EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2023/1113 (2023. gada 31. maijs) par līdzekļu un konkrētu kriptoaktīvu pārvedumiem pievienoto informāciju un ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 (pārstrādāta redakcija) (Dokuments attiecas uz EEZ)

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/847 (4) ir būtiski grozīta (5). Tā kā ir jāizdara turpmāki grozījumi, minētā regula skaidrības labad būtu jāpārstrādā.

(2)

Regula (ES) 2015/847 tika pieņemta, lai nodrošinātu, ka Finanšu darījumu darba grupas (FATF) prasības elektronisku pārvedumu pakalpojumu sniedzējiem un jo īpaši pienākums maksājumu pakalpojumu sniedzējiem līdzekļu pārvedumiem pievienot informāciju par maksātāju un maksājuma saņēmēju, tiktu vienādi piemērots visā Savienībā. Jaunākās izmaiņas, kuras 2019. gada jūnijā ieviestas FATF standartos par jaunajām tehnoloģijām un kuru mērķis ir regulēt virtuālos aktīvus un virtuālo aktīvu pakalpojumu sniedzējus, ir virtuālo aktīvu pakalpojumu sniedzējiem radījušas jaunus un līdzīgus pienākumus nolūkā atvieglot virtuālo aktīvu pārvedumu izsekojamību. Papildus minētajām izmaiņām virtuālo aktīvu pakalpojumu sniedzējiem virtuālo aktīvu pārvedumiem ir jāpievieno informācija par minēto pārvedumu iniciatoriem un saņēmējiem. Virtuālo aktīvu pakalpojumu sniedzējiem ir arī prasīts iegūt, glabāt un koplietot minēto informāciju ar savu darījuma partneri, kas ir virtuālo aktīvu pārveduma otrā galā, un pēc pieprasījuma to darīt pieejamu kompetentajām iestādēm.

(3)

Ņemot vērā to, ka Regula (ES) 2015/847 patlaban attiecas tikai uz līdzekļu pārvedumiem, tas ir, uz banknotēm un monētām, bezskaidru naudu un uz elektronisko naudu, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/110/EK (6) 2. panta 2. punktā, ir lietderīgi paplašināt Regulas (ES) 2015/847 darbības jomu, lai tajā ietvertu arī virtuālo aktīvu pārvedumus.

(4)

Nelikumīgas naudas plūsma caur līdzekļu un virtuālo aktīvu pārvedumiem var kaitēt finanšu sektora integritātei, stabilitātei un reputācijai, kā arī apdraudēt Savienības iekšējo tirgu un starptautisko attīstību. Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, teroristu finansēšana un organizētā noziedzība joprojām ir nopietnas problēmas, kas būtu jārisina Savienības līmenī. Līdzekļu un virtuālo aktīvu pārvedumu sistēmas drošumu, integritāti un stabilitāti un uzticēšanos finanšu sistēmai kopumā var nopietni apdraudēt noziedznieku un to līdzdalībnieku centieni slēpt noziedzīgi iegūto līdzekļu izcelsmi vai veikt līdzekļu vai virtuālo aktīvu pārvedumus noziedzīgām darbībām vai teroristu vajadzībām.

(5)

Ja vien Savienības līmenī netiek pieņemti konkrēti koordinējoši pasākumi, nelikumīgi iegūto līdzekļu legalizētāji un terorisma finansētāji, lai sekmētu savas noziedzīgās darbības, varētu izmantot kapitāla aprites brīvību Savienības integrētajā finanšu telpā. FATF satvarā notiekošās starptautiskās sadarbības un tās ieteikumu pasaules mēroga īstenošanas mērķis ir novērst nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu, veicot līdzekļu vai virtuālo aktīvu pārvedumus.

(6)

Veicamās rīcības mēroga dēļ Savienībai būtu jānodrošina, ka visā Savienībā tiek vienādi piemēroti FATF2012. gada 16. februārī pieņemtie un pēc tam 2019. gada 21. jūnijā pārskatītie Starptautiskie standarti par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, teroristu finansēšanas un ieroču izplatīšanas apkarošanu (“pārskatītie FATF ieteikumi”) un jo īpaši FATF 15. ieteikums par jaunām tehnoloģijām, 16. ieteikums par elektroniskajiem līdzekļu pārvedumiem un pārskatītās skaidrojošās piezīmes par minētajiem ieteikumiem, un jo īpaši tas, ka nepastāv diskriminācija vai neatbilstība starp maksājumiem vai virtuālo aktīvu pārvedumiem dalībvalstu iekšienē, no vienas puses, un pārrobežu maksājumiem vai virtuālo aktīvu pārvedumiem starp dalībvalstīm, no otras puses. Nekoordinēta dalībvalstu rīcība, tām rīkojoties atsevišķi saistībā ar līdzekļu un virtuālo aktīvu pārrobežu pārvedumiem, pati par sevi varētu ievērojami ietekmēt maksājumu sistēmu un virtuālo aktīvu pakalpojumu raito darbību Savienības līmenī un tādējādi varētu kaitēt iekšējam tirgum finanšu pakalpojumu jomā.

(7)

Lai sekmētu starptautiskā līmenī saskaņotas pieejas izveidi un palielinātu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas apkarošanas efektivitāti, turpmākajās Savienības darbībās būtu jāņem vērā notikumu attīstība starptautiskā līmenī, jo īpaši pārskatītie FATF ieteikumi.

(8)

To globālais mērogs, ātrums, kādā var veikt pārvedumus, un anonimitātes iespējas, ko piedāvā virtuālo aktīvu pārvedumi, it īpaši rosina aizdomas, ka tos ļaunprātīgi izmanto noziedzīgās darbībās, tostarp pārrobežu situācijās. Lai efektīvi novērstu riskus, ko rada ļaunprātīga virtuālo aktīvu izmantošana nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas nolūkos, Savienībai būtu jāveicina saskaņā ar šo regulu īstenoto standartu piemērošana globālā līmenī un virtuālo aktīvu pārvedumu tiesiskajam regulējumam un uzraudzības sistēmai jāattīsta starptautiskā un vairākjurisdikciju dimensija saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu.

