|
+I PIELIKUMS |
I PIELIKUMSI PIELIKUMS VIDES PĀRSKATS Vides pārskatu sagatavo par šādām jomām: 1. Organizācijas konteksta noteikšana Organizācija nosaka tos ārējos un iekšējos jautājumus, kas var pozitīvi vai negatīvi ietekmēt tās spēju sasniegt plānotos vides vadības sistēmas rezultātus. Šādi jautājumi ietver attiecīgos vides apstākļus, piemēram, klimatu, gaisa kvalitāti, ūdens kvalitāti, dabas resursu pieejamību, bioloģisko daudzveidību. Tie var arī ietvert (bet ne tikai) šādus apstākļus:
—
ārēji apstākļi (piemēram, kultūras, sociālie, politiskie, tiesiskie, regulatīvie, finansiālie, tehnoloģiskie, ekonomiskie, vides un konkurences apstākļi),
—
iekšējie apstākļi, kas saistīti ar organizatoriskiem raksturlielumiem (piemēram, organizācijas darbības, ražojumi un pakalpojumi, stratēģiskā vadība, kultūra un spējas).
2. Ieinteresēto personu identificēšana un attiecīgo vajadzību un vēlmju noteikšana Organizācija nosaka ieinteresētās personas, kas ir būtiskas vides vadības sistēmai, šo ieinteresēto personu attiecīgās vajadzības un vēlmes un to, kuras no šīm vajadzībām un vēlmēm tai ir jāievēro vai kuras tā izvēlas ievērot. Ja organizācija nolemj brīvprātīgi pieņemt tādu ieinteresēto personu attiecīgās vajadzības un vēlmes vai piekrīt tām, uz kurām neattiecas tiesiskās prasības, tās kļūst par daļu no organizācijas atbilstības pienākumiem. 3. Piemērojamo tiesisko prasību vides jomā identificēšana Papildus spēkā esošo tiesisko prasību reģistra izveidei organizācija norāda arī to, kā var sniegt pierādījumus par to, ka tā izpildījusi dažādās tiesiskās prasības. 4. Tiešo un netiešo vides aspektu identificēšana un būtisko aspektu noteikšana Organizācija identificē visus tiešos un netiešos vides aspektus, kuriem ir pozitīva vai negatīva ietekme uz vidi, iedalot tos attiecīgi no kvalitātes un kvantitātes viedokļa, un izveido visu identificēto vides aspektu reģistru. Organizācija, pamatojoties uz kritērijiem, kuri noteikti saskaņā ar šā pielikuma 5. punktu, arī nosaka, kuri no šiem aspektiem ir būtiski. Identificējot tiešos un netiešos vides aspektus, ir svarīgi, lai organizācijas arī ņemtu vērā vides aspektus, kuri saistīti ar to pamatdarbību. Ar organizācijas objektu un inventāra vides aspektu uzskaitījumu nepietiek. Identificējot savu darbību, ražojumu un pakalpojumu tiešos un netiešos vides aspektus, organizācija pieņem aprites cikla perspektīvu, ņemot vērā aprites cikla posmus, kurus tā var kontrolēt vai ietekmēt. Atkarībā no organizācijas darbības šādi posmi parasti ietver izejvielu ieguvi, pasūtījumus un iepirkumus, dizaina izstrādi, ražošanu, transportēšanu, lietošanu, aprites cikla beigu apstrādi un galīgo likvidēšanu. 4.1. Tiešie vides aspekti Tiešie vides aspekti ir saistīti ar organizācijas darbībām, ražojumiem un pakalpojumiem, kuri atrodas tiešā organizācijas pārvaldības kontrolē. Visām organizācijām jāņem vērā savu darbību tiešie aspekti. Tiešie vides aspekti ietver (bet ne tikai) šādus:
1)
emisijas gaisā;
2)
noplūde ūdenī (tostarp infiltrācija gruntsūdeņos);
3)
cieto un citu, jo īpaši bīstamo, atkritumu rašanās, to pārstrāde, otrreizēja izmantošana, transportēšana un likvidēšana;
4)
zemes izmantošana un piesārņošana;
5)
enerģijas, dabas resursu (tostarp ūdens, faunas un floras) un izejvielu izmantošana;
6)
piedevu un palīgvielu, arī pusfabrikātu izmantošana;
7)
vietēja mēroga jautājumi (troksnis, vibrācijas, smakas, putekļi, izskats u. c.). Identificējot vides aspektus jāņem vērā arī šādi jautājumi:
—
tādu vides avāriju un citu ārkārtas situāciju izcelšanās riski, kam ir iespējama ietekme uz vidi (piemēram, ķīmiskas avārijas), kā arī iespējamas anormālās situācijas, kuras varētu izraisīt iespējamu ietekmi uz vidi,
—
transporta jautājumi attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kā arī darbinieku komandējumiem.
