III sadaļa. Detaļas un apstākļi attiecībā uz īpašiem pasākumiem

Saistībā ar prasību pārskatīt visus grupas iekšējos finansēšanas mehānismus vai izskatīt to neesamību, kā arī izstrādāt pakalpojumu līgumus (vai nu grupas iekšienē vai ar trešām pusēm), lai nodrošinātu kritiski svarīgo funkciju vai pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 17. panta 5. punkta a) apakšpunktu, piemēro šādus precizējumus:

• (a) Noregulējuma iestāde apsver pieprasīt iestādei pārskatīt pastāvošās grupas finansēšanas mehānismus vai izskatīt to neesamību, ja tās pastāvošās grupas finansēšanas mehānismu novērtējumā secina, ka atbalsta nodrošināšana vai tā forma (vai šāda veida nolīgumu trūkums) sagādā grūtības noregulējuma iestādēm, lai sasniegtu noregulējuma mērķus izmantojot noregulējuma instrumentus. Jo īpaši tiem jābūt saskaņā ar apsvērto noregulējuma stratēģiju un jāņem vērā saistību sadalījums, kas paredzēts, lai sekmētu zaudējumu absorbcijai un rekapitalizācijai grupā un zaudējumu sadalījumam grupas ietvaros saskaņā ar attiecīgo noregulējuma stratēģiju.
• (b) Noregulējuma iestādes apsver pieprasīt iestādei sastādīt rakstiskus pakalpojuma līmeņa līgumus vai pagaidu atbalsta līgumus un citus atbilstošos pasākumus, lai nodrošinātu nepārtrauktību funkcijām vai pakalpojumiem, ko grupā sniedz juridiskas personas, tostarp nenoregulētās filiāles, un trešās puses. Šo pasākumu var piemērot gadījumos, ja
• - nepastāv rakstisks pakalpojuma līgums,
• - pakalpojuma līgumu dokumentācijas līmenis ir nepietiekams vai
• - nav nodrošināts, ka darījumu partneris nevar tos pārtraukt noregulējuma darbību dēļ, ko veic noregulējuma iestāde.
• (c) Noregulējuma iestādes apsver šā pasākuma piemērošanu, lai ļautu būtiskām juridiskām personām būt funkcionāli neatkarīgām, ja nepieciešams atbalstīt noregulējuma stratēģiju paredzot grupas vai iestādes sadalīšanu vai pārstrukturēšanu, tostarp (daļēju) pārvedumu instrumenta izmantošanu.
• (d) Piemērojot šo pasākumu, noregulējuma iestādes nodrošina, ka šīs grupas iekšējie finansēšanas mehānismi un pakalpojumu līgumi ir pieejami un izpildāmi īsā laikā. Ja attiecīgā noregulējuma stratēģija paredz (daļēju) pārvedumu instrumenta izmantošanu, noregulējuma iestādes apsver pieprasīt, lai līgumos būtu iespējams pārvedums uzņēmumiem, kas rodas noregulējuma darbību rezultātā vai atzīt īpašumtiesību pārveduma juridisko spēku.

Attiecībā uz prasību ierobežot iestādes individuālo un kopīgo riska darījumu maksimālo apmēru saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 17. panta 5. punkta b) apakšpunktu, piemēro šādus precizējumus:

• (a) Ja nepieciešams, lai atbalstītu noregulējuma stratēģiju iesaistot juridisko personu nodalīšanu grupā, noregulējuma iestādes apsver pieprasīt iestādēm pastiprināt grupas iekšējo riska darījumu ierobežojumus, lai ierobežotu iekšējās finanšu savstarpējās saistības starp grupas vienībām (vai apakšgrupām), kas ir noregulējamas atsevišķi saskaņā ar noregulējuma stratēģiju, ja šie grupas iekšējie riska darījumi pasliktina iestādes noregulējamību. To pašu var attiecināt uz norobežotu vienību, ja šāda veida organizācijā saskaņā ar tiesību aktu prasībām vai uzraudzības iestādes lēmumu ir nepieciešama atsevišķu darbību nodalīšana, ja tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu ticamību un noregulējuma instrumentu izmantošanas iespēju norobežotai vienībai vai atlikušajām grupas daļām.
• (b) Noregulējuma iestādes apsver iespēju pieprasīt iestādēm ierobežot riska darījumus ar īpašam nolūkam dibinātām vienībām, kas saistītas ar iestādi ar būtiskām neizmantotajām saistībām, garantijām vai līgumsaistībām, kas netiek konsolidētas iestādes bilancē un neietilpst noregulējuma pilnvaru darbības jomā.

