5. Kritēriji paraugu ņemšanas punktu telpiskās reprezentativitātes teritorijas noteikšanai

a)

ģeogrāfiskais apgabals var ietvert kaimiņos neesošus apakšapgabalus, taču paplašinājums nedrīkst pārsniegt attiecīgās zonas robežas;

b)

ja novērtēšana tiek veikta ar modelēšanas lietotnēm, izmanto mērķim atbilstošu modelēšanas sistēmu un modelētas koncentrācijas izmanto paraugu ņemšanas punkta atrašanās vietā, lai novērtējumu nekropļotu sistemātiska modelētā mērījuma neobjektivitāte;

c)

var ņemt vērā citus rādītājus, kas nav absolūtās koncentrācijas (piemēram, procentiles);

d)

dažādo piesārņotāju pielaides līmeņi un iespējamās izslēgšanas vērtības var mainīties atkarībā no paraugu ņemšanas punkta raksturlielumiem;

e)

par gaisa kvalitātes rādītāju konkrētam gadam izmanto novērotā piesārņotāja gada vidējo koncentrāciju.

a)

gaisa plūsmai ap paraugu ņemšanas punkta ieplūdes atveri jābūt netraucētai (parasti tai jābūt brīvai vismaz 270o leņķī vai paraugu ņemšanas punktos uz apbūves līnijas – vismaz 180o leņķī), bez šķēršļiem, kas ietekmē gaisa plūsmu ieplūdes atveres tuvumā (vismaz 1,5 m attālumā no ēkām, balkoniem, kokiem un citiem šķēršļiem un vismaz 0,5 m attālumā no tuvākās ēkas, ja paraugu ņemšanas punkts reprezentē gaisa kvalitāti uz apbūves līnijas);

b)

parasti paraugu ņemšanas punkta ieplūdes atveri novieto 0,5 m (elpošanas zona) līdz 4 m augstumā virs zemes; augstāks novietojums arī var būt piemērots, ja paraugu ņemšanas punkts atrodas fona teritorijās; lēmumu izmantot šādu augstāku novietojumu sīki dokumentē;

c)

paraugu ņemšanas ierīces ieplūdes atveri nenovieto tiešā piesārņojuma avotu tuvumā, lai nepieļautu tādu emisiju tiešu ieplūdi, kuras nav sajaukušās ar gaisu un kurām sabiedrības locekļi nevarētu būt pakļauti;

d)

paraugu ņemšanas ierīces izplūdes atveri novieto tā, lai novērstu no tās izvadītā gaisa atkārtotu pieplūdi ieplūdes atverei;

e)

attiecībā uz visiem piesārņotājiem paraugu ņemšanas ierīces, ar ko mēra ceļu satiksmes pienesumu, novieto vismaz 25 m attālumā no lielu krustojumu malas un ne tālāk kā 10 m no brauktuves malas; šajā punktā “brauktuves mala” ir līnija, kas motorizēto satiksmi atdala no citām zonām; termins “liels krustojums” ir krustojums, kas aptur satiksmes plūsmu un rada atšķirīgas emisijas (apstāšanās un kustības atsākšana) salīdzinājumā ar pārējo ceļu.

f)

nosēdumu mērījumiem fona teritorijās piemēro EMEP vadlīnijas un kritērijus;

g)

attiecībā uz ozona mērījumiem dalībvalstis nodrošina, ka paraugu ņemšanas punkts atrodas tālu no tādiem avotiem kā krāsnis un incinerācijas dūmvadi un tālāk par 10 m no tuvākā autoceļa, attālumam palielinoties atkarībā no satiksmes intensitātes;

h)

var ņemt vērā arī šādus faktorus: