I PIELIKUMS MAKSĀJUMU STATISTIKAS VISPĀRĪGĀ STRUKTŪRA

1. Eiropas Centrālā banka (ECB) maksājumu statistiku apkopo, izmantojot datu saskaņotu vākšanu, ko nacionālajā līmenī pārvalda nacionālās centrālās bankas (NCB). Apkopotie dati ir izkārtoti deviņās turpmāk tekstā norādītajās tabulās, kurās iekļauj nacionālos datus par katru dalībvalsti, kuras valūta ir euro (turpmāk – “euro zonas dalībvalsts”). Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (MPS) jāsniedz dati 1., 2., 3., 4., 5., 6. un 9. tabulā, savukārt maksājumu sistēmu operatoriem (MSO) jāsniedz dati 7. un 8. tabulā. Dati jāsniedz tikai vienā no divām 4. un 5. tabulas versijām. Statistiskā informācija 4.a un 5.a tabulā jāsniedz visiem MPS, kuriem nav piešķirta atkāpe saskaņā ar 4. pantu, savukārt pārskatu sniedzējiem, kuriem piešķirta atkāpe saskaņā ar 4. panta 2. un 3. punktu, jāsniedz statistiskā informācija 4.b un 5.b tabulā.

1. Krājumu dati, kas iekļauti 1., 2., 3. un 7. tabulā, attiecas uz perioda beigām, t.i., pozīcijām atsauces perioda pēdējā darbdienā. Atlikuma izsniegtajos e-naudas datu nesējos rādītājus apkopo euro, un tie attiecas uz maksājumu datu nesējiem visās valūtās.

2. Plūsmu dati, kas iekļauti 4., 5., 6., 8. un 9. tabulā, attiecas uz maksājumu darījumiem, kas uzkrāti visā periodā, t.i., kopsummu atsauces periodā. Darījumu vērtības rādītājus apkopo euro, un tie attiecas uz maksājumu darījumiem visās valūtās.

1. Katrā euro zonas dalībvalstī pārskatu sniedzēji ir MPS un MSO.

2. MPS ir iestādes, kas reģistrētas un atrodas šajā teritorijā, t.sk. ārpus šīs teritorijas esošo mātesuzņēmumu meitasuzņēmumi, un tādu iestāžu filiāles, kuru galvenais birojs atrodas ārpus šīs teritorijas.

3. Statistikas vajadzībām MPS konsolidācijai valstu ietvaros piemēro šādus principus:

4. Statistikas vajadzībām MPS pārrobežu konsolidācija nav atļauta.

5. Ja MSO atbild par vairākām maksājumu sistēmām vienas valsts teritorijā, statistiku sniedz atsevišķi par katru maksājumu sistēmu.

6. Iestādes, kas atrodas ārzonas finanšu centros, statistikas vajadzībām uzskata par to teritoriju rezidentēm, kurās šie centri atrodas.

1. Ja kartes ar maksājuma funkciju, izņemot kartes, kurām ir tikai e-naudas funkcija, pilda vairākas funkcijas, to uzskaita katrā attiecīgajā apakškategorijā. Tādēļ karšu ar maksājumu funkciju kopējais skaits var būt mazāks par apakškategoriju summu. Lai novērstu dubulto uzskaiti, apakškategorijas nesummē.

2. Katrā maksājumu funkcijā (t.i., debeta, atliktā debeta un kredīta funkcijā) kartēm piesaistītie maksājumu instrumenti tiek iedalīti pēc maksājumu karšu shēmas (MKS), kurā tās ir izsniegtas. Ar kopīgu zīmolu apzīmētus kartēm piesaistītos maksājumu instrumentus uzskaita katrā attiecīgajā shēmā. Tādēļ kartēm piesaistītu maksājumu instrumentu kopējais skaits maksājumu funkcijas dalījumā var būt mazāks par šo karšu summu MKS dalījumā. Lai novērstu dubultu uzskaiti, kartes MKS dalījumā nesummē.

3. Ja “atliktā debeta kartei” nevar identificēt konkrēto atlikto debeta funkciju, datus par to sniedz kā par “kredītkarti”. Tāda pati loģika attiecas uz datu sniegšanu par darījumiem ar atliktā debeta karti.

4. “Karte ar e-naudas funkciju” var būt “karte, kurā e-naudu var glabāt tieši” vai “karte, kura nodrošina piekļuvi e-naudas kontos glabātai e-naudai”. Tādēļ karšu ar e-naudas funkciju kopējais skaits ir abu apakškategoriju summa.

5. Rezidentu MPS izsniegto karšu kopējo skaitu norāda atsevišķi ailē “kopējais karšu skaits (neatkarīgi no karšu funkciju skaita)”. Šis rādītājs var nebūt “karšu ar skaidrās naudas funkciju”, “karšu ar maksājumu funkciju” un “karšu ar e-naudas funkciju” summa, jo šīs kategorijas var nebūt savstarpēji izslēdzošas.

6. Rādītājs “karte ar debeta, skaidrās naudas un e-naudas funkciju apvienojumu” attiecas uz karti, ko izsniedzis MPS, kurš apvieno skaidrās naudas, debeta un e-naudas funkcijas. Turklāt datus par to sniedz katrā no apakškategorijām:

7. Datus par karti ar funkciju apvienojumu sniedz katrā no attiecīgajām apakškategorijām.

8. Kartes skaita pēc kartes izsniedzēja, neņemot vērā karšu turētāju rezidences vietu vai ar karti saistītā konta atrašanās vietu.

9. Katra valsts sniedz datus par to karšu skaitu, ko izsniegušas valsts rezidentu MPS.

10. Apgrozībā esošās kartes uzskaita neatkarīgi no tā, kad tās tika izsniegtas, un no tā, vai tās ir lietotas.

11. Iekļauj arī kartes, ko izsniegušas karšu sistēmas, t.i., trīspusējas vai četru pušu sistēmas.

12. Neiekļauj kartes, kuru termiņš beidzies, vai anulētas kartes.

13. Tirgotāju izsniegtas kartes, t.i., mazumtirdzniecības kartes, neuzskaita, ja vien tās nav izsniegtas, sadarbojoties ar MPS, t.i., tās apzīmētas ar kopīgu zīmolu.

1. Sniedz datus par visiem fiziskajiem termināļiem, kuros darījumus iegūst rezidentu MPS, t. sk. termināļiem, kas atrodas pārskatu sniedzējā valstī, un termināļiem, kas atrodas ārpus pārskatu sniedzējas valsts.

2. Datus par termināļiem, kuros darījumus iegūst ārvalstīs esošas MPS filiāles un/vai meitasuzņēmumi, nesniedz mātesuzņēmums, bet gan pašas filiāles un/vai meitasuzņēmumi.

3. Katru termināli uzskaita atsevišķi pat tad, ja vienā tirdzniecības vietā ir vairāki viena veida termināļi.

4. Ja bankomātam ir vairāk nekā viena funkcija, to uzskaita katrā attiecīgajā apakškategorijā. Tādēļ bankomātu kopējais skaits var būt mazāks par apakškategoriju summu. Lai novērstu dubulto uzskaiti, apakškategorijas nesummē.

5.  POS termināļus iedala “EFTPOS termināļos”, un šī dalījuma ietvaros – tajos, kas pieņem bezkontakta darījumus, un tajos, kas pieņem e-naudas karšu darījumus. Šīs kategorijas nesummē, jo tās nav savstarpēji izslēdzošas.

6. Ja e-naudas karšu terminālim ir vairāk nekā viena funkcija, to uzskaita katrā attiecīgajā apakškategorijā. Tādēļ e-naudas karšu termināļu kopējais skaits var būt mazāks par apakškategoriju summu. Lai novērstu dubulto uzskaiti, apakškategorijas nesummē.

1. Ne-MFI iniciēti maksājumu darījumi jebkuram darījumu partnerim vai MPS iniciēti maksājumu darījumi, ja darījumu partneris ir ne-MFI. Tas ietver:

2. Maksājumu darījumus, ko iniciējusi rezidentu MPS un kas izpildīti ar konkrētu maksājuma rīkojumu, t.i., izmantojot maksājuma instrumentu, uzskaita kā “maksājumu darījumus saistībā ar ne-MFI”.

3. Līdzekļu pārvedumus starp viena turētāja kontiem un starp dažāda veida kontiem, uzskaita pēc izmantotā maksājumu pakalpojuma. Pārvedumi starp dažāda veida kontiem iever, piemēram, pārvedumus no pārvedama noguldījuma uz kontu, kurā tur nepārvedamu noguldījumu.

4. Sniedzot datus par liela apmēra maksājumu darījumiem, uzskaita katru maksājuma darījumu atsevišķi.

5. Iekļauj arī maksājumu darījumus ārvalstu valūtā. Datus konvertē euro pēc šiem darījumiem piemērojamā ECB atsauces kursa.

6. Vajadzības gadījumā pārskatos atsevišķi iedala attālinātos un neattālinātos darījumus.

7. Maksājumu darījumus, kurus iniciējuši rezidentu MPS un kuri izpildīti bez konkrēta maksājuma rīkojuma, t.i., neizmantojot Direktīvas (ES) 2015/2366 I pielikumā norādītu maksājumu pakalpojumu, bet ar vienkāršu iegrāmatojumu ne-MFI kontā, iekļauj kategorijā “citi pakalpojumi, kas nav iekļauti Direktīvā (ES) 2015/2366 ( 2 )”.

8. Datus par maksājumu darījumiem sniedz izmantotā maksājumu pakalpojuma sniedzēja un shēmas, kura apstrādā darījumu, dalījumā.

9. Nosūtīto darījumu gadījumā pārrobežu darījumus uzskaita valstī, no kuras cēlies darījums.

10. Saņemto darījumu gadījumā pārrobežu darījumus uzskaita valstī, kurā darījums saņemts.

11. Attiecībā uz pārrobežu kartēm piesaistītiem maksājumu darījumiem datus par darījumu partnera rezidenci un tirdzniecības vietas atrašanās vietu sniedz kopā. Attiecībā uz kartei piesaistītiem maksājumu darījumiem, kas iniciēti attālināti, dati par nosūtītiem maksājumu darījumiem tiek sniegti, lai identificētu saņēmēja MPS valsti un valsti, kurā atrodas tirdzniecības vieta. Attiecībā uz kartei piesaistītiem maksājumu darījumiem, kas nav iniciēti attālināti, dati par nosūtītiem maksājumu darījumiem tiek sniegti, lai identificētu saņēmēja MPS valsti un valsti, kurā atrodas fiziskais terminālis. Par saņemtajiem maksājumu darījumiem, kas iniciēti attālināti, datus sniedz, lai identificētu sūtītāja MPS valsti un valsti, kurā atrodas tirdzniecības vieta. Par saņemtajiem maksājumu darījumiem, kas nav iniciēti attālināti, datus sniedz, lai identificētu sūtītāja MPS valsti un valsti, kurā atrodas fiziskā tirdzniecības vieta.

12. Nosūtīto pārrobežu darījumu un saņemto pārrobežu darījumu starpība rāda neto pozitīvo vai negatīvo saldo darījumiem, kas tiek nosūtīti vai saņemt pārskata sniedzējā valstī.

13. Līdzekļu plūsmas virziens ir atkarīgs no maksājumu pakalpojuma un izmantotā iniciēšanas veida:

14. Rādītājs “maksājumu darījumi saistībā ar ne-MFI kopā (nosūtīti)” ir šādu astoņu savstarpēji izslēdzošu apakškategoriju summa: “kredīta pārvedumi (nosūtīti), “tiešā debeta maksājumi (nosūtīti)”, “kartei piesaistīti maksājumu darījumi ar kartēm piesaistītiem maksājumu instrumentiem, ko emitējuši rezidentu MPS”, “skaidrās naudas izmaksas, izmantojot kartēm piesaistītus maksājumu instrumentus”, “e-naudas maksājumu darījumi (nosūtīti)”, “čeki (nosūtīti)”, “bezkonta naudas pārvedumi (nosūtīti)” un "citi maksājumu pakalpojumi (nosūtīti)”. Rādītājs “maksājumu darījumi saistībā ar ne-MFI kopā (saņemti)” ir šādu septiņu savstarpēji izslēdzošu apakškategoriju summa: “kredīta pārvedumi (saņemti), “tiešā debeta maksājumi (saņemti)”, “kartei piesaistīti maksājumu darījumi, ko pieņēmuši rezidentu MPS”, “e-naudas maksājumu darījumi (saņemti)”, “čeki (saņemti)”, “bezkonta naudas pārvedumi (saņemti)” un "citi maksājumu pakalpojumi (saņemti)”.

15. Katrs darījums tiek iekļauts tikai vienā apakškategorijā, t.i. “iniciēts papīra dokumenta veidā”, “iniciēts elektroniski” vai “citi”. Tā kā apakškategorijas ir savstarpēji izslēdzošas, kredīta pārvedumu kopējais skaits ir apakškategoriju summa. Tas pats princips attiecas uz kredīta pārvedumu kopējo vērtību.

16. Maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzēju (MIPS) iniciēti kredīta pārvedumi papildus pievienoti apakškategorijā “MIPS iniciēts”. Šo apakškategoriju tomēr neņem vērā kredīta pārvedumu kopējā skaitā vai kopējā vērtībā.

17. Kredīta pārvedumi, kurus norāda pie “iniciēti elektroniski”, tiek tālāk iedalīti apakškategorijās “iniciēti datnē / datu paketē” un “iniciēti ar vienu maksājumu”. Tā kā apakškategorijas ir savstarpēji izslēdzošas, elektroniski iniciētu kredīta pārvedumu kopējais skaits ir apakškategoriju summa. Tas pats princips attiecas uz kredīta pārvedumu, kas iniciēti elektroniski, kopējo vērtību.

18. Kredīta pārvedumi, kurus norāda pie “iniciēti ar vienu maksājumu”, tiek iedalīti “bankomātos vai citos MPS termināļos”, “mobilo maksājumu risinājumos” un “internetbankā veiktos kredīta pārvedumos”. “Bankomāts vai cits MPS terminālis” ietver tikai neattālināti iniciētus kredīta pārvedumus, savukārt “mobilo maksājumu risinājums” un “internetbankā veikti kredīta pārvedumi” ietver tikai attālināti iniciētus kredīta pārvedumus. Tā kā apakškategorijas ir savstarpēji izslēdzošas, kredīta pārvedumu kopējais skaits ir apakškategoriju summa. Tas pats princips attiecas uz kredīta pārvedumu kopējo vērtību.

19. ''E-komercijas maksājumi” ir “internetbankā veiktu kredīta pārvedumu” apakškategorija.

20. “P2P mobilo maksājumu risinājums” ir “mobilo maksājumu risinājumu” apakškategorija.

21. Kredīta pārvedumos iekļauj arī darījumus, kuros maksājuma darījuma sākumā vai beigās izmanto skaidro naudu un kredīta pārveduma maksājumu pakalpojumu.

22. Iekļauj arī kredīta pārvedumus, kurus izmanto, lai veiktu norēķinus par nenokārtotajām saistībām darījumos ar kredītkartēm, debetkartēm vai atliktā debeta kartēm.

23. Kredīta pārvedumi ietver visus Vienotās euro maksājumu telpas (Single Euro Payments Area; SEPA) kredīta pārvedumus, kā arī ārpus SEPA darījumus. Datus par elektroniski iniciētiem kredīta pārvedumiem sniedz katrai shēmai atsevišķi.

24. Datus par elektroniski iniciētiem kredīta pārvedumiem sīkāk iedala attālināti iniciētos kredīta pārvedumos un neattālināti iniciētos kredīta pārvedumos. Šajos dalījumos datus par darījumiem sniedz par shēmām, un attiecībā uz katru shēmu tos sīkāk iedala pēc autentificēšanas kanāla, t.i., “autentificēti, izmantojot drošu lietotāju autentificēšanu (DLA)” vai “autentificēti bez DLA”. Tā kā apakškategorijas ir savstarpēji izslēdzošas, kredīta pārvedumu, kas iedalīti pēc kredīta pārvedumu shēmām, kopējais skaits ir apakškategoriju summa. Tas pats princips attiecas uz darījumu vērtību.