Attiecībā uz pasākumu uzlikt specifiskas vai regulāras informācijas prasības noregulējuma mērķiem saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 17. panta 5. punkta c) apakšpunktu, piemēro šādus precizējumus:

• (a) Noregulējuma iestādes apsver uzlikt informācijas prasības, ja tās konstatē, ka šīs prasības ļauj tām efektīvāk piemērot noregulējuma instrumentus, kas paredzēti saskaņā ar noregulējuma stratēģiju, vai izstrādāt efektīvu noregulējuma plānu.
• (b) Noregulējuma iestādes apsver iespēju pieprasīt iestādēm sagatavot informāciju, ko izmanto vadības informēšanai par situāciju iestādē (vadības informāciju), ieskaitot finanšu pārskatus, informāciju par kapitālu un pakārtotiem parādiem, pieejamu par katru juridisko personu, kas ir svarīga noregulējuma stratēģijas īstenošanai, jo īpaši, ja tā ir paredzēta iekļaušanai punktā saskaņā ar MPE pieeju, un lai varētu sagatavot juridiskās personas specifisku informāciju par visām vienībām, kuru maksātnespēja varētu negatīvi ietekmēt finanšu stabilitāti jebkurā jurisdikcijā pēc pieprasījuma.
• (c) Ja iestādei ir sarežģīta grupas iekšējā operacionālās darbības kārtība, noregulējuma iestādes apsver iespēju pieprasīt informāciju, kas nepieciešama, lai pilnībā precizētu struktūru šajā kartībā.
• (d) Piemērojot šo pasākumu, noregulējuma iestādes nodrošina, ka iestādes spēj iesniegt visjaunāko informāciju noteiktajā termiņā, kas nepieciešama saskaņā ar noregulējuma stratēģiju, un ka iestādes informācijas sistēmas sniedz visus nepieciešamos datus, lai attīstītu un īstenotu noregulējuma stratēģiju, un lai atbalstītu ticamu novērtējumu pirms un noregulējuma laikā, tostarp 36. un 74. panta prasības. Iestādēm jo īpaši jānodrošina pieejamība informācijai, ko pieprasa noregulējuma iestādes, lai noteiktu:
• - kritiski svarīgas funkcijas,
• - kreditorus vai kreditoru tipus, visticamāk, lai segtu zaudējumus noregulējuma darbības laikā,
• - kreditoru saistības, kas īpaši svarīgi kritiski svarīgo funkciju darbībai vai noregulējuma stratēģijas īstenošanai, piemēram, MVU un fizisko personu segtie un nesegtie noguldījumi (t. i., viena klienta skatā), un
• - grupas risku pārvaldībai būtiskās pozīcijas, pakalpojumi un funkcijas, kas jāsaglabā, lai nodrošinātu nepārtrauktu kritiski svarīgo funkciju darbību.

Attiecībā uz prasību atbrīvoties no konkrētiem aktīviem saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 17. panta 5. punkta d) apakšpunktu, piemēro šādus precizējumus:

• (a) Noregulējuma iestādes apsver iespēju pieprasīt iestādēm atbrīvoties no aktīviem pirms noregulējuma, ja noregulējuma stratēģija pieprasa šo aktīvu pārdošanu, un ja šai pārdošanai noregulējuma laikā būtu ievērojama negatīva ietekme uz noregulējuma instrumentu izmantošanu vai īstenošanu, vai ja tā radītu ievērojamas grūtības. Piemērojot šo pasākumu, aktīvi, no kuriem jāatbrīvojas, ir tie, kuru pārdošana saskaņā ar noregulējuma stratēģiju noteiktajā laika posmā var radīt spiedienu uz aktīvu cenām, vērtības sagraušanu un papildu nenoteiktību, un finanšu tirgus un citu iestāžu nestabilitāti, ja šīs sekas var radīt būtisku negatīvu ietekmi uz finanšu sistēmām.
• (b) Turklāt noregulējuma iestādes apsver iespēju piemērot šo pasākumu, ja iestādē esošā aktīvu struktūra varētu negatīvi ietekmēt noregulējuma stratēģijas ticamību un iespējamību. Ja noregulējuma stratēģija balstās uz aktīvu likvidāciju, lai izveidotu kritiski svarīgo funkciju darbības pārtraukšanu, noregulējuma iestādes apsver iespēju pieprasīt iestādēm atbrīvoties no aktīviem, kurus visticamāk nebūs iespējams realizēt stresa apstākļos vai noregulējuma gaitā, lai palielinātu aktīvu daļu, kuri būs vieglāk realizējami. Šis pasākums jāapsver saistībā ar aktīviem, kas būtiski pasliktina novērtēšanas iespējamību saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 36. pantu. Noregulējuma iestādes apsver arī risku, ka aktīvi vai kapitāls var būt iesprostots trešajās valstīs.
• (c) Piemērojot šo pasākumu, noregulējuma iestādes apsver aktīvu atsavināšanas ietekmi uz tirgu, kā arī mantas atsavināšanas rezultātu, ko pieprasa citas iestādes.

Attiecībā uz prasību ierobežot vai pārtraukt konkrētas esošās vai ierosinātās darbības saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 17. panta 5. punkta e) apakšpunktu, piemēro šādus precizējumus:

• (a) Noregulējuma iestādes apsver iespēju pieprasīt iestādes ierobežot sarežģītas darbības saistītas ar to, kā tirdzniecības vai riska ierobežošanas operācijas tiek tirgotas, grāmatotas, finansētas, to riski pārvaldīti, un ir saistītas ar to atrašanās vietu grupā, ja šīs darbības mazina noregulējuma stratēģijas iespējamību vai ticamību.
• (b) Noregulējuma iestādes apsver iespēju pieprasīt iestādēm ierobežot darbības trešās valstīs, kurās ir nepietiekams noregulējuma režīms, ja tiek novērtēts, ka šo valstu jurisdikcijas nespēja noregulējuma procedūras laikā uzturēt nepārtrauktu uzņēmuma darbību savā jurisdikcijā var vēlāk kaitēt noregulējuma iestādes spējai saglabāt kritiski svarīgo funkciju nepārtrauktu darbību dalībvalstī.
• (c) Noregulējuma iestādes apsver vai pieprasīt iestādēm ierobežot pakalpojumu sniegšanu citām iestādēm vai citiem finanšu tirgus dalībniekiem, ja, pamatojoties uz vispārēju iestādes funkciju novērtējumu, iestāde uzskata, ka pakalpojumi nevar turpināt noregulējuma laikā, un to darbības pārtraukšana var apdraudēt pakalpojumu saņēmēju stabilitāti.
• (d) Ja tiesību aktu prasības vai uzraudzības iestādes lēmums pieprasa konkrētu darbību nodalīšanu īpašā vienībā, kurā liegts veikt noteiktas citas darbības, noregulējuma iestādes apsver iespēju liegt šādai vienībai veikt noteiktas citas darbības, ja tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu ticamību un iespējamību izmantot noregulējuma instrumentus katrai grupas daļai pēc nodalīšanas.

Attiecībā uz pasākumiem, kas ierobežo vai novērš jaunu vai esošu darbības jomu attīstību vai jaunu vai esošu produktu pārdošanu saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 17. panta 5. punkta

