Preamble: 1

(1)

Kopienu nopietni satraukusi alvorganisko savienojumu, jo īpaši tributilalvas (TBT) pārklājumu, ko lieto kā kuģu pretapaugšanas sistēmu, kaitīgā ietekme uz vidi.

(2)

Starptautiskā konvencija par kaitīgo kuģu pretapaugšanas sistēmu kontroli (AFS konvencija) tika pieņemta 2001. gada 5. oktobrī diplomātiskajā konferencē (AFS konferencē), kas notika Starptautiskās jūrniecības organizācijas (SJO) aizgādnībā, piedaloties Kopienas dalībvalstīm.

(3)

AFS konvencija ir pamatkonvencija, kas ļauj aizliegt kaitīgās pretapaugšanas sistēmas, kuras lieto uz kuģiem atbilstoši precīzi noteiktām procedūrām un, pienācīgi ņemot vērā piesardzības principu, kas izteikts Rio deklarācijā par vidi un attīstību.

(4)

Šajā posmā AFS konvencija tikai aizliedz alvorganisko savienojumu lietošanu uz kuģiem.

(5)

AFS konvencijā tikušas iekļautas noteiktas piemērošanas dienas: 2003. gada 1. janvāris alvorganisko savienojumu lietojuma uz kuģiem aizliegšanai un 2008. gada 1. janvāris alvorganisko savienojumu klātbūtnes uz kuģiem novēršanai.

(6)

AFS konvencija stāsies spēkā tikai 12 mēnešus pēc tam, kad to ratificēs vismaz 25 valstis, kuras veido 25 % no pasaules tonnāžas.

(7)

Tiklīdz iespējams, dalībvalstīm jāratificē AFS konvencija.

(8)

Dalībvalstīm jābūt vislabākajā iespējamajā situācijā, lai varētu ātri ratificēt AFS konvenciju. Jānovērš visi šķēršļi, kas var kavēt šo ratificēšanu.

(9)

AFS konference, zinot, ka laiks, kas palicis līdz 2003. gada 1. janvārim, var nebūt pietiekams, lai ļautu stāties spēkā AFS konvencijai līdz tam laikam, un vēlēdamās, lai alvorganisko savienojumu lietošana uz kuģiem tiktu efektīvi pārtraukta no 2003. gada 1. janvāra, savā Rezolūcijā Nr. 1 pieprasīja, lai SJO dalībvalstis dara visu, lai steidzami sagatavotos AFS konvencijas ieviešanai, un lūdza attiecīgās nozares atturēties no alvorganisko savienojumu tirdzniecības un lietošanas pēc minētās dienas.

(10)

Tūlīt pēc AFS konferences Komisija pieņēma Komisijas Direktīvu 2002/62/EK (2002. gada 9. jūlijs), ar ko devīto reizi tehnikas attīstībai pielāgo I pielikumu Padomes Direktīvai 76/769/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz dažu bīstamu vielu un preparātu tirgū laišanas un lietošanas ierobežojumiem (alvorganiskie savienojumi) ( 4 ), lai no 2003. gada 1. janvāra aizliegtu alvorganisko savienojumu tirdzniecību un lietošanu pretapaugšanas sistēmās visos kuģos neatkarīgi no to garuma.

(11)

Ņemot vērā AFS konferences Rezolūciju Nr. 1, vajadzīgi papildu pasākumi, lai ieviestu pasākumus attiecībā uz alvorganiskajiem savienojumiem, lai nodrošinātu vispārēju aizliegumu TBT pārklājumiem, kurus lieto uz kuģiem visā Kopienā un to aptverošajās jūrās dienās, kas noteiktas AFS konvencijā.

(12)

Regula ir atbilstīgs juridisks instruments, jo tā tieši kuģu īpašniekiem uzliek konkrētas prasības, kas vienlaicīgi un vienā un tajā pašā veidā izpildāmas visā Kopienā. Šai regulai, kurai jāaizliedz tikai alvorganiskie savienojumi, nav jāatkārto AFS konvencija.

(13)

Šī regula nedrīkst ietekmēt dažu bīstamu vielu un preparātu (alvorganisko savienojumu) tirdzniecības un lietošanas ierobežojumus, kas noteikti Direktīvā 76/769/EEK ( 5 ).

(14)

Neskaidrība attiecībā uz pilnīgu aktīvo TBT pārklājumu aizliegšanu nav jāpieņem Kopienas līmenī; pasaules kuģniecības nozarei, kurai jāplāno kuģu apkope, laikus un skaidri jāzina, ka no 2008. gada 1. janvāra kuģi, kuru korpusiem ir aktīvais TBT pārklājums, vairs netiks ielaisti Kopienas ostās.