25. Darījumiem, kas autentificēti bez DLA, norāda iemeslus autentificēšanai bez DLA (t.i., “zemas vērtības darījumi”, “zemas vērtības bezkontakta darījumi”, “maksājumi sev”, “uzticami saņēmēji”, “atkārtoti darījumi”, “neuzraudzīti maksājumu termināļi transporta maksām un stāvvietas izmantošanas maksām”, “droši korporatīvo maksājumu procesi un protokoli” un “darījumu riska analīze”). Ja var piemērot vairākus atbrīvojumus, sniedz datus par to atbrīvojumu, kurš ticis piemērots. Apakškategorijas ir savstarpēji izslēdzošas. Tas pats princips attiecas uz darījumu vērtību. Tomēr autentificēšanas bez DLA iemesli netiek norādīti maksājumu shēmām dalījumā, bet iedalīti tikai attālināti un neattālināti iniciētos kredīta pārvedumos.

26. Darījumu, kas iedalīti pēc kredīta pārvedumu shēmām, skaits ir vienāds ar elektroniski iniciētu kredītu pārvedumu kopējo skaitu. Datus par darījumiem sniedz atsevišķi par katru shēmu – valsts un starptautisko (piem., SEPA kredīta pārvedumu shēmu vai SEPA ātro kredīta pārvedumu shēmu). Tas pats princips attiecas uz kredīta pārvedumu vērtību.

27. Apakškategorijas “iniciēts datnē/datu paketē”, “iniciēts ar vienu maksājumu” un “citi” ietver visus SEPA un ārpus SEPA darījumus.

28. “Nosūtītie iekšzemes darījumi”, “nosūtītie pārrobežu darījumi”, “saņemtie iekšzemes darījumi” un “saņemtie pārrobežu darījumi” ietver gan SEPA, gan ārpus SEPA darījumus.

29. Kredīta pārvedumos neiekļauj skaidrās naudas iemaksas kontā, kas veiktas, izmantojot bankas veidlapu.

30. Iekļauj gan vienreizēju, gan atkārtotu tiešo debetu. Atkārtota tiešā debeta gadījumā katru atsevišķo maksājumu uzskaita kā vienu darījumu.

31. Iekļauj tiešo debetu, ko izmanto, lai veiktu norēķinus par nenokārtotajām saistībām darījumos ar kredītkartēm, debetkartēm vai atliktā debeta kartēm, jo tie ir atsevišķi kartes turētāja maksājumi kartes emitentam.

32. Tiešais debets tiek tālāk iedalīts “iniciēts datnē/datu paketē” un “iniciēts ar vienu maksājumu”. Tā kā apakškategorijas ir savstarpēji izslēdzošas, tiešā debeta kopējais skaits ir apakškategoriju summa. Tas pats princips attiecas uz tiešā debeta kopējo vērtību.

33. Apakškategorijas “iniciēts datnē/datu paketē” un “iniciēts ar vienu maksājumu” ietver visus SEPA un ārpus SEPA darījumus.

34. Tiešā debeta darījumi tiek tālāk iedalīti pēc “piekrišana ar elektronisku pilnvarojumu” un “piekrišana sniegta citādi”. Apakškategorijas ir savstarpēji izslēdzošas. To summa ir vienāda ar tiešā debeta kopējo skaitu. Tas pats princips attiecas uz tiešā debeta vērtību.

35. Katrā kanālā, ko izmanto, lai sniegtu piekrišanu, datus par darījumiem sniedz atsevišķi par katru shēmu – valsts un starptautisko (piem., SEPA tiešā debeta pamata shēmu vai SEPA tiešā debeta uzņēmumi uzņēmumiem shēmu).

36. Tiešajā debetā neiekļauj skaidrās naudas izmaksu no konta, kas veikta, izmantojot bankas veidlapu.

37. Datus par kartēm piesaistītiem maksājumu darījumiem ar kartēm piesaistītiem maksājumu instrumentiem, kurus izsnieguši rezidentu MPS vai pieņēmuši rezidentu MPS (izņemot kartes, kurām ir vienīgi e-naudas funkcija), sniedz neatkarīgi no kartes, ar kuru veikts kartei piesaistīts maksājuma darījums, maksājumu zīmola reģistrācijas vietas.

38. Datus par nosūtītajiem kartēm piesaistītiem maksājumu darījumiem sniedz kartes izsniedzēji MPS, savukārt datus par saņemtajiem kartēm piesaistītiem maksājumu darījumiem sniedz maksājuma pieņēmēji MPS.

39. Maksājumu darījumi saistībā ar ne-MFI ietver arī datus par kartēm piesaistītiem maksājumu darījumiem virtuālajos pārdošanas punktos, piem., izmantojot internetu vai telefonu.

40. Kartēm piesaistītus maksājumu darījumus iedala arī: “iniciētos elektroniski” un “iniciētos veidā, kas nav elektronisks”. Tā kā iniciēšanas veidi ir savstarpēji izslēdzoši, kartēm piesaistītu maksājumu darījumu kopējais skaits ir iniciēšanas veidu summa. Tas pats princips attiecas uz kartēm piesaistītu maksājumu darījumu kopējo vērtību.

41. “Iniciēti elektroniski” tiek tālāk iedalīti apakšveidos “mobilo maksājumu risinājumi”, “iniciēti fiziskos EFTPOS”, “iniciēti bankomātos” un “citi”. “Iniciēti fiziskos EFTPOS” un “iniciēti bankomātos” ietver tikai neattālināti iniciētus kartēm piesaistītus maksājumu darījumus, savukārt “mobilo maksājumu risinājumi” ietver tikai attālināti iniciētus kartēm piesaistītus maksājumu darījumus. Dalījums “citi” var ietvert attālināti vai neattālināti iniciētus kartēm piesaistītus maksājumu darījumus. Apakšveidi ir savstarpēji izslēdzoši. Tas pats princips attiecas uz kartēm piesaistītu maksājumu darījumu “iniciēti elektroniski” kopējo vērtību.

42. Kartēm piesaistītus maksājumu darījumus, kas iniciēti neelektroniski, un elektroniski iniciētus darījumus sīkāk iedala attālinātos un neattālinātos iniciēšanas veidos, un katrā no tiem kartēm piesaistītiem maksājumu darījumiem, kas iniciēti elektroniski, kartei piesaistītu maksājumu darījumu skaits jāsniedz atsevišķi par katru valsts un starptautisko MKS (piem., VISA vai MasterCard). Tas pats princips attiecas uz darījumu vērtību.

43. Katrā MKS darījumus iedala pēc kartes funkcijām (t.i., debets, atliktais debets un kredīts) un pēc “autentificēta, izmantojot DLA” un “autentificēta bez DLA”. Kartēm piesaistīto maksājumu darījumu, kurus “apstrādā maksājumu karšu shēma”, kopējais skaits ir dažādo, savstarpēji izslēdzošo karšu funkciju summa, kas vienāda arī ar to darījumu summu, kuri autentificēti, izmantojot DLA un bez DLA. Tas pats princips attiecas uz darījumu vērtību.

44. Nosūtīto darījumu skaits MKS dalījumā ir vienāds ar elektroniski iniciēto kartēm piesaistīto maksājumu darījumu kopējo skaitu, kas veikti ar kartēm, kuras izdevušas rezidentu MPS. Tas pats princips attiecas uz darījumu vērtību un kartēm piesaistītiem maksājumu darījumiem, ko pieņēmušas rezidentu MPS (saņemti).

45. Darījumiem, kas autentificēti bez DLA, norāda iemeslus autentificēšanai bez DLA (t.i., “zemas vērtības darījumi”, “zemas vērtības bezkontakta darījumi”, “uzticami saņēmēji”, “atkārtoti darījumi”, “neuzraudzīti maksājumu termināļi transporta maksām un stāvvietas izmantošanas maksām”, “droši korporatīvo maksājumu procesi un protokoli”, “darījumu riska analīze”, “tirgotāju iniciēti darījumi” un “citi”). Ja attiecīgajā gadījumā varētu piemērot vairākus atbrīvojumus, sniedz datus par to atbrīvojumu, kurš ticis piemērots. Autentificēšanas bez DLA iemesli ir savstarpēji izslēdzoši. Tas pats princips attiecas uz darījumu vērtību. Tomēr autentificēšanas bez DLA iemesli netiek norādīti MPS dalījumā, bet iedalīti tikai attālināti un neattālināti iniciētos elektroniskos karšu maksājumos.

