27. Lai kalibrētu rādītāju sistēmu, iestādei jāņem vērā tālāk norādītais: a. Vispārējā darbības …

Lai kalibrētu rādītāju sistēmu, iestādei jāņem vērā tālāk norādītais:

• a. Vispārējā darbības atjaunošanas spēja, kas izriet no pieejamiem darbības atjaunošanas p asākumiem – iestādēm ar ierobežotāku vispārējo darbības atjaunošanas spēju jāapsver darbības atjaunošanas plāna rādītāju pārkāpums agrāk, lai palielinātu iespējamību sekmīgi īstenot darbības atjaunošanas pasākumus, kas iestādei ir ierobežotāki.
• b. Darbības atjaunošanas pasākumu īstenošanas termiņš un sarežģītība, ņemot vērā pārvaldības pasākumus, visās attiecīgajās jurisdikcijās nepieciešamos regulatīvos apstiprinājumus un iespējamos šķēršļus pasākumu operatīvai īstenošanai. Iestādēm, kas paļaujas uz darbības atjaunošanas pasākumiem, kuru ieviešana ir sarežģītāka un kuru īstenošanai, visticamāk, būs vajadzīgs vairāk laika, rādītāji ir attiecīgi jākalibrē piesardzīgāk, lai pietiekami savlaicīgi nodrošinātu iepriekšēju brīdinājumu.
• c. Krīzes posms, kurā darbības atjaunošanas pasākumu var reāli un efektīvi izmantot. Apsverot šo aspektu, iestādei jāņem vērā fakts, ka dažiem darbības atjaunošanas pasākumu veidiem pilnu ieguvumu varētu būt grūti sasniegt vēlākā stresa situācijas posmā, salīdzinot ar agrīnu ieviešanu. Piemēram, “kapitāla piesaistes tirgū” darbības atjaunošanas pasākuma gadījumā iestādei jāapsver, vai to var reāli sasniegt un kad. Iestādēm jāatzīst, ka ārējā kapitāla piesaiste var kļūt sarežģītāka, iestādei tuvojoties kapitāla prasību pārkāpšanai.
• d. Pasliktināšanās temps krīzes apstākļos. Iestādēm jāatzīst, ka, lai gan pasliktināšanās temps galu galā būs atkarīgs no konkrētajiem krīzes apstākļiem, konkrētu iestāžu profili, tostarp, bet ne tikai iestādes ar mazāk diversificētu biznesa modeli, kā arī citi individuāli apstākļi var izraisīt straujāku iestādes finansiālā stāvokļa pasliktināšanos, samazinot darbības atjaunošanas pasākumu īstenošanai p ieejamo laiku. Šajā ziņā iestādēm jāapsver arī tādu rādītāju izmantošana, kas parāda pasliktināšanos laika gaitā, lai noteiktu situācijas, kurās notiek strauja un būtiska iestādes finansiālā stāvokļa (piemēram, kapitāla) pasliktināšanās. Turklāt jāapsver rādītāju izmaiņu uzraudzība, ja ir grūti definēt vienu brīdi, kad ir nepieciešama eskalācija.
• e. Iestādes riska pārvaldības sistēma (tostarp iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanas process ( ICAAP )) un gatavība uzņemties risku. Iestādei jānodrošina darbības atjaunošanas plāna rādītāju kalibrēšanas atbilstība riska pārvaldības sistēmai un gatavībai uzņemties risku (piemēram, agrīnās brīdināšanas sistēma, rīcības plāni ārkārtas situācijām un darbības nepārtrauktības nodrošināšanai).

1. Pārskats

1.1 Atsauces

1.2 Identificētās prasības

1.3 Saistītie standarti

2. Identificētās prasības

3. Saistītie standarti

• EBA - Published by the European Banking Authority at https://www.eba.europa.eu/