13. Attiecībā uz prasību mainīt iestādes juridisko vai operacionālo struktūru samazinot to …

Attiecībā uz prasību mainīt iestādes juridisko vai operacionālo struktūru samazinot to sarežģītību, tādējādi nodrošinot, ka kritiski svarīgas funkcijas var juridiski un ekonomiski nodalīt no citām funkcijām, piemērojot noregulējuma instrumentus saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 17. panta 5. punkta g) apakšpunktu, piemēro šādus precizējumus:

• (a) Šā pasākuma piemērošanu apsver, ja noregulējuma iestāde novērtē iestādes vai grupas juridisko un operacionālo struktūru kā pārāk sarežģītu, vai pārāk savstarpēji saistītu, lai spētu saglabāt nepārtrauktu piekļuvi kritiski svarīgām funkcijām noregulējuma laikā, vai saskaņā ar noregulējuma stratēģiju, lai to būtu iespējams sadalīt tā, lai neradītu grupas sadalīšanos vai likvidāciju vai noteiktu aktīvu un pasīvu pārvedumu.
• (b) Ja nepieciešams, lai efektīvi īstenotu MPE stratēģiju un nodrošinātu, ka atsevišķas apakšgrupas vai vienības ir nodalāmas, noregulējuma iestādes apsver iespēju pieprasīt grupām organizēt juridiskas vienības pēc reģionālajiem blokiem vai pamatdarbības virzieniem, jo īpaši ja kritiski svarīgas funkcijas ir attiecināmas uz noteiktiem darbības virzieniem, kamēr pārējie darbības virzieni neietver kritiski svarīgas funkcijas. Tas jo īpaši attiecas uz centralizētu riska ierobežošanu un pārvaldību, tirdzniecības un likviditātes pārvaldību, un nodrošinājuma pārvaldību, likviditātes pārvaldību vai uz citām svarīgām valsts kases un finanšu funkcijām, ja vien šīs funkcijas var tikt aizstāti ar tirgus darījumiem ar ārpuses partneriem. Saskaņā ar noregulējuma stratēģiju, noregulējuma iestādēm jānovērš plaša starpvienību grāmatvedība un riska ierobežošanas prakse, un jānodrošina, ka vienībām, kurām noregulējums jāveic atsevišķi, ir pietiekami autonoma grāmatvedība un risku pārvaldība. Noregulējuma iestādes apsver iespēju pieprasīt iestādēm ieviest efektīvus savrupus pārvaldības, kontroles un vadības pasākumus katrā apakšgrupā vai vienībā.
• (c) Ja tiesību aktu prasības vai uzraudzības iestādes lēmums pieprasa konkrētās darbības strukturālu nodalīšanu, noregulējuma iestādes apsver iespēju pieprasīt papildu darbību nodalīšanu, ja tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu ticamību un iespējamību izmantot noregulējuma instrumentus katrai grupas daļai pēc nodalīšanas.
• (d) Noregulējuma iestādes nodrošina, ka meitasuzņēmumi, kas ir būtiski kritiski svarīgo funkciju nepārtrauktai darbībai, kas atrodas ES vai trešās valsts jurisdikcijā, nerada šķēršļus noregulējumam.
• (e) Ja noregulējuma stratēģija paredz iestādes vai grupas sadalīšanu vai īpašumtiesību maiņu veicot pārdošanu vai pārvedumu, noregulējuma iestādes apsver iespēju pieprasīt iestādēm organizēt kritiski svarīgas funkcijas un piekļuvi infrastruktūrai vai koplietojamiem pakalpojumiem, kas nepieciešami kritiski svarīgo funkciju nepārtrauktai darbībai atvieglojot to nepārtraukto darbību. Ja nepieciešams radīt ticamu un īstenojamu noregulējuma stratēģiju, noregulējuma iestādes apsver iespēju pieprasīt iestādēm mainīt to operacionālo struktūru, lai samazinātu vai novērstu atkarību no būtiskām vienībām vai pamatdarbības virzieniem katrā apakšgrupā, galveno infrastruktūru, IT, personālu vai citu kritiski svarīgo koplietojamo pakalpojumu no dažādām apakšgrupām. Tam jāietver vadības informācijas sistēmas. Jānodrošina, ka ir pieejama atbilstoša pārvaldība un kontroles mehānismi, kā arī nepieciešamie finanšu līdzekļi, lai iekšējo un ārējo pakalpojumu sniedzēji varētu turpināt sniegt savus pakalpojumus.
• (f) Ja nepieciešams nodrošināt kritisko koplietojamo pakalpojumu sniegšanu pēc noregulējuma, noregulējuma iestādes apsver iespēju pieprasīt iestādēm pārvietot šos pakalpojumus uz atsevišķiem operacionāliem meitasuzņēmumiem. Piemērojot šo pasākumu, noregulējuma iestādes apsver iespēju pieprasīt šiem operacionālajiem meitasuzņēmumiem:
• - ierobežot savu darbību sniedzot šos pakalpojumus un piemērot atbilstošus ierobežojumus attiecībā uz riskiem un darbībām,
• - kapitāla pietiekamību, lai samaksātu savus operacionālos izdevumus atbilstošā laika posmā,
• - atbilst piemērojamajām prasībām, lai izmantotu attiecīgo funkciju ārpakalpojumus, un
• - lai sniegtu pakalpojumus saskaņā ar grupas iekšēji noslēgtajiem pakalpojumu līmeņa nolīgumiem, kas ir robusti attiecībā uz noregulējumu.

