+II PIELIKUMS APRAKSTI
---+1. DAĻA
---+2. Dažām instrumentu kategorijām nepieciešams dalījums pēc termiņiem. Tie ir:: a) sākotnējais …
---+3. Finanšu prasības iespējams iedalīt atbilstoši tam, vai tās ir vai nav apgrozāmas. Prasībair …
---+1. A tabula sniedz instrumentu kategoriju detalizētu standarta aprakstu, ko nacionālās centrālās …
---+2. DAĻA

II PIELIKUMS APRAKSTI

II PIELIKUMS

APRAKSTI

1. Pārskats

,
Nosaukums Regulējums
1. DAĻA

1. DAĻA

Instrumentu kategoriju apraksti

2. Dažām instrumentu kategorijām nepieciešams dalījums pēc termiņiem. Tie ir:: a) sākotnējais …

2.

Dažām instrumentu kategorijām nepieciešams dalījums pēc termiņiem. Tie ir::

a)

sākotnējais termiņš, t. i., termiņš emisijas brīdī, kas ir fiksēts finanšu instrumenta spēkā esamības laiks, pirms kura beigām šo instrumentu nevar dzēst, piem., parāda vērtspapīriem, vai pirms kura to var dzēst, tikai piemērojot soda naudu, piem., dažiem noguldījumiem.

b)

atlikušais termiņš, t. i., atlikušais finanšu instrumenta spēkā esamības laiks pārskata perioda beigās, pirms kura šo instrumentu nevar dzēst, piem., parāda vērtspapīriem, vai pirms kura to var dzēst, tikai piemērojot soda naudu, piem., dažiem noguldījumiem.

3. Finanšu prasības iespējams iedalīt atbilstoši tam, vai tās ir vai nav apgrozāmas. Prasībair …

3.

Finanšu prasības iespējams iedalīt atbilstoši tam, vai tās ir vai nav apgrozāmas. Prasībair apgrozāma, ja tās īpašumtiesības iespējams nekavējoties nodot no vienas struktūras citai, veicot fizisku piegādi vai ar indosamentu, vai veicot ieskaitu (atvasināto finanšu instrumentu gadījumā). Lai gan iespējams tirgot jebkuru finanšu instrumentu, tieši apgrozāmie instrumenti ir paredzēti to tirdzniecībai organizētā tirgū vai ārpusbiržas tirgū, lai gan faktiska tirdzniecība nav nepieciešams nosacījums, lai instrumentu uzskatītu par apgrozāmu.

A tabula

Apdrošināšanas sabiedrību (AS) aktīvu un pasīvu instrumentu kategoriju apraksti

AKTĪVI

Instrumentu kategorija

Galveno pazīmju apraksts

1.

Valūta un noguldījumi

Euro un ārvalstu valūtu apgrozībā esošo banknošu un monētu turējumi, kurus parasti izmanto maksājumu un apdrošināšanas sabiedrību noguldījumu veikšanai monetārās finanšu iestādēs (MFI). Tie var iekļaut noguldījumus uz nakti, noguldījumus ar noteikto termiņu un noguldījumus ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu, kā arī prasības no reversajiem repo darījumiem vai prasības no vērtspapīru aizņēmumiem pret nodrošinājumu skaidrā naudā.

1.1.

Pārvedami noguldījumi

Pārvedami noguldījumi ir noguldījumi, kas pēc pieprasījuma ir tieši pārvedami maksājumu veikšanai citiem uzņēmumiem, izmantojot parastos maksāšanas līdzekļus, piemēram, kredīta pārvedumu vai tiešo debetu, iespējams, izmantojot arī kredītkarti vai debetkarti, e-naudas pārvedumus, čekus vai līdzīgus paņēmienus, bez ievērojamas soda naudas vai ierobežojumiem. Noguldījumus, ko var izmantot skaidrās naudas izņemšanai un/vai noguldījumus, no kuriem līdzekļus var izņemt vai pārvest, izmantojot vienīgi tā paša īpašnieka citu kontu, neiekļauj pārvedamu noguldījumu kategorijā.

2.

Parāda vērtspapīri

Parāda vērtspapīru turējumi, kas ir apgrozāmi finanšu instrumenti, kas kalpo kā parāda pierādījumi un parasti tiek tirgoti otrreizējā tirgū. Tos var slēgt, tirgū veicot pretēju darījumu, un kas turētājam nepiešķir īpašumtiesības emitentiestādē.

