Prasības darbības atjaunošanas plāna rādītāju kalibrēšanai

Lai kalibrētu rādītāju sistēmu, iestādei jāņem vērā tālāk norādītais:

• a. Vispārējā darbības atjaunošanas spēja, kas izriet no pieejamiem darbības atjaunošanas p asākumiem – iestādēm ar ierobežotāku vispārējo darbības atjaunošanas spēju jāapsver darbības atjaunošanas plāna rādītāju pārkāpums agrāk, lai palielinātu iespējamību sekmīgi īstenot darbības atjaunošanas pasākumus, kas iestādei ir ierobežotāki.
• b. Darbības atjaunošanas pasākumu īstenošanas termiņš un sarežģītība, ņemot vērā pārvaldības pasākumus, visās attiecīgajās jurisdikcijās nepieciešamos regulatīvos apstiprinājumus un iespējamos šķēršļus pasākumu operatīvai īstenošanai. Iestādēm, kas paļaujas uz darbības atjaunošanas pasākumiem, kuru ieviešana ir sarežģītāka un kuru īstenošanai, visticamāk, būs vajadzīgs vairāk laika, rādītāji ir attiecīgi jākalibrē piesardzīgāk, lai pietiekami savlaicīgi nodrošinātu iepriekšēju brīdinājumu.
• c. Krīzes posms, kurā darbības atjaunošanas pasākumu var reāli un efektīvi izmantot. Apsverot šo aspektu, iestādei jāņem vērā fakts, ka dažiem darbības atjaunošanas pasākumu veidiem pilnu ieguvumu varētu būt grūti sasniegt vēlākā stresa situācijas posmā, salīdzinot ar agrīnu ieviešanu. Piemēram, “kapitāla piesaistes tirgū” darbības atjaunošanas pasākuma gadījumā iestādei jāapsver, vai to var reāli sasniegt un kad. Iestādēm jāatzīst, ka ārējā kapitāla piesaiste var kļūt sarežģītāka, iestādei tuvojoties kapitāla prasību pārkāpšanai.
• d. Pasliktināšanās temps krīzes apstākļos. Iestādēm jāatzīst, ka, lai gan pasliktināšanās temps galu galā būs atkarīgs no konkrētajiem krīzes apstākļiem, konkrētu iestāžu profili, tostarp, bet ne tikai iestādes ar mazāk diversificētu biznesa modeli, kā arī citi individuāli apstākļi var izraisīt straujāku iestādes finansiālā stāvokļa pasliktināšanos, samazinot darbības atjaunošanas pasākumu īstenošanai p ieejamo laiku. Šajā ziņā iestādēm jāapsver arī tādu rādītāju izmantošana, kas parāda pasliktināšanos laika gaitā, lai noteiktu situācijas, kurās notiek strauja un būtiska iestādes finansiālā stāvokļa (piemēram, kapitāla) pasliktināšanās. Turklāt jāapsver rādītāju izmaiņu uzraudzība, ja ir grūti definēt vienu brīdi, kad ir nepieciešama eskalācija.
• e. Iestādes riska pārvaldības sistēma (tostarp iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanas process ( ICAAP )) un gatavība uzņemties risku. Iestādei jānodrošina darbības atjaunošanas plāna rādītāju kalibrēšanas atbilstība riska pārvaldības sistēmai un gatavībai uzņemties risku (piemēram, agrīnās brīdināšanas sistēma, rīcības plāni ārkārtas situācijām un darbības nepārtrauktības nodrošināšanai).

Iestādei jābūt spējīgai sniegt kompetentajai iestādei skaidrojumu par to, kā tiek noteikta darbības atjaunošanas plāna rādītāju kalibrēšana, un pierādīt, ka robežvērtības varētu tikt pārkāptas pietiekami agri, lai tā būtu efektīva.

Darbības atjaunošanas plāna rādītāju kalibrēšanas atbilstība ir regulāri jāuzrauga un saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 5. panta 2. punktu jāatjaunina vismaz reizi gadā vai biežāk, ja iestādes ierosinātā atjaunināšana ir nepieciešama sakarā ar izmaiņām iestādes finansiālā un saimnieciskā stāvoklī. Jebkurš darbības atjaunošanas plāna rādītāju kalibrēšanas atjauninājums ir nekavējoties jāpaziņo, jāpaskaidro un jāpamato kompetentajai iestādei. Šādu atjaunināšanu saskaņo ar kompetentajām iestādēm, kad tās novērtē darbības atjaunošanas plānu.

Kompetentās un par noregulējumu atbildīgās iestādes var pieņemt lēmumu īstenot pagaidu atvieglojošus pasākumus ( relief measures ) sistēmiskas krīzes gadījumā, lai atvieglotu regulatīvo slogu, kas varētu negatīvi ietekmēt iestāžu spēju turpināt atbalstīt reālo ekonomiku. Ņemot vērā šo uzraudzības un noregulējuma atvieglojošo pasākumu pagaidu raksturu un konkrēto mērķi, to piemērošana automātiski nenoved pie iestāžu veiktās darbības atjaunošanas plāna rādītāju kalibrēšanas.

Kompetentās iestādes var piekrist darbības atjaunošanas plāna rādītāju kalibrēšanas atjaunināšanai, piemēram, šādos pienācīgi pamatotos gadījumos:

• a. Pārkalibrētie rādītāji atbilst vispārējām darbības atjaunošanas plāna rādītāju kalibrēšanas prasībām, kā norādīts 27. punktā.
• b. Šīs izmaiņas atspoguļo izmaiņas iestādes biznesa modelī un finanšu profilā un ir saskaņotas ar iestādes iekšējo riska pārvaldības sistēmu un gatavību uzņemties risku.
• c. Pārkalibrēšana nav pretrunā ar uzraudzības iestādes atvieglojošu pasākumu mērķiem.
• d. Kapitāla rādītāji vienmēr tiek kalibrēti tādā līmenī, kas pārsniedz attiecīgo pašu kapitāla apmēru, kas jāuztur saskaņā ar attiecīgi Regulas (ES) Nr. 575/2013 trešo, ceturto un septīto daļu, Regulas (ES) Nr. 2017/2402 2. nodaļu un Direktīvas 2013/36/ES 104. panta 1. punkta a) apakšpunktu.