(9)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2015/849 (7) tās grozījuma ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/843 (8) rezultātā tika definētas virtuālās valūtas un atzīti pakalpojumu sniedzēji, kuri ir iesaistīti virtuālo valūtu un bezseguma valūtu apmaiņā, kā arī digitālo maku pakalpojumu sniedzēji, kas pieder pie subjektiem, uz kuriem saskaņā ar Savienības tiesību aktiem attiecas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasības. Nesenākās starptautiskās norises, jo īpaši FATF ietvaros, patlaban norāda uz nepieciešamību regulēt to virtuālo aktīvu pakalpojumu sniedzēju papildkategorijas, uz kuriem vēl neattiecas minētās prasības, un izvērst pašreizējo virtuālās valūtas definīciju.

(10)

Kriptoaktīvu definīcija Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2023/1114 (9) atbilst pārskatītajos FATF ieteikumos noteiktajai virtuālo aktīvu definīcijai, un minētajā regulā ietvertais kriptoaktīvu pakalpojumu un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju saraksts aptver arī virtuālu aktīvu pakalpojumu sniedzējus, kurus par tādiem noteikusi FATF un kuri varētu radīt bažas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu. Lai šajā jomā nodrošinātu Savienības tiesību aktu saskaņotību, šajā regulā būtu jāizmanto tādas pašas kriptoaktīvu, kriptoaktīvu pakalpojumu un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju definīcijas, kādas ir izmantotas Regulā (ES) 2023/1114.

(11)

Šīs regulas īstenošana un izpilde ir atbilstīgi un efektīvi līdzekļi, lai novērstu un apkarotu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu.

(12)

Ar šo regulu nav iecerēts uzlikt nevajadzīgu slogu vai izmaksas maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem vai personām, kas izmanto viņu pakalpojumus. Šajā sakarībā preventīvajai pieejai vajadzētu būt mērķtiecīgai un samērīgai un tai pilnībā būtu jāatbilst brīvai kapitāla apritei, kas ir garantēta visā Savienībā.

(13)

Savienības 2008. gada 17. jūlija Pārskatītajā terorisma finansēšanas apkarošanas stratēģijā (“pārskatītā stratēģija”) ir norādīts, ka arī turpmāk jāveic pasākumi nolūkā novērst teroristu finansēšanu un kontrolēt to, kā personas, kuras tiek turētas aizdomās par terorismu, izmanto pašas savus finanšu resursus. Tajā tiek atzīts, ka FATF pastāvīgi cenšas uzlabot savus ieteikumus un strādā, lai panāktu vienotu izpratni par to, kā tie būtu jāīsteno. Pārskatītajā stratēģijā tiek atzīmēts, ka regulāri tiek izvērtēts, kā visi FATF un FATF pielīdzināmu reģionālo struktūru locekļi īsteno pārskatītos FATF ieteikumus, un ka tādēļ ir būtiski, lai dalībvalstīm būtu vienota pieeja attiecībā uz īstenošanu.

(14)

Turklāt Komisija savā 2020. gada 7. maija paziņojumā par Rīcības plānu attiecībā uz visaptverošu Savienības politiku nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai ir noteikusi sešas prioritārās jomas steidzamai rīcībai, lai uzlabotu Savienības režīmu nelikumīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanai, tostarp saskaņota tiesiskā regulējuma izveidi minētajam režīmam Savienībā, lai iegūtu detalizētākus un saskaņotākus noteikumus, jo īpaši, lai ņemtu vērā tehnoloģisko inovāciju ietekmi un starptautisko standartu attīstību un novērstu atšķirīgu spēkā esošo noteikumu īstenošanu. Darbs starptautiskā līmenī liecina par nepieciešamību paplašināt to nozaru vai vienību darbības jomu, uz kurām attiecas minētais režīms, un izvērtēt, kā tie būtu jāpiemēro kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, uz kuriem tie līdz šim neattiecās.

(15)

Lai novērstu teroristu finansēšanu, ir pieņemti pasākumi nolūkā iesaldēt konkrētu personu, grupu un vienību līdzekļus un saimnieciskos resursus, tostarp Padomes Regulas (EK) Nr. 2580/2001 (10), (EK) Nr. 881/2002 (11) un (ES) Nr. 356/2010 (12). Tādā pašā nolūkā ir arī veikti pasākumi, kuru mērķis ir pasargāt finanšu sistēmu no līdzekļu un saimniecisko resursu novirzīšanas teroristu vajadzībām. Direktīvā (ES) 2015/849 ir iekļauta virkne šādu pasākumu. Tomēr minētie pasākumi pilnībā nenovērš teroristu vai citu noziedznieku piekļuvi maksājumu sistēmām savu līdzekļu pārvedumu vajadzībām.

(16)

Līdzekļu un kriptoaktīvu pārvedumu izsekojamība var būt jo īpaši svarīgs un vērtīgs instruments nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanai, atklāšanai un izmeklēšanai, kā arī ierobežojošo pasākumu īstenošanai, jo īpaši to, kas noteikti ar Regulām (EK) Nr. 2580/2001, (EK) Nr. 881/2002 un (ES) Nr. 356/2010. Tādēļ, lai nodrošinātu informācijas pārsūtīšanu visā maksājumu ķēdē vai kriptoaktīvu pārveduma ķēdē, ir lietderīgi nodrošināt sistēmu, ar kuru maksājumu pakalpojumu sniedzējiem uzliek par pienākumu līdzekļu pārvedumiem pievienot informāciju par maksātāju un maksājuma saņēmēju, un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem uzliek par pienākumu kriptoaktīvu pārvedumiem pievienot informāciju par iniciatoru un kriptoaktīvu saņēmēju.

(17)

Daži kriptoaktīvu pārvedumi rada konkrētus augsta riska faktorus saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, teroristu finansēšanu un citām noziedzīgām darbībām, jo īpaši pārvedumi, kuri saistīti ar produktiem, darījumiem vai tehnoloģijām, kas izstrādātas anonimitātes uzlabošanai, tostarp privātuma makiem, jaucējiem. Lai nodrošinātu šādu pārvedumu izsekojamību, Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Banku iestādei), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (13), (EBI) jo īpaši būtu jāprecizē, kā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem ir jāņem vērā Direktīvas (ES) 2015/849 III pielikumā uzskaitītie riska faktori, tostarp gadījumos, kad tiek veikti darījumi ar subjektiem ārpus Savienības, kuri nav regulēti, reģistrēti vai licencēti nevienā trešā valstī, vai kuriem ir pašuzturētas adreses. Ja tiek konstatētas paaugstināta riska situācijas, EBI būtu jānāk klajā ar pamatnostādnēm, kurās ir precizēti pastiprināti uzticamības pārbaudes pasākumi, ko atbildīgajiem subjektiem vajadzētu apsvērt piemērošanai, lai mazinātu šādus riskus, tostarp pieņemt tādas piemērotas procedūras kā sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas (SVT) analītisko rīku izmantošanu kriptoaktīvu avotu vai galamērķa atrašanai.