46. Neiekļauj kartēm piesaistītus maksājumu darījumus ar kartēm piesaistītiem maksājumu instrumentiem, ko izsniegušas rezidentu MPS, kuriem ir tikai e-naudas funkcija.

47. Šajā kategorijā iekļauj skaidrās naudas izmaksu, izmantojot kartēm piesaistītus maksājumu instrumentus, ko izsnieguši rezidentu MPS (izņemot e-naudas darījumus) un par ko datus sniedzis kartes izdevējs.

48. Dati par izmaksu skaitu jāsniedz atsevišķi par katru valsts un starptautisko MKS (piem., VISA vai MasterCard). Katru MKS sīkāk iedala pēc kartes funkcijas (t.i., debets, atliktais debets un kredīts). Tas pats princips attiecas uz darījumu vērtību.

49. Katrs darījums tiek iedalīts tikai vienā apakškategorijā, t.i. “izmantojot kartes, kurās var tieši glabāt e-naudu” vai “izmantojot e-naudas kontus”. Tā kā apakškategorijas ir savstarpēji izslēdzošas, e-naudas maksājumu darījumu kopējais skaits ir apakškategoriju summa. Tas pats princips attiecas uz e-naudas maksājumu darījumu kopējo vērtību.

50. Katru apakškategorijā “izmantojot e-naudas kontus” iekļauto darījumu papildus iekļauj vai tikai vienā no apakškategorijām “piekļūstot ar kartes palīdzību”, “mobilo maksājumu risinājumi” vai “citi”. Tā kā apakškategorijas ir savstarpēji izslēdzošas, e-naudas maksājumu darījumu, izmantojot e-naudas kontus, kopējais skaits ir apakškategoriju summa. Tas pats princips attiecas uz e-naudas maksājumu darījumu kopējo vērtību.

51. “P2P mobilo maksājumu risinājums” ir “mobilo maksājumu risinājumu” apakškategorija.

52. E-naudas maksājumu darījumus iedala attālināti un neattālināti iniciētos un katrā kategorijā – “autentificētos, izmantojot DLA” un “autentificētos bez DLA”. Tā kā apakškategorijas ir savstarpēji izslēdzošas, e-naudas maksājumu darījumu kopējais skaits ir apakškategoriju summa. Tas pats princips attiecas uz darījumu vērtību.

53. Darījumi, kurus norāda pie “autentificēti bez DLA”, tiek tālāk iedalīti iemeslos autentificēšanai bez DLA (t.i., “zemas vērtības darījumi”, “zemas vērtības bezkontakta darījumi”, “uzticami saņēmēji”, “atkārtoti darījumi”, “neuzraudzīti maksājumu termināļi transporta maksām un stāvvietas izmantošanas maksām”, “droši korporatīvo maksājumu procesi un protokoli”, “maksājumi sev”, “darījumu riska analīze”, “tirgotāju iniciēti darījumi” un “citi”). Ja attiecīgajā gadījumā varētu piemērot vairākus atbrīvojumus, sniedz datus par to atbrīvojumu, kurš ticis piemērots. Tā kā iemesli autentificēšanai bez DLA ir savstarpēji izslēdzoši, “autentificēti bez DLA” kopējais skaits ir šo iemeslu summa. Tas pats attiecas uz darījumu vērtību.

54. Sniedz datus par saņemtajiem un nosūtītajiem čekiem. Datus par nosūtītajiem čekiem sniedz maksājuma saņēmēja MPS, savukārt datus par saņemtajiem čekiem sniedz maksātāja MPS.

55. Iekļauj skaidrās naudas izmaksu ar čeka palīdzību.

56. Skaidrās naudas izmaksu, izmantojot banku veidlapas, neiekļauj.

57. Neiekļauj izrakstītos, bet izpildei neiesniegtos čekus.

58. Datus par nosūtītajiem bezkonta naudas pārvedumiem sniedz maksātāja MPS, savukārt datus par saņemtajiem bezkonta naudas pārvedumiem sniedz maksājuma saņēmēja MPS.

59. Bezkonta naudas pārvedumos neiekļauj darījumus, kas piesaistīti maksātāja vai maksājumu saņēmēja maksājumu kontam. Datus par šādiem darījumiem norāda pie attiecīgā izmantotā maksājumu instrumenta.

60. Sniedz datus par saņemtajiem un nosūtītajiem darījumiem.

61. Iekļauj darījumus, kuros izmanto Direktīvas (ES) 2015/2366 I pielikumā uzskaitītos maksājumu pakalpojumus, bet kurus nevar uzskatīt par kādu no šajā regulā uzskaitītajiem maksājumu pakalpojumiem. Tāpēc šajā sadalījumā ietilpst “skaidrās naudas izmaksa kasē” un “skaidrās naudas noguldīšana kasē”. “Skaidrās naudas izmaksa kasē” ir iekļauta kā nosūtīti citi maksājumu pakalpojumi, savukārt “skaidrās naudas noguldīšana kasē” ir iekļauta kā saņemti citi maksājumu pakalpojumi.

62. Datus par darījumiem, kas iniciēti, izmantojot maksājumu iniciēšanas pakalpojumus, sniedz MIPS un iedala attālināti un neattālināti iniciētos un katrā kategorijā – “autentificētos, izmantojot DLA” un “autentificētos bez DLA”. Tā kā apakškategorijas ir savstarpēji izslēdzošas, maksājumu iniciēšanas pakalpojumu kopējais skaits ir apakškategoriju summa. Tas pats attiecas uz darījumu vērtību.

63. Katru darījumu iekļauj tikai vienā apakškategorijā, t.i., “kredīta pārvedumi” un “citi”. Tā kā apakškategorijas ir savstarpēji izslēdzošas, maksājumu iniciēšanas pakalpojumu kopējais skaits ir apakškategoriju summa. Tas pats princips attiecas uz darījumu kopējo vērtību.

64. Šos darījumus neiekļauj pie “maksājumu darījumi saistībā ar ne-MFI kopā”, jo tie ir iekļauti pie attiecīgā maksājumu instrumenta, kas izmantots darījumā.

65. Ietver apakškategorijas “kredīti kontos ar vienkāršu iegrāmatojumu”, “debets kontos ar vienkāršu iegrāmatojumu” un “citi”. Tā kā apakškategorijas ir savstarpēji izslēdzošas, citu pakalpojumu, kas nav iekļauti Direktīvā (ES) 2015/2366, kopējais skaits ir apakškategoriju summa. Tas pats attiecas uz darījumu vērtību.

66. Apakškategorijās “kredīti kontos ar vienkāršu iegrāmatojumu” un “debets kontos ar vienkāršu iegrāmatojumu” iekļauj tikai darījumus, kam nav konkrētu maksājuma rīkojumu un kas ir veikti ar vienkāršu ienākošā/izejošā maksājuma iegrāmatojumu klienta kontā, t.i., neizmantojot tradicionālo maksājumu pakalpojumu.

1. Ne-MFI iniciēti maksājumu darījumi jebkuram darījumu partnerim vai MPS iniciēti maksājumu darījumi, ja darījumu partneris ir ne-MFI. Tas ietver:

2. Maksājumu darījumus, ko iniciējusi rezidentu MPS un kas izpildīti ar konkrētu maksājuma rīkojumu, t.i., izmantojot maksājuma instrumentu, uzskaita kā “maksājumu darījumus saistībā ar ne-MFI”.

3. Līdzekļu pārvedumus starp viena turētāja kontiem un starp dažāda veida kontiem, uzskaita pēc izmantotā maksājumu pakalpojuma. Pārvedumi starp dažāda veida kontiem iever, piemēram, pārvedumus no pārvedama noguldījuma uz kontu, kurā tur nepārvedamu noguldījumu.

4. Sniedzot datus par liela apmēra maksājumu darījumiem, uzskaita katru maksājuma darījumu atsevišķi.

5. Iekļauj arī maksājumu darījumus ārvalstu valūtā. Datus konvertē euro pēc šiem darījumiem piemērojamā ECB atsauces kursa.