• f) apakšpunktu, piemēro šādus precizējumus:
• (a) Noregulējuma iestādes apsver iespēju piemērot ierobežojumus attiecībā uz produktiem, kas ir strukturēti tādā veidā, kas neļauj izmantot noregulējuma instrumentus, vai ar mērķi apiet to piemērošanu.
• (b) Iestādes apsver iespēju ierobežot vai liegt attīstīt vai pārdot produktus, uz kuriem attiecas trešās valsts tiesību akti vai ārvalstu jurisdikcijā esošo vienību instrumenti, piemēram, trešajā valstī dibināta filiāle, vai īpašam nolūkam dibināta vienība, ja attiecīgās trešās valsts tiesību akti neļauj izmantot noregulējuma pilnvaras, ko paredz noregulējuma stratēģija, vai ja šo produktu pārdošanai, visticamāk, būs būtiski nelabvēlīga ietekme uz noregulējuma pilnvaru izmantošanu. Saskaņā ar šiem nosacījumiem, iestādes apsver arī iespēju ierobežot pārdošanu ieguldītājiem no ārvalstu jurisdikcijas, ja šo ieguldītāju produktu turēšana potenciāli rada tiesisku darbību pret noregulējuma iestādi.
• (c) Iestādes apsver iespēju pieprasīt iestādēm ierobežot produktu attīstību vai pārdošanu, ja šo produktu sarežģītības dēļ iestādes saistību novērtējums, ko veic noregulējuma iestāde, tiek traucēts vai novērtējums saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 36. pantu tiek ievērojami kavēts.

Attiecībā uz prasību mainīt iestādes juridisko vai operacionālo struktūru samazinot to sarežģītību, tādējādi nodrošinot, ka kritiski svarīgas funkcijas var juridiski un ekonomiski nodalīt no citām funkcijām, piemērojot noregulējuma instrumentus saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 17. panta 5. punkta g) apakšpunktu, piemēro šādus precizējumus:

• (a) Šā pasākuma piemērošanu apsver, ja noregulējuma iestāde novērtē iestādes vai grupas juridisko un operacionālo struktūru kā pārāk sarežģītu, vai pārāk savstarpēji saistītu, lai spētu saglabāt nepārtrauktu piekļuvi kritiski svarīgām funkcijām noregulējuma laikā, vai saskaņā ar noregulējuma stratēģiju, lai to būtu iespējams sadalīt tā, lai neradītu grupas sadalīšanos vai likvidāciju vai noteiktu aktīvu un pasīvu pārvedumu.
• (b) Ja nepieciešams, lai efektīvi īstenotu MPE stratēģiju un nodrošinātu, ka atsevišķas apakšgrupas vai vienības ir nodalāmas, noregulējuma iestādes apsver iespēju pieprasīt grupām organizēt juridiskas vienības pēc reģionālajiem blokiem vai pamatdarbības virzieniem, jo īpaši ja kritiski svarīgas funkcijas ir attiecināmas uz noteiktiem darbības virzieniem, kamēr pārējie darbības virzieni neietver kritiski svarīgas funkcijas. Tas jo īpaši attiecas uz centralizētu riska ierobežošanu un pārvaldību, tirdzniecības un likviditātes pārvaldību, un nodrošinājuma pārvaldību, likviditātes pārvaldību vai uz citām svarīgām valsts kases un finanšu funkcijām, ja vien šīs funkcijas var tikt aizstāti ar tirgus darījumiem