PIELIKUMS Noregulējamības elementi

a)

cik lielā mērā ir konstatēta visa attiecīgā iekšējā un ārējā, finansiālā un operatīvā savstarpējā atkarība, atsaucoties uz visiem attiecīgajiem pakalpojumiem, funkcijām, tostarp darbiniekiem, un kartēta attiecībā uz juridiskajām personām, kritiskajām funkcijām, galvenajām darbības jomām un saistītajām līgumattiecībām;

b)

cik lielā mērā jau ir ieviesti atbilstoši operatīvie mehānismi, lai nodrošinātu to attiecīgo pakalpojumu nepārtrauktību, kuri ir nepieciešami kritisko funkciju saglabāšanai, un galvenos darbības virzienus, kas nepieciešami noregulējuma darbības efektīvai īstenošanai un jebkādai no tās izrietošai pārstrukturēšanai, jo īpaši, atvieglojot aktīvu, tiesību vai saistību, funkciju un personāla iespējamu pārvešanu;

c)

cik lielā mērā ir visaptveroši novērtēti darbības nepārtrauktības riski noregulējuma procesā, ietverot kvalitatīvu un kvantitatīvu informāciju, kas ļauj noteikt attiecīgo pakalpojumu kritiskumu, tostarp attiecīgo noregulējamo pakalpojumu pārtraukšanas vai izbeigšanas ietekmi un to aizstājamību;

d)

cik lielā mērā reāli ir mazināti darbības nepārtrauktības riski, un vai ir veikti pasākumi, lai uzlabotu gatavību noregulējumam, tostarp attiecībā uz nepārtrauktības pasākumu izpildi, ko veic attiecīgi ārējie trešo personu pakalpojumu sniedzēji.

a)

cik lielā mērā sabiedrības vai grupas ir identificējušas, samazinājušas un vajadzības gadījumā likvidējušas nepamatotas sarežģītības avotus to struktūrā un informācijas sistēmās, kas rada risku noregulējuma darbības īstenošanai, jo īpaši ar mērķi atvieglot kritisko funkciju un galveno darbības jomu nodalīšanu un pārvešanu;

b)

cik lielā mērā pārvesto īpašumtiesību saņēmējs vai pircējs ir pieejams uzņēmuma portfelim vai uzņēmējdarbībai;

a)

cik lielā mērā pastāv zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēja un novērtējums par to, vai šāda spēja ir pietiekama noregulējuma plāna īstenošanai, tostarp apdrošināšanas garantiju sistēmu vai finansēšanas mehānismu pieejamība un ticamība, ka zaudējumu absorbcijas spējas turētājs spēs absorbēt zaudējumus;

b)

cik lielā mērā pastāv pienācīgi mehānismi, lai nodrošinātu noregulējuma darbību pārrobežu atzīšanu un efektivitāti;

c)

cik lielā mērā pastāv pienācīgi pārvaldības pasākumi, iekšējie procesi un vadības informācijas sistēmas, lai atbalstītu norakstīšanas vai konvertācijas operatīvo izpildi, tostarp, lai atbalstītu portfeļu pārvešanu;

a)

cik lielā mērā sabiedrības vai grupas uzņēmējdarbības modelis var radīt vajadzību pēc likviditātes noregulējumā;

b)

cik lielā mērā pastāv procesi un spējas, lai i) aplēstu likviditātes un finansēšanas vajadzības noregulējuma stratēģijas īstenošanai, ii) novērtētu likviditātes pozīciju noregulējumā un ziņotu par to un iii) identificētu un mobilizētu pieejamo nodrošinājumu, kas pastāv un ko var izmantot, lai iegūtu finansējumu noregulējuma laikā un pēc tā.

a)

cik lielā mērā noregulējuma darbība atbilst noregulējuma mērķiem un ir ticama, tostarp izvērtējums par iespējamo ietekmi uz apdrošinājuma ņēmēju, kreditoriem, darījumu partneriem un darbiniekiem;

b)

cik lielā mērā var pienācīgi izvērtēt sabiedrības vai grupas noregulējuma ietekmi uz reālo ekonomiku vai finanšu stabilitāti un ierobežot kaitīgās ietekmes izplatīšanos, ņemot vērā iespējamās darbības, ko var veikt trešo valstu iestādes;

c)

cik lielā mērā pastāv mehānismi un līdzekļi, kas varētu atvieglot noregulējumu tādu grupu gadījumā, kurām ir meitasuzņēmumi, kas iedibināti dažādās jurisdikcijās.