2. sadaļa Uzraudzības pasākumu intensitātes pielāgošana

Kredītiestādēm un finanšu iestādēm savā s politikā s un procedūrās būtu jānorāda, kā tās pielāgo uzraudzības līmeni un intensitāti tādā veidā, kas ir samērīgs ar ML/TF risku, kurš saistī ts ar klientu, un ir atbilstoš s klienta riska profilam, t.i. kā tas ir noteikts EBI riska faktoru pamatnostādnēs, un īpaši to 4.69.– 4.75. punktā. Lai efektīvi pārvaldītu ar klientu saistīto ML/TF risku, uzraudzībā būtu jāiekļauj vismaz šādi pasākumi:

• a. par edzēt, kā klients varētu rīkoties, piemēram, noteikt darījumu iespējamo raksturu, summu, izcelsmi un galamērķi, lai iestāde varētu pamanīt neparastus darījumus;
• b. nodrošināt, ka klienta konts tiek regulāri pārskatīts, lai saprastu, vai ir pamatoti veikt izmaiņas klienta riska profilā;
• c. nodrošināt, ka tiek ņemtas vērā visas izmaiņas iepriekš saņemtajā klienta izpētes informācijā, kuras varētu ietekmēt iestādes veikto ar atsevišķām darījumu attiecībām saistīto ML/TF risk a novērtējumu.

Kredītiestāžu un finanšu iestāžu politikā s un procedūrās būtu jāiekļauj norādījumi par tādu personu pieteikumu apstrādi, kurām var būt ticami un likumīgi iemesli kāpēc tās nevar uzrādīt tradicionālas personu apliecinoš u dokument u formas. Minētos norādījumos būtu jāparedz vismaz:

• a. pasākumi, kas veicami, ja klients ir persona, kas lūdz patvērumu saskaņā ar 1951. gada 28. jūlija Ženēvas konvenciju par bēgļa statusu, tās 1967. gada 31. janvāra protokolu un citiem attiecīgiem starptautiskiem līgumiem un nevar uzrādīt kredītiestādei vai finanšu iestādei tradicionālu personu apliecinoš u dokument u formu, piemēram, pasi vai personas apliecību. Ja to atļauj valsts tiesību akt, tad iestāžu politikā s un procedūrās būtu jānorāda alternatīvi, neatkarīgi dokumenti, uz kur i em iestāde var paļauties, lai izpildītu savus klienta izpētes pienākumus . . Šiem dokumentiem vajadzētu būt pietiekami uzticamiem, t. i., aktuāliem, oficiāl o valsts vai vietēj o iestāžu izdotiem, un tajos vajadzētu būt ietvertam vismaz pieteikuma iesniedzēja pilnam vārdam un uzvārdam un dzimšanas datumam;
• b. pasākumi, kas jāveic, ja klients ir neaizsargāts un nevar uzrādīt tradicionālas personu apliecinošu dokumentu formas vai adresi, piemēram, tāpēc, ka klients ir bēglis saskaņā ar 1951. gada Ženēvas konvenciju vai citiem attiecīgiem starptautiskiem līgumiem vai arī viņam nav pastāvīgas adreses. Iestāžu politikā s un procedūrās būtu jānorāda alternatīvi, neatkarīgi dokumenti, uz kuriem tās var paļauties. Ja to atļauj valsts tiesību akti, šie dokumenti var ietvert personu apliecinošus dokumentus, kuriem beidzies derīguma termiņš, un dokumentus, ko izsniegusi oficiāla iestāde, piemēram, sociālie dienesti vai vispāratzīta bezpeļņas organizācija, kura darbojas oficiālu iestāžu vārdā (Sarkanais Krusts vai līdzīga organizācija) un kura arī sniedz palīdzību šim klientam;
• c. līdzīgus pasākumus var piemērot arī personām, kurām nav uzturēšanās atļaujas, bet kuru izraidīšana nav iespējama juridisku vai faktisku iemeslu dēļ. Ja to atļauj valsts tiesību akti, tad šādās situācijās kredītiestāžu un finanšu iestāžu politikā s un procedūrās būtu jāņem vērā apliecinājumi vai dokumenti, ko izdevusi oficiāla iestāde vai organizācija, kura minētajām personām sniedz atbalstu vai juridisku palīdzību oficiālas iestādes vārdā. Šādas iestādes var būt ietvert sociālā darba departament i , Iekšlietu ministrijas un migrācijas dienest i. Minētos dokumentus var izmantot, lai pierādītu, ka personu nevar izraidīt saskaņā ar ES tiesību aktiem;
• d. gadījumos, kad atbalstu a), b) un c) apakšpunktā minētajām personām izmaksā priekšapmaksas karšu veidā un ir izpildīti nosacījumi, kas saistīti ar vienkāršotu klienta izpēti atbilstoši EBI ML/TF riska faktoru pamatnostādņu 4.41., 9.15. un 10.18. punktam , tad politikā s un procedūrās būtu jānorāda, ka kredītiestādes un finanšu iestādes sākotnējo klienta izpētes pasākumu piemērošanu var atlikt uz vēlāku datumu;
• e. gadījumos, kad a), b) un c) apakšpunktā minētās personas lūdz piekļuvi maksājumu kontam un tiek uzskatītas par tādām, kas rada zemu ML/TF risku, iestāžu politikā s un procedūrās būtu jānorāda alternatīvas personu apliecinošu dokumentu formas, kuras iestāde var pieņemt, un jāparedz iespējas atlikt pilnīgu klienta izpētes pasākumu piemērošanu līdz laikam, kad darījumu attiecības jau ir nodibinātas.