6. Vajadzības gadījumā pārskatos atsevišķi iedala attālinātos un neattālinātos darījumus.

7. Datus par maksājumu darījumiem norāda pie izmantotā maksājumu pakalpojuma.

8. Nosūtīto darījumu gadījumā pārrobežu darījumus uzskaita valstī, no kuras cēlies darījums.

9. Saņemto darījumu gadījumā pārrobežu darījumus uzskaita valstī, kurā darījums saņemts.

10. Attiecībā uz pārrobežu kartēm piesaistītiem maksājumu darījumiem datus par darījumu partnera rezidenci un tirdzniecības vietas atrašanās vietu sniedz kopā. Attiecībā uz kartei piesaistītiem maksājumu darījumiem, kas iniciēti attālināti, dati par nosūtītiem maksājumu darījumiem tiek sniegti, lai identificētu saņēmēja MPS valsti un valsti, kurā atrodas tirdzniecības vieta. Attiecībā uz kartei piesaistītiem maksājumu darījumiem, kas nav iniciēti attālināti, dati par nosūtītiem maksājumu darījumiem tiek sniegti, lai identificētu saņēmēja MPS valsti un valsti, kurā atrodas fiziskais terminālis. Par saņemtajiem maksājumu darījumiem, kas iniciēti attālināti, datus sniedz, lai identificētu sūtītāja MPS valsti un valsti, kurā atrodas tirdzniecības vieta. Par saņemtajiem maksājumu darījumiem, kas nav iniciēti attālināti, datus sniedz, lai identificētu sūtītāja MPS valsti un valsti, kurā atrodas fiziskā tirdzniecības vieta.

11. Nosūtīto pārrobežu darījumu un saņemto pārrobežu darījumu starpība rāda neto pozitīvo vai negatīvo saldo darījumiem, kas tiek nosūtīti vai saņemt pārskata sniedzējā valstī.

12. Līdzekļu plūsmas virziens ir atkarīgs no maksājumu pakalpojuma un izmantotā iniciēšanas veida:

13. Katrs darījums tiek iekļauts tikai vienā apakškategorijā, t.i. “iniciēts papīra dokumenta veidā” vai “iniciēts elektroniski”. Tā kā apakškategorijas ir savstarpēji izslēdzošas, kredīta pārvedumu kopējais skaits ir apakškategoriju summa. Tas pats princips attiecas uz kredīta pārvedumu kopējo vērtību.

14. Maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzēju (MIPS) iniciēti kredīta pārvedumi papildus pievienoti apakškategorijā “MIPS iniciēts”. Šo apakškategoriju tomēr neņem vērā kredīta pārvedumu kopējā skaitā vai kopējā vērtībā.

15. Kredīta pārvedumos iekļauj arī darījumus, kuros maksājuma darījuma sākumā vai beigās izmanto skaidro naudu un kredīta pārveduma maksājumu pakalpojumu.

16. Iekļauj arī kredīta pārvedumus, kurus izmanto, lai veiktu norēķinus par nenokārtotajām saistībām darījumos ar kartēm, kurām ir kredīta vai atliktā debeta funkcija.

17. Kredīta pārvedumi ietver visus Vienotās euro maksājumu telpas (Single Euro Payments Area; SEPA) kredīta pārvedumus, kā arī ārpus SEPA darījumus.

18. Datus par elektroniski iniciētiem kredīta pārvedumiem sīkāk iedala attālināti un neattālināti iniciētos un katrā kategorijā – “autentificētos, izmantojot drošu lietotāju autentificēšanu (DLA)” un “autentificētos bez DLA”. Tā kā apakškategorijas ir savstarpēji izslēdzošas, kredīta pārvedumu kopējais skaits ir apakškategoriju summa. Tas pats princips attiecas uz darījumu vērtību.

19. Kredīta pārvedumi, kurus norāda pie “autentificēti bez DLA”, tiek tālāk iedalīti iemeslos autentificēšanai bez DLA (t.i., “zemas vērtības darījumi”, “zemas vērtības bezkontakta darījumi”, “maksājumi sev”, “uzticami saņēmēji”, “atkārtoti darījumi”, “neuzraudzīti maksājumu termināļi transporta maksām un stāvvietas izmantošanas maksām”, “droši korporatīvo maksājumu procesi un protokoli” un “darījumu riska analīze”). Ja attiecīgajā gadījumā varētu piemērot vairākus atbrīvojumus, sniedz datus par to atbrīvojumu, kurš ticis piemērots. Tā kā apakškategorijas ir savstarpēji izslēdzošas, “autentificēti bez DLA” kopējais skaits ir apakškategoriju summa. Tas pats princips attiecas uz darījumu vērtību.

20. “Nosūtītie iekšzemes darījumi”, “nosūtītie pārrobežu darījumi” un “saņemtie pārrobežu darījumi” ietver gan SEPA, gan ārpus SEPA darījumus.

21. Kredīta pārvedumos neiekļauj skaidrās naudas iemaksas kontā, kas veiktas, izmantojot bankas veidlapu.

22. Iekļauj gan vienreizēju, gan atkārtotu tiešo debetu. Atkārtota tiešā debeta gadījumā katru atsevišķo maksājumu uzskaita kā vienu darījumu.

23. Iekļauj tiešo debetu, ko izmanto, lai veiktu norēķinus par nenokārtotajām saistībām darījumos ar kredītkartēm, debetkartēm vai atliktā debeta kartēm, jo tie ir atsevišķi kartes turētāja maksājumi kartes emitentam.

24. Tiešais debets ietver visu SEPA tiešo debetu, kā arī ārpus SEPA tiešo debetu.

25. Tiešā debeta darījumi tiek iedalīti pēc “piekrišana ar elektronisku pilnvarojumu” un “piekrišana sniegta citādi”. Apakškategorijas ir savstarpēji izslēdzošas. To summa ir vienāda ar tiešā debeta kopējo skaitu. Tas pats princips attiecas uz tiešā debeta vērtību.

26. Tiešajā debetā neiekļauj skaidrās naudas izmaksu no konta, kas veikta, izmantojot bankas veidlapu.

27. Datus par kartēm piesaistītiem maksājumu darījumiem ar kartēm piesaistītiem maksājumu instrumentiem, kurus izsnieguši rezidentu MPS vai pieņēmuši rezidentu MPS (izņemot kartes, kurām ir vienīgi e-naudas funkcija), sniedz neatkarīgi no kartes, ar kuru veikts maksājuma darījums, maksājumu zīmola reģistrācijas vietas.

28. Datus par nosūtītajiem kartēm piesaistītiem maksājumu darījumiem sniedz kartes izsniedzēji MPS, savukārt datus par saņemtajiem kartēm piesaistītiem maksājumu darījumiem sniedz maksājuma pieņēmēji MPS.

29. Maksājumu darījumi saistībā ar ne-MFI ietver datus par kartēm piesaistītiem maksājumu darījumiem virtuālajos pārdošanas punktos, piem., izmantojot internetu vai telefonu.

30. Kartei piesaistītus maksājumu darījumus ar kartēm piesaistītiem maksājumu instrumentiem sīkāk iedala arī: “iniciētos elektroniski” un “iniciētos veidā, kas nav elektronisks”. Tā kā iniciēšanas veidi ir savstarpēji izslēdzoši, kartēm piesaistītu maksājumu darījumu kopējais skaits ir iniciēšanas veidu summa. Tas pats princips attiecas uz darījumu kopējo vērtību.

31. Elektroniski iniciētus kartēm piesaistītus maksājumu darījumus sīkāk iedala attālināti un neattālināti iniciētos kanālos, un katrā kategorijā dati par kartēm piesaistītu maksājumu darījumu skaitu jāsniedz pēc kartes funkcijām (t.i., debets, atliktais debets un kredīts) un pēc “autentificēts, izmantojot DLA” un “autentificēts bez DLA”. Kartēm piesaistīto maksājumu darījumu, kas “iniciēti elektroniski”, kopējais skaits ir dažādo, savstarpēji izslēdzošo karšu funkciju summa, kas vienāda arī ar to darījumu summu, kuri autentificēti, izmantojot DLA un bez DLA. Tas pats princips attiecas uz darījumu vērtību.

32. Darījumiem, kas autentificēti bez DLA, norāda iemeslus autentificēšanai bez DLA (t.i., “zemas vērtības darījumi”, “zemas vērtības bezkontakta darījumi”, “uzticami saņēmēji”, “atkārtoti darījumi”, “neuzraudzīti maksājumu termināļi transporta maksām un stāvvietas izmantošanas maksām”, “droši korporatīvo maksājumu procesi un protokoli”, “darījumu riska analīze”, “tirgotāju iniciēti darījumi” un “citi”). Ja attiecīgajā gadījumā varētu piemērot vairākus atbrīvojumus, sniedz datus par to atbrīvojumu, kurš ticis piemērots. Tā kā iemesli autentificēšanai bez DLA ir savstarpēji izslēdzoši, “autentificēti bez DLA” kopējais skaits ir šo iemeslu summa. Tas pats princips attiecas uz darījumu vērtību.

