I PIELIKUMS 4. PANTA 3. PUNKTĀ MINĒTĀ POTENCIĀLĀ UZGLABĀŠANAS KOMPLEKSA UN APKĀRTĒJĀ APGABALA RAKSTUROJUMA UN NOVĒRTĒJUMA KRITĒRIJI

a) ģeoloģiskos un ģeofizikālos parametrus;

b) hidroģeoloģiskos parametrus (jo īpaši patēriņam paredzēto pazemes ūdeņu klātbūtni);

c) kolektorslāņa inženieriju (tostarp poru tilpuma CO2 iesūknēšanai un kopīgās uzglabāšanas ietilpības volumetriskos aprēķinus);

d) ģeoķīmiskos parametrus (šķīšanas ātrumu, mineralizācijas ātrumu);

e) ģeomehāniskos parametrus (caurlaidību, lūzumu hidropārrāvuma spiedienu);

f) seismoloģiskos parametrus;

g) tādu dabīgu un mākslīgu izplatīšanās ceļu esamību un stāvokli, kuru dēļ varētu rasties noplūde, tostarp dziļurbumus un pārējos urbumus.

h) teritorijas ap uzglabāšanas kompleksu, kuras varētu ietekmēt CO2 uzglabāšana uzglabāšanas vietā;

i) iedzīvotāju sadalījumu reģionā virs uzglabāšanas vietas;

j) attālumu līdz vērtīgiem dabas resursiem (jo īpaši līdz Natura 2000 teritorijām saskaņā ar Padomes Direktīvu 79/409/EEK (1979. gada 2. aprīlis) par savvaļas putnu aizsardzību ( 4 ) un Padomes Direktīvu 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību ( 5 ), dzeramajiem pazemes ūdeņiem un ogļūdeņražiem);

k) darbības ap uzglabāšanas kompleksu un iespējamo mijiedarbību ar minētajām darbībām (piemēram, ogļūdeņražu ģeoloģiskai izpētei, ieguvei un uzglabāšanai, ģeotermālai ūdens nesējslāņu izmantošanai un pazemes ūdens krājumu izmantošanai);

l) attālumu līdz potenciālajam CO2 avotam vai avotiem (tostarp aplēses par kopējo potenciālo CO2 masu, kas ekonomiski ir pieejama uzglabāšanai) un adekvātiem transporta tīkliem.

a) slazda ģeoloģisko uzbūvi;

b) kolektorslāņa ģeomehāniskās, ģeoķīmiskās un plūsmas īpašības, pārsedzošo slāni (sprostslāni, izolējošo slāni, porainus un caurlaidīgus slāņus) un apkārtējos iežus;

c) plaisu sistēmas parametrus un to, vai ir kādas cilvēku izveidotus noplūdes ceļus;

d) uzglabāšanas kompleksa horizontālo un vertikālo izplatību;

e) poru tilpumu (arī porainības izvietojumu);

f) šķidrumu sākotnējo izvietojumu;

g) visus citus attiecīgos parametrus.

a) iespējamus iesūknēšanas ātrumus un CO2 plūsmu īpašības;

b) pāra procesu modelēšanas iedarbību (t. i., veidu, kādā atsevišķi efekti mijiedarbojas simulatorā(-os));

c) reaktīvos procesus (t. i., veidu, kādā iesūknētais CO2 reakcijas modelī reaģē ar in situ iežiem);

d) izmantoto kolektorslāņa simulatoru (lai pārliecinātos par konkrētu novērojumu pareizību, iespējams, ir jāizmanto vairāki modeļi);

e) īstermiņa un ilgtermiņa modeļus (lai noskaidrotu CO2 uzvedības maiņu vairākos desmitos un simtos gadu, arī to, cik ātri un kādā pakāpē CO2 šķīst ūdenī).

f) spiedienu un temperatūru uzglabāšanas struktūrā, ko izsaka kā iesūknēšanas ātruma un iesūknētā kopapjoma funkciju laikā;

g) telpisko un vertikālo CO2 izplatību pret laiku;

h) CO2 plūsmas veidu kolektorslānī, tostarp fāžu uzvedību;

i) CO2 nosprostojuma mehānismiem un ātrumu (tostarp izplūdes vietām un sānu un vertikālajiem pildījumiem);

j) sekundārajām ietvēruma sistēmām vispārējā uzglabāšanas kompleksā;

k) uzglabāšanas ietilpību un spiediena gradientiem uzglabāšanas vietā;

l) uzglabāšanas veidojuma(-u) un sprostslāņa plaisāšanas risku;

m) risku, ka CO2 var iekļūt sprostslānī;

n) noplūdes risku no uzglabāšanas vietas (piemēram, no pamestām vai nepareizi likvidētām akām);

o) migrācijas ātrumu (atvērtos kolektorslāņos);

p) plaisu aizpildīšanas ātrumiem;

q) izmaiņām veidojuma(-u) šķidrumu ķīmijā un izrietošajām reakcijām (piemēram, pH izmaiņām, minerālu formāciju un reaktīvās modelēšanas iekļaušanu, lai novērtētu iedarbību);

r) veidojuma šķīdumu pārvietošanu;

s) palielinātu seismisko aktivitāti un altitūdu.

a) iespējamiem noplūdes ceļiem;

b) iespējamo noplūdes gadījumu nopietnību noteiktajiem noplūdes ceļiem (plūsmas ātrumi);

c) kritiskajiem parametriem, kas ietekmē iespējamo noplūdi (piemēram, kolektorslāņa maksimālais spiediens, maksimālais iesūknēšanas ātrums, temperatūra, jutīgums pret dažādiem pieņēmumiem statiskajā ģeoloģiskajā zemes modelī(-ļos) utt.);

d) CO2 uzglabāšanas sekundārajiem efektiem, tostarp pārvietotiem formācijas šķidrumiem un jaunām vielām, kas radušās CO2 uzglabāšanas rezultātā;

e) jebkādiem citiem faktoriem, kas var radīt draudus cilvēku veselībai vai videi (piemēram, ar projektu saistītas fiziskas struktūras).