9 Riska kultūra

Pareizai, pienācīgi rūpīgai un konsekventai riska kultūrai vajadzētu būt efektīvas iestādes riska pārvaldības pamatelementam un nodrošināt iestādēm iespēju pieņemt pareizus un informētus lēmumus.

Iestādēm būtu jāizstrādā integrēta iestādes līmeņa riska kultūra, pamatojoties uz pilnīgu izpratni un visaptverošu priekšstatu par riskiem, ar kuriem tās saskaras, un to, kā šos riskus pārvalda, ņemot vērā iestādes vēlmi uzņemties risku.

Iestādēm būtu jāizstrādā riska kultūra, izmantojot politikas, saziņu un personāla apmācību par iestādes darbībām, stratēģiju un riska profilu, un tām jāpielāgo šī saziņa un personāla apmācība tā, lai ņemtu vērā darbinieku pienākumus attiecībā uz riska uzņemšanos un riska pārvaldību.

Personālam vajadzētu būt pilnībā informētam par pienākumiem riska pārvaldības jomā. Riska pārvaldību nevajadzētu īstenot tikai riska speciālistiem vai iekšējās kontroles funkciju struktūrai vien. Uzņēmuma vienībām, ko pārrauga vadības struktūra, vajadzētu būt primāri atbildīgām par risku pārvaldību ikdienā saskaņā ar iestādes politikām, procedūrām un kontroles pasākumiem, ņemot vērā iestādes vēlmi uzņemties risku un riska kapacitāti.

Stingrā riska kultūrā būtu jāiekļauj, bet ne obligāti jāaprobežojas ar šādiem elementiem.

• a. Signāls no augšas — vadības struktūrai vajadzētu būt atbildīgai par iestādes pamatvērtību un pamatvēlmju noteikšanu un paziņošanu. Tās locekļu uzvedībai būtu jāatbilst noteiktajām vērtībām. Iestāžu vadībai, tostarp personām, kuras pilda pamatfunkcijas, būtu jāsekmē personāla iekšēja informēšana par pamatvērtībām un pamatvēlmēm. Darbiniekiem būtu jārīkojas saskaņā ar visiem spēkā esošajiem likumiem un noteikumiem un laikus jāziņo augstāk par novēroto neatbilstību iestādē vai ārpus tās (piemēram, kompetentajai iestādei ziņošanas procesa ietvaros). Vadības struktūrai būtu nepārtraukti jāveicina, jāuzrauga un jānovērtē iestādes riska kultūra, jāizvērtē riska kultūras ietekme uz iestādes finansiālo stabilitāti, riska profilu un stabilu pārvaldību; un tai būtu jāveic izmaiņas pēc vajadzības.
• b. Pārskatatbildība — attiecīgajiem darbiniekiem visos līmeņos būtu jāzina un jāizprot iestādes pamatvērtības un tādā mērā, kādā tas vajadzīgs viņu pienākumu veikšanai — iestādes vēlme uzņemties risku un riska kapacitāte. Viņiem būtu jāspēj pildīt savus pienākumus un jāapzinās, ka viņi būs atbildīgi par darbībām, kas saistītas ar iestādes uzvedību riska uzņemšanās jomā.
• c. Efektīva saziņa un apšaubīšana — pareizai riska kultūrai būtu jāsekmē atklātas saziņas un efektīvas apšaubīšanas vide, kurā lēmumu pieņemšanas procesi veicina plašu viedokļu klāstu, ļauj pārbaudīt esošo praksi, stimulē personāla konstruktīvi kritisku attieksmi un veicina atklātas un konstruktīvas iesaistīšanās vidi visā organizācijā.
• d. Stimuli — atbilstošiem stimuliem vajadzētu būt būtiskai nozīmei, saskaņojot uzvedību riska uzņemšanās jomā ar iestādes riska profilu un ilgtermiņa interesēm²⁷ .

²⁷ Skatīt arī EBI pamatnostādnes par pareizu atalgojuma politiku saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 74. panta 3. punktu un 75. panta 2. punktu un atklājamo informāciju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 450. pantu (EBA/GL/2015/22), kas pieejamas adresē: https://www.eba.europa.eu/regulation - and - policy/remuneration .