3. pants Definīcijas

“siltumnīcefekta gāzu emisijas” jeb “SEG emisijas” ir oglekļa dioksīda (CO2), metāna (CH4) un dislāpekļa oksīda (N2O) izplūde atmosfērā;

“biodegvielas” ir biodegvielas, kā definēts Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta otrās daļas 33) punktā;

“biogāze” ir biogāze, kā definēts Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta otrās daļas 28) punktā;

“reciklēta oglekļa degvielas” ir pārstrādāti oglekļa kurināmie/degvielas, kā definēts Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta otrās daļas 35) punktā;

“nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas” (RFNBO) ir no atjaunojamiem energoresursiem ražotas nebioloģiskas izcelsmes degvielas, kā definēts Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta otrās daļas 36) punktā;

“pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugi” ir pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugi, kā definēts Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta otrās daļas 40) punktā;

“bezemisiju tehnoloģija” ir tehnoloģija, kas, ja to izmanto enerģijas nodrošināšanai, neizraisa šādu siltumnīcefekta gāzu un gaisa piesārņotāju izplūdi atmosfērā no kuģiem: oglekļa dioksīds (CO2), metāns (CH4), dislāpekļa oksīds (N2O), sēra oksīdi (SOX), slāpekļa oksīdi (NOX) un cietās daļiņas;

“aizstājējenergoresursi” ir atjaunīgā enerģija, kas ražota uz kuģa, vai elektroenerģija, kas piegādāta no OPS;

“vēja palīgpiedziņa” ir kuģa daļēja vai pilna piedziņa ar vēja enerģiju, ko izmanto ar tādām vēja palīgpiedziņas sistēmām kā inter alia rotorburām, izpletņiem, cietajām vai stingrajām burām, mīkstajām burām, velkmes spārniem vai turbīnām;

“piestāšanas osta” ir osta, kurā kuģi piestāj, lai iekrautu vai izkrautu kravu vai uzņemtu vai izsēdinātu pasažierus, bet izslēdzot tāda veida piestāšanu, kas notiek vienīgi degvielas uzpildei, krājumu saņemšanai, apkalpes maiņai, ieiešanai dokā vai kuģa, tā iekārtu – vai abu – remonta veikšanai, ienākšanai ostā tāpēc, ka kuģim ir vajadzīga palīdzība vai tas ir briesmās, pārkraušanai no kuģa uz kuģi, ko veic ārpus ostām, piestāšanai ostā ar vienīgo mērķi patverties no nelabvēlīgiem laika apstākļiem vai ja tas nepieciešams saistībā ar meklēšanas un glābšanas darbībām, un konteinerkuģu piestāšanas blakus esošā konteineru pārkraušanas ostā, kura iekļauta sarakstā īstenošanas aktā, kas pieņemts, ievērojot 2. panta 2. punktu;

“reiss” ir reiss, kā definēts Regulas (ES) 2015/757 3. panta c) punktā;

“tālākais reģions” ir LESD 349. pantā minēta teritorija;

“uzņēmums” ir kuģa īpašnieks vai jebkura cita organizācija vai persona, piemēram, pārvaldnieks vai bezapkalpes kuģa fraktētājs, kas no kuģa īpašnieka pārņēmis atbildību par kuģa darbību un ir piekritis pārņemt visus pienākumus un saistības, ko nosaka Drošas kuģu ekspluatācijas un piesārņojuma novēršanas vadības starptautiskais kodekss;

“bruto tilpība” ir bruto tonnāža, kā definēts Regulas (ES) 2015/757 3. panta e) punktā;

“kuģis pie piestātnes” ir kuģis pie piestātnes, kā definēts Regulas (ES) 2015/757 3. panta n) punktā;

“kuģis enkurvietā” ir kuģis pie piestātnes, kas nav pietauvots krasta piestātnē;

“uz kuģa patērētā enerģija” ir enerģijas daudzums, izteikts megadžoulos (MJ), kuru kuģis patērē piedziņai un jebkuras kuģa iekārtas darbināšanai jūrā vai pie piestātnes;

“no urbuma līdz ķīļūdenim” ir emisiju aprēķināšanas metode, kurā ņemta vērā ietekme uz SEG emisijām, kuru rada enerģijas ražošana, transportēšana, sadale un izmantošana uz kuģa, tostarp sadedzināšana;

“uz kuģa patērētās enerģijas SEG emisijas intensitāte” ir SEG emisiju daudzums, izteikts CO2 ekvivalenta gramos, izmantojot metodi “no urbuma līdz ķīļūdenim”, uz katru uz kuģa patērētās enerģijas MJ;

“emisijas faktors” ir SEG vidējā emisijas intensitāte attiecībā pret avota plūsmas aktivitātes datiem, pieņemot, ka sadedzināšanā notiek pilnīga oksidācija, bet visās pārējās ķīmiskajās reakcijās notiek pilnīga konversija;