33. Neiekļauj kartēm piesaistītus maksājumu darījumus ar kartēm piesaistītiem maksājumu instrumentiem, ko izsniegušas rezidentu MPS, kuriem ir tikai e-naudas funkcija.

34. Šajā kategorijā iekļauj skaidrās naudas izmaksu, izmantojot kartēm piesaistītus maksājumu instrumentus, ko izsnieguši rezidentu MPS (izņemot e-naudas darījumus) un par ko datus sniedzis kartes izdevējs.

35. Datus par skaidrās naudas izmaksu sniedz par katru kartes funkciju (t.i., debets, atliktais debets un kredīts). Tas pats princips attiecas uz darījumu vērtību.

36. E-naudas maksājumu darījumus iedala attālināti un neattālināti iniciētos un katrā kategorijā – “autentificētos, izmantojot DLA” un “autentificētos bez DLA”. Tā kā apakškategorijas ir savstarpēji izslēdzošas, e-naudas maksājumu darījumu kopējais skaits ir apakškategoriju summa. Tas pats princips attiecas uz darījumu vērtību.

37. Darījumi, kurus norāda pie “autentificēti bez DLA”, tiek tālāk iedalīti iemeslos autentificēšanai bez DLA (t.i., “zemas vērtības darījumi”, “zemas vērtības bezkontakta darījumi”, “uzticami saņēmēji”, “atkārtoti darījumi”, “neuzraudzīti maksājumu termināļi transporta maksām un stāvvietas izmantošanas maksām”, “droši korporatīvo maksājumu procesi un protokoli”, “maksājumi sev”, “darījumu riska analīze”, “tirgotāju iniciēti darījumi” un “citi”). Ja attiecīgajā gadījumā varētu piemērot vairākus atbrīvojumus, sniedz datus par to atbrīvojumu, kurš ticis piemērots. Tā kā iemesli autentificēšanai bez DLA ir savstarpēji izslēdzoši, “autentificēti bez DLA” kopējais skaits ir šo iemeslu summa. Tas pats attiecas uz darījumu vērtību.

38. Datus par bezkonta naudas pārvedumiem sniedz maksātāja MPS.

39. Bezkonta naudas pārvedumos neiekļauj darījumus, kas piesaistīti maksātāja vai maksājumu saņēmēja maksājumu kontam. Datus par šādiem darījumiem norāda pie attiecīgā izmantotā maksājumu instrumenta.

40. Datus par darījumiem, kas iniciēti, izmantojot maksājumu iniciēšanas pakalpojumus, iedala attālināti un neattālināti iniciētos un katrā kategorijā – “autentificētos, izmantojot DLA” un “autentificētos bez DLA”. Tā kā apakškategorijas ir savstarpēji izslēdzošas, maksājumu iniciēšanas pakalpojumu kopējais skaits ir apakškategoriju summa. Tas pats attiecas uz darījumu vērtību.

41. Katru darījumu iekļauj tikai vienā apakškategorijā, t.i., “kredīta pārvedumi” un “citi”. Tā kā apakškategorijas ir savstarpēji izslēdzošas, maksājumu iniciēšanas pakalpojumu kopējais skaits ir apakškategoriju summa. Tas pats princips attiecas uz darījumu kopējo vērtību.

42. Šos darījumus neiekļauj pie “maksājumu darījumi saistībā ar ne-MFI kopā”, jo tie ir iekļauti pie attiecīgā maksājumu instrumenta, kas izmantots darījumā.

1. 2.3.1. daļas 1.–66. punktu piemēro krāpnieciskiem darījumiem, par kuriem sniegti dati 5.a tabulā. Tomēr neiekļauj saņemtos krāpnieciskos maksājumu darījumus, izņemot pieņemtos kartēm piesaistītos maksājumu darījumus.

2. Maksājumu pakalpojumu sniedzējam jāziņo par visiem krāpnieciskiem maksājumu darījumiem no brīža, kad atklāta krāpšana, izmantojot klienta sūdzību vai citus līdzekļus, neatkarīgi no tā, vai lieta, kas saistīta ar krāpniecisku maksājumu darījumu, atrisināta līdz brīdim, kad tiek paziņoti dati.

3. Papildus 2.3.1. daļā izklāstītajiem dalījumiem jānorāda arī “krāpšanas izraisīti zaudējumi uz saistību turētāju” attiecībā uz krāpnieciskiem kredīta pārvedumiem, krāpniecisku tiešo debetu, krāpnieciskiem kartēm piesaistītiem maksājumu darījumiem ar rezidentu MPS izsniegtiem kartēm piesaistītiem maksājumu instrumentiem, izņemot kartes, kurām ir tikai e-naudas funkcija, krāpniecisku skaidrās naudas izmaksa, izmantojot kartēm piesaistītus maksājumu instrumentus, izņemot e-naudas darījumus, un krāpnieciskiem e-naudas maksājumu darījumiem ar rezidentu MPS emitēto e-naudu.

4. Krāpšanas izraisīti zaudējumi uz saistību turētāju tiek tālāk iedalīti apakškategorijās “datu sniedzējs MPS” un “datu sniedzēja MPS maksājumu pakalpojumu lietotājs”. Tā kā apakškategorijas ir savstarpēji izslēdzošas, kategorijas “krāpšanas izraisīti zaudējumi uz saistību turētāju” kopējais skaits ir apakškategoriju summa.

5. Datus kategorijā “krāpšanas izraisīti zaudējumi uz saistību turētāju” sniedz MPS, kas paziņo par krāpniecisko maksājumu darījumu, un datos norāda tikai krāpniecisko maksājumu darījumu vērtību. Šajā postenī tiek norādīti dati tikai par nosūtītiem darījumiem.

6. Summa, ko veido “krāpšanas izraisīti zaudējumi uz saistību turētāju”, nav vienāda ar krāpniecisku darījumu kopējo vērtību.

7. Elektroniski iniciēti krāpnieciski kredīta pārvedumi tiek tālāk iedalīti pēc krāpšanas izcelsmes (t.i., krāpnieka izdots maksājuma uzdevums, krāpnieka izmainīts maksājuma uzdevums, kā arī krāpnieka veikta manipulēšana ar maksātāju, lai izdotu maksājuma uzdevumu).

8. Par krāpšanas izcelsmi datus sniedz attiecībā uz katru kredīta pārvedumu shēmu, un tos šajā kategorijā sīkāk iedala “autentificētos, izmantojot DLA” un “autentificētos bez DLA”.

9. Katrā dalījumā krāpšanas izcelsmes veidi ir savstarpēji izslēdzoši. Tāpēc krāpniecisko kredīta pārvedumu kopējais skaits kredīta pārvedumu shēmu dalījumā ir vienāds ar dažādu krāpšanas izcelsmes veidu summu. Tas pats princips attiecas uz darījumu vērtību.

10. Krāpniecisks tiešais debets tiek tālāk iedalīts pēc krāpšanas izcelsmes (t.i., “neautorizēts maksājumu darījums un “manipulēšana ar maksātāju”).

11. Datus par krāpšanas izcelsmi sniedz par katru tiešā debeta shēmu, iedalot pēc “piekrišana ar elektronisku pilnvarojumu” un “piekrišana sniegta citādi”.

12. Katrā dalījumā krāpšanas izcelsmes veidi ir savstarpēji izslēdzoši. Tāpēc krāpnieciska tiešā debeta darījumu kopējais skaits tiešā debeta shēmu dalījumā ir vienāds ar dažādu krāpšanas izcelsmes veidu summu. Tas pats princips attiecas uz darījumu vērtību.

13. Krāpnieciski kartēm piesaistīti maksājumu darījumi tiek tālāk iedalīti pēc krāpšanas izcelsmes (t.i., “krāpnieka izmainīts maksājuma uzdevums”, “manipulēšana ar maksātāju, lai veiktu karšu maksājumu” un “krāpnieka izdots maksājuma uzdevums”, kas tālāk tiek iedalīti pēc “pazaudēta vai nozagta karte”, “karte nav saņemta”, “viltota karte”, “kartes informācijas zādzība” un “citi”).