(15)

Trešās valstis, jo īpaši, ja tās nevar gūt labumu no pārvalstiskiem noteikumiem, var saskarties ar juridiski tehniskām problēmām, ieviešot ar savu tiesību aktu starpniecību aizliegumu uzklāt TBT pārklājumus uz to kuģiem dienā, kad atbilstoši šai regulai stājas spēka minētais aizliegums. Aizlieguma piemērošana šajā regulā par TBT pārklājumu lietojumu attiecībā uz kuģiem, kuri kuģo zem trešās valsts karoga, tādēļ jāaptur uz pārejas posma laiku, kas sākas 2003. gada 1. jūlijā, un beidzas AFS konvencijas spēkā stāšanās dienā.

(16)

Karoga valstīm, kuras aizliegušas TBT pārklājumu lietošanu uz to kuģiem, ir ekonomiskas intereses, ka AFS konvencija stājas spēkā, cik drīz vien iespējams, lai nodrošinātu līdzvērtīgus noteikumus pasaules līmenī. Šai regulai, kas, cik drīz vien iespējams, aizliedz visiem kuģiem, kas peld zem dalībvalsts karoga, TBT pārklājumu lietošanu, jārada stimuls karoga valstīm, lai tās ratificētu AFS konvenciju.

(17)

Šajā regulā lietotajām definīcijām un ieviestajām prasībām, cik vien iespējams, jābalstās uz tām definīcijām un prasībām, kas lietotas AFS konvencijā.

(18)

lai nodrošinātu minētās regulas piemērošanu platformām atklātā jūrā, šī regula jāpiemēro arī kuģiem, kas darbojas dalībvalsts jurisdikcijā. To nepiemēro karakuģiem vai citiem valsts kuģiem, jo uz šiem kuģiem pietiekami skaidri attiecas AFS konvencija.

(19)

Ieviešot no 2003. gada 1. jūlija aizliegumu aktīvo TBT pārklājumu klātbūtnei uz visiem kuģiem, kuriem ir tiesības kuģot zem dalībvalsts karoga un kuriem pēc minētās dienas ir tikusi lietota, mainīta vai aizstāta pretapaugšanas sistēma, kuģniecības nozarei jābūt stimulam ieviest AFS konferences Rezolūcijas Nr. 1 ieteikumu.

(20)

Lietderīgi izveidot tādu pašu apskates un sertifikācijas režīmu, kāds paredzēts AFS konvencijā. Saskaņā ar šo direktīvu jāveic apskates visiem kuģiem, kuru bruto tonnāža ir 400 vai vairāk un neatkarīgi no to brauciena veida, tajā pat laikā kuģiem, kuru garums ir 24 metri vai vairāk, bet bruto tonnāža ir mazāka par 400, jābūt deklarācijai par atbilstību šai regulai vai AFS konvencijai. Kopienai jābūt tiesībām ieviest saskaņotu apskates režīmu šiem kuģiem, ja tas ir vajadzīgs vēlāk.

(21)

Kuģiem, kuru garums ir mazāks par 24 metriem, nav nepieciešams paredzēt īpašu apskati vai deklarāciju, jo šos kuģus, pārsvarā izpriecu kuģus un zvejas kuģus, pietiekami aptvers Direktīvas 76/769/EEK noteikumi.

(22)

Jāatzīst sertifikāti un dokumenti, kas izsniegti saskaņā ar šo regulu, kā arī AFS sertifikāti un deklarācijas, ko izsniedz AFS konvencijas dalībvalstis.

(23)

Ja AFS konvencija nav stājusies spēkā līdz 2007. gada 1. janvārim, jāļauj Komisijai pieņemt attiecīgus pasākumus, lai ļautu kuģiem, kas kuģo zem trešās valsts karoga, pierādīt atbilstību šai regulai, kā arī pasākumus, lai uzraudzītu šo noteikumu ieviešanu.

(24)

Vispiemērotākais režīms, lai uzraudzītu TBT pārklājumu aizliegšanas un AFS konvencijas prasību īstenošanu, ir tas, kurš noteikts Padomes Direktīvā 95/21/EK (1995. gada 19. jūnijs), kas nosaka, kā kuģošanai Kopienas ostās un dalībvalstu jurisdikcijai pakļautos ūdeņos piemērot starptautiskos standartus attiecībā uz kuģu drošību, piesārņojuma novēršanu un dzīves un darba apstākļiem uz kuģiem (ostas valsts kontrole) ( 6 ), un attiecīgā laikā jāizdara grozījumi šajā direktīvā. Ņemot vērā minētās direktīvas darbības jomu, līdzvērtīgi noteikumi jāpiemēro kuģiem, kas pārejas posmā kuģo zem dalībvalsts karoga.

(25)

Šīs regulas īstenošanai nepieciešamos pasākumus jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību ( 7 ).

(26)

Lai novērtētu šīs regulas mērķa sasniegšanu, Komisijai jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei un jāierosina, ja vajadzīgs, visi atbilstošie grozījumi regulā.

(27)

Šai regulai stājoties spēkā jānodrošina, lai alvorganisko savienojumu klātbūtne uz kuģiem tiktu aizliegta cik drīz vien iespējams,