaka īstenošanas aktā, tam vajadzētu būt ne vēlāk kā 11 mēnešus pēc attiecīgā pārskata gada beigām.

(23)

Attiecīgā gadījumā Portālam būtu arī jāatvieglo piekļuve informācijai par piesārņotāju emisijām no difūzajiem avotiem, lai lēmumu pieņēmēji šīs piesārņotāju emisijas varētu labāk kontekstualizēt un izvēlēties visefektīvāko risinājumu piesārņojuma mazināšanai.

(24)

Dalībvalstu un operatoru paziņotajiem datiem vajadzētu būt kvalitatīviem, it sevišķi precizitātes, pilnīguma, saskanības un ticamības ziņā. Tāpēc kompetentajām iestādēm būtu jānovērtē operatoru sniegto datu kvalitāte.

(25)

Sabiedrības piekļuvei dalībvalstu ziņotajai vides informācijai vajadzētu būt neierobežotai, un izņēmumi no minētā noteikuma atkarībā no gadījuma būtu pieļaujami attiecīgi tikai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/4/EK (16) vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1049/2001 (17).

(26)

Portāla tālākā izstrādē būtu jānodrošina sabiedrības līdzdalība, nodrošinot savlaicīgas un reālas iespējas iesniegt komentārus, informāciju, analīzi un viedokļus, kas minētajā sakarā izmantojami lēmumu pieņemšanas procesā.

(27)

Lai palielinātu Portāla lietderību un ietekmi, Komisijai ar Aģentūras atbalstu būtu jāizstrādā norādījumi, kas atbalstītu šīs regulas īstenošanu, īpašu uzmanību pievēršot to noteikumu īstenošanai, kas nebija paredzēti Regulā (EK) Nr. 166/2006, un iespējamajai ietekmei uz nozarēm, uz kurām neattiecas minētā regula.

(28)

Lai Komisijai būtu iespēja atjaunināt to rūpniecisko vai lauksaimniecisko darbību sarakstu, uz kurām attiecas ziņošanas prasības, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu, lai grozītu šo regulu ar nolūku I pielikumu pieskaņot Protokola grozījumiem.

(29)

Komisija turklāt būtu jāpilnvaro saskaņā ar LESD 290. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu šīs regulas II pielikumu ar mērķi noteikt ziņošanas sliekšņus, pievienot piesārņotājus, uz kuriem attiecas īpaši regulatīvie pasākumi saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par ūdens un gaisa kvalitāti un par ķimikālijām, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (18) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/60/EK (19), 2004/107/EK (20), 2006/118/EK (21), 2008/50/EK (22), 2008/105/EK (23) un ES 2020/2184 (24), un atspoguļot Protokolā izdarītās izmaiņas attiecībā uz piesārņotājiem, par kuriem jāziņo, vai to ziņošanas sliekšņiem. Lai veicinātu šīs regulas pilnīgu piemērošanu, Komisijai līdz 2025. gada 31. decembrim būtu jāpieņem deleģētais akts, ar kuru pārskata šīs regulas II pielikumā noteikto vielu sarakstu un sliekšņus, tostarp cita starpā izvērtē nepieciešamību samazināt perfluoralkilvielu un polifluoralkilvielu (PFAS) un citu attiecīgo vielu ziņošanas sliekšņus.

(30)

Pieņemot deleģētos aktus, ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (25). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(31)

Lai nodrošinātu efektīvu šīs regulas īstenošanu, dalībvalstīm būtu jānosaka noteikumi par sodiem, kas piemērojami par tās pārkāpumiem, un būtu jānodrošina to piemērošana.

(32)

Tā kā Regula (EK) Nr. 166/2006 ir būtiski jāgroza, tā juridiskās noteiktības, skaidrības un pārredzamības labad būtu jāatceļ un jāaizstāj ar šo regulu.

(33)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, uzlabot sabiedrības piekļuvi vides informācijai, izveidojot integrētu un saskanīgu Savienības mēroga elektronisko datubāzi un nodrošināt iespēju monitorēt rūpniecisko piesārņojumu, lai veicinātu tā novēršanu un samazināšanu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo sakarā ar vajadzību pēc datu salīdzināmības ir vajadzīgs augsts saskaņotības līmenis, bet darbības mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(34)

Lai dalībvalstīm un operatoriem būtu pietiekami daudz laika veikt vajadzīgos pasākumus, šajā regulā noteiktās ziņošanas prasības būtu jāpiemēro no 2027. pārskata gada.

(35)

Lai nodrošinātu datu nepārtrauktību un juridisko noteiktību, 2026. pārskata gadam būtu jāturpina piemērot Regulu (EK) Nr. 166/2006,