ar ārpuses partneriem. Saskaņā ar noregulējuma stratēģiju, noregulējuma iestādēm jānovērš plaša starpvienību grāmatvedība un riska ierobežošanas prakse, un jānodrošina, ka vienībām, kurām noregulējums jāveic atsevišķi, ir pietiekami autonoma grāmatvedība un risku pārvaldība. Noregulējuma iestādes apsver iespēju pieprasīt iestādēm ieviest efektīvus savrupus pārvaldības, kontroles un vadības pasākumus katrā apakšgrupā vai vienībā.
• (c) Ja tiesību aktu prasības vai uzraudzības iestādes lēmums pieprasa konkrētās darbības strukturālu nodalīšanu, noregulējuma iestādes apsver iespēju pieprasīt papildu darbību nodalīšanu, ja tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu ticamību un iespējamību izmantot noregulējuma instrumentus katrai grupas daļai pēc nodalīšanas.
• (d) Noregulējuma iestādes nodrošina, ka meitasuzņēmumi, kas ir būtiski kritiski svarīgo funkciju nepārtrauktai darbībai, kas atrodas ES vai trešās valsts jurisdikcijā, nerada šķēršļus noregulējumam.
• (e) Ja noregulējuma stratēģija paredz iestādes vai grupas sadalīšanu vai īpašumtiesību maiņu veicot pārdošanu vai pārvedumu, noregulējuma iestādes apsver iespēju pieprasīt iestādēm organizēt kritiski svarīgas funkcijas un piekļuvi infrastruktūrai vai koplietojamiem pakalpojumiem, kas nepieciešami kritiski svarīgo funkciju nepārtrauktai darbībai atvieglojot to nepārtraukto darbību. Ja nepieciešams radīt ticamu un īstenojamu noregulējuma stratēģiju, noregulējuma iestādes apsver iespēju pieprasīt iestādēm mainīt to operacionālo struktūru, lai samazinātu vai novērstu atkarību no būtiskām vienībām vai pamatdarbības virzieniem katrā apakšgrupā, galveno infrastruktūru, IT, personālu vai citu kritiski svarīgo koplietojamo pakalpojumu no dažādām apakšgrupām. Tam jāietver vadības informācijas sistēmas. Jānodrošina, ka ir pieejama atbilstoša pārvaldība un kontroles mehānismi, kā arī nepieciešamie finanšu līdzekļi, lai iekšējo un ārējo pakalpojumu sniedzēji varētu turpināt sniegt savus pakalpojumus.
• (f) Ja nepieciešams nodrošināt kritisko koplietojamo pakalpojumu sniegšanu pēc noregulējuma, noregulējuma iestādes apsver iespēju pieprasīt iestādēm pārvietot šos pakalpojumus uz atsevišķiem operacionāliem meitasuzņēmumiem. Piemērojot šo pasākumu, noregulējuma iestādes apsver iespēju pieprasīt šiem operacionālajiem meitasuzņēmumiem:
• - ierobežot savu darbību sniedzot šos pakalpojumus un piemērot atbilstošus ierobežojumus attiecībā uz riskiem un darbībām,
• - kapitāla pietiekamību, lai samaksātu savus operacionālos izdevumus atbilstošā laika posmā,
• - atbilst piemērojamajām prasībām, lai izmantotu attiecīgo funkciju ārpakalpojumus, un
• - lai sniegtu pakalpojumus saskaņā ar grupas iekšēji noslēgtajiem pakalpojumu līmeņa nolīgumiem, kas ir robusti attiecībā uz noregulējumu.

