+IV PIELIKUMS MAZGĀŠANAS LĪDZEKĻU VIRSMAKTĪVO VIELU RADĪTĀ PAPILDU RISKA NOVĒRTĒJUMS

IV PIELIKUMS MAZGĀŠANAS LĪDZEKĻU VIRSMAKTĪVO VIELU RADĪTĀ PAPILDU RISKA NOVĒRTĒJUMS

IV PIELIKUMS

MAZGĀŠANAS LĪDZEKĻU VIRSMAKTĪVO VIELU RADĪTĀ PAPILDU RISKA NOVĒRTĒJUMS

Virsmaktīvajām vielām, kuru ietekme uz vidi ir novērtēta saskaņā ar Direktīvu 93/67/EEK vai Regulu (EEK) Nr. 793/93, Regulu (EK) Nr. 1488/94 un tehniskajiem norādījumiem, šo ietekmi uz vidi novērtē kopā ar papildu riska novērtējumu, kas veikts saistībā ar šo regulu.

Noturīgu metabolītu gadījumā papildu riska novērtējumu, kas veikts saistībā ar šo regulu, analizē saistībā ar novērtējumu, kas veikts, pamatojoties uz Direktīvu 93/67/EEK vai Regulu (EEK) Nr. 793/93. Tas jānovērtē katrā atsevišķā gadījumā, jo īpaši ņemot vērā 3. daļā minēto testu rezultātus.

Šis pētījums aptver vides ūdens sektoru. Atsevišķos gadījumos saistībā ar konkrētiem riska novērtēšanas aspektiem 12. panta 2. punktā minētā komiteja var pieprasīt papildu informāciju. Papildu informācija var aptvert arī tādus vides sektorus kā notekūdeņu dūņas un augsne. Attiecībā uz informāciju, kura nepieciešama iekļaušanai 5. un 9. pantā minētajā tehniskajā dokumentācijā, izmanto daudzpakāpju pieeju. Šajā dokumentācijā vismaz ietver informāciju, kas aplūkota tālāk tekstā, proti, 1., 2. un 3. punktā.

Lai līdz minimumam samazinātu testu skaitu un nepieļautu nevajadzīgus izmēģinājumus ar dzīvniekiem, 4.2.2. punktā norādītos papildu pētījumus drīkst pieprasīt tikai tad, ja šāda informācija ir patiešām nepieciešama un samērīga. Rodoties domstarpībām par to, cik plaša papildu informācija vajadzīga, var pieņemt lēmumu saskaņā ar 12. panta 2. punktā noteikto procedūru.

Šajā pielikumā ietvertās vadlīnijas lēmumu pieņemšanai par izņēmuma piemērošanu vajadzības gadījumā var precizēt, balstoties uz gūto pieredzi, kā norādīts 13. pantā.

1.   Virsmaktīvās vielas identitāte (saskaņā ar Direktīvas 67/548/EEK VII pielikuma A daļas noteikumiem)

1.1.   Nosaukums.

1.1.1.

Nosaukums pēc IUPAC nomenklatūras.

1.1.2.

Citi nosaukumi.

1.1.3.

CAS numurs un CAS nosaukums (ja pieejams).

1.1.4.

EINECS ( 5 ) vai ELINCS ( 6 ) numurs (ja pieejams).

1.2.   Molekulformula un struktūrformula.

1.3.   Virsmaktīvās vielas sastāvs.

2.   Informācija par virsmaktīvo vielu

2.1.

Mazgāšanas līdzekļos izmantotās virsmaktīvās vielas daudzumi.

2.2.

Šajā sadaļā norādītajai informācijai par izmantošanas veidiem jābūt pietiekamai, lai varētu aptuveni, bet ticami izvērtēt virsmaktīvās vielas darbību un ietekmi uz vidi saistībā ar tās izmantošanu mazgāšanas līdzekļos. Tajā norāda:

— lietojuma nepieciešamību (sabiedrības ieinteresētību),

— lietošanas nosacījumus (iedarbības veidu),

— lietojamo daudzumu,

— alternatīvu izstrādājumu pieejamību un piemērotību (efektivitāti un ekonomisko izdevīgumu),

— ekoloģisko novērtējumu.

3.   Informācija par potenciāli noturīgiem metabolītiem

Ieteicams sniegt ziņas par analizējamo šķidrumu toksicitāti. Ja nav pieejami dati atliekvielu identificēšanai, var pieprasīt 4.2.1. punktā minēto informāciju atkarībā no mazgāšanas līdzekļos izmantojamo virsmaktīvo vielu potenciālā riska, nozīmīguma un daudzuma. Rodoties domstarpībām saistībā ar šo informāciju, var pieņemt lēmumu saskaņā ar 12. panta 2. punktā noteikto procedūru.

