3. pants Definīcijas

“augsne” ir Zemes garozas virsējais slānis, kas atrodas starp pamatiezi vai cilmiezi un zemes virsmu un kas sastāv no minerāldaļiņām, organiskās vielas, ūdens, gaisa un dzīviem organismiem;

“ekosistēma” ir dinamisks augu, dzīvnieku un mikroorganismu kopu un to nedzīvās vides komplekss, kurš mijiedarbojas kā funkcionāla vienība;

“ekosistēmu pakalpojumi” ir tiešs vai netiešs ekosistēmu devums vides, ekonomiskajos, sociālajos, kultūras un citos ieguvumos, ko cilvēki gūst no minētajām ekosistēmām;

“augsnes biodaudzveidība” ir augsnes dzīvo organismu dažādība, kas ietver gan gēnus, gan organismu kopas, un ekoloģiskie kompleksi, kuros tie ietilpst, proti, gan augsnes mikrodzīvotņu kompleksi, gan ainavu kompleksi;

“augsnes veselība” ir augsnes fizikālais, ķīmiskais un bioloģiskais stāvoklis, kas nosaka tās spēju darboties kā vitālai dzīvai sistēmai un sniegt ekosistēmu pakalpojumus;

“augsnes noturība” ir augsnes spēja saglabāt savas funkcijas un uzturēt savu spēju sniegt ekosistēmu pakalpojumus, kā arī izturēt traucējumus un atgūties no tiem;

“augsnes apsaimniekošanas prakses” ir prakses, kas ietekmē augsnes fizikālās, ķīmiskās vai bioloģiskās īpašības;

“augsnes rajons” ir dalībvalsts teritorijas daļa, ko minētā dalībvalsts norobežojusi saskaņā ar šo direktīvu;

“augsnes vienība” ir telpiski nošķirta teritorija augsnes rajonā, kas veidojas krustojot telpiskās datu kopas, kuras izmanto par statistiskā viendabīguma faktoriem minētajā augsnes rajonā;

“augsnes deskriptors” ir parametrs, kas raksturo kādu augsnes veselības fizikālo, ķīmisko vai bioloģisko īpašību;

“augsnes veselības novērtējums” ir augsnes veselības izvērtējums, kura pamatā ir augsnes deskriptoru vērtību mērījums vai aplēse;

“augsnes piesārņojums” ir kādas vielas klātbūtne augsnē tādā līmenī, kas var tieši vai netieši kaitēt cilvēka veselībai vai videi;

“piesārņotājs” ir viela, kas var izraisīt augsnes piesārņojumu vai pamatieža vai cilmieža piesārņojumu;

“potenciāli piesārņots objekts” ir norobežota teritorija, attiecībā uz kuru, pamatojoties uz attiecīgiem pierādījumiem, ir aizdomas, ka antropogēniskas punktveida avota darbības ir izraisījušas augsnes piesārņojumu vai pamatieža vai cilmieža piesārņojumu;

“piesārņots objekts” ir norobežota teritorija, kurā ir apstiprināts augsnes piesārņojums vai pamatieža vai cilmieža piesārņojums, ko izraisījušas antropogēnas punktveida avota darbības;

“zeme” ir Zemes virsma bez pastāvīga ūdensobjektu seguma;

“zemes segums” ir Zemes virsmas fizikālais un bioloģiskais segums;

“augsnes noslēgšana” ir augsnes nosegšana ar pilnīgi vai daļēji necaurlaidīgu materiālu;

“noslēgta augsne” ir augsnes teritorija, kurā ir veikta augsnes noslēgšana;

“augsnes aizvākšana” ir pagaidu vai ilgtermiņa pilnīga vai daļēja augsnes aizvākšana kādā teritorijā;

“augsnes seguma noņemšana” ir noslēgtas augsnes pārveidošana par augsni, kas nav noslēgta augsne;

“pārneses funkcija” ir matemātisks noteikums, ar kuru tāda mērījuma vērtību, kurš veikts, izmantojot no atsauces metodikas atšķirīgu metodiku, var konvertēt vērtībā, ko iegūtu, ja augsnes mērījumu veiktu, izmantojot atsauces metodiku;

“attiecīga sabiedrības daļa” ir sabiedrības daļa, kuru ietekmē vai varētu ietekmēt augsnes degradācija vai kura ir ieinteresēta lēmumu pieņemšanas procedūrās, kas saistītas ar šajā direktīvā noteikto pienākumu īstenošanu, tostarp zemes īpašnieki, zemes pārvaldnieki un zemes lietotāji, kā arī nevalstiskās organizācijas, kas veicina cilvēka veselības vai vides aizsardzību un atbilst visām valsts tiesību aktu prasībām;

“augsnes atveseļošana” ir ar nodomu veikta darbība, kuras mērķis ir degradētu augsni atkal padarīt veselīgu;

“risks” ir iespējamība, ka ekspozīcija augsnes piesārņojumam vai pamatieža vai cilmieža piesārņojumam varētu kaitīgi ietekmēt cilvēka veselību vai vidi;

“augsnes izpēte” ir process, ko var veikt vairākos un iteratīvos posmos, lai novērtētu piesārņotāju klātbūtni un līmeni augsnē, pamatiezī vai cilmiezī un attiecīgā gadījumā raksturotu un noteiktu piesārņotā objekta platību;

“augsnes remediācija” ir tādu darbību kopums, kas samazina, izolē vai imobilizē piesārņotājus augsnē, pamatiezī vai cilmiezī;

“riska mazināšanas pasākumi” ir pasākumi, kuru mērķis ir samazināt piesārņoto objektu radīto risku cilvēka veselībai un videi, vai nu veicot augsnes remediāciju, vai pārveidojot avota, ceļa un subjekta saiti, bet nemainot paša piesārņojuma raksturu.