“ledus klase” ir apzīmējums, ko kuģim piešķir karoga valsts kompetentās valsts iestādes vai minētās valsts atzīta organizācija un kas apliecina, ka kuģis ir piemērots ledus navigācijas apstākļiem;

“ledus mala” ir robežlīnija starp atklāto jūru un jebkāda veida jūras ledu – nostiprinātu vai peldošu – jebkurā konkrētā brīdī, kā izklāstīts Pasaules Meteoroloģijas organizācijas 2014. gada marta Jūras ledus nomenklatūras 4.4.8. punktā;

“kuģošana ledus apstākļos” ir ledus klases kuģa kuģošana jūras apgabalā ledus malas robežās;

“krasta energoapgāde” (OPS) ir sistēma zemsprieguma vai augstsprieguma, maiņstrāvas vai līdzstrāvas elektroenerģijas piegādei kuģiem pie piestātnes, tajā skaitā kuģa un ostas iekārtām, tieši padodot uz kuģa galveno sadales paneli elektroenerģiju, kas vajadzīga stāvoša kuģa elektroapgādei, ekspluatācijas slodzes nodrošināšanai vai sekundāro bateriju uzlādei;

“elektroenerģijas pieprasījums pie piestātnes” ir pieprasījums pēc elektroenerģijas kuģim pie piestātnes, lai nodrošinātu visu vajadzīgo enerģiju, ņemot vērā elektroenerģijas patērētājus uz kuģa;

“konstatētais kopējais kuģa pie piestātnes elektroenerģijas pieprasījums” ir kilovatos izteikta kuģa pie piestātnes kopējā elektroenerģijas pieprasījuma augstākā vērtība, ieskaitot stāvoša kuģa un kravu pārkraušanas slodzi;

“verificētājs” ir tiesību subjekts, kas veic verifikāciju un ko akreditējusi valsts akreditācijas struktūra saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 765/2008 un šo regulu;

“FuelEU atbilstības dokuments” ir konkrēta kuģa dokuments, ko verificētājs ir izdevis uzņēmumam un ar ko apliecina, ka minētais kuģis konkrētā ziņošanas laikposmā ir izpildījis šajā regulā noteiktās prasības;

“pasažieru kuģis” ir pasažieru kuģis, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/802 (23) 2. panta i) punktā;

“kruīza kuģis” ir pasažieru kuģis, kam nav kravas klāja un kas paredzēts vienīgi pasažieru komerciāliem pārvadājumiem ar naktsmītni jūras reisā;

“konteinerkuģis” ir kuģis, kas paredzēts vienīgi konteineru pārvadāšanai kravas tilpnēs un uz klāja;

“neatbilstīga piestāšana ostā” ir piestāšana ostā, kuras laikā kuģis neatbilst 6. panta 1. punktā noteiktajai prasībai un kurai nav piemērojams neviens no 6. panta 5. punktā paredzētajiem izņēmumiem;

“visnevēlamākais ražošanas paņēmiens” ir oglekļietilpīgākais paņēmiens, ko izmanto kādas konkrētas degvielas ražošanai;

“CO2 ekvivalents” ir metriska mērvienība, ko izmanto CO2, CH4 un N2O emisiju aprēķināšanai uz to globālās sasilšanas potenciāla pamata, CH4 un N2O daudzumu konvertējot ekvivalentā CO2 daudzumā ar tādu pašu globālās sasilšanas potenciālu;

“atbilstības bilance” ir mērs, ar ko novērtē kuģa atbilstību – proti, tās pārsniegumu vai nepietiekamību – uz kuģa patērētās enerģijas gada vidējās SEG emisijas intensitātes robežvērtībām vai RFNBO apakšmērķrādītājam un ko aprēķina saskaņā ar IV pielikuma A daļu;

“atbilstības pārpalikums” ir atbilstības bilance ar pozitīvu vērtību;

“atbilstības iztrūkums” ir atbilstības bilance ar negatīvu vērtību;

“kopējā kopas atbilstības bilance” ir visu kādā kopā iekļautu kuģu atbilstības bilanču summa;

“ostas pārvaldes iestāde” ir ostas pārvaldes iestāde, kā definēts Regulas (ES) 2017/352 2. panta 5) punktā;

“administrējošā valsts” ir dalībvalsts, kas noteikta, piemērojot Direktīvas 2003/87/EK 3gf. panta 1. punktu uzņēmumam šīs regulas nozīmē, neskarot attiecīgajā dalībvalstī atbildīgo kompetento iestāžu izvēli;

“ziņošanas laikposms” ir laikposms no 1. janvāra līdz 31. decembrim gadā, kura laikā tiek veikts šajā regulā minētās informācijas monitorings un reģistrēšana, kur datus par reisiem, kuri sākas un beidzas divos dažādos kalendārajos gados, uzskaita attiecīgajā kalendārajā gadā;

“verifikācijas laikposms” ir kalendārais gads, kurš uzreiz seko ziņošanas laikposmam.