Šajā instrumentu kategorijā ietilpst:

—

vērtspapīru turējumi, kas turētājam dod beznosacījuma tiesības uz fiksētu vai līgumā noteiktu ienākumu procentu maksājumu veidā un/vai norādītu fiksētu summu konkrētā dienā (vai dienās) vai sākot ar dienu, kas noteikta emisijas brīdī,

—

kredīti, kas kļuvuši apgrozāmi regulētā tirgū, t. i., tirgojamie kredīti, ja ir apliecinājums par otrreizējā tirgus tirdzniecību, t. sk. tirgus uzturētāju pastāvēšanu, un finanšu aktīvs tiek bieži kotēts, ko pierāda pieprasījuma un piedāvājuma attiecība. Ja šie kritēriji netiek izpildīti, kredītus klasificē instrumentu kategorijā 3. “kredīti” (sk. arī “tirgojami kredīti” tajā pašā kategorijā),

—

pakārtotie parādi parāda vērtspapīru veidā (sk. arī “Pakārtotie parādi kredītu veidā” 3. instrumentu kategorijā “kredīti”).

Vērtspapīri, kas aizdoti, vērtspapīru aizdošanas operāciju ietveros vai pārdoti repo līgumos, paliek sākotnējā īpašnieka bilancē (un netiek grāmatoti pagaidu ieguvēja bilancē), ja ir pienākums veikt reverso operāciju (nevis tikai iespēja to darīt). Ja pagaidu ieguvējs pārdod saņemtos vērtspapīrus, šo pārdošanu grāmato kā tiešo darījumu ar vērtspapīriem, un pagaidu ieguvēja bilancē to grāmato kā negatīvu pozīciju vērtspapīru portfelī.

3.

Kredīti

Pārskatu sniegšanas nolūkiem šajā kategorijā ietilpst līdzekļi, ko AS aizdeva aizņēmējiem, vai AS saņemtie kredīti, kuriem ir dokumentārs apliecinājums neapgrozāmu dokumentu veidā vai kuriem nav dokumentāra apliecinājuma.

Tajā ietilpst šādi instrumenti:

—

neapgrozāmo vērtspapīru turējumi: parāda vērtspapīru turējumi, kas nav apgrozāmi un ko nevar tirgot otrreizējā tirgū,

—

tirgojāmie kredīti: kredīti, kas faktiski kļuvuši apgrozāmi, tiek klasificēti aktīvu kategorijā “vērtspapīroti kredīti”, ja nav pierādījumu to tirdzniecībai otrreizējā tirgū. Pretējā gadījumā tos klasificē kā “parāda vērtspapīrus” (2. instrumentu kategorija),

—

pakārtotie parāda instrumenti kredītu veidā: pakārtotie parāda instrumenti nodrošina pakārtotas prasības pret emitentiestādi, kuras var īstenot tikai pēc tam, kad apmierinātas visas augstāka statusa prasības, tādējādi tās iegūst dažas pašu kapitāla īpašības. Atkarībā no instrumenta raksturīgajām pazīmēm statistikas vajadzībām pakārtotos parādus klasificē kā “kredītus” vai kā “parāda vērtspapīrus”. Ja AS statistikas vajadzībām visu veidu pakārtoto parādu turējumus uzrāda kā vienu skaitli, šis skaitlis jāiekļauj postenī “parāda vērtspapīri”, pamatojoties uz to, ka pakārtotais parāds galvenokārt ir vērtspapīru veidā, nevis kredīti,

—

prasības, pamatojoties uz repo vai vērtspapīru aizdevuma darījumiem pret nodrošinājumu skaidrā naudā: skaidrā nauda, kas samaksāta apmaiņā pret vērtspapīriem, ko par attiecīgu cenu nopirkuši pārskatu sniedzēji, stingri apņemoties pārdot tos pašus vai līdzīgus vērtspapīrus par fiksētu cenu konkrētā dienā nākotnē, vai vērtspapīru aizņemšanās pret nodrošinājumu skaidrā naudā.

Šī kategorija neietver aktīvus noguldījumu veidā, ko veikušas AS (kurus iekļauj 1. kategorijā).