(18)

Šī regula būtu jāpiemēro, neskarot valstu ierobežojošos pasākumus un Savienības ierobežojošos pasākumus, kas noteikti ar regulām, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 215. pantu, piemēram, ar Regulām (EK) Nr. 2580/2001, (EK) Nr. 881/2002 un (ES) Nr. 356/2010 un Padomes Regulām (ES) Nr. 267/2012 (14), (ES) 2016/1686 (15) un (ES) 2017/1509 (16), ar kurām var noteikt, ka maksātāju un maksājumu saņēmēju maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, iniciatoru un kriptoaktīvu saņēmēju kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, starpniekiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kā arī starpniekiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem ir jāveic piemēroti pasākumi, lai iesaldētu konkrētus līdzekļus un kriptoaktīvus, vai ka jāievēro īpaši ierobežojumi attiecībā uz konkrētiem līdzekļu vai kriptoaktīvu pārvedumiem. Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem būtu jāievieš iekšējā politika, procedūras un kontrole, lai nodrošinātu minēto ierobežojošo pasākumu īstenošanu, tostarp izvērtēšanas pasākumus to Savienības un valstu sarakstu pārbaudei, kuros ir iekļautas personas. EBI būtu jāizdod pamatnostādnes, kurās precizēta minētā iekšējā politika, procedūras un kontrole. Paredzēts, ka šīs regulas prasības par iekšējo politiku, procedūrām un kontroli saistībā ar ierobežojošiem pasākumiem tuvākajā nākotnē tiks atceltas ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai.

(19)

Ar šīs regulas īstenošanu saistītajai personas datu apstrādei būtu jānotiek pilnīgā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (17). Būtu stingri jāaizliedz tālāka personas datu apstrāde komerciāliem mērķiem. Cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu visas dalībvalstis ir atzinušas par svarīgu sabiedrības interesēm. Tiek prasīts, lai, piemērojot šo regulu, personas datu pārsūtīšana uz trešo valsti tiktu veikta saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 V nodaļu. Ir svarīgi, lai maksājumu pakalpojumu sniedzēji un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas darbojas vairākās jurisdikcijās un kuru filiāles vai meitasuzņēmumi atrodas ārpus Savienības, netiktu kavēti pārsūtīt datus par aizdomīgiem darījumiem tajā pašā organizācijā, ar noteikumu, ka viņi piemēro pietiekamus drošības pasākumus. Turklāt iniciatora un kriptoaktīvu saņēmēja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, maksātāja un maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un starpniekiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un starpniekiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem būtu jāievieš piemēroti tehniski un organizatoriski pasākumi, lai personas datus aizsargātu pret nejaušu zaudējumu, grozījumiem tajos vai to neatļautu izpaušanu, vai piekļuvi tiem.

(20)

Šīs regulas darbības jomai nebūtu jāattiecas uz personām, kuras vienīgi pārvērš elektroniskos datos dokumentus papīra formā un kuras darbojas saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju, un uz personām, kas maksājumu pakalpojumu sniedzējiem nodrošina vienīgi ziņojumu apstrādes sistēmas vai citas atbalsta sistēmas līdzekļu pārsūtīšanai, vai tīrvērtes un norēķinu sistēmas.

(21)

Šīs regulas darbības jomai nebūtu jāattiecas uz personām, kas nodrošina tikai papildinošu infrastruktūru, piemēram, interneta tīkla un infrastruktūras pakalpojumu sniedzēji, mākoņpakalpojumu sniedzēji vai programmatūras izstrādes nodrošinātāji, kas citam subjektam dod iespēju sniegt kriptoaktīvu pārvedumu pakalpojumus, ja vien tās neveic kriptoaktīvu pārvedumus.

(22)

Šī regula nebūtu jāpiemēro kriptoaktīvu pārvedumiem no personas personai, ko veic, neiesaistot kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju, vai gadījumos, kad gan iniciators, gan saņēmējs ir kriptoaktīvu pārvedumu pakalpojumu sniedzēji, kas rīkojas savā vārdā.

(23)

Šīs regulas darbības jomā neietilpst līdzekļu pārvedumi, kas atbilst pakalpojumiem, kuri minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/2366 (18) 3. panta a) līdz m) un o) punktā. No šīs regulas darbības jomas ir lietderīgi izslēgt arī līdzekļu pārvedumus un Regulas (ES) 2023/1114 3. panta 1. punkta 7. apakšpunktā definēto elektroniskās naudas žetonu pārvedumus, kuriem ir zems nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas vai teroristu finansēšanas risks. Šādai izslēgšanai būtu jāaptver maksājumu kartes, elektroniskās naudas instrumenti, mobilie tālruņi vai citas digitālās vai informācijas tehnoloģiju (IT) priekšapmaksas vai pēcapmaksas ierīces ar līdzīgām iezīmēm, ja tās izmanto tikai, lai iegādātos preces vai pakalpojumus, un ja visiem pārvedumiem pievienots kartes, instrumenta vai ierīces numurs. Tomēr šīs regulas darbības jomā ietilpst maksājumu kartes, elektroniskās naudas instrumenta, mobilā tālruņa vai jebkuru citu digitālo vai IT priekšapmaksas vai pēcapmaksas ierīču ar līdzīgām iezīmēm izmantošana, lai veiktu līdzekļu vai elektroniskās naudas žetonu pārvedumu starp fiziskām personām, kas darbojas kā patērētāji tādos nolūkos, kuri nav tirdzniecība, darījumdarbība vai profesionālā darbība. Turklāt no šīs regulas darbības jomas būtu jāizslēdz arī izņemšana no bankomātiem, nodokļu, naudas sodu vai citu nodevu maksājumi, līdzekļu pārvedumi, kas veikti ar čeku attēlu apmaiņu, tostarp ar elektroniski apstrādātiem čekiem, vai vekseļiem, un līdzekļu pārvedumi, kuros gan maksātājs, gan maksājuma saņēmējs ir maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kas darbojas savā vārdā.