Šo nolīgumu noteikumiem, šo meitasuzņēmumu pārvaldības kārtībai un to īpašumtiesību struktūrai ir jābūt atbilstošai, lai nodrošinātu pakalpojumu sniegšanu pēc noregulējuma.

• (g) Noregulējuma iestādes apsver iespēju pieprasīt iestādēm veikt piesardzības pasākumus, lai apmierinātu noregulējuma laikā, jebkuras finanšu tirgu infrastruktūru (FTI) īpašās prasības, kuros tās piedalās, tostarp piekļuvi visu apakšgrupu un būtisko vienību tīrvērtēs, maksājumu un norēķinu pakalpojumiem noregulējuma laikā un, ja nepieciešams, arī piekļuvi saņēmējam, kam ir nodotas kritiski svarīgas funkcijas. Ja nepieciešams, noregulējuma iestādes apsver iespēju pieprasīt iestādēm darīt visu iespējamo, lai tiktu pārskatīts līgums ar FTI attiecīgi, ievērojot drošības pasākumus, lai aizsargātu pārdomātu riska pārvaldību un drošu un kārtīgu FMI darbību.
• (h) Noregulējuma iestādes apsver iespēju pieprasīt iestādēm novērst kritiski svarīgo iestādes, grupas vai jebkuras apakšgrupas atkarību no pakalpojumu sniegšanas saskaņā ar nolīgumu, kas nav ES dalībvalstu jurisdikcijā, kas pieļauj tā laušanu pēc grupas struktūras noregulējuma. Atkarība uzskatāma par kritiski svarīgu, ja tā skar iestādes kritiski svarīgas funkcijas.
• (i) Ja SPE pieeja ietver uzņēmējdarbības virzienu ar kritiski nesvarīgām funkcijām likvidāciju, noregulējuma iestādes apsver iespēju pieprasīt iestādēm nodrošināt šo uzņēmējdarbības virzienu nodalīšanu pašreizējās struktūras ietvaros vai ārpus tās, tostarp noteiktu procedūru pārdošanas iespējas gadījumā, ja noregulējuma stratēģija paredz to pārdošanu. Ja nepieciešams nodrošināt nodalīšanu, noregulējuma iestādes apsver iespēju pieprasīt iestādēm mainīt savu struktūru trešajās valstīs no filiālēm uz meitasuzņēmumiem, vai iekšēji nodalīt visas vai atsevišķu funkciju un darbību virzienus šajās filiālēs, lai sagatavotu šo funkciju nodalīšanu un atvieglotu to pārvešanu uz atsevišķu vienību.
• (j) Ja nepieciešams efektīvi īstenot SPE stratēģiju, meitasuzņēmumu finansējumam no grupas mātesuzņēmuma jābūt pietiekami pakārtotam, tas nedrīkst būt savstarpējā ieskaita priekšmets un/vai tam jārada piemēroti pasākumi, lai zaudējumi tiktu pārvesti uz to juridisko personu, kurai no citām grupas vienībām tiks piemēroti noregulējuma instrumenti tādā veidā, kas pieļauj attiecīgās operacionālās grupas vienībām saglabāt dzīvotspēju. Finansējums būtu jāveido tā, lai grupa vai grupas daļas, kas veic kritiski svarīgas funkcijas, netiek sadalītas pēc ievērojamas instrumentu daļas norakstīšanas un konvertācijas , uz kuriem attiecas norakstīšanas un konvertācijas pilnvaras. Ja noregulējuma stratēģija balstās uz kapitāla un likviditātes pārdalīšanu grupā, kapitālam un likviditātei jāatrodas jurisdikcijās, kurās šī pārdale ir atļauta saskaņā ar vietējo normatīvo aktu ierobežojumiem.
• (k) Ja nepieciešams nodrošināt kritiski svarīgo funkciju nodalījumu no citām funkcijām, noregulējuma iestādes apsver iespēju pieprasīt nodibināt kontrolakciju sabiedrību, kas neveic jebkādas kritiski svarīgas funkcijas saskaņā ar 14. punkta b) apakšpunktā norādītajiem apstākļiem. Apsvērumi saskaņā ar 14. punkta c) apakšpunktu attiecīgi jāpiemēro.
• (l) Noregulējuma iestādes apsver iespēju pieprasīt iestādēm veikt pienācīgus piesardzības pasākumus, lai nodrošinātu pieejamību, saglabātu vai aizstātu vadošos darbiniekus, ja tas ir nepieciešams, lai īstenotu vēlamo noregulējuma stratēģiju, ņemot vērā arī pārvaldības struktūras un iestādes augstākās vadības aizvietošanu saskaņā ar noregulējuma procedūru, ko prasa Direktīvas 2014/59/ES 34. panta 1. punkta c) apakšpunkts.
• (m) Noregulējuma iestādes apsver iespēju pieprasīt iestādēm nodrošināt pārvaldības informācijas sistēmu darbības turpināšanu. Noregulējuma iestādes apsver iespēju pieprasīt, iestādes informācijas sistēmas un datu pieejamības nodrošināšanu, lai noregulējuma iestādes spētu iegūt nepieciešamo informāciju, īstenotu noregulējuma stratēģiju un veiktu novērtējumu pirms noregulējuma un noregulējuma laikā. Jo īpaši noregulējuma iestādes apsver iespēju pieprasīt iestādēm nodrošināt operativitāti norakstīšanas un konvertācijas pilnvaru izmantošanai noregulējuma laikā, liekot noteikt saistības, balstoties uz maksājumiem un tehnisko norakstīšanas un konvertācijas īstenošanas iespējamību.
• (n) Noregulējuma iestādes apsver iespēju pieprasīt iestādēm samazināt tirdzniecības reģistra sarežģītību un izmēru, ja tas ir nepieciešams noregulējuma instrumentu piemērošanai, jo īpaši rekapitalizācijas instrumentam attiecībā uz lieliem atvasinājuma portfeļiem un citiem finanšu līgumiem, uz pārskatāmības un struktūras pieejamības trūkumu vai mērījumu sarežģītību vai nestabilitāti, kā arī uz produktu un portfeļu novērtējumu tirdzniecības reģistros un to iekšējām savstarpējām saistībām.