3.1.

Noguldījumu garantijas pārapdrošināšanas nozarē

Pārapdrošināšanas sabiedrību noguldījumi, kuri kalpo kā nodrošinājums AS, kuras darbojas kā cedējošās sabiedrības pārapdrošināšanas darījumos.

4.

Pašu kapitāls

Finanšu aktīvi, kas apliecina īpašuma tiesības sabiedrībās vai kvazisabiedrībās. Šādi finanšu aktīvi parasti turētājiem dod tiesības saņemt daļu sabiedrības vai kvazisabiedrības peļņas un daļu no neto aktīviem tās likvidācijas gadījumā.

Šajā kategorijā ietilpst biržas sarakstā iekļautas un neiekļautas akcijas un cits pašu kapitāls.

Pašu kapitāla vērtspapīri, kas aizdoti vērtspapīru aizdevuma darījumu ietvaros vai pārdoti uz repo līguma pamata, tiek klasificēti kā “parāda vērtspapīri” (2. kategorija).

4.1.

Biržas sarakstā iekļautas akcijas

Pašu kapitāla vērtspapīri, kas iekļauti biržas sarakstā. Šāda birža var būt atzīta fondu birža vai jebkura cita veida otrreizējais tirgus. Biržas sarakstā iekļautas akcijas sauc arī par kotētām akcijām.

4.2.

Biržas sarakstā neiekļautas akcijas

Biržas sarakstā neiekļautas akcijas ir ir pašu kapitāla vērtspapīri, kas netiek kotēti biržā.

4.3.

Cits pašu kapitāls

Cits pašu kapitāls aptver visas pašu kapitāla formas, kas nav biržas sarakstā iekļautas un neiekļautas akcijas.

5.

Ieguldījumu fondu daļas vai apliecības

Šī kategorija ietver NTF un IF, izņemot NTF (t. i., tādu IF, kas nav NTF), emitēto daļu vai apliecību turējumus, kas iekļauti ECB MFI un IF sarakstos statistikas vajadzībām.

5.1.

NTF daļas vai apliecības

NTF emitēto daļu vai apliecību turējumi, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1071/2013 (ECB/2013/33) 2. pantā.

5.2

Daļas vai apliecības, izņemot NTF daļas vai apliecības

Tādu IF, kas nav NTF emitēto daļu vai apliecību turējumi, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1073/2013 (ECB/2013/38) 1. pantā.

6.

Atvasinātie finanšu instrumenti

Atvasinātie finanšu instrumenti ir finanšu instrumenti, kas saistīti ar konkrētu finanšu instrumentu, rādītāju vai preci, un ar kuru starpniecību iespējama konkrētu finanšu risku patstāvīga tirdzniecība finanšu tirgos.

Šajā kategorijā ietilpst:

—

iespēju līgumi,

—

garantijas (warrants),

—

biržā tirgotie nākotnes līgumi,

—

ārpusbiržas nākotnes līgumi,

—

mijmaiņas līgumi,

—

kredīta atvasinātie instrumenti.

Atvasinātos finanšu instrumentus to tirgus vērtībā grāmato bilancē, ievērojot bruto principu. Individuālus atvasināto instrumentu līgumus ar pozitīvu tirgus vērtību grāmato bilances aktīvu pusē, bet līgumus ar negatīvu tirgus vērtību grāmato bilances pasīvu pusē.

Bruto nākotnes saistības, kas izriet no atvasināto instrumentu līgumiem kā bilances posteņus negrāmato.

Šajā kategorijā neiekļauj atvasinātos finanšu instrumentus, kuri bilancē netiek grāmatoti saskaņā ar nacionālajiem noteikumiem.

7.

Nedzīvības apdrošināšanas tehniskās rezerves

AS finanšu prasības pret pārapdrošināšanas sabiedrībām, pamatojoties uz dzīvības un nedzīvības pārapdrošināšanas polisēm.

8.

Nefinanšu aktīvi

Materiālie un nemateriālie aktīvi, kas nav finanšu aktīvi.

Šajā kategorijā ietver mājokļus un citas ēkas un būves, mašīnas un iekārtas, vērtslietas un intelektuālā īpašuma objektus, tādus kā datoru programmatūra un datu bāzes.

9.