4.2. Netiešie vides aspekti Netiešie vides aspekti var rasties, organizācijai sadarbojoties ar trešām personām, kuras pienācīgā mērā var ietekmēt organizācija. Tie ietver (bet ne tikai) šādus aspektus:
1)
ar ražojumu un pakalpojumu aprites ciklu saistīti jautājumi, ko organizācija var ietekmēt (izejvielu ieguve, dizaina izstrāde, pasūtījumi un iepirkumi, ražošana, transportēšana, lietošana, aprites cikla beigu apstrāde un galīgā likvidēšana);
2)
kapitālieguldījumi, aizdevumu piešķiršana un apdrošināšanas pakalpojumi;
3)
jauni tirgi;
4)
pakalpojumu klāsts un sastāvs (piemēram, transports vai ēdināšana);
5)
administratīvi un ar plānošanu saistīti lēmumi;
6)
ražojumu klāsts;
7)
līgumslēdzēju, apakšuzņēmēju, piegādātāju un apakšpiegādātāju veikums un prakse vides jomā. Organizācijām jāspēj pierādīt, ka būtiskie vides aspekti un ar šiem aspektiem saistītā ietekme ir ņemta vērā vadības sistēmas darbā. Organizācijai būtu jācenšas nodrošināt, lai piegādātāji un personas, kas darbojas organizācijas vārdā, veicot līgumos noteiktās darbības, ievēro organizācijas vides politiku. Organizācija apsver, kā tā var ietekmēt minētos netiešos vides aspektus un kādus pasākumus var veikt, lai mazinātu to ietekmi uz vidi vai palielinātu vidisko labumu. 5. Vides aspektu būtiskuma novērtēšana Organizācija nosaka kritērijus, lai vērtētu savu darbību, ražojumu un pakalpojumu vides aspektu būtiskumu, un tos piemēro, lai tādējādi noteiktu, kuriem vides aspektiem ir būtiska ietekme uz vidi, ņemot vērā aprites cikla perspektīvu. Organizācijas izstrādātajos kritērijos ņem vērā tiesību aktus, turklāt tie ir vispusīgi, neatkarīgi pārbaudāmi, reproducējami un publiski pieejami. Nosakot šos kritērijus, organizācija ņem vērā šādus elementus:
1)
iespējamais kaitējums vai vidiskais labums, tostarp attiecībā uz bioloģisko daudzveidību;
2)
vides stāvoklis (vides trauslums vietējā, reģionālā vai pasaules mērogā);
3)
aspekta vai ietekmes apjomīgums, daudzums, biežums un atgriezeniskums;
4)
attiecīgu tiesību aktu vides jomā esība un prasības;
5)
ieinteresēto personu, tostarp organizācijas darbinieku, viedoklis. Var ņemt vērā papildu elementus atkarībā no organizācijas darbību, ražojumu un pakalpojumu veida. Pamatojoties uz noteiktajiem kritērijiem, organizācija vērtē vides aspektu un ietekmes uz vidi būtiskumu. Lai to izdarītu, organizācija ņem vērā apsvērumus, kas var ietvert (bet ne tikai):
1)
esošos organizācijas datus par materiālu un enerģijas patēriņu, noplūdi, atkritumiem un emisijām saistībā ar risku;
2)
organizācijas darbības, kuras reglamentētas tiesību aktos vides jomā;
3)
ar iepirkumu saistītās darbības;
4)
organizācijas ražojumu dizainu, izstrādi, ražošanu, izplatīšanu, apkopi, izmantošanu, atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un likvidēšanu;
5)
organizācijas darbības, kurām ir visaugstākās ar vidi saistītās izmaksas un kuras sniedz vislielāko vidisko labumu. Vērtējot savu darbību radītās ietekmes uz vidi būtiskumu, organizācija ņem vērā parastos darbības apstākļus, darbības uzsākšanas un pārtraukšanas apstākļus, kā arī loģiski paredzamus ārkārtas apstākļus. Ņem vērā iepriekšējās, pašreizējās un plānotās darbības. 6. Tās informācijas vērtējums, kura saņemta pēc iepriekšējo incidentu izmeklēšanas Organizācija ņem vērā informāciju, kas saņemta pēc iepriekšējo incidentu izmeklēšanas un kas varētu ietekmēt tās spēju sasniegt plānotos tās vides vadības sistēmas rezultātus. 7. Risku un izdevību apzināšana un dokumentēšana Organizācija nosaka un dokumentē riskus un izdevības, kas saistīti ar tās vides aspektiem, atbilstības pienākumiem un citiem 1.–4. punktā identificētajiem jautājumiem un prasībām. Organizācija galveno uzmanību pievērš tiem riskiem un izdevībām, kam jāpievēršas, lai nodrošinātu to, ka vides vadības sistēma var sasniegt savu plānoto rezultātu, lai novērstu nevēlamu ietekmi vai avārijas un lai pastāvīgi uzlabotu organizācijas veikumu vides jomā. 8. Pastāvošo procesu, prakses un procedūru izskatīšana Organizācija pārskata pastāvošos procesus, praksi un procedūras un nosaka, kuras ir vajadzīgas, lai nodrošinātu vides vadības saglabāšanu ilgtermiņā. 1. Pārskats
1.1 Atsauces1.2 Identificētās prasības1.3 Saistītie standarti2. Identificētās prasības
3. Saistītie standarti
|