(24)

Šīs regulas prasības neattiecas uz kriptoaktīviem, kas ir unikāli un neaizstājami, ja vien tie nav ierindoti kriptoaktīvu vai līdzekļu kategorijā saskaņā ar Regulu (ES) 2023/1114.

(25)

Kriptoaktīvu bankomāti (“kriptobankomāti”) var ļaut lietotājiem ar skaidras naudas iemaksu veikt kriptoaktīvu pārvedumus uz kriptoaktīvu adresi, turklāt nereti neveicot nekādu klienta identifikāciju un verifikāciju. Kriptobankomāti ir īpaši neaizsargāti pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskiem, jo, ņemot vērā to piedāvāto anonimitāti un iespēju veikt darbības ar nezināmas izcelsmes skaidru naudu, tie ir ideāls līdzeklis nelikumīgu darbību veikšanai. Ņemot vērā kriptobankomātu nozīmi kriptoaktīvu pārvedumu nodrošināšanā vai aktīvā veicināšanā, šīs regulas darbības jomā būtu jāiekļauj ar kriptobankomātiem saistīti kriptoaktīvu pārvedumi.

(26)

Lai ņemtu vērā valstu maksājumu sistēmām raksturīgās iezīmes un ar noteikumu, ka vienmēr ir iespējams izsekot atpakaļ līdzekļu pārvedumu gaitai līdz pat maksātājam, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai noteikt atbrīvojumu no šīs regulas darbības jomas konkrētiem iekšzemes līdzekļu pārvedumiem ar zemu vērtību, tostarp elektroniskiem žiro maksājumiem, kurus izmanto preču vai pakalpojumu iegādei.

(27)

Tā kā kriptoaktīvu pārvedumi un kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšana ir pēc būtības bez robežām un globāla mēroga, nav objektīvu iemeslu nošķirt attieksmi pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas risku, ko rada iekšzemes pārvedumi, no attieksmes pret risku, ko rada pārrobežu pārvedumi. Lai atspoguļotu minētās īpašās iezīmes, nekāds atbrīvojums no šīs regulas darbības jomas nebūtu jāpiešķir zemas vērtības iekšzemes kriptoaktīvu pārvedumiem saskaņā ar FATF prasību visus kriptoaktīvu pārvedumus uzskatīt par pārrobežu pārvedumiem.

(28)

Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem būtu jānodrošina, lai informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju vai iniciatoru un kriptoaktīvu saņēmēju tiktu sniegta un būtu pilnīga.

(29)

Lai nemazinātu maksājumu sistēmu efektivitāti un lai līdzsvarotu risku, ka darījumi tiek veikti neoficiāli tādu pārāk stingru identifikācijas prasību rezultātā, kas vērstas pret iespējamu terorisma risku, ko rada nelieli līdzekļu pārvedumi, pienākums pārbaudīt, vai informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju ir precīza, gadījumos, kad verifikācija vēl nav notikusi, būtu jānosaka tikai attiecībā uz atsevišķiem līdzekļu pārvedumiem, kas pārsniedz 1 000 EUR, izņemot gadījumus, kad pārvedums šķiet saistīts ar citiem līdzekļu pārvedumiem, kas kopā pārsniegtu 1 000 EUR, vai gadījumus, kad līdzekļi ir saņemti vai izmaksāti skaidrā naudā vai anonīmā elektroniskā naudā, vai ja pastāv pamatotas aizdomas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu.

(30)

Salīdzinājumā ar līdzekļu pārvedumiem kriptoaktīvu pārvedumus, ņemot vērā to globālo mērogu un tehnoloģiskās īpašības, var veikt starp vairākām jurisdikcijām plašākā mērogā un ātrāk. Papildus pseidoanonimitātei, ko piedāvā kriptoaktīvi, minētās kriptoaktīvu pārvedumu īpašības dod noziedzniekiem iespēju ātri veikt lielus nelikumīgus pārvedumus un vienlaikus apiet izsekojamības pienākumus un izvairīties no atklāšanas, strukturējot lielu darījumu mazākās summās, izmantojot vairākas šķietami nesaistītas SVT adreses, tostarp vienreiz lietojamas SVT adreses, un izmantojot automatizētus procesus. Turklāt lielākā daļa kriptoaktīvu ir ļoti svārstīgi, un to vērtība ļoti īsā laikposmā var būtiski mainīties, kas padara saistīto darījumu aprēķinu nenoteiktāku. Lai atspoguļotu šīs īpašās iezīmes, kriptoaktīvu pārvedumiem būtu jāpiemēro tādas pašas prasības, neatkarīgi no to summas un no tā, vai tie ir iekšzemes vai pārrobežu pārvedumi.

(31)

Attiecībā uz līdzekļu pārvedumiem vai kriptoaktīvu pārvedumiem, kuros verifikāciju uzskata par notikušu, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem nevajadzētu būt pienākumam verificēt, vai pareiza ir katram līdzekļu pārvedumam pievienotā informācija par maksātāju vai maksājuma saņēmēju vai katram kriptoaktīvu pārvedumam pievienotā informācija par iniciatoru un kriptoaktīvu saņēmēju, ar noteikumu, ka ir ievēroti Direktīvā (ES) 2015/849 noteiktie pienākumi.

(32)

Ņemot vērā Savienības leģislatīvos aktus attiecībā uz maksājumu pakalpojumiem, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 260/2012 (19), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/2366 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1230 (20), būtu pietiekami paredzēt, ka līdzekļu pārvedumiem Savienībā pievieno tikai vienkāršotu informāciju, piemēram, maksājumu konta numuru vai unikālo darījuma identifikatoru.