14. Dati par krāpšanas izcelsmi tiek sniegti par katru MKS un iedalīti pēc “autentificēti, izmantojot DLA” vai “autentificēti bez DLA”.

15. Katrā dalījumā krāpšanas izcelsmes veidi ir savstarpēji izslēdzoši. Tāpēc krāpniecisku kartēm piesaistītu maksājumu darījumu kopējais skaits MKS dalījumā ir vienāds ar dažādu krāpšanas izcelsmes veidu summu. Tas pats princips attiecas uz darījumu vērtību.

16. Krāpnieciska skaidrās naudas izmaksa tiek tālāk iedalīta pēc krāpšanas izcelsmes (t.i., “manipulēšana ar maksātāju, lai veiktu skaidrās naudas izmaksu” un “krāpnieka izdots maksājuma uzdevums”, kas tālāk tiek iedalīti pēc “pazaudēta vai nozagta karte”, “karte nav saņemta”, “viltota karte” un “citi”). Krāpšanas izcelsmes, par kurām dati tiek sniegti attiecībā uz katru MKS, ir savstarpēji izslēdzošas. Tāpēc krāpniecisku skaidrās naudas izmaksas darījumu kopējais skaits MKS dalījumā ir vienāds ar dažādu krāpšanas izcelsmes veidu summu. Tas pats princips attiecas uz darījumu vērtību.

17. Krāpnieciski e-naudas maksājumu darījumi tiek tālāk iedalīti pēc krāpšanas izcelsmes (t.i., “krāpnieka izmainīts maksājuma uzdevums”, “manipulēšana ar maksātāju, lai veiktu e-naudas maksājumu” un “krāpnieka izdots maksājuma uzdevums”, kas tālāk tiek iedalīti pēc “pazaudēta vai nozagta e-naudas karte”, “e-naudas karte nav saņemta”, “viltota e-naudas karte”, “kartes informācijas zādzība” un “neautorizēts e-naudas konta darījums”).

18. Dati par krāpšanas izcelsmi tiek sniegti par attālināti un neattālināti iniciētiem e-naudas maksājumu darījumiem un katrā kategorijā – “autentificētu, izmantojot DLA” un “autentificētu bez DLA” dalījumā.

19. Katrā dalījumā krāpšanas izcelsmes veidi ir savstarpēji izslēdzoši. Tāpēc krāpniecisku e-naudas maksājumu darījumu kopējais skaits kartes funkciju dalījumā un shēmu dalījumā ir vienāds ar dažādu krāpšanas izcelsmes veidu summu. Tas pats princips attiecas uz darījumu vērtību.

1. 2.3.2. daļas 1.–42. punktu piemēro krāpnieciskiem darījumiem, par kuriem sniegti dati 5.b tabulā.

2. Maksājumu pakalpojumu sniedzējam jāziņo par visiem krāpnieciskiem maksājumu darījumiem no brīža, kad atklāta krāpšana, piem., izmantojot klienta sūdzību vai citus līdzekļus, neatkarīgi no tā, vai lieta, kas saistīta ar krāpniecisku maksājumu darījumu, noslēgusies līdz brīdim, kad tiek paziņoti dati.

3. Papildus 2.3.2. daļā izklāstītajiem dalījumiem jānorāda arī “krāpšanas izraisīti zaudējumi uz saistību turētāju” attiecībā uz krāpnieciskiem kredīta pārvedumiem, krāpniecisku tiešo debetu, krāpnieciskiem kartēm piesaistītiem maksājumu darījumiem ar rezidentu MPS izsniegtiem kartēm piesaistītiem maksājumu instrumentiem, izņemot kartes, kurām ir tikai e-naudas funkcija, krāpniecisku skaidrās naudas izmaksa, izmantojot kartēm piesaistītus maksājumu instrumentus, izņemot e-naudas darījumus, un krāpnieciskiem e-naudas maksājumu darījumiem ar rezidentu MPS emitēto e-naudu.

4. Krāpšanas izraisīti zaudējumi uz saistību turētāju tiek tālāk iedalīti apakškategorijās “datu sniedzējs MPS” un “datu sniedzēja MPS maksājumu pakalpojumu lietotājs”. Tā kā apakškategorijas ir savstarpēji izslēdzošas, kategorijas “krāpšanas izraisīti zaudējumi uz saistību turētāju” kopējais skaits ir apakškategoriju summa.

5. Datus kategorijā “krāpšanas izraisīti zaudējumi uz saistību turētāju” sniedz MPS, kas paziņo par krāpniecisko maksājumu darījumu, un datos norāda tikai krāpniecisko darījumu vērtību. Šajā postenī tiek norādīti dati tikai par nosūtītiem darījumiem.

6. Summa, ko veido “krāpšanas izraisīti zaudējumi uz saistību turētāju”, nav vienāda ar krāpniecisku darījumu kopējo vērtību.

7. Krāpnieciski kredīta pārvedumi tiek tālāk iedalīti pēc krāpšanas izcelsmes (t.i., “krāpnieka izdots maksājuma uzdevums”, “krāpnieka izmainīts maksājuma uzdevums”, kā arī “krāpnieka veikta manipulēšana ar maksātāju, lai izdotu maksājuma uzdevumu”).

8. Dati par krāpšanas izcelsmi tiek iedalīti pēc “autentificēti, izmantojot DLA” vai “autentificēti bez DLA”.

9. Katrā dalījumā krāpšanas izcelsmes veidi ir savstarpēji izslēdzoši. Tāpēc krāpniecisko kredīta pārvedumu kopējais skaits ir vienāds ar dažādu krāpšanas izcelsmes veidu summu. Tas pats princips attiecas uz darījumu vērtību.

10. Krāpniecisks tiešais debets tiek tālāk iedalīts pēc krāpšanas izcelsmes (t.i., “neautorizēts maksājumu darījums un “manipulēšana ar maksātāju”).

11. Krāpšanas izcelsme tiek iedalīta pēc “piekrišana ar elektronisku pilnvarojumu” un “piekrišana sniegta citādi”.

12. Katrā dalījumā krāpšanas izcelsmes veidi ir savstarpēji izslēdzoši. Tāpēc krāpnieciska tiešā debeta darījumu kopējais skaits ir vienāds ar dažādu krāpšanas izcelsmes veidu summu. Tas pats princips attiecas uz darījumu vērtību.

13. Krāpnieciski kartēm piesaistīti maksājumu darījumi tiek tālāk iedalīti pēc krāpšanas izcelsmes (t.i., “krāpnieka izmainīts maksājuma uzdevums”, “manipulēšana ar maksātāju, lai veiktu kartēm piesaistītu maksājumu darījumu” un “krāpnieka izdots maksājuma uzdevums”, kas tālāk tiek iedalīti pēc “pazaudēta vai nozagta karte”, “karte nav saņemta”, “viltota karte”, “kartes informācijas zādzība” un “citi”).

14. Dati par krāpšanas izcelsmi tiek iedalīti pēc “autentificēti, izmantojot DLA” vai “autentificēti bez DLA”.

15. Katrā dalījumā krāpšanas izcelsmes veidi ir savstarpēji izslēdzoši. Tāpēc krāpniecisku kartēm piesaistītu maksājumu darījumu kopējais skaits ir vienāds ar dažādu krāpšanas izcelsmes veidu summu. Tas pats princips attiecas uz darījumu vērtību.

16. Krāpnieciska skaidrās naudas izmaksa tiek tālāk iedalīta pēc krāpšanas izcelsmes (t.i., “manipulēšana ar maksātāju, lai veiktu skaidrās naudas izmaksu” un “krāpnieka izdots maksājuma uzdevums”, kas tālāk tiek iedalīti pēc “pazaudēta vai nozagta karte”, “karte nav saņemta”, “viltota karte” un “citi”).

17. Dati par krāpšanas izcelsmi tiek iedalīti pēc “autentificēti, izmantojot DLA” vai “autentificēti bez DLA”.

18. Katrā dalījumā krāpšanas izcelsmes veidi ir savstarpēji izslēdzoši. Tāpēc krāpnieciskas skaidrās naudas izmaksas darījumu kopējais skaits ir vienāds ar dažādu krāpšanas izcelsmes veidu summu. Tas pats princips attiecas uz darījumu vērtību.