Pārējie aktīvi

Šī ir atlikuma kategorija bilances aktīvu pusē, kas definēta kā “citur neiekļauti aktīvi”. NCB var prasīt ziņot par šajā kategorijā iekļautajām apakšpozīcijām. Pārējie aktīvi var būt:

—

saņemamās dividendes,

—

pienākošies nomas maksas maksājumi,

—

saņemamās apdrošināšanas atlīdzības,

—

saņemamās summas, kas nav saistītas ar AS pamatdarbību.


PASĪVI

Instrumentu kategorija

Galveno pazīmju apraksts

10.

Emitētie parāda vērtspapīri

AS emitēti vērtspapīri, izņemot pašu kapitālu, kas parasti ir apgrozāmi un otrreizējā tirgū tirgoti instrumenti, vai kuru pozīcijas var slēgt, tirgū veicot pretēju darījumu, un kas turētājam nepiešķir īpašumtiesības emitenta iestādē.

11.

Saņemtie kredīti

Summas, ko AS ir parādā kreditoriem, kas nav tās summas, kuras rodas no apgrozāmu vērtspapīru emisijas. Šajā kategorijā ietilpst:

—

kredīti: AS piešķirtie kredīti, kurus apliecina apgrozāmi dokumenti vai kuriem nav dokumentāra apliecinājuma,

—

repo un līdzīgas operācijas, kas veiktas pret nodrošinājumu skaidrā naudā:skaidrā nauda, kas saņemta apmaiņā pret vērtspapīriem, ko par attiecīgu cenu pārdevusi AS, stingri apņemoties atpirkt tos pašus (vai līdzīgus) vērtspapīrus par fiksētu cenu konkrētā dienā nākotnē. Summas, ko AS saņēmusi apmaiņā pret vērtspapīriem, kas nodoti trešai personai (“pagaidu ieguvējs”), klasificējamas šeit, ja tā stingri apņēmusies veikt pretēju operāciju, nevis ja tikai pastāv iespēja to darīt. Tas nozīmē, ka AS saglabā visus riskus attiecībā uz attiecīgajiem vērtspapīriem un guvumus no tiem darījuma laikā,

—

nodrošinājums skaidrā naudā, kas saņemts vērtspapīru aizdevuma darījumos: summas, ko saņem apmaiņā pret vērtspapīriem, kas uz laiku pārvesti trešai personai vērtspapīru aizdevuma darījumā pret nodrošinājumu skaidrā naudā,

—

nodrošinājums skaidrā nauda, kas saņemts darījumos, kuros apmaiņā pret nodrošinājumu skaidrā naudā uz laiku tiek nodots zelts.

11.1.

Noguldījumu garantijas pārapdrošināšanas nozarē

Noguldījumi, ko saņem cedējošās sabiedrības no pārapdrošināšanas sabiedrībām kā nodrošinājumu.

12.

Pašu kapitāls

Sk. 4. kategoriju

12.1.

Biržas sarakstā iekļautas akcijas

Sk. 4.1. kategoriju

12.2.

Biržas sarakstā neiekļautas akcijas

Sk. 4.2. kategoriju

12.3.

Cits pašu kapitāls

Sk. 4.3. kategoriju

13.

Apdrošināšanas tehniskās rezerves

AS turētais kapitāla apjoms savu polišu turētāju nākotnes apdrošināšanas prasību apmierināšanai.

13.1.

Nedzīvības apdrošināšanas tehniskās rezerves

AS turētais kapitāla apjoms savu polišu turētāju nākotnes dzīvības apdrošināšanas prasību apmierināšanai.

13.1.1.

t. sk. dzīvības apdrošināšanas tirgum piesaistītās tehniskās rezerves

AS turētais kapitāla apjoms savu polišu turētāju nākotnes tirgum piesaistīto dzīvības apdrošināšanas prasību apmierināšanai. Polišu turētāju nākotnes prasībām, kas izriet no tirgum piesaistītā dzīvības apdrošināšanas līguma ir atkarīgas no aktīvu pūla rezultātiem, kurā ir ieguldīti polišu turētāja līdzekļi.