Šo nolīgumu noteikumiem, šo meitasuzņēmumu pārvaldības kārtībai un to īpašumtiesību struktūrai ir jābūt atbilstošai, lai nodrošinātu pakalpojumu sniegšanu pēc noregulējuma.

• (g) Noregulējuma iestādes apsver iespēju pieprasīt iestādēm veikt piesardzības pasākumus, lai apmierinātu noregulējuma laikā, jebkuras finanšu tirgu infrastruktūru (FTI) īpašās prasības, kuros tās piedalās, tostarp piekļuvi visu apakšgrupu un būtisko vienību tīrvērtēs, maksājumu un norēķinu pakalpojumiem noregulējuma laikā un, ja nepieciešams, arī piekļuvi saņēmējam, kam ir nodotas kritiski svarīgas funkcijas. Ja nepieciešams, noregulējuma iestādes apsver iespēju pieprasīt iestādēm darīt visu iespējamo, lai tiktu pārskatīts līgums ar FTI attiecīgi, ievērojot drošības pasākumus, lai aizsargātu pārdomātu riska pārvaldību un drošu un kārtīgu FMI darbību.
• (h) Noregulējuma iestādes apsver iespēju pieprasīt iestādēm novērst kritiski svarīgo iestādes, grupas vai jebkuras apakšgrupas atkarību no pakalpojumu sniegšanas saskaņā ar nolīgumu, kas nav ES dalībvalstu jurisdikcijā, kas pieļauj tā laušanu pēc grupas struktūras noregulējuma. Atkarība uzskatāma par kritiski svarīgu, ja tā skar iestādes kritiski svarīgas funkcijas.
• (i) Ja SPE pieeja ietver uzņēmējdarbības virzienu ar kritiski nesvarīgām funkcijām likvidāciju, noregulējuma iestādes apsver iespēju pieprasīt iestādēm nodrošināt šo uzņēmējdarbības virzienu nodalīšanu pašreizējās struktūras ietvaros vai ārpus tās, tostarp noteiktu procedūru pārdošanas iespējas gadījumā, ja noregulējuma stratēģija paredz to pārdošanu. Ja nepieciešams nodrošināt nodalīšanu, noregulējuma iestādes apsver iespēju pieprasīt iestādēm mainīt savu struktūru trešajās valstīs no filiālēm uz meitasuzņēmumiem, vai iekšēji nodalīt visas vai atsevišķu funkciju un darbību virzienus šajās filiālēs, lai sagatavotu šo funkciju nodalīšanu un atvieglotu to pārvešanu uz atsevišķu vienību.
• (j) Ja nepieciešams efektīvi īstenot SPE stratēģiju, meitasuzņēmumu finansējumam no grupas mātesuzņēmuma jābūt pietiekami pakārtotam, tas nedrīkst būt savstarpējā ieskaita priekšmets un/vai tam jārada piemēroti pasākumi, lai zaudējumi tiktu pārvesti uz to juridisko personu, kurai no citām grupas vienībām tiks piemēroti noregulējuma instrumenti tādā veidā, kas pieļauj attiecīgās operacionālās grupas vienībām saglabāt dzīvotspēju. Finansējums būtu jāveido tā, lai grupa vai grupas daļas, kas veic kritiski svarīgas funkcijas, netiek sadalītas pēc ievērojamas instrumentu daļas norakstīšanas un konvertācijas , uz kuriem attiecas norakstīšanas un konvertācijas pilnvaras. Ja noregulējuma stratēģija balstās uz kapitāla un likviditātes pārdalīšanu grupā, kapitālam un likviditātei jāatrodas jurisdikcijās, kurās šī pārdale ir atļauta saskaņā ar vietējo normatīvo aktu ierobežojumiem.
