7. daļa. Parāda norakstīšana

NGS vai norīkotām iestādēm vienmēr jāpiemēro parāda norakstīšana kā nodrošinājums sniegto zema riska aktīvu vērtībai, ja vien nodrošinājums nav sniegts naudā tajā pašā valūtā, kādā ir maksājumu saistības. Tas nozīmē, ka pamatā esošā aktīva vērtība tiek aprēķināta kā aktīva tirgus vērtība pēc noteikta procenta (parāda norakstīšana) atskaitīšanas.

NGS vai norīkotām iestādām jānodrošina, ka parāda norakstīšana atspoguļo kredīta, tirgus un likviditātes risku, kas rodas no katra aktīva riska darījumu vērtības. Šim nolūkam jānosaka dažādas parāda norakstīšanas attiecībā uz nodrošinājuma devēja veidu un tā kredīta kvalitāti, kā arī aktīvu termiņu un denominācijas valūtu.

Parāda norakstīšanas piemērošana jāpamato arī ar plānoto zaudējumu kvantitatīvo noteikšanu un plānoto laika kavējumu pirms aktīvu pārdošanas.

Lai gan ir iespējami dažādi parāda norakstīšanas grafiki un metodikas, ar parāda norakstīšanas grafiku aktīviem, kas atbilst ECB vai Eiropas Savienības valstu centrālo banku izmantošanai par nodrošinājumu, tiek piedāvāts stabils risinājums.

NGS vai norīkotajām iestādēm jānodrošina, ka zema riska aktīvu vērtība tiek regulāri un, iespējams, katru dienu novērtēta pēc tirgus vērtības.

Turklāt, zema riska aktīvu, kas tiek sniegti kā nodrošinājums, ar parāda norakstīšanu koriģētā tirgus vērtība laika gaitā ir jāsaglabā. Tas nozīmē, ka, ja bāzes aktīvu regulāri pēc tirgus vērtības novērtētā vērtība nokrītas zem noteikta sliekšņa un vairs neatbilst seguma rādītājam, kas izriet no parāda norakstīšanas piemērošanas, tad kredītiestādei tiek prasīts sniegt papildu zema riska aktīvus vai aizstāt attiecīgo maksājumu saistības daļu ar naudu.

Jebkurā gadījumā NGS vai norīkotajām iestādēm nav aizliegts piemērot dalībiestādēm papildu ziņošanas un paziņošanas prasības.