19. Krāpnieciski e-naudas maksājumu darījumi tiek tālāk iedalīti pēc krāpšanas izcelsmes (t.i., “krāpnieka izmainīts maksājuma uzdevums”, “manipulēšana ar maksātāju, lai veiktu e-naudas maksājumu” un “krāpnieka izdots maksājuma uzdevums”, kas tālāk tiek iedalīti pēc “pazaudēta vai nozagta e-naudas karte”, “e-naudas karte nav saņemta”, “viltota e-naudas karte”, “kartes informācijas zādzība” un “neautorizēts e-naudas konta darījums”).

20. Dati par krāpšanas izcelsmi tiek iedalīti pēc “autentificēti, izmantojot DLA” vai “autentificēti bez DLA”.

21. Katrā dalījumā krāpšanas izcelsmes veidi ir savstarpēji izslēdzoši. Tāpēc krāpniecisku e-naudas maksājumu darījumu kopējais skaits kartes funkciju dalījumā un shēmu dalījumā ir vienāds ar dažādu krāpšanas izcelsmes veidu summu. Tas pats princips attiecas uz darījumu vērtību.

1. Visi rādītāji šajā tabulā attiecas uz skaidrās naudas vai bezskaidras naudas darījumiem fiziskā (ne virtuālā) terminālī.

2. Rezidentu MPS sniedz informāciju par visiem maksājumu darījumiem, kurus tie pieņem termināļos.

3. Rezidentu MPS sniedz informāciju par visiem maksājumu darījumiem ar MPS izsniegtajām kartēm termināļos, kuros darījumus pieņem nerezidentu MPS.

4. Mātesuzņēmums nesniedz datus par darījumiem termināļos, kuros darījumus pieņem MPS ārvalstu filiāles vai meitasuzņēmumi.

5. Darījumus pēc termināļa veida iedala trīs atšķirīgās kategorijās pēc MPS rezidences vietas. Tālāk norādītās a) un b) apakšpunktu kategorijas uzskaita pieņēmēja pusē, bet c) apakšpunkta kategoriju uzskaita izsniedzēja pusē:

6. 5. punktā minēto a), b) un c) kategoriju apakškategorijas nesummē.

7. Ģeogrāfisko dalījumu šajā tabulā nosaka termināļa atrašanās vieta.

8. E-naudas maksājumu darījumus, izmantojot kartes ar e-naudas funkciju, iedala gan darījumos ar kartēm, kurās var tieši glabāt e-naudu, gan darījumos ar kartēm, kuras nodrošina piekļuvi e-naudas kontos glabātai e-naudai.

9. Ja attiecībā uz “skaidrās naudas izmaksām POS termināļos” nav iespējas nodalīt datus par naudas izmaksām POS termināļos, datus sniedz kā par “POS darījumiem”.

10. Skaidrās naudas noguldīšana kasē (OTC) ietver skaidro naudu, kas noguldīta MPS dienas vai nakts noguldījumu nodalījumā, lai papildinātu kontu MPS. Minētie darījumi neveido maksājumus tiešā nozīmē, jo tie ietver pāreju no skaidras naudas uz naudu kontā.

11. Skaidrās naudas izņemšana kasē (OTC) neveido maksājumus tiešā nozīmē, jo tie ietver pāreju no naudas kontā uz skaidru naudu.

1. Šajā tabulā norāda maksājumu sistēmas dalībnieku numuru, veidu un institucionālo sektoru (neatkarīgi no to atrašanās vietas) un datus tajā sniedz maksājumu sistēmas operators.

2. Rādītājs “dalībnieku skaits” ir divu savstarpēji izslēdzošu apakškategoriju “tiešie dalībnieki” un “netiešie dalībnieki” summa.

3. Rādītājs “tiešie dalībnieki” ir trīs savstarpēji izslēdzošu apakškategoriju “kredītiestādes”, “centrālā banka” un “pārējie tiešie dalībnieki” summa.

4. Rādītājs “netiešie dalībnieki” ir četru savstarpēji izslēdzošu apakškategoriju “valsts pārvalde”, “klīringa un norēķinu organizācijas”, “pārējās finanšu iestādes” un “citi” summa.

1. Šajā tabulā norāda maksājumu darījumus, kas apstrādāti maksājumu sistēmās, iedalot pēc liela apjoma un neliela apjoma maksājumu sistēmām, un datus tajā sniedz maksājumu sistēmas operators.

2. Datus MPS maksājumu darījumiem savā vārdā sniedz attiecīgajos šīs tabulas rādītājos.

3. Maksājumu sistēmas, kurā norēķinu par savām pozīcijām veic cita maksājumu sistēma, piemēram, papildsistēma, gadījumā piemēro šādus principus.

4. Katru maksājuma darījumu uzskaita tikai vienu reizi nosūtītāja dalībnieka pusē, t.i., maksātāja konta debetēšanu un saņēmēja konta kreditēšanu neuzskaita atsevišķi. Sk. sadaļu par līdzekļu plūsmu 2.3. daļā.

5. Vairāku kredīta pārvedumu, t.i., liela apmēra maksājumu, gadījumā uzskaita katru maksājuma posteni.

6. Ieskaita sistēmu gadījumā sniedz datus par maksājumu darījumu bruto skaitu un vērtību, nevis rezultātu pēc ieskaita.

7. Maksājumu sistēmas nošķir un sniedz datus par iekšzemes un pārrobežu darījumiem pēc nosūtītāju un saņēmēju dalībnieku rezidences vietas. Klasifikācija “iekšzemes darījumi” un “pārrobežu darījumi” atspoguļo iesaistīto darījuma pušu atrašanās vietu.

8. Lai novērstu dubulto uzskaiti, pārrobežu darījumus uzskaita valstī, no kuras cēlies darījums.

9. Datus par bankomātos iniciētiem darījumiem sniedz attiecīgo izmantoto maksājumu pakalpojumu dalījumā.

10. Rādītājs “kartēm piesaistīti maksājumu darījumi” ietver visus maksājumu sistēmā apstrādātos maksājumu darījumus neatkarīgi no tā, kur kartei piesaistītais maksājumu instruments tika izsniegts vai izmantots.

11. Atcelti maksājumu darījumi netiek iekļauti. Darījumus, uz kuriem vēlāk attiecas atcelšanas darījums, iekļauj.

1. 2.3.1. daļas 1.–66. punktu piemēro darījumiem, par kuriem sniegti dati 9. tabulā, izņemot 11. punktu. Attiecībā uz 9. tabulu par pārrobežu kartēm piesaistītiem maksājumu darījumiem, kas iniciēti attālināti, datus sniedz, lai identificētu valsti, kurā atrodas tirdzniecības vieta, savukārt attiecībā uz pārrobežu kartēm piesaistītiem maksājumu darījumiem, kas iniciēti neattālināti, datus sniedz, lai identificētu valsti, kurā atrodas fiziskais terminālis.

2. Datus par kartēm piesaistītiem maksājumu darījumiem ar kartēm piesaistītiem maksājumu instrumentiem, kurus izsnieguši rezidentu MPS (izņemot kartes, kurām ir vienīgi e-naudas funkcija), sniedz neatkarīgi no kartes, ar kuru veikts maksājuma darījums, maksājumu zīmola reģistrācijas vietas.

3. Datus par nosūtītajiem kartēm piesaistītajiem maksājumu darījumiem sniedz izsniedzējs MPS.

4. Kartēm piesaistīti maksājumu darījumi ietver arī datus par kartēm piesaistītiem maksājumu darījumiem virtuālajās tirdzniecības vietās, piem., izmantojot internetu vai telefonu.

5. Kartei piesaistītus maksājumu darījumus ar kartēm piesaistītiem maksājumu instrumentiem sīkāk iedala arī: “Iniciētos elektroniski”, kas tiek tālāk iedalīti “iniciētos attālināti” un “iniciētos neattālināti”. Apakšveidi ir savstarpēji izslēdzoši.

6. Ja pārskatu sniedzējam ir zināms tirgotāja kategorijas kods (TKK), to norāda darījumos, kas iniciēti elektroniski, gan attiecībā uz attālināti, gan neattālināti iniciētiem darījumiem.