(33)

Lai iestādēm, kas ir atbildīgas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas apkarošanu trešās valstīs, dotu iespēju noteikt minētajiem nolūkiem izmantoto līdzekļu vai kriptoaktīvu izcelsmi, līdzekļu pārvedumiem vai kriptoaktīvu pārvedumiem no Savienības uz valstīm ārpus Savienības būtu attiecīgi jāpievieno pilnīga informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju attiecībā uz līdzekļu pārvedumiem un par iniciatoru un kriptoaktīvu saņēmēju – attiecībā uz kriptoaktīvu pārvedumiem. Pilnīgā informācijā par maksātāju un maksājuma saņēmēju būtu jāiekļauj juridiskās personas identifikators (LEI) vai jebkurš līdzvērtīgs oficiāls identifikators, ja maksātājs minēto identifikatoru savam maksājumu pakalpojuma sniedzējam ir sniedzis, jo tas ļautu labāk identificēt līdzekļu pārvedumā iesaistītās puses, un to varētu viegli ietvert esošajos maksājuma ziņojuma formātos, piemēram, tajā, ko izstrādājusi Starptautiskā standartizācijas organizācija elektronisko datu apmaiņai starp finanšu iestādēm. Iestādēm, kas ir atbildīgas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas apkarošanu trešās valstīs, piekļuve pilnīgai informācijai par maksātāju un maksājuma saņēmēju vai, attiecīgā gadījumā, par iniciatoru un kriptoaktīvu saņēmēju būtu jāpiešķir vienīgi nolūkā novērst, atklāt un izmeklēt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu.

(34)

Kriptoaktīvi pastāv virtuālajā realitātē bez robežām, un tos var pārvest jebkuram kriptoaktīvu pārvedumu pakalpojumu sniedzējam neatkarīgi no tā, vai minētais pakalpojumu sniedzējs ir vai nav reģistrēts kādā jurisdikcijā. Daudzās ārpussavienības jurisdikcijās ir spēkā noteikumi par datu aizsardzību un tās izpildi, kas atšķiras no Savienībā spēkā esošajiem. Veicot kriptoaktīvu pārvedumu klienta vārdā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam, kas nav reģistrēts Savienībā, iniciatora kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam būtu jānovērtē kriptoaktīvu saņēmēja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja spēja saņemt un saglabāt šajā regulā prasīto informāciju saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679, attiecīgā gadījumā izmantojot Regulas (ES) 2016/679 V nodaļā pieejamās iespējas. Eiropas Datu aizsardzības kolēģija, apspriedusies ar EBI, izdod pamatnostādnes par praktisko datu aizsardzības prasību īstenošanu attiecībā uz personas datu nosūtīšanu trešām valstīm saistībā ar kriptoaktīvu pārvedumiem. Varētu rasties situācijas, kad personas datus nevar nosūtīt, jo nav iespējams izpildīt Regulas (ES) 2016/679 prasības. EBI būtu jāizdod pamatnostādnes par piemērotām procedūrām, ar kuru palīdzību varētu noteikt, vai šādos gadījumos kriptoaktīvu pārvedumi būtu jāizpilda, jānoraida vai jāaptur.

(35)

Dalībvalsts iestādēm, kas ir atbildīgas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas apkarošanu, un dalībvalstu un Savienības mēroga attiecīgajām tiesu un tiesībaizsardzības iestādēm būtu jāpastiprina savstarpējā sadarbība un sadarbība ar attiecīgām trešo valstu iestādēm, tostarp jaunattīstības valstu iestādēm, lai vēl vairāk uzlabotu pārredzamību un apmaiņu ar informāciju un paraugpraksi.

(36)

Iniciatora kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam būtu jānodrošina, ka kriptoaktīvu pārvedumiem ir pievienots iniciatora nosaukums, iniciatora sadalītās virsgrāmatas adrese gadījumos, kad kriptoaktīvu pārvedums ar SVT vai līdzīgu tehnoloģiju ir reģistrēts tīklā, iniciatora kriptoaktīvu konta numurs gadījumos, kad šāds konts pastāv un tiek izmantots darījuma apstrādei, un iniciatora adrese, tostarp valsts nosaukums, oficiāla personu apliecinoša dokumenta numurs un klienta identifikācijas numurs vai, alternatīvi, iniciatora dzimšanas datums un vieta, un, ja attiecīgajā ziņojuma formātā ir vajadzīgais lauks un ja iniciators to savam kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam ir nodrošinājis, – pašreizējais LEI, bet ja tā nav – kāds cits pieejams līdzvērtīgs oficiāls iniciatora identifikators.. Informācija būtu jāiesniedz drošā veidā un pirms kriptoaktīvu pārveduma, vienlaikus ar to vai paralēli tam.

(37)

Iniciatora kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam būtu arī jānodrošina, ka kriptoaktīvu pārvedumiem ir pievienots kriptoaktīvu saņēmēja nosaukums, kriptoaktīvu saņēmēja sadalītās virsgrāmatas adrese gadījumos, kad kriptoaktīvu pārvedums ar SVT vai līdzīgu tehnoloģiju ir reģistrēts tīklā, kriptoaktīvu saņēmēja konta numurs gadījumos, kad šāds konts pastāv un tiek izmantots darījuma apstrādei, un, ja attiecīgajā ziņojuma formātā ir vajadzīgais lauks un ja iniciators to savam kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam ir nodrošinājis, – pašreizējais LEI, bet ja tā nav – kāds cits pieejams līdzvērtīgs oficiāls iniciatora identifikators.. Informācija būtu jāiesniedz drošā veidā un pirms kriptoaktīvu pārveduma, vienlaikus ar to vai paralēli tam.

(38)

Attiecībā uz kriptoaktīvu pārvedumiem šīs regulas prasības būtu jāpiemēro visiem pārvedumiem, tostarp kriptoaktīvu pārvedumiem uz pašuzturētu adresi vai no tās, ja vien darījumā ir iesaistīts kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs.

(39)

Ja pārvedums tiek veikts uz pašuzturētu adresi vai no tās, kriptovalūtu pakalpojumu sniedzējam parasti no sava klienta ir jāievāc informācija gan par iniciatoru, gan saņēmēju. Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam principā nebūtu jāverificē informācija par pašuzturētas adreses lietotāju. Tomēr, ja pārvedums pārsniedz 1 000 EUR, kas kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja klienta vārdā tiek nosūtīts uz pašuzturētu adresi vai tiek saņemts no tās, minētajam kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam būtu jāpārbauda, vai minētā pašuzturētā adrese faktiski ir minētā klienta īpašumā vai tā kontrolē.

