2. Cilvēka veselības aizsardzība

a)

Uz cilvēka veselības aizsardzību vērstos paraugu ņemšanas punktus izvieto tā, lai iegūtu uzticamus datus par visiem šiem elementiem:

b)

paraugu ņemšanas punktus parasti izvieto tā, lai netiktu mērīta tiešā paraugu ņemšanas punkta tuvumā esošā mikrovide, proti, paraugu ņemšanas punkts, ja vien iespējams, jānovieto tā, lai ņemtais gaisa paraugs reprezentētu gaisa kvalitāti ne mazāk kā 100 m garā ielas segmentā vietās, kurās mēra ceļu satiksmes pienesumu, vismaz 25 m × 25 m platībā vietās, kurās mēra pienesumu no mājsaimniecību apkures, un vismaz 250 m × 250 m platībā vietās, kurās mēra pienesumu no rūpnieciskiem objektiem vai citiem avotiem, piemēram, ostām vai lidostām;

c)

ja mērķis ir novērtēt gaisa kvalitāti gaisa piesārņojuma karstajos punktos, paraugu ņemšanas punktus attiecīgajās zonās izvieto vietās ar visaugstākajiem koncentrācijas līmeņiem, kādiem iedzīvotāji varētu tikt tieši vai netieši pakļauti laikposmā, kas ir būtisks konkrētajā robežvērtību vai mērķvērtību vidējās vērtības aprēķināšanas periodā; attiecīgā gadījumā un ja vien iespējams šādus paraugu ņemšanas punktus izvieto vietās, kurās jutīgi iedzīvotāji un mazaizsargātas grupas varētu tikt tieši vai netieši pakļauti laikposmā, kas ir būtisks konkrētajā robežvērtību vai mērķvērtību vidējās vērtības aprēķināšanas periodā, tostarp, bet ne tikai, dzīvojamās zonās, skolās, slimnīcās, aprūpes namos vai biroju telpās;

d)

paraugu ņemšanas punktu novietojums pilsētas fona teritorijās ir tāds, lai piesārņojuma līmeni tajās ietekmētu integrēts pienesums no visiem attiecīgajiem avotiem; piesārņojuma līmenī nedominē viens avots, ja vien šāds stāvoklis nav tipisks kādai lielākai pilsētas teritorijai; minētie paraugu ņemšanas punkti parasti reprezentē vairāku kvadrātkilometru lielu platību;

e)

paraugu ņemšanas punktus lauku fona teritorijās izvieto tā, lai to piesārņojuma līmeni ietekmētu integrētais pienesums no attiecīgajiem avotiem, bet ne no pilsētu teritorijām, galvenajiem ceļiem vai to tuvumā esošiem rūpnieciskie objektiem, t. i., tuvāk par 5 km;

f)

ja mērķis ir novērtēt ceļu satiksmes pienesumu, paraugu ņemšanas punktus izvieto tā, lai iegūtu datus no ielām ar augstāko koncentrācijas līmeni, ņemot vērā satiksmes intensitāti (kas atbilst lielākajam satiksmes blīvumam konkrētajā zonā), vietējās dispersijas īpatnības un telpisko zemes izmantojumu (piemēram, kanjona tipa ielas);

g)

ja mērķis ir novērtēt mājsaimniecību apkures pienesumu, paraugu ņemšanas punktus izvieto pa vējam no galvenajiem avotiem attiecīgajā valdošā vēja virzienā no šiem avotiem;

h)

ja mērķis ir novērtēt rūpniecisko avotu, ostu vai lidostu pienesumu, izvieto vismaz vienu paraugu ņemšanas punktu tuvākajā dzīvojamā zonā pa vējam no galvenā avota attiecīgajā valdošā vēja virzienā; ja fona koncentrācija nav zināma, papildu paraugu ņemšanas punktu izvieto pret vēju no galvenā avota, atkarībā no attiecīgā valdošā vēja virziena; paraugu ņemšanas punktus var izvietot tā, lai varētu uzraudzīt, kā tiek piemēroti LPTP;

i)

ja iespējams, paraugu ņemšanas punkti arī reprezentē līdzīgas vietas, kuras neatrodas paraugu ņemšanas punktu tiešā tuvumā; zonās, kurās gaisa piesārņotāju līmenis pārsniedz novērtēšanas slieksni, skaidri definē teritoriju, kuru reprezentē katrs paraugu ņemšanas punkts; ja iespējams, visu zonu aptver dažādās reprezentativitātes teritorijas, kas definētas konkrētajam paraugu ņemšanas punktam; koncentrāciju attiecīgās zonas vietās, uz kurām neattiecas minētās zonas paraugu ņemšanas punkti, novērtē ar piemērotām metodēm;

j)

ņem vērā vajadzība paraugu ņemšanas punktus izvietot uz salām, ja tas nepieciešams cilvēka veselības aizsardzībai;

k)

ja iespējams, paraugu ņemšanas punktus, kuros mēra arsēnu, kadmiju, svinu, dzīvsudrabu, niķeli un policikliskos aromātiskos ogļūdeņražus, izvieto vienuviet ar PM10 paraugu ņemšanas punktiem.