13.1.2.

t. sk. dzīvības apdrošināšanas tirgum nepiesaistītās tehniskās rezerves

AS turētais kapitāla apjoms savu polišu turētāju nākotnes tirgum nepiesaistīto dzīvības apdrošināšanas prasību apmierināšanai. Polišu turētāja nākotnes prasības pamatojoties uz dzīvības apdrošināšanas tirgum nepiesaistītu līgumu nav atkarīgi no jebkurā noteiktā aktīvu pūla rezultātiem.

13.1.3.

t. sk. pensijas tiesības

Kapitāla apjoms, ko AS tur, lai apmierinātu savu pensiju shēmu nākotnes prasības. Šī kategorija atteicas tikai uz fondētiem pensiju plāniem. Individuālie pensiju plāni, kas nav saistīti ar darba tiesiskām attiecībām neietilpst šajā kategorijā.

13.1.3.1.

Pensiju tiesības, t. sk. definētu iemaksu shēmas

Kapitāla apjoms, ko AS tur, lai apmierinātu savu definētu iemaksu shēmu polišu turētāju nākotnes apdrošināšanas prasības.

Definētu iemaksu shēmās izmaksājamie sociāli pabalsti ir atkarīgi no pensiju shēmas iegūto aktīvu rezultātiem. Definētu iemaksu shēmu pasīvi ir fonda aktīvu pašreizējā tirgus vērtība.

13.1.3.2.

Pensiju tiesības, t. sk. definētu pabalstu shēmas

Kapitāla apjoms, ko AS tur, lai apmierinātu savu definētu pabalstu shēmu polišu turētāju nākotnes apdrošināšanas prasības.

Definētu pabalstu shēmās iesaistītajiem darbiniekiem norunāto pensiju pabalstu izmēru nosaka saskaņā ar iepriekšnoteikto formulu. Definētu pabalstu shēmu pasīvi ir norunāto pabalstu pašreizējā vērtība.

13.1.3.3

Pensiju tiesības, t. sk. hibrīda shēmas

Kapitāla apjoms, ko AS tur, lai apmierinātu nākotnes apdrošināšanas prasības attiecībā uz savām shēmām, kas apvieno definētu iemaksu un definētu pabalstu shēmas elementus.

13.2.

Nedzīvības apdrošināšanas tehniskās rezerves

AS turētais kapitāla apjoms savu polišu turētāju nākotnes nedzīvības apdrošināšanas prasību apmierināšanai.

13.2.1.

Medicīnisko izdevumu apdrošināšana

Medicīnisko izdevumu apdrošināšanas saistības, ja pamatā esošajai darījumdarbībai netiek piemēroti līdzīgi tehniskie principi kā dzīvības apdrošināšanas gadījumā, izņemot 13.2.3. darījumdarbības virzienā iekļautās saistības.

13.2.2.

Ienākumu aizsardzības apdrošināšana

Ienākumu aizsardzības apdrošināšanas saistības, ja pamatā esošajai darījumdarbībai netiek piemēroti līdzīgi tehniskie principi kā dzīvības apdrošināšanas gadījumā, izņemot 13.2.3. darījumdarbības virzienā iekļautās saistības.

13.2.3.

Darbinieku kompensāciju apdrošināšana

Veselības apdrošināšanas saistības, kas attiecas uz nelaimes gadījumiem darbā, darba traumu un arodslimībām, ja pamatā esošajai darījumdarbībai netiek piemēroti līdzīgi tehniskie principi kā dzīvības apdrošināšanas gadījumā.

13.2.4.

Mehāniskā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšana

Apdrošināšanas saistības, kas sedz visu atbildību (tostarp pārvadātāja atbildību), kura rodas no sauszemes mehānisko transportlīdzekļu izmantošanas.

13.2.5

Cita mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšana

Apdrošināšanas saistības, kas sedz visus sauszemes transportlīdzekļiem (tostarp dzelzceļa ritošām sastāvam) nodarītos zaudējumus vai minēto transportlīdzekļu zudumu.

13.2.6.

Apdrošināšana kuģniecības, aviācijas un transporta jomā

Apdrošināšanas saistības, kas sedz visus jūras, ezera, upes un kanāla kuģiem un gaisakuģiem nodarītos zaudējumus vai minēto kuģu zudumu, kā arī tranzīta precēm vai bagāžai nodarītos zaudējumus vai minēto preču vai bagāžas zudumu neatkarīgi no transporta veida. Apdrošināšanas saistības, kas sedz atbildību (tostarp pārvadātāju atbildību), kura rodas saistībā ar gaisakuģu izmantošanu, kuģu, liellaivu vai laivu izmantošanu jūrā, ezeros, upēs vai kanālos.