• (k) Ja nepieciešams nodrošināt kritiski svarīgo funkciju nodalījumu no citām funkcijām, noregulējuma iestādes apsver iespēju pieprasīt nodibināt kontrolakciju sabiedrību, kas neveic jebkādas kritiski svarīgas funkcijas saskaņā ar 14. punkta b) apakšpunktā norādītajiem apstākļiem. Apsvērumi saskaņā ar 14. punkta c) apakšpunktu attiecīgi jāpiemēro.
• (l) Noregulējuma iestādes apsver iespēju pieprasīt iestādēm veikt pienācīgus piesardzības pasākumus, lai nodrošinātu pieejamību, saglabātu vai aizstātu vadošos darbiniekus, ja tas ir nepieciešams, lai īstenotu vēlamo noregulējuma stratēģiju, ņemot vērā arī pārvaldības struktūras un iestādes augstākās vadības aizvietošanu saskaņā ar noregulējuma procedūru, ko prasa Direktīvas 2014/59/ES 34. panta 1. punkta c) apakšpunkts.
• (m) Noregulējuma iestādes apsver iespēju pieprasīt iestādēm nodrošināt pārvaldības informācijas sistēmu darbības turpināšanu. Noregulējuma iestādes apsver iespēju pieprasīt, iestādes informācijas sistēmas un datu pieejamības nodrošināšanu, lai noregulējuma iestādes spētu iegūt nepieciešamo informāciju, īstenotu noregulējuma stratēģiju un veiktu novērtējumu pirms noregulējuma un noregulējuma laikā. Jo īpaši noregulējuma iestādes apsver iespēju pieprasīt iestādēm nodrošināt operativitāti norakstīšanas un konvertācijas pilnvaru izmantošanai noregulējuma laikā, liekot noteikt saistības, balstoties uz maksājumiem un tehnisko norakstīšanas un konvertācijas īstenošanas iespējamību.
• (n) Noregulējuma iestādes apsver iespēju pieprasīt iestādēm samazināt tirdzniecības reģistra sarežģītību un izmēru, ja tas ir nepieciešams noregulējuma instrumentu piemērošanai, jo īpaši rekapitalizācijas instrumentam attiecībā uz lieliem atvasinājuma portfeļiem un citiem finanšu līgumiem, uz pārskatāmības un struktūras pieejamības trūkumu vai mērījumu sarežģītību vai nestabilitāti, kā arī uz produktu un portfeļu novērtējumu tirdzniecības reģistros un to iekšējām savstarpējām saistībām.

1. Pārskats

1.1 Atsauces

1.2 Identificētās prasības

1.3 Saistītie standarti

2. Identificētās prasības

3. Saistītie standarti

• EBA - Published by the European Banking Authority at https://www.eba.europa.eu/