(40)

Attiecībā uz līdzekļu pārvedumiem no viena maksātāja vairākiem maksājumu saņēmējiem, kuri jānosūta sērijveida pārvedumā, apvienojot vairākus atsevišķus pārvedumus, no Savienības uz valstīm ārpus Savienības, būtu jāparedz, ka šādiem atsevišķiem pārvedumiem pievieno vienīgi maksātāja maksājumu konta numuru vai unikālo darījuma identifikatoru, kā arī pilnīgu informāciju par maksājuma saņēmēju, ar noteikumu, ka sērijveida pārvedumā ir pilnīga informācija par maksātāju, kuras precizitāte ir verificēta, un pilnīga informācija par maksājuma saņēmēju, kas ir pilnībā izsekojama.

(41)

Attiecībā uz sērijveida kriptoaktīvu pārvedumiem būtu jāpieņem informācija par iniciatoru un kriptoaktīvu saņēmēju, kas ir iesniegta sērijveida pārvedumā, ja minētā iesniegšana notiek nekavējoties un drošā veidā. Nebūtu jāatļauj prasīto informāciju iesniegt pēc pārveduma, jo iesniegšanai jānotiek pirms darījuma pabeigšanas vai darījuma laikā, un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem vai citiem atbildīgajiem subjektiem prasītā informācija būtu jāiesniedz vienlaikus ar sērijveida kriptoaktīvu pārvedumu.

(42)

Lai pārliecinātos, vai pieprasītā informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju pievienota līdzekļu pārvedumam, un palīdzētu identificēt aizdomīgus darījumus, maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējam un starpniekam maksājumu pakalpojumu sniedzējam būtu jāievieš efektīvas procedūras, lai varētu konstatēt, vai informācija par maksātāju un maksājuma saņēmēju netrūkst pilnībā vai daļēji. Minētajās procedūrās attiecīgā gadījumā būtu jāiekļauj uzraudzība pēc pārvedumiem vai to laikā. Kompetentajām iestādēm būtu jānodrošina, lai maksājumu pakalpojumu sniedzēji iekļautu pieprasīto informāciju saistībā ar pārvedumiem, veicot elektronisko pārskaitījumu vai ar saistīta paziņojuma palīdzību visā maksājumu ķēdē.

(43)

Attiecībā uz kriptoaktīvu pārvedumiem kriptoaktīvu saņēmēja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam būtu jāīsteno efektīvas procedūras, lai noteiktu, vai netrūkst informācijas par iniciatoru vai kriptoaktīvu saņēmēju un vai arī tā nav nepilnīga. Minētajās procedūrās attiecīgā gadījumā būtu jāiekļauj uzraudzība pēc pārvedumiem vai to laikā. Nevajadzētu pieprasīt, lai informācija tiktu tieši pievienota pašam kriptoaktīvu pārvedumam, ja to iesniedz pirms kriptoaktīvu pārveduma, vienlaikus ar to vai paralēli tam un ja pēc pieprasījuma tā ir pieejama attiecīgajām iestādēm.

(44)

Ņemot vērā potenciālos draudus, ka nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai var tikt izmantoti anonīmi līdzekļu pārvedumi, ir lietderīgi maksājumu pakalpojumu sniedzējiem noteikt par pienākumu pieprasīt informāciju par maksātāju un maksājuma saņēmēju un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem – pieprasīt informāciju par iniciatoru un kriptoaktīvu saņēmēju. Saskaņā ar FATF izstrādāto uz risku balstīto pieeju ir lietderīgi noteikt augstāka un zemāka riska jomas nolūkā mērķtiecīgāk novērst nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskus. Kriptoaktīvu saņēmēja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam, maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējam, starpniekam maksājumu pakalpojumu sniedzējam un starpniekam kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam attiecīgi būtu jāizveido efektīvas, uz riska faktoriem balstītas procedūras, ko piemēro gadījumos, kad līdzekļu pārvedumam nav pievienota vajadzīgā informācija par maksātāju vai maksājuma saņēmēju, vai ja kriptoaktīvu pārvedumam trūkst prasītās informācijas par iniciatoru vai kriptoaktīvu saņēmēju, lai minētais pakalpojumu sniedzējs varētu izlemt, vai minēto pārvedumu izpildīt, noraidīt vai apturēt, un noteikt to, kādus pasākumus veikt turpmāk.

(45)

Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, tāpat kā visiem atbildīgajiem subjektiem, būtu jānovērtē un jāuzrauga risks, kas saistīts ar to klientiem, produktiem un piegādes kanāliem. Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem būtu arī jānovērtē ar saviem darījumiem saistītais risks, tostarp gadījumos, kad tiek veikti pārvedumi uz pašuzturētām adresēm vai no tām. Ja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs zina vai tam kļūst zināms, ka informācija par iniciatoru vai kriptoaktīvu saņēmēju, kas izmanto pašuzturēto adresi, ir neprecīza vai ja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs saskaras ar neparastiem vai aizdomīgiem darījumu modeļiem vai augstāka nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riska situācijām, kas saistītas ar pārvedumiem, kuros iesaistītas pašuzturētas adreses, minētajam kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam attiecīgā gadījumā būtu jāīsteno pastiprinātas uzticamības pārbaudes pasākumi ar mērķi pienācīgi pārvaldīt un mazināt riskus. Kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam minētie apstākļi būtu jāņem vērā, izvērtējot, vai kriptoaktīvu pārvedums vai jebkurš ar to saistīts darījums ir aizdomīgs un vai saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/849 par to ir jāziņo finanšu ziņu vākšanas vienībai (FIU).

(46)

Šī regula būtu jāpārskata saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu par mehānismiem, kas dalībvalstīm jāievieš, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko atceļ Direktīvu (ES) 2015/849, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu, ar ko izveido Iestādi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanai un groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 1094/2010 un (ES) Nr. 1095/2010, lai nodrošinātu atbilstību attiecīgajiem noteikumiem.

(47)

Maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējam, starpniekam maksājumu pakalpojumu sniedzējam, kriptoaktīvu saņēmēja kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam vai starpniekam kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība, ja tas konstatē, ka trūkst informācijas attiecīgā gadījumā par maksātāju vai maksājuma saņēmēju, vai par iniciatoru vai kriptoaktīvu saņēmēju, vai arī ka šāda informācija ir nepilnīga, vai ja, ņemot vērā attiecīgo kriptoaktīvu avotu vai galamērķi, kriptoaktīvu pārvedums ir uzskatāms par aizdomīgu, un būtu jāziņo par aizdomīgiem darījumiem kompetentajām iestādēm saskaņā ar Direktīvā (ES) 2015/849 ietverto ziņošanas pienākumu.