13.2.7.

Īpašuma apdrošināšana pret uguns radītiem un cita veida zaudējumiem

Apdrošināšanas saistības, kas sedz visus īpašumam nodarītos uguns, eksploziju, dabas stihiju – tostarp vētru, krusas vai sala –, atomenerģijas, zemes iegruvumu un citu tādu notikumu kā zādzības radītos zaudējumus vai īpašuma zudumu (izņemot tos zaudējumus, kuri ir iekļauti 13.2.5. un 13.2.6. darījumdarbības virzienā).

13.2.8.

Vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana

Apdrošināšanas saistības, kas sedz visu atbildību, izņemot to, kura minēta 13.2.4. un 13.2.6. darījumdarbības virzienā.

13.2.9.

Kredītu un galvojumu apdrošināšana

Apdrošināšanas saistības, kas sedz maksātnespēju, eksporta kredītu, nomaksas kredītu, hipotēkas, lauksaimniecības kredītu, kā arī tiešu un netiešu galvojumu.

13.2.10.

Juridisko izdevumu apdrošināšana

Apdrošināšanas saistības, kas sedz juridiskos izdevumus un tiesvedības izmaksas.

13.2.11.

Palīdzība

Apdrošināšanas saistības, kas sedz palīdzību personām, kam radušās grūtības ceļojuma laikā, esot prom no savām mājām vai no savas pastāvīgās dzīvesvietas.

13.2.12.

Dažādi finansiālie zaudējumi

Apdrošināšanas saistības, kas sedz nodarbinātības risku, ienākumu nepietiekamību, nelabvēlīgus laika apstākļus, labumu zaudējumu, pastāvīgus vispārējos izdevumus, neparedzētus tirdzniecības izdevumus, tirgus vērtības zudumu, rentes vai ienākumu zaudējumu, citus netiešos tirdzniecības zaudējumus, kas nav minēti iepriekš, citus finansiālos zaudējumus (kas nav saistīti ar tirdzniecību), kā arī citus nedzīvības apdrošināšanas zaudējumus, kas nav iekļauti 13.2.1.–13.2.11. darījumdarbības virzienā.

13.2.13.

Pārapdrošināšana

Pārapdrošināšanas saistības.

14.

Atvasinātie finanšu instrumenti

Sk. 6. kategoriju.

15.

Pārējie pasīvi

Šī ir atlikuma kategorija bilances pasīvu pusē, kas definēta kā “citur neiekļauti pasīvi”. NCB var prasīt ziņot par šajā kategorijā iekļautajām apakšpozīcijām. Pārējie pasīvi var būt:

—

kreditoru parādi, kas nav saistīti ar AS pamatdarbību, t. i., summas, kas jāmaksā piegādātājiem, nodokļi, algas, sociālie maksājumi u. c.,

—

uzkrājumi saistībām pret trešām personām, t. i., pensijas, dividendes u. c.,

—

neto pozīcijas, kas izriet no vērtspapīru aizdošanas bez nodrošinājuma skaidrā naudā,

—

neto summas, kas maksājamas saistībā ar nākotnes norēķiniem par vērtspapīru darījumiem.

1. A tabula sniedz instrumentu kategoriju detalizētu standarta aprakstu, ko nacionālās centrālās …

1.

A tabula sniedz instrumentu kategoriju detalizētu standarta aprakstu, ko nacionālās centrālās bankas (NCB) saskaņā ar šo regulu transponē nacionālajās kategorijās. Nedz individuālu finanšu instrumentu saraksts tabulā, nedz atbilstošie apraksti nav visaptveroši. Apraksti attiecas uz Eiropas Kontu sistēmu, kuru izveidoja ar Regulu (ES) Nr. 549/2013 (turpmāk – EKS 2010).
2. DAĻA

2. DAĻA

Vērtspapīru līmeņa apzīmējumu definīcijas

B tabula

Vērtspapīru līmeņa apzīmējumu definīcijas

Datu lauks

Apraksts

Vērtspapīra identifikācijas kods

Kods, kas ir unikāls vērtspapīra identifikators saskaņā ar NCB norādījumiem (piem. NCB identifikācijas numurs, CUSIP, SEDOL).