4.   Papildpētījumi

4.1.   Bionoārdīšanās testi.

4.1.1.   Iepriekš pielāgots inokulāts.

Visus III pielikumā aplūkotos testus var izdarīt, izmantojot iepriekš pielāgotu inokulātu, lai pierādītu virsmaktīvās vielas iepriekšējas pielāgošanas nepieciešamību.

4.1.2.   Raksturīgas bionoārdīšanās spējas testi.

Izmanto vismaz vienu no turpmāk norādītajām metodēm:

— metodi Direktīvas 67/548/EEK V pielikuma C.12. sadaļā (modificētais SCAS tests),

— metodi Direktīvas 67/548/EEK V pielikuma C.9. sadaļā (Zahn–Wellens).

Negatīvi rezultāti, kuri iegūti, pārbaudot vielas potenciālo bionoārdīšanās spēju, ir traktējami kā norāde uz vielas iespējamo noturīgumu, kas, kopumā ņemot, ir pietiekams pamatojums, lai aizliegtu šādas virsmaktīvās vielas laišanu tirgū, izņemot gadījumus, kad 6. pantā noteiktie kritēriji liecina par to, ka nepiemērot izņēmumu nav pamatoti.

4.1.3.   Aktīvo dūņu bionoārdīšanās imitācijas testi.

Šim nolūkam izmanto šādas metodes:

— metodi Direktīvas 67/548/EEK V pielikuma C.10. sadaļā (iespējams mainīt pārbaudes norisi saskaņā ar standartu EN ISO 11733).

Negatīvi rezultāti, kuri iegūti, veicot aktīvo dūņu bionoārdīšanās imitācijas testu, ir traktējami kā norāde uz to, ka notekūdeņu attīrīšanas gaitā, iespējams, izdalās metabolīti, kas, kopumā ņemot, liecina, ka ir rūpīgāk jāveic riska novērtējums.

4.2.   Toksicitātes tests analizējamos šķidrumos bionoārdīšanās gaitā.

Jāsniedz informācija par analizējamo šķidrumu toksicitāti.

4.2.1.   Ķīmiskie un fizikālie dati, piemēram:

— metabolīta raksturojums (un izmantotās analītiskās metodes),

— galvenās fizikāli ķīmiskās īpašības (šķīdība ūdenī, sadalījuma koeficients sistēmā oktanols/ūdens (log PO/Ū u.tml.).

4.2.2.   Iedarbība uz organismiem. Testi jāizdara saskaņā ar labas laboratoriju prakses principiem.

Zivis – ieteiktā metode ir atrodama Direktīvas 67/548/EEK V pielikuma C.1. sadaļā.

Dafnijas – ieteiktā metode ir atrodama Direktīvas 67/548/EEK V pielikuma C.2. sadaļā.

Aļģes – ieteiktā metode ir atrodama Direktīvas 67/548/EEK V pielikuma C.3. sadaļā.

Baktērijas – ieteiktā metode ir atrodama Direktīvas 67/548/EEK V pielikuma C.11. sadaļā.

4.2.3.   Noārdīšanās.

Biotiskā noārdīšanās – ieteiktā metode ir atrodama Direktīvas 67/548/EEK V pielikuma C.5. sadaļā.

Abiotiskā noārdīšanās – ieteiktā metode ir atrodama Direktīvas 67/548/EEK V pielikuma C.7. sadaļā. Sniegtajā informācijā ir jānorāda gan metabolītu biouzkrāšanās spēja, gan to nonākšana nosēdumu fāzē.

Turklāt, ja pastāv aizdomas, ka daži metabolīti postoši iedarbojas uz endokrīno sistēmu, ir ieteicams noskaidrot, vai tie var radīt kaitējumu, tiklīdz ir pieejama validēta testēšanas shēma šādas kaitīgas iedarbības noteikšanai.

NB:

Visas iepriekš minētās metodes var aplūkot publikācijā “Bīstamo vielu klasifikācija, iepakošana un marķēšana Eiropas Savienībā”; 2. daļa “Testēšanas metodes”. Eiropas Komisija (1997). ISBN 92–828–0076–8.

▼M4

1. Pārskats

,
Nosaukums Regulējums

1.1 Atsauces

1.2 Identificētās prasības

1.3 Saistītie standarti

2. Identificētās prasības

Prasības
Avots Prasība

3. Saistītie standarti

Standarti
Avots Prasība