Attiecībā uz prasību, lai mātesuzņēmums izveido dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrību vai Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrību saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 17. panta 5. punkta h) apakšpunktu, piemēro šādus precizējumus:

• (a) Noregulējuma iestādes apsver iespēju piemērot šo pasākumu, jā tās konstatē, ka nav iespējams veikt ticamu un iespējamu noregulējumu ES daļai no ne-ES regulētas bankas, tādēļ, ka nepastāv mātesuzņēmums ES jurisdikcijā. Jo īpaši noregulējuma iestādes apsver iespēju pieprasīt izveidot pagaidu ES finanšu pārvaldītājsabiedrību, ja aizdevumu izsniegšana šajā līmenī ir nepieciešama, lai nodrošinātu attiecīgu saistību apmēru un to atbilstošu sadalījumu, kas paredzētas zaudējumu segšanai un rekapitalizācijai, lai atvieglotu zaudējumu segšanu meitasuzņēmumu darbības līmenī un nodrošinātu aizstājamo saistību, kas paredzētas zaudējumu segšanai un rekapitalizācijai grupas ES daļā.
• (b) Turklāt šo pasākumu var piemērot, ja iespējamība vai ticamība prasa noregulējuma instrumentu piemērošanu pārvaldītājsabiedrības līmenī, nevis operacionālajās vienībām, jo īpaši attiecībā uz iespējamo izslēgšanu no iekšējās rekapitalizācijas. Noregulējuma iestādes apsver iespēju piemērot šo pasākumu kopā ar ierobežojumiem attiecībā uz finanšu pārvaldītājsabiedrības operacionālo darbību, ja operacionālās darbības tās līmenī būtiski kavē noregulējuma stratēģijas īstenošanas iespējamību vai ticamību. Jo īpaši noregulējuma iestādes apsver iespēju noteikt attiecīgus ierobežojumus, lai neļautu šīm finanšu pārvaldītājsabiedrībām veikt kritiski svarīgas funkcijas vai pakalpojumus citām grupas vienībām, kuras ir atkarīgas no šiem sniegtiem kritiski svarīgiem pakalpojumiem. Ja nepieciešams, mātes pārvaldītājsabiedrības bilancei jāietver tikai kapitāls un saistības, kas paredzēti zaudējumu segšanai un rekapitalizācijai.
• (c) Ja ES pastāv nozīmīga filiāles darbība, kas veic kritiski svarīgas funkcijas, kuru darbība nav pienācīgi paredzēta attiecīgajās trešās valsts vienības noregulējuma plānā, vai no kuras rodas ievērojama riska ietekme, kas netiek atbilstoši atspoguļota trešās valsts vienības noregulējuma plānā, noregulējuma iestādes apsver iespēju pieprasīt izveidot meitasuzņēmumu vai ietvert šo finanšu pārvaldītājsabiedrības sastāvā saskaņā ar
• a) apakšpunktu.

Attiecībā uz prasību, lai mātesuzņēmums, vai 1. panta c) un d) apakšpunktos minētā sabiedrība izsniedz aizdevumu vai parāda instrumentu, kas minēts Direktīvas 2014/59/ES 45. pantā, ievērojot Direktīvas 2014/59/ES 17. panta 5. punkta i) apakšpunktu, piemēro šādus precizējumus:

• (a) Atkarībā no vēlamās noregulējuma stratēģijas, noregulējuma iestādes apsver iespēju pieprasīt attiecīgā līmeņa iestādēm izsniegt pietiekamu saistību apmēru, kas paredzēts zaudējumu segšanai un rekapitalizācijai, ņemot vērā iespējamos zaudējumus vienībās, ko ietvēra noregulējuma stratēģija bez pietiekamā saistību apmēra, kas paredzēts zaudējumu segšanai un viņu pašu rekapitalizācijai, un, ja nepieciešams, papildu vienībām, kas pieder tai pašai grupai. Ja noregulējuma stratēģija balstās uz saistību aizstājamību, kas paredzētas zaudējumu segšanai un rekapitalizācijai, noregulējuma iestādes ņem vērā vietējo normatīvo aktu ierobežojumus un pastāvošās grupas atbalsta nolīgumus.
• (b) SPE stratēģijai, pasīviem, kas paredzēti zaudējumu segšanai, jābūt pietiekamiem, lai segtu zaudējumus visā grupā un, saskaņā ar noregulējuma stratēģiju, lai nodrošinātu šo grupas daļu integritāti un spēju darboties, ja tiek veiktas kritiski svarīgas funkcijas. Ja nav pietiekamu saistību , zaudējumu segšanai un rekapitalizācijai meitasuzņēmuma līmenī un, ja nepieciešams, īstenot SPE noregulējuma stratēģiju, noregulējuma iestādes apsver iespēju pieprasīt mātesuzņēmumam vai pārvaldītājsabiedrībai nodrošināt finansējumu meitasuzņēmumiem subordinētajā formā, lai atvieglotu zaudējumu izvadīšanu no meitasuzņēmuma, tādējādi izvairoties no meitasuzņēmuma noregulējuma uzsākšanas. Savstarpējs ieskaits starp meitasuzņēmuma prasībām pret mātesuzņēmumu un mātesuzņēmuma prasībām pret meitasuzņēmumu nav pieļaujams.
• (c) MPE stratēģijai, saistībām, kas paredzēti zaudējumu segšanai, jābūt pietiekamiem katrā pieejas punktā, lai segtu zaudējumus visās tajās vienībās, kas ietvertas MPE noregulējuma daļā.

Attiecībā uz prasību veikt citus pasākumus, lai apmierinātu minimālo pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasību saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 45. pantu, tostarp, jo īpaši, lai mēģinātu vienoties par jebkurām atbilstīgajām saistībām un papildu 1. līmeņa un 2. līmeņa kapitāla instrumentiem, kas izdoti ar mērķi nodrošināt, ka jebkurš noregulējuma iestādes lēmums samazināt vai konvertēt šīs saistības vai instrumentu jāveic saskaņā ar tiesību aktiem, kas reglamentē instrumentu saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 17. panta 5. punkta j) apakšpunktu, piemēro šādus precizējumus:

Noregulējuma iestādēm jāizvērtē risks saistību izslēgšanai no zaudējumu segšanas vai rekapitalizācijas, ņemot vērā cita starpā noregulējuma stratēģijas i) termiņu; ii) subordinācijas pakāpes; iii) turētāju veidu un pārvedamību; iv) risku, ka saistības varētu būt atbrīvoti no zaudējumu segšanas noregulējuma procesā; un v) citus juridiskus šķēršļus, piemēram, noregulējuma instrumentu neatzīšanu saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem vai ieskaita tiesību pastāvēšana, katrs saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem, kas reglamentē šīs saistības vai instrumentu.

Attiecībā uz prasību, ja iestāde ir jauktas darbības pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmums, lai attiecīgā jauktas darbības pārvaldītājsabiedrība izveido atsevišķu finanšu pārvaldītājsabiedrību, kas kontrolētu iestādi saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 17. panta 5. punkta k) apakšpunktu, piemēro šādus precizējumus:

Noregulējuma iestādes apsver iespēju pieprasīt jauktas darbības pārvaldītājsabiedrību, lai izveidotu atsevišķu finanšu pārvaldītājsabiedrību, ja tas būtiski uzlabo banku vai ieguldījumu darbības noregulējuma ticamību un iespējamību atsevišķi, ņemot vērā riska ietekmi starp dažādiem finanšu sektoru segmentiem un ekonomiku kopumā. Saskaņā ar 14. punktu noregulējuma iestādes apsver noregulējuma stratēģijas ticamības un iespējamības priekšrocības.