Vienību skaits vai nominālvērtību kopsumma

Vērtspapīra vienību skaits vai apkopotā nominālvērtība, ja vērtspapīrs tiek tirgots par kādu summu nevis vienībās, izņemot uzkrātos procentus.

Cena

Vērtspapīra vienības cena vai procentuālā daļa no nominālvērtību kopsummas, ja vērtspapīrs tiek tirgots par kādu summu nevis vienībās. NCB šajā pozīcijā var pieprasīt norādīt arī uzkrātos procentus.

Kotācijas bāze

Norāda vai vērtspapīrs tiek kotēts procentos vai vienībās.

Kopējā summa

Vērtspapīra kopējā tirgus vērtība. Ja vērtspapīri tiek tirgoti vienībās, šī summa ir vienāda ar vērtspapīru skaitu, kas reizināts ar vienības cenu. Ja vērtspapīri tiek tirgoti summās, nevis vienībās, šī summa ir vienāda ar nominālvērtību kopsummu, kas reizināta ar cenu, kura izteikta kā procentuālā daļa.

NCB principā jālūdz uzkrātos procentus ziņot šajā pozīcijā vai atsevišķi. Tomēr NCB pēc savas izvēles var lūgt datos neiekļaut uzkrātos procentus.

Finanšu darījumi

Vērtspapīru pirkumu summa, no kuras atņemta pārdošana (vērtspapīri aktīvu pusē), vai vērtspapīru emisijas, no kurām atņemtas dzēšanas (vērtspapīri pasīvu pusē), grāmatota pēc darījumu vērtības.

Nopirktie vērtspapīri

Vērtspapīru pirkumu summa grāmatota pēc darījuma vērtības.

Pārdotie vērtspapīri

Vērtspapīru pārdošanas summa grāmatota pēc darījumuavērtības.

Valūta, kurā vērtspapīrs grāmatots

Tās valūtas ISO kods vai līdzvērtīgs kods, kuru izmanto, lai izteiktu vērtspapīra cenu un/vai atlikušo summu.

Citas pārmaiņas apjomā pēc nominālvērtības

Citas turētā vērtspapīra apjoma pārmaiņas pēc nominālvērtības, izteiktas nomināla valūtā/vienībā vai euro.

Citas pārmaiņas apjomā pēc tirgus vērtības

Citas turētā vērtspapīra apjoma pārmaiņas tirgus vērtībā, kas izteiktas euro.

Portfeļinvestīcijas vai tiešās investīcijas

Ieguldījuma funkcija, ievērojot maksājumu bilances statistikas klasifikāciju (1).

Emitenta valsts

Emitenta rezidence. Ieguldījumu fonda akciju/daļu gadījumā, emitenta valsts nozīmē vietu, kur ieguldījumu fonds ir rezidents nevis fonda pārvaldnieka dzīvesvietu.

1.1 Atsauces

1.2 Identificētās prasības

1.3 Saistītie standarti

2. Identificētās prasības

Prasības
Avots Prasība

3. Saistītie standarti

Standarti
Avots Prasība
  • Builddate: 20.12.2014 00:00:00 -Doknr: CELEX:32014R1374
  • EULAW -

    EN: Legal acts of the European Union from EUR-Lex, https://eur-lex.europa.eu/. © European Union. Re-use is authorised by Decision 2011/833/EU, provided the source is acknowledged; the consolidated texts are licensed under CC BY 4.0 (EUR-Lex legal notice). Divided into sections and converted into the GRCA format, the wording unchanged. Only the legislation published in the Official Journal of the European Union is deemed authentic.

    DE: Rechtsakte der Europäischen Union aus EUR-Lex, https://eur-lex.europa.eu/. © Europäische Union. Weiterverwendung nach Beschluss 2011/833/EU mit Quellenangabe gestattet; die konsolidierten Fassungen stehen unter CC BY 4.0 (Rechtlicher Hinweis von EUR-Lex). In Abschnitte aufgeteilt und in das GRCA-Format umgewandelt, der Wortlaut unverändert. Verbindlich sind allein die im Amtsblatt der Europäischen Union veröffentlichten Rechtsakte.