(48)

Līdzīgi kā līdzekļu pārvedumi starp maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, arī kriptoaktīvu pārvedumi, kuros iesaistīti starpnieki kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, varētu veicināt pārvedumus kā starpposma elementus kriptoaktīvu pārvedumu ķēdē. Saskaņā ar starptautiskajiem standartiem arī uz šādiem pārvedumu starpniekiem būtu jāattiecina šajā regulā izklāstītās prasības, tāpat kā spēkā esošie pienākumi attiecībā uz starpniekiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem.

(49)

Noteikumus par tādiem līdzekļu pārvedumiem un kriptoaktīvu pārvedumiem, saistībā ar kuriem trūkst informācijas par maksātāju vai maksājuma saņēmēju, vai iniciatoru vai kriptoaktīvu saņēmēju, vai šāda informācija ir nepilnīga, un saistībā ar kuriem kriptoaktīvu pārvedumi ir uzskatāmi par aizdomīgiem, ņemot vērā attiecīgo kriptoaktīvu avotu vai galamērķi, piemēro, neskarot maksājumu pakalpojumu sniedzēju, starpnieku maksājumu pakalpojumu sniedzēju un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju un starpnieku kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju pienākumus noraidīt vai apturēt tādus līdzekļu pārvedumus un kriptoaktīvu pārvedumus, ar ko pārkāpj kādu civiltiesību, administratīvo tiesību vai krimināltiesību normu.

(50)

Lai nodrošinātu tehnoloģiju neitralitāti, šajā regulā nebūtu jāparedz pienākums izmantot konkrētu tehnoloģiju, kad kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji pārsūta darījuma informāciju. Lai nodrošinātu, ka tiek faktiski izpildītas prasības, ko kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem piemēro saskaņā ar šo regulu, ļoti svarīga nozīme būs standartu noteikšanas iniciatīvām, kurās iesaistījusies vai kuras vada kriptoaktīvu nozare. Lai nodrošinātu ātru informācijas apmaiņu, izrietošajiem risinājumiem vajadzētu būt sadarbspējīgiem, izmantojot starptautiskus vai Savienības mēroga standartus.

(51)

Ar mērķi palīdzēt maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem izveidot efektīvas procedūras, lai atklātu gadījumus, kad tie saņem līdzekļu pārvedumus vai kriptoaktīvu pārvedumus ar trūkstošu vai nepilnīgu informāciju par maksātāju, maksājuma saņēmēju, iniciatoru vai kriptoaktīvu saņēmēju, un veiktu efektīvus turpmākus pasākumus, EBI būtu jāizdod pamatnostādnes.

(52)

Lai cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu varētu nekavējoties rīkoties, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem būtu nekavējoties jāatbild uz informācijas pieprasījumiem par maksātāju un maksājuma saņēmēju vai par iniciatoru un kriptoaktīvu saņēmēju, kurus iesniedz iestādes, kas ir atbildīgas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas apkarošanu dalībvalstī, kurā minētie maksājumu pakalpojumu sniedzēji ir iedibināti vai kurā ir minēto kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju juridiskā adrese.

(53)

Dienu skaits, kādā pakalpojumu sniedzējam jāsniedz atbilde uz pieprasījumu sniegt informāciju par maksātāju, ir atkarīgs no aizritošo darbdienu skaita maksātāja maksājumu pakalpojuma sniedzēja dalībvalstī.

(54)

Tā kā kriminālizmeklēšanas gaitā var nebūt iespējams identificēt prasītos datus vai darījumā iesaistītās personas daudzus mēnešus vai pat gadus pēc līdzekļu sākotnējā pārveduma vai kriptoaktīvu pārveduma un lai varētu piekļūt svarīgiem pierādījumiem saistībā ar izmeklēšanu, ir lietderīgi prasīt, lai maksājumu pakalpojumu sniedzēji vai kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji kādu laikposmu uzglabā informāciju par maksātāju un maksājuma saņēmēju vai iniciatoru un kriptoaktīvu saņēmēju nolūkā novērst, atklāt un izmeklēt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas gadījumus. Minētajam laikposmam nebūtu jāpārsniedz pieci gadi, un pēc tā beigām visi personas dati būtu jādzēš, ja vien valstu tiesību akti nenosaka citādi. Ja tas nepieciešams, lai novērstu, atklātu vai izmeklētu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai teroristu finansēšanu, un pēc tam, kad ir veikts novērtējums par pasākuma nepieciešamību un samērīgumu, dalībvalstīm būtu jāvar atļaut vai pieprasīt datu uzglabāšanu uz papildu laikposmu, kas nav ilgāks par pieciem gadiem, neskarot valstu krimināltiesību normas par pierādījumiem, kuras piemēro notiekošā kriminālizmeklēšanā un juridiskās procedūrās, un pilnībā ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/680 (21). Minētos pasākumus varētu pārskatīt, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, pieņemšanu.

(55)

Lai uzlabotu atbilstību šai regulai un saskaņā ar Komisijas 2010. gada 9. decembra paziņojumu “Par sankciju režīmu pastiprināšanu finanšu pakalpojumu nozarē” būtu jāstiprina kompetento iestāžu pilnvaras pieņemt uzraudzības pasākumus un noteikt sankcijas. Būtu jāparedz administratīvie sodi un pasākumi, un, ņemot vērā, ka ir svarīgi cīnīties pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu, dalībvalstīm būtu jānosaka sankcijas un pasākumi, kas ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši. Dalībvalstīm par tiem būtu jāinformē Komisija un Regulas (ES) Nr. 1093/2010 9.a panta 7. punktā minētā pastāvīgā iekšējā komiteja nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas apkarošanai.

(56)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (22).

(57)

Vairākas valstis un teritorijas, kas nav Savienības teritorijas daļa, ar kādu dalībvalsti ir saistītas ar monetāro savienību, tās ir daļa no kādas dalībvalsts valūtas zonas vai ir parakstījušas monetārās konvencijas ar Savienību, ko pārstāv kāda dalībvalsts, un tajās ir maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kuri tieši vai netieši piedalās attiecīgās dalībvalsts maksājumu un norēķinu sistēmās. Lai izvairītos no šīs regulas piemērošanas līdzekļu pārvedumiem starp attiecīgajām dalībvalstīm un minētajām valstīm vai teritorijām, tādējādi būtiski negatīvi iespaidojot šo valstu vai teritoriju ekonomiku, ir lietderīgi paredzēt iespēju šādus līdzekļu pārvedumus uzskatīt par līdzekļu pārvedumiem attiecīgo dalībvalstu iekšienē.

(58)

Ņemot vērā iespējamos augstos riskus, kas ir saistīti ar pašuzturētām adresēm, un tehnoloģisko un regulatīvo sarežģītību, tostarp saistībā ar īpašumtiesību informācijas verifikāciju, līdz 2026. gada 1. jūlijam Komisijai būtu jāizvērtē vajadzība pēc īpašiem papildu pasākumiem ar mērķi mazināt riskus, ko rada pārvedumi uz pašuzturētām adresēm vai no tām vai uz subjektiem, kas nav iedibināti Savienībā, vai no tiem, tostarp iespējamu ierobežojumu ieviešana, un būtu jānovērtē to mehānismu efektivitāte un samērīgums, ko izmanto nolūkā verificēt informācijas precizitāti attiecībā uz pašuzturētu adrešu īpašumtiesībām.

(59)

Pašlaik Direktīva (ES) 2015/849 attiecas tikai uz divām kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju kategorijām, proti, digitālo maku pakalpojumu sniedzējiem un pakalpojumu sniedzējiem, kas iesaistīti virtuālo valūtu un bezseguma valūtu apmaiņas pakalpojumos. Lai novērstu pastāvošās nepilnības nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas regulējumā un pieskaņotu Savienības tiesību aktus starptautiskajiem ieteikumiem, Direktīva (ES) 2015/849 būtu jāgroza, lai tajā tiktu iekļautas visas kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju kategorijas, kā noteikts Regulā (ES) 2023/1114, kurā paredzēts plašāks kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju loks. Jo īpaši, lai nodrošinātu, ka kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem piemēro tādas pašas prasības un uzraudzības līmeni kā kredītiestādēm un finanšu iestādēm, ir lietderīgi atjaunināt atbildīgo subjektu sarakstu, iekļaujot kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus finanšu iestāžu kategorijā Direktīvas (ES) 2015/849 nolūkā. Turklāt, ņemot vērā to, ka tradicionālās finanšu iestādes, piedāvājot šādus pakalpojumus, arī ietilpst kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju definīcijā, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju identificēšana par finanšu iestādēm rada iespēju, ka pastāv vienots konsekventu noteikumu kopums, ko piemēro subjektiem, kas sniedz gan tradicionālos finanšu pakalpojumus, gan kriptoaktīvu pakalpojumus. Direktīva (ES) 2015/849 būtu jāgroza arī tāpēc, lai nodrošinātu, ka kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji spēj pienācīgi mazināt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskus, kuriem tie ir pakļauti.

(60)

Attiecības, kas izveidotas starp kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem un trešās valstīs iedibinātiem subjektiem nolūkā izpildīt kriptoaktīvu pārvedumus vai sniegt līdzīgus kriptoaktīvu pakalpojumus, ir līdzīgas korespondentbanku attiecībām, kas izveidotas ar trešās valsts respondentiestādi. Tā kā minētajām attiecībām ir raksturīga regularitāte un atkārtošanās, tās būtu jāuzskata par korespondentattiecību veidu un tām būtu jāpiemēro īpaši pastiprinātas uzticamības pārbaudes pasākumi, kas principā ir līdzīgi tiem, kurus piemēro banku un finanšu pakalpojumu jomā. Jo īpaši kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, veidojot jaunas korespondentattiecības ar respondentsubjektu, būtu jāpiemēro īpaši pastiprinātas uzticamības pārbaudes pasākumi, lai identificētu un novērtētu minētā respondenta pakļautību riskam, pamatojoties uz tā reputāciju, uzraudzības kvalitāti un tā kontroli noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILL/TFN) jomā. Pamatojoties uz savākto informāciju, korespondenta kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem būtu jāīsteno piemēroti riska mazināšanas pasākumi, kuros jo īpaši būtu jāņem vērā potenciāli augstākais nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risks, ko rada nereģistrēti un nelicencēti subjekti. Tas ir īpaši svarīgi, kamēr FATF standartu īstenošana pasaules līmenī saglabājas nevienmērīgs, radot papildu riskus un problēmas. EBI būtu jāsniedz norādījumi par to, kā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem būtu jāveic pastiprinātā uzticamības pārbaude, un būtu jāprecizē piemērotie riska mazināšanas pasākumi, tostarp minimuma darbības, kas jāveic, mijiedarbojoties ar nereģistrētiem vai nelicencētiem subjektiem, kuri sniedz kriptoaktīvu pakalpojumus.

(61)

Ar Regulu (ES) 2023/1114 ir izveidots visaptverošs tiesiskais regulējums kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, ar kuru saskaņo noteikumus, kas attiecas uz atļauju piešķiršanu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem un to darbību visā Savienībā. Lai izvairītos no prasību dublēšanās, Direktīva (ES) 2015/849 būtu jāgroza, lai atceltu reģistrācijas prasības attiecībā uz tām kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju kategorijām, uz kurām attieksies vienotais licencēšanas režīms saskaņā ar Regulu (ES) 2023/1114.

(62)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, apkarot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorismu, tostarp īstenojot starptautiskos standartus un nodrošinot pamatinformācijas pieejamību par līdzekļu pārvedumu maksātājiem un maksājumu saņēmējiem un par kriptoaktīvu pārvedumu iniciatoriem un kriptoaktīvu saņēmējiem, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet rīcības mēroga vai ietekmes dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(63)

Uz šo regulu attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 un Regula (ES) 2018/1725 (23). Tajā ir ievērotas pamattiesības un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā atzītie principi, jo īpaši tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību (7. pants), tiesības uz personas datu aizsardzību (8. pants), tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu (47. pants) un princips ne bis in idem.

(64)

Lai nodrošinātu saskaņotību ar Regulu (ES) 2023/1114, šī regula būtu jāpiemēro no dienas, kad sāk piemērot minēto regulu. Līdz minētajam datumam dalībvalstīm būtu jātransponē arī Direktīvas (ES) 2015/849 grozījumi.

(65)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāju, kurš atzinumu sniedza 2021